Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 17. līdz 23. septembrim

Iedomājieties: jūs esat lidmašīnā, un pēkšņi tā strauji krīt lejā.

Vienā dienā pasažieri divos reisos uz dažādiem kontinentiem piedzīvoja šo murgu – ārkārtīgi spēcīgu turbulenci, kas arvien biežāk kļūst par nopietnu apdraudējumu miljoniem cilvēku.

Kamēr lidmašīnu ekipāžas cīnās ar gaisa bedrēm, uz zemes plosās dabas katastrofas.

Šajā izlaidumā mēs pastāstīsim par postošākajiem klimata notikumiem no 2025. gada 17. līdz 23. septembrim, kā arī par turbulences visbīstamāko pusi un avioreisu iespējamiem riskiem tuvā nākotnē.

Supertaifūns “Ragasa”

22. septembrī supertaifūns Ragasa, pazīstams arī kā Nando, šķērsoja Filipīnas. Pastāvīgais vēja ātrums pārsniedza 265 km/h, tā brāzmas sasniedza līdz pat 295 km/h, kas atbilst 5. kategorijas tropiskajām viesuļvētram.

Viļņu augstums pie Batanesas, Kagajanas un Ilokosas provinču krastiem sasniedza 14 metrus. “Ragasa” kļuva par šī gada spēcīgāko planētas tropisko ciklonu.

Taifūna centrs šķērsoja Babujanas arhipelāgu, tiešā tuvumā blīvi apdzīvotajai Lusonas salai. Gandrīz 25 000 cilvēku tika savlaicīgi evakuēti un izmitināti pagaidu uzturēšanās centros.

Vairākos reģionos taifūns radīja elektropārvades līniju bojājumus, nogāza ārkārtīgi lielu daudzumu koku, izraisīja plūdus un nogruvumus.

Postījumi pēc supertaifūna “Ragasa” Kagajanas provincē, Filipīnās

Tika apturēti iekšzemes avioreisi, prāmju satiksme un zvejniecība.

Skolas un valsts iestādes 29 valsts provincēs, tostarp galvaspilsētā Manilā, uz laiku pārtrauca darbu. 

Tūkstošiem hektāru rīsu un kukurūzas lauku, kas bija gatavi ražas novākšanai, tika appludināti vai bojāti vēja dēļ, apdraudot visa reģiona pārtikas drošību.

Ziemeļu Bengetas provincē viens cilvēks gāja bojā un vēl septiņi tika ievainoti, kad uz vienas no lielajām automaģistrālēm notika nogruvums.

Arī jūrā notika traģēdija: viļņu un vēja spiediena dēļ apgāzās zvejas kuģis ar 13 cilvēkiem uz borta: septiņi cilvēki gāja bojā.

Taifūns “Ragasa” skāra arī Taivānu. Kopš 22. septembra tā ārējā mala izraisīja Taivānas austrumos nepieredzētas lietusgāzes – vietām nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 1000 mm.

23. septembrī Hualaņas apriņķī lietusgāzes pārpildīja ezeru, kas bija izveidojies šovasar notikušā nogruvuma dēļ. Rezultātā 60 miljoni tonnu ūdens pārrāva dabisko aizsprostu un noplūda lejup pa ieleju uz tūristu ciematu Guanfū.

Aculiecinieki stāsta, ka tas izskatījās kā cunami: spēcīgas ūdens straumes ar dūņām un dubļiem izpostīja veselus kvartālus, aizraujot automašīnas un mājas.

Taifūns “Ragasa” plosījās Taivānā: lietusgāzes pārvērta ielas par mutuļojošām straumēm, kas aiznesa visu savā ceļā

Iedzīvotāji bija spiesti glābties ēku augšējos stāvos.

Apriņķī tika slēgti tilti un ceļi, kā arī apstājās vilcienu satiksme.

Vismaz 17 cilvēki gāja bojā, vēl 17 cilvēku liktenis joprojām nav zināms.

24. septembrī taifūns sasniedza Ķīnas kontinentālo daļu: cieta Honkongas, Makao, Guandunas un Guansji provinču iedzīvotāji.

Guandunas provincē preventīvi tika evakuēti vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Jandzjanā spēcīgas vēja brāzmas nogāza vairāk nekā 50 000 koku, sabojāja daudzas ēkas un izraisīja plašus elektroapgādes traucējumus.

Honkongā tika izsludināts visaugstākais brīdinājuma līmenis. Tur vairāk nekā 100 cilvēku guva ievainojumus.

