Avi Loebs

Sveicu visus konferencē "Globālā krīze. Tas jau skar ikvienu." Man ir tas gods pievienoties jums.

Mani sauc Avi Leobs. Es esmu zinātņu profesors Hārvardas universitātē, un nesen piedalījos forumā, kur man jautāja, kas, manuprāt, ir inteliģenta civilizācija. Man tā ir civilizācija, kas ievēro zinātnes pamatprincipus, proti, sadarbību un zinātniski pamatotu zināšanu apmaiņu. Un tagad ir pilnīgi acīmredzams, ka mūsu problēmas ir globālas.

Vislielākais risks, ar ko cilvēce šobrīd saskaras, ir tas, ka mēs tērējam daudz resursu, lai cīnītos viens pret otru, cenšoties justies pārāki cits par citu. Padomājiet par to. Ja šos pašus resursus izmantotu, lai sekotu sākotnējai baznīcas idejai, mēs zinātu atbildi uz jautājumu, vai esam vieni vai ne, un mums būtu labāka izpratne par realitāti ap mums un spēcīgāka tieksme izpētīt kosmosu.

Šis ir viens no piemēriem, kā zinātne un tehnoloģijas var palīdzēt cilvēcei atrisināt dažādas problēmas, ar kurām saskaramies, tostarp klimata pārmaiņas, pārtikas nodrošināšana visiem un izglītības nodrošināšana. Un es ticu, ka zinātne un tehnoloģijas sola tuvākajā nākotnē padarīt pasauli daudz labāku priekš mums visiem visā pasaulē. Un, protams, tas ietver arī došanos ārpus Zemes, jo šobrīd mums viss ir likts uz spēles šeit, uz Zemes, un, ja notiks katastrofa, viss, par ko mēs rūpējamies, pazudīs. Tāpēc došanās kosmosā ir ārkārtīgi svarīga, un tā ir viena no robežām, kas ir cilvēces priekšā.

Protams, tas ir ļoti ideālistiski, jo dažādām valstīm ir atšķirīgas nacionālās intereses. Taču, jo globālāka būs mūsu domāšana, jo labāka būs sadarbība. Labākais piemērs tam ir tas, ka es esmu zinātnieks, varu doties uz jebkuru vietu pasaulē un runāt ar savas profesijas pārstāvjiem. Pat ja mēs nekad iepriekš neesam tikušies, mēs varam sadarboties, strādāt kopā un apmainīties ar informāciju.

Un tā man ir ideāla pasaule, kurā mēs necenšamies justies pārāki cits par citu, nedomājam par tādām mazsvarīgām lietām kā ādas krāsa, etniskā izcelsme, kas patiesībā ir otršķirīgas attiecībā pret mūsu galvenajiem mērķiem, proti, palīdzēt cits citam tiekties uz labāku nākotni.

Un mēs varam paveikt labāk, ja sadarbosimies, nevis noslēgsimies savā valstī un centīsimies dominēt pār citām valstīm. Un es patiešām uzskatu, ka tas ir saprātīgs veids, kā veidot nākotni. 

Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai ikviens būtu iesaistīts. Turklāt es domāju, ka zinātnisko darbību nevajadzētu uzskatīt par elitāru nodarbošanos. Patiesībā, jebkurš cilvēks var tikt iesaistīts zinātniskajā darbā. Un es domāju, ka zinātniekiem ir svarīgi paskaidrot, ko viņi dara. Cilvēkiem, kas izstrādā tehnoloģijas, ir svarīgi rūpēties par to cilvēku vajadzībām, kuri šīs tehnoloģijas izmanto, un visiem kopā sabiedrībā - zinātniekiem un tehnologiem - ir jāstrādā kopā, lai risinātu sabiedrībai nozīmīgas problēmas. Nav jēgas akadēmisko aprindu pārstāvjiem strādāt ar tādām problēmām kā, piemēram, cik eņģeļu var salikt uz adatas galiņa, jo, pat ja tas liecina par viņu inteliģenci vai izsmalcinātību, tas neveicina mūsu zināšanu attīstību par jautājumiem, kas ir nozīmīgi lielākajai daļai cilvēku.

Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem mūsdienās ir, vai mūsu civilizācija ir visgudrākā, vai arī ir citas civilizācijas, kas ir vēl gudrākas par mums un no kurām mēs varam mācīties. Es domāju, ka sabiedrība ir ļoti ieinteresēta šajā jautājumā, taču šis jautājums nekad nav guvis tādu atbalstu akadēmiskajā sabiedrībā, kāds tam būtu jāgūst, tam būtu jākļūst par galveno, jo mums ir iespēja to risināt.

Vēl viens svarīgs aspekts ir lidojumi kosmosā. Un es domāju, ka šobrīd mēs visi esam noraizējušies par to, kas notiek šeit, uz Zemes. Taču galu galā mēs vēlamies, lai kopienas būtu ne tikai uz Zemes, bet arī daudzās citās vietās tālu no Zemes.