Ervīns Lazlo

Mūs sagaida daudzas krīzes, sagaida mūsu uzmanību, jo mēs esam izveidojuši sistēmu, kura ir nestabila un nenoturīga. Turklāt tā ir pilnīgi nesabalansēta. Vienmēr ir kāda interese, kāda liela starpplanētu, nacionāla vai starptautiska interese, vai kaut kas tāds, kas varētu satricināt pasauli  tādā veidā, kas kalpo šīm interesēm. Tāpat mums nav sistēmas, kas būtu patiesi ilgtspējīga un kalpotu cilvēku kopienai. Mums vajadzīgs cits skatījumu uz pasauli. Tāpēc radīsies dažādas pārvaldes sistēmas. Mēs visi atrodamies vienā un tajā pašā laivā. Un šī laiva, ja izmantot  šādu metaforu, dod sūci. Mēs tajā ievietojam arvien vairāk un vairāk cilvēku, izmantojot arvien vairāk un vairāk resursus. Mēs piesārņojam ūdeni ap to un virzām laivu arvien un arvien dziļākos un  bīstamākos ūdeņos.

Uzdevums ir tajā, lai laikus un pozitīvi mainītu virzienu. Jo, ja mēs nevirzīsimies augšup, mūs pastums un virzīs  lejup, es domāju, uz pieaugošu krīzi un galu galā uz anarhiju un haosu. Tas ir slikts scenārijs. Ir labs scenārijs un slikts scenārijs. Bet mums ir jāizmaina tas, kā  mēs rīkojamies tagad.

Par laimi, daudzi, daudzi cilvēki  mostas. Tas, ka jūs rīkojat šo globālo konferenci un izvirzāt šādu tēmu, ir ļoti laba zīme. Jaunieši sanāk kopā, es domāju, ka visi saprātīgie cilvēki to jau saprot. Te nav jautājums par to, kurš pirmais. Tas nav jautājums par sevis reklamēšanu. Jautājums ir par to, lai pirmajā vietā būtu cilvēku kopiena, pat vairāk nekā cilvēku kopiena, visa dzīvības uzturēšanas sistēma uz planētas, jo mēs ietekmējam visu dzīvo. Mēs nevaram palikt tādi, kādi esam. Ja mēs vēlamies virzīties uz augšu, tad mums jāzina, kā to izdarīt, un jābūt šīs augšupejošās kustības apzinātam darbības spēkam. Tāpēc informācija, kas veicina izpratni, patiešām ir visvērtīgākā lieta. Tā ir atslēga.

Šādas pārraides kā šī, šādas konferences, - tas ir  atmošanās galvenais aspekts, jo tās veicina informācijas izplatīšanu. Tagad, kad jūs skaidri  atspoguļojat un parādāt ceļu, cilvēki  sapratīs un sekos jums. Visi vēlēsies piedalīties. Nav šaubu, ja tāda būs kritiskās masas civēku  griba, sabiedrība mainīsies. Un tas var mainīties tā, ka resursi, vitāli svarīgi elementi: gaismas enerģija, matērija, daba - viss nepieciešamais - kļūs pieejami visiem cilvēkiem.

Taču šī vajadzība pēc pārmaiņām kļūst arvien un arvien  acīmredzamāka. Piemēram, mēs  saskarsimies ar neticamu globālo sasilšanu, kuru vērojam jau tagad, jo mēs izjaucam sistēmas balansu, kurā dzīvojam, būdami egoistiski un, kā parasti, koncentrēti uz varu un bagātību. Mēs izmantojam visu, lai gūtu īstermiņa labumu. Tie, kam ir vara, to izmanto, lai iegūtu vairāk varas, un tie, kam ir nauda, to izmanto, lai iegūtu vairāk naudas.  Tāpēc visam pasaules redzējumam, visai, es teiktu, paradigmai ir jāmainās. Mēs esam daļa no dzīvības evolūcijas. Ja mēs vienkārši nošķiram sevi, tad zināt, par ko mēs kļūsim? Ja mēs neesam daļa no organisma, tad mēs esam vēža šūnas.  Kā zināms, vēzis attīstās, aug un galu galā nogalina saimnieku. Bet, ja mēs spējam noskaņoties uz pasaules radīšanu - kļūsim par Radošu sabiedrību, tad mēs varam kļūt par veselīgu impulsu un motivāciju dzīves evolūcijai.