Postošā taifūna “Ragasa” sekas – desmitiem tūkstošu nogāztu koku Jandzjanas pilsētā, Guandunas provincē, Ķīnā

ASV

18. septembrī pērkona negaisi, ko atnesa tropiskās vētras “Mario” atlikusī daļa, izraisīja spēcīgus nogruvumus un pēkšņus plūdus Dienvidkalifornijā.

Smagi cieta Oukglenas, Forestfolsas un Poteito kanjona apgabali Sanbernardīno apgabalā, kur vietām vienas stundas laikā nolija gandrīz četru mēnešu nokrišņu norma.

Dubļu straumes appludināja ceļus un mājas, bet desmit cilvēki, kas bija iesprostoti automašīnās uz šosejas, palika slazdā gandrīz desmit stundas, līdz glābēji beidzot atbrīvoja ceļu.

Dienvidkaliforniju skāra pēkšņas lietusgāzes un nogruvumi, ASV

Plūdi skāra arī tuksneša teritoriju. Nāves ielejas nacionālajā parkā lietusgāzes pārvērta ceļus dubļu jūklī, un vairākas šosejas nācās slēgt.

Traģiski beidzās negadījums Barsto pilsētas tuvumā: ūdens straumes aiznesa automašīnu, kurā atradās tēvs ar divus gadus vecu dēlu. Diemžēl bērns gāja bojā.

Vētras laikā tika reģistrēti vairāk nekā 9200 zibens spērienu. Šādam sausam reģionam tas ir neparasti daudz.

Septembrī Dienvidkalifornijā parasti gandrīz nemaz nelīst, taču šoreiz 2020. gada ugunsgrēkos cietušajās teritorijās nolija anomāli liels nokrišņu daudzums. Izdegušās augsnes dēļ nogāzes bija zaudējušas spēju noturēt mitrumu, un tieši tas izraisīja šādus postošus nogruvumus un dubļu straumes.

Gruzija

No 20. septembra vētra ar spēcīgām lietusgāzēm skāra Gruziju. Visvairāk cieta Adžārijas republika: tika appludināti ceļi, dzīvojamās mājas un lauksaimniecības zemes, kā arī bojātas elektropārvades līnijas.

Daļa ceļa iebruka pēc spēcīga lietus Adžārijā, Gruzijā

Cieta arī Batumi – Adžārijas Autonomās Republikas galvaspilsēta, viena no Gruzijas lielākajām pilsētām un galvenais kūrorts. Spēcīgs vējš nogāza kokus parkos un skvēros. Lietusgāzes piesārņoja galveno ūdens ieguves vietu, atstājot ievērojamu pilsētas daļu bez dzeramā ūdens.

Spēcīgs viļņu pieplūdums radīja postījumus piekrastei un pludmales infrastruktūrai.

Gandrīz visā Adžārijas piekrastē viļņi izskaloja krastā lielu daudzumu aļģu un atkritumu. Tā rezultātā varas iestādes ieviesa stingru aizliegumu peldēties jūrā.

Helvačauri municipalitātē upe izplūda no krastiem un appludināja vienu no gleznainākajām Adžārijas vietām – Mačahelalas ieleju, faktiski to nošķirot no ārpasaules. Daļu iedzīvotāju izdevās evakuēt uz drošām vietām. Smagi cieta tūrisma infrastruktūra: tika appludinātas kafejnīcas un restorāni, tostarp populārs uzņēmums Mačahelas Nacionālā parka teritorijā.

Kedas municipalitātē, sabrūkot dzīvojamai mājai, tika ievainoti divi cilvēki.

21. septembrī nepārtrauktas lietusgāzes nodarīja nopietnus postījumus vairākām municipalitātēm Megrelijas-Augšsvanetijas reģionā.Visvairāk cieta Calendžihas, Hobi un Poti municipalitātes.

Spēcīgas lietusgāzes appludināja ielas un dzīvojamās mājas Hobi municipalitātē, Megrelijas-Augšsvanetijas reģionā, Gruzijā

Tika appludināti komercobjekti, dzīvojamo māju pirmie stāvi un piemājas dārzi. Vietējiem iedzīvotājiem tika bojāta sadzīves tehnika un mēbeles, savukārt viņu ziemas krājumi tika iznīcināti.

Lietusgāzes sagrāva tiltu caurtekas, bet daži ceļu posmi tika nobloķēti nogruvumu dēļ.

Krievija 

No 17. septembra Dagestānas Republiku skāra ekstremālas lietusgāzes, atnesot cilvēku ikdienišķajā dzīvē haosu un postījumus.

Mahačkalā trīs stundu laikā nolija puse no mēneša nokrišņu normas. Republikas galvaspilsētas ielas acumirklī pārvērtās upēs, automašīnas peldēja ūdens straumēs.

Turpmākajās dienās situācija pasliktinājās vēl vairāk: tur, 19. un 20. septembrī, mazāk nekā divu diennakšu laikā, nolija 96,3 mm lietus – tik daudz parasti nolīst divu mēnešu laikā. (septembra vidējā mēneša norma – 48 mm.)

Mahačkalas administrācija aicināja iedzīvotājus nedzert krāna ūdeni, baidoties, ka dūņas varētu būt nonākušas ūdensapgādes sistēmā. 

Stihijas skarti bija lielākā daļa Dagestānas priekškalnu apgabalu, tostarp lielās pilsētas Izberbaša, Kaspijska un Mahačkala.

Automašīnas apstājās tieši uz ielām, bet dažus transportlīdzekļus straume aiznesa. Vietām ūdens līmenis bija tik augsts, ka tas gāzās mājās iekšā pa logiem.

Ekstrēmo lietusgāžu sekas Mahačkalā – netīras ūdens straumes gāzās dzīvokļos pa logiem, Dagestānas Republika, Krievija

73 apdzīvotas vietas palika bez elektrības. Internets un mobilie sakari darbojās ar traucējumiem, bet dažos rajonos iestājās pilnīgs strāvas padeves zudums. 

Sabrukušo tiltu un nogruvumu dēļ 40 ciemi palika bez transporta satiksmes. Ir sagrauts tilts pār Ullučajas upi, pāreja pār Šuraozeņas upi un tilts uz ceļa Madžalis–Varsita–Šilanša.

Dagestānas kalnos šogad sniegs izkrita ievērojami agrāk nekā parasti un pārsteidza aitu audzētājus nesagatavotus. Gumbetovas rajonā, vairāk nekā 2,5 kilometru augstumā, sniegā iestrēga vairāku tūkstošu aitu ganāmpulks. Dzīvnieki nespēja paši izkļūt, jo bagātīgo nokrišņu dēļ takas bija aizputinātas ar sniegu.

Naktī uz 21. septembri Argvani ciema iedzīvotāji devās palīgā ganu saimei ar apvidus automašīnu un buldozeru. Pateicoties viņu palīdzībai, ganāmpulku izdevās pārvietot drošā vietā, tādējādi izvairoties no lieliem zaudējumiem.

Dagestānas kalnos aitu ganāmpulks nonāca sniega slazdā, Krievija

Turcija

18. septembrī Turcijas dienvidus un rietumus atkal pārņēma plaši meža ugunsgrēki. Visplašākais ugunsgrēks izcēlās Antaljas kūrortu provincē Vēja pastiprinātās liesmas strauji izplatījās pa kalnu nogāzēm un mežu masīviem, pārvēršot iecienītās tūristu vietas katastrofas zonās.

Ugunsgrēka dzēšanā tika iesaistīti ievērojami spēki: 13 helikopteri, četras ugunsdzēsības lidmašīnas un aptuveni 800 glābēju.

Liels ugunsgrēks izcēlās netālu no Alanjas un strauji pietuvojās dzīvojamajām mājām. Liesmas nonāca pavisam tuvu Jailakonakas un Šihlaras ciemiem. Par laimi, nav bojāgājušo, taču viens cilvēks saindējās ar dūmiem un tika hospitalizēts.

Antaljā ugunsgrēku dēļ vairāk nekā 200 māju iedzīvotāji tika evakuēti.

Vēl viens plašs meža ugunsgrēks izcēlās Belekā – pieczvaigžņu viesnīcas “Titanic Deluxe Golf Belek” teritorijā aizdegās bāri un saimnieciskās ēkas.

Meža ugunsgrēks pietuvojās tieši pie populāras viesnīcas Turcijā

Varas iestādes pieņēma lēmumu evakuēt viesnīcu viesus un personālu no bīstamās zonas.

Argentīna

Centrālajās Argentīnas provincēs tika izsludināta ārkārtas situācija pēc spēcīgām vētrām, kas naktī uz 20. septembri skāra valsti.

Lielākais postījumu apjoms bija Lapampas, Buenosairesas un Santafē provincēs.

Santarosas pilsētā, Lapampas provincē, izkrita spēcīga krusa, kas pārvērta ielas ledainās straumēs. Pārsteidzošs bija arī krusas graudu lielums. Ordoki un Trenkelaukenas apkārtnē tie bija vistas olas lielumā, bet vietām pat tenisa bumbiņas izmērā. Sociālos tīklus pārpludināja kadri, kuros redzams, kā krusa burtiski izlaužas no kanalizācijas sistēmām, tostarp dzīvojamo māju tualetēm, noraujot notekas un caurules.

Pēc spēcīgas vētras Santarosas ielas klāja bieza krusas kārta, Lapampas province, Argentīna

Merlo pilsētā, Buenosairesas provincē, ģimene ar trim bērniem tika iesprostota mājā pēc tam, kad spēcīgs vējš norāva būvkonstrukciju, kas nogāzās uz fasādes. 

Savukārt Santafē provincē, Kasike-Ariakaikinē un Labravē pilsētās brāzmainais vējš pilnībā norāva vairāku desmitu māju jumtus, liekot iedzīvotājiem steidzami evakuēties.

Mendosas provincē sniegputeņa un aukstuma līdz −12 °C dēļ uz divām dienām tika pilnībā slēgts Kristo Redentora pārejas ceļš, kas ir galvenais sauszemes maršruts starp Argentīnu un Čīli.

Galvenais, ka, neraugoties uz nopietajiem materiālajiem zaudējumiem, nav bojāgājušo.

Brazīlija

Aizvadītajā nedēļā vētras ar lietusgāzēm un krusu skāra Brazīlijas dienvidu daļu – cieta Paranas, Sanpaulu, Riugrandi du Sulas un Santakatarinas štati.

Vēja ātrums sasniedza šim reģionam kritiskas vērtības – Kampu-de-Martes lidostā tika reģistrētas brāzmas līdz 98 km/h.

Vējš gāza kokus un konstrukcijas, kas nebija paredzētas tik spēcīgām brāzmām. Sanpaulu štatā vismaz astoņi cilvēki guva ievainojumus un vērsās pēc medicīniskās palīdzības. Savukārt Sanpaulu pilsētā metro stacija “Braša” tika slēgta jumta daļas sabrukuma dēļ.

Paranas štatā, nokrītot kokam, tika nāvējoši traumēta sieviete. 20. septembrī Santakatarinā nelielo Barras-Bonitas pilsētiņu šķērsoja tornādo, atstājot aiz sevis postījumu joslu.

22. septembrī Portu-Felisā, “Toyota” rūpnīcā, spēcīgs vējš ar ātrumu virs 100 km/h nopostīja lielu noliktavas cehu. Negadījumā cieta desmit cilvēki.

Spēcīgs vējš sabojāja noliktavas cehu “Toyota” rūpnīcā Portu-Felisas pilsētā, Sanpaulu štatā, Brazīlijā

Vētras sekas ir katastrofālas: tūkstošiem māju zaudēja jumtus, bet nogāztie koki un elektropārvades līniju balsti paralizēja satiksmi un atstāja miljoniem iedzīvotāju bez elektrības. Paranas štatā vien elektroapgāde tika pārtraukta 1,1 miljonam cilvēku.

Vairākās pilsētās tika fiksēti arī plaši ūdensapgādes traucējumi.

Vētras laikā notika arī aviācijas incidents: 21. septembrī aviokompānijas “Latam Airlines” reisa LA3279 lidmašīna, kas lidoja no Šapeko (Santakatarinas štats) uz Gvaruļušu (Sanpaulu štats), drīz pēc pacelšanās nonāca krusas mākoņos un spēcīgā turbulencē, kas izraisīja paniku pasažieru vidū.

Pēc aculiecinieku teiktā, incidents ilga aptuveni 15 minūtes – tas atgādināja braucienu pa amerikāņu kalniņiem. Bija patiesi bail, salonā valdīja spēcīgs diskomforts, kliedzieni un izmisums. Lidmašīnas priekšējā daļa tika bojāta, taču tā veiksmīgi nolaidās galamērķa lidostā, un neviens no pasažieriem necieta.

Spānija

21. septembrī aviokompānijas “Ryanair” lidmašīna “Boeing 737”, kas veica reisu FR4615 no Vitorijas pilsētas Spānijas ziemeļos uz Palmu de Maljorku, nolaižoties nonāca spēcīgas turbulences zonā.

Tobrīd visi 180 pasažieri jau atradās savās vietās un bija piesprādzējušies, tāpēc neviens no viņiem necieta. Savukārt stjuarti, kuri tajā brīdī vēl stāvēja un pārbaudīja lidmašīnas gatavību nolaišanās manevram, guva ievainojumus. Divi no viņiem tika nopietni savainoti: vienu uzmeta gaisā un iesvieda griestos, bet otru notrieca ar ēdiena ratiņiem. Pārējie apkalpes locekļi guva vieglus savainojumus. Pēc nosēšanās visiem tika sniegta medicīniskā palīdzība lidostā.

Aculiecinieki stāstīja, ka, bija satriekti par turbulences spēku, kas sākās pēkšņi pēc kopumā mierīga lidojuma.

Ierastie aviācijas maršruti kļūst par paaugstināta riska zonām. Saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas 2024. gada ziņojumu gandrīz 75% nopietnu savainojumu uz klāja bija saistīti ar turbulenci. Vistraģiskākais incidents notika Brazīlijā: 2024. gada 9. augustā avarēja aviokompānijas “Voepass Linhas Aéreas” lidmašīna “ATR-72”, kas veica reisu no Kaskavelas (Paranas štats) uz Gvaruļušu (Sanpaulu štats). Tolaik vienas minūtes laikā lidaparāts nogāzās no vairāk nekā piecu kilometru augstuma. Avārijā gāja bojā visi pasažieri un apkalpes locekļi.

Pēdējos gados pētījumi arvien biežāk konstatē gan turbulences biežuma, gan intensitātes pieaugumu. Šo satraucošo tēmu jau ir pārtvēruši lielākie mediji visā pasaulē. Tomēr, neraugoties uz acīmredzamo tendenci, tā dēvētie “eksperti” joprojām cenšas pārliecināt sabiedrību, ka runa ir tikai par nepatīkamu traucējumu, nevis nopietnu drošības apdraudējumu. 

Pastāv vairāki turbulences veidi: konvektīvā, orogrāfiskā un visbīstamākā un vismazāk izpētītā – skaidrās debess turbulence.

Konvektīvā turbulence rodas konvektīvo vētru laikā, īpaši negaisa laikā.

Orogrāfiskā – turbulences veids, kas rodas, gaisa plūsmai mijiedarbojoties ar zemes virsmas nelīdzenumiem, piemēram, kalniem un pakalniem.

Skaidrās debess turbulences gadījumā rodas pēkšņas un spēcīgas gaisa plūsmas svārstības, kuras nav iespējams paredzēt vizuāli, jo tās notiek skaidrās debesīs, bez mākoņiem. Šo parādību pašlaik nav iespējams prognozēt vai noteikt ar radaru palīdzību.

Mūsdienu zinātne nesaprot notiekošā patiesos cēloņus un saista skaidrās debess turbulences rašanos ar straujām vēja virziena vai ātruma izmaiņām.

Tomēr tas neizskaidro, kāpēc, nonākot šādas parādības zonā, lidmašīnas dažu sekunžu laikā burtiski nokrīt lejup par desmitiem metriem.

Atmosfēras sasilšana neapšaubāmi ietekmē turbulences un strūklas plūsmu pastiprināšanos, taču patiesie cēloņi slēpjas daudz dziļāk – tie ir elektromagnētiski anomāli procesi, kas saistīti ar norisēm Zemes dzīlēs.

Jau 2023. gada aprīlī tika publicēti ALLATRA zinātnieku pētījumu rezultāti par skaidrās debess turbulences izcelsmi un daļēji arī par anomālo gaisa bedru veidošanos, kā arī tika izteiktas satraucošas prognozes par šīs parādības pieaugumu.

Saskaņā ar zinātniskajiem secinājumiem netipisku magnētisko anomāliju zonās notiek Zemes magnētiskā lauka traucējumi, kuru dēļ mainās atmosfēras molekulu jonizācija un vājinās to savstarpējās saites, proti, gaiss vienkārši pārstāj būt balsts lidmašīnām.

Ja cilvēce neizdarīs izšķirošus soļus, tad tuvākajā nākotnē pienāks brīdis, kad ne lidmašīnas, ne helikopteri vairs nespēs pacelties gaisā, bet, ja arī pacelsies – nav garantijas, ka tie varēs nolaisties.

Ignorēt turbulences straujo pieaugumu nozīmē pakļaut miljoniem cilvēku nāvējošam riskam.

Diemžēl mūsdienu sabiedrības formātā, kur cilvēka dzīvībai nav vērtības, šādas anomālijas netiek pienācīgi pētītas, un vēl vairāk – par tām klusēs līdz pēdējam, lai tikai neizraisītu paniku un nezaudētu peļņu. Kā jūs domājat, cik aviokompānijas būtu gatavas atklāti paziņot, ka lidot tagad ir bīstami?

Secinājumus izdariet paši.

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: