Logo Creative Society RADOŠA
SABIEDRĪBA

Īss pārskats par forumu "Globālā krīze. Mēs esam cilvēki. Mēs gribam dzīvot"

2022. gada 18. jūnijs
Komentāri

"Globālā krīze. Mēs esam cilvēki. Mēs gribam dzīvot". Īsajā un vienkāršajā nosaukumā kas satur neticami daudz jēgas. Kas mums traucē dzīvot laimīgi? Kāpēc mūsu pasaulē uzliesmo globāla krīze? Godīgi un pilnā mērā 11 stundu ēterā uz šiem jautājumiem atbildēja cilvēki no visas pasaules. Zinātnieki, pētnieki, žurnālisti, šaur nozaru speciālisti, ekonomisti, ārsti, parastie cilvēki - brīvprātīgie. Viņi nebaidījās izstāstīt patiesību visai cilvēcei.

Šokējošā informācija par reālo situāciju uz planētas var likt pat skeptiķiem aizdomāties par tuvāko nākotni.

Pasaulē nerimstas kari. Bruņojumam tiek tērēti triljoni dolāru, bet ārstēšanai nākas vākt naudu ar sociālo tīklu palīdzību...

Kā joprojām var pastāvēt neārstējamas slimības? Vai ar šāda līmeņa tehnoloģijām, kas spēj palaist satelītus kosmosā un lidot uz Marsu, zinātne nespēj atrast efektīvu līdzekli pret vēzi un citām slimībām?

Kāpēc daži cilvēki dzīvo pārpilnībā un izmet svaigu pārtiku, kad miljoniem citu katru gadu mirst no bada?

Vai var uzskatīt par normu iztērēt aptuveni 20 000 litru tīra ūdens, lai saražotu vienu džinsu pāri, kad miljoniem cilvēku ir spiesti dzert ūdeni, kas piesārņots ar fekālijām?

Šo jautājumu sarakstu var turpināt vēl ilgi. Esam pārliecināti, ka tev ir ko to papildināt.

Šīs globālās problēmas pat ne tuvu nav atrisinātas, lai gan jau gadu desmitiem visā pasaulē darbojas starptautiskās miera uzturēšanas un humānās palīdzības organizācijas ar miljardiem lieliem budžetiem. Vai tās patiešām ir tik ārkārtīgi sarežģītas priekš visas pasaules sabiedrības, vai vienkārši nav tāda mērķa – izbeigt ciešanas?

Patiesība par to, ka parastie cilvēki no dažādām valstīm var apvienoties, sadarboties un pamainīt sitāciju, nebūdami oligarhi, politiķi un ierēdņi, sagrauj šablonus.

Visas šīs tēmas tika paceltas forumā “Globālā krīze. Mēs esam cilvēki. Mēs gribam dzīvot” 2022. gada 7. maijā. Vērienīgums ir iespaidīgs: forumā aptvēra dalībniekus un klausītājus no 180 pasaules valstīm ar sinhrono tulkojumu vairāk nekā 100 valodās!

Visus šos cilvēkus apvienoja izpratne par to, cik kritiska ir situācija priekš cilvēces un mūsu planētas, un nepieciešamība rīkoties pēc iespējas ātrāk.

Galvenais drauds

Klimata pārmaiņas ir objektīva lieta, acīmredzama un reāla. Kad stihija dažu minūšu laikā iznīcina veselas pilsētas, no tās tik vienkārši neizvairīsies.

Daži piemēri tam, ka kataklizmas strauji pieaug un klimats ir nežēlīgs:

  • Rekordlieli plūdi Brazīlijā (2021. gada decembris–2022. gada maijs). Tikai šī gada 4 mēnešos Brazīlijas ziemeļaustrumos jau ir reģistrēts vairāk nokrišņu nekā tika gaidīts visa gada garumā! Decembrī Bahijas štatā nolija ikmēneša nokrišņu norma tikai divās dienās. Rezultātā: tika pārrauti 2 dambji. Applūdušas 67 pilsētas.
  • Vairākas dienas ilgas spēcīgas lietusgāzes izraisīja virkni pēkšņu plūdu Malaizijā (2021. gada decembris).
  • Semeru vulkāna izvirdums Indonēzijā (2021. gada decembris). Javas salas iedzīvotājiem tas kļuva par nāvējošu pārsteigumu. Neviens cilvēkus neinformēja par draudošajām briesmām. 11 ciemi dažu stundu laikā tika aprakti zem pelniem un sacietējušas lavas
  • Supertaifūns "Rai" Filipīnās (2021. gada decembris). Speciālisti brīdināja cilvēkus par 2. - 3. kategorijas taifūnu, bet salu tuvumā vētra strauji pastiprinājās līdz piektajai (maksimālajai) kategorijai. Cilvēki nebija gatavi šāda spēka stihijai.
  • Anomālie tornado Kentuki štatā, ASV (2021. gada decembris). Tornado nogāja gandrīz 400 km garu ceļu. Kentuki štatam tas kļuva par postošāko tā vēsturē. Decembris ir netipisks mēnesis priekš tornado, īpaši šāda mēroga. Taču 2021. gada decembra viesuļvētru skaits pārspēja visus rekordus, 8 reizes pārsniedzot vidējo. 2022. gada marts turpināja biedējošo statistiku par viesuļvētru skaitu ASV. Šajā mēnesī tika fiksēti 226 tornado un tas ir absolūts rekords kopš novērojumu sākuma.
  • Vētras Eiropā (2022. gada februāris). Vētru skaits Eiropā pieaug mūsu acu priekšā: tikai pēdējā pusotra gada laikā Eiropas valstu iedzīvotājus piemeklēja 33 vētras. Tas ir tieši tik pat kā 9 gados no 2010. līdz 2018. gadam.

Pēdējo 10 gadu laikā klimata katastrofu radītie zaudējumi sasniedza 2 811 000 000 000 dolāru, un bēgļu skaits ir dubultojies. 2020. gadā šis skaitlis bija 82 400 000 cilvēku!

Bēgļi un cilvēku tirdzniecība

Bēgļu nometnes ir gan oficiālu, gan neoficiālu ienākumu avots tiem, kas strādā šajās nometnēs un starptautiskajās organizācijās. Un sabiedrības patērēšanas formātā šo briesmīgo biznesu nevar apturēt. Jo ir neizsīkstošs pieprasījums, un tajā ir iesaistītas valsts aģentūras.

No "IDA-Turcija" Neatkarīgo ārstu asociācijas galvenā ķirurga, ģenerāldirektora vietnieka komunikācijas un partnerības jautājumos Muhannada Abdulkadera runas:

"Bēgļi un iekšienē pārvietotās personas... Viņiem ir vajadzīga pajumte, viņiem ir vajadzīga pārtika, viņiem ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Viņiem vajag daudz. Bet nē, "mums" (organizācijām) tas nav interesanti. Humanitārais darbs tagad ir politizēts. Burtiski".

Līdz šim brīdim cilvēki jau vairākās paaudzēs dzīvo bēgļu nometnēs un tiem nav iespējas izbēgt no šausmām, ko aprakstīja bēgle no Bangladešas:

"Jā, tagad šķiet, ka ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi. Šo 30 gadu laikā mēs nevarējam dzīvot kā cilvēki. Šajā pasaulē nav vietas, kur mēs varētu dzīvot drošībā.

Izrādījās, ka mūsu dzīve šajā bēgļu nometnē ir vēl šausmīgāka par ieslodzīto dzīvi. Kad cilvēki kļūst par ieslodzītajiem, viņiem tiek nozīmēts advokāts, lai viņi varētu izvairīties no soda. Bet mēs šeit dzīvojam kā ieslodzītie jau vairāk nekā 30 gadus, un visā pasaulē mums nav neviena advokāta...".

Ievietoti ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, cilvēki, kuriem ir atņemtas tiesības, mājoklis, eksistēšanas līdzekļi, kļūst par vieglu mērķi izmantošanai "netīrajā" biznesā.

Melnais tirgus ir daudz miljonu dolāru peļņa no cilvēku nelaimes. Šodien cilvēku tirdzniecība, orgānu tirdzniecība tā nav "pilsētas leģenda", šodien cilvēks - tā ir prece.

Tikai aizdomājies - tu esi prece!

Vairs nedrīkst aizvērt acis uz šo situāciju, ir pārliecināta Veza Solanža, TV raidījumu vadītāja, producente, WS Consulting dibinātāja no Dienvidāfrikas:

"Krīze sakarā ar Cilvēku tirdzniecību ar katru dienu pasliktinās. Izskatās, ka valdība neko nedara lietas labā. Jūs atverat avīzi, ieslēdzat ziņas, bet pat nedzirdat, ka ik dienu tūkstošiem cilvēku pazūd bez vēsts. Cilvēku tirdzniecība ir vēl viens veids, kā devalvēt cilvēku dzīvības. Mums ir jāparstāj būt vienaldzīgiem un jāatver acis. Vairumā gadījumos vienīgais iemesls, kāpēc ļaunums uzplaukst, tā ir pārliecība, ka neviens, kas stāv labā pusē, nemēģinās kaut ko darīt. Ja mēs nevēlamies dzīvot sabiedrībā, kurā valda bailes, mums vajag apvienoties un jāsāk ieviest pārmaiņas!".

Vienots glābšanas dienests

Cik daudz anomālu parādību jānotiek, lai cilvēki aizdomātos? Klimats visus noslauka no Zemes virsmas, nešķirojot bagātajos un nabagajos. Taču šodien cilvēki jau saskaras ar to, ka glābšanas dienesti nespēj sniegt savlaicīgu palīdzību visiem kataklizmu cietušiem.

Projekta ''Radoša sabiedrība'' dalībnieki vērsās pie speciālistiem visā pasaulē, lai noskaidrotu, vai mūsu sabiedrība ir gatava stihijas katastrofām.

Pančo Ramiress, glābējs, Filipīnas:

"Mēs visi esam mērķis un upuri. Tā taču ir šīsdienas realitāte. Jūs nevarat pateikt: "Nē, mani tas neskars, tāpēc, ka es esmu bagāts". Taifūns neizvēlas ceļu un neapiet miljonāru mājas. Jebkuru stihiju ir jāpēta, lai saprastu tās iespējamo seku spēku".

Šodien pusē valstu pat nav agrīnās brīdināšanas sistēmas par apdraudējumiem. Bet prognozēšanas sistēmas ir pierādījušas savu neefektivitāti.

Patērētāju sabiedrībā sadrumstalotība un birokrātiskās procedūras neļauj efektīvi glābt cilvēku dzīvības.

Jābūt vienotam, globālam ļoti ātras reaģēšanas glābšanas dienestam, kas ļaus kompetenti koordinēt speciālistus un operatīvi novirzīt nepieciešamo tehniku, lai glābtu miljardiem dzīvību! Ieskaitot tavu!

Miera ekonomiskā vērtība

Starptautiskajā tiešsaistes forumā “Globālā krīze. Mēs esam cilvēki. Mēs gribam dzīvot,” atskanēja šokējošs skaitlis, kas tika paņemts no Ekonomikas un miera institūta ziņojuma ar nosaukumu ''Miera ekonomiskā vērtība 2021'', par naudas tērēšanu uz mūsu planētas.

"Patērētāju sabiedrība, kurā mēs šobrīd dzīvojam, ik gadu mums izmaksā vairāk nekā 14 triljonus ASV dolāru, kas tiek novirzīti tieši uz konfliktiem".

Tas ietver karus un terorismu, verdzību, noziegumu izmaksas priekš biznesa, vardarbību ģimenē, specdienestu izmaksas, izmaksas par vardarbības iniciēšanu, atjaunošanu un sekām pret cilvēci.

Cik tas ir 14 triljoni dolāru? Ja sakraut vienu triljonu ar 100 dolāru banknotēm vienu virs otras, iznāks 1015 kilometrus augsta kaudze. Tas ir divarpus reizes vairāk nekā Starptautiskās kosmosa stacijas orbītas augstums. Tā ir neticami liela nauda, kas tiek tērēta vienam otra nogalināšanai, tam, kas nevienam nav vajadzīgs. Vai mēs esam traki? Vai par šādu dzīvi mēs sapņojam un vai tādā pasaulē vēlamies dzīvot?

Ūdens krīze

Pēc Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojuma datiem tuvojas milzīga ūdens krīze. Uz šodienu katram trešajam planētas iedzīvotājam nav pieejas svaigam dzeramam ūdenim. Katras divas minūtes mirst viens bērns no slimības, kas saistīta ar piesārņotu ūdeni, divi miljardi cilvēku pasaulē izmanto avotus, kas ir piesārņoti ar fekālijām. Bet uz 2025. gadu puse pasaules iedzīvotāju dzīvos apgabalos ar ūdens deficītu.

Lai gan cilvēcei jau ir visas inovatīvās tehnoloģijas, kuras ir spējīgas padzirdināt ik katru. Taču pašreizējā sabiedrības patērēšanas formātā triljoni dolāru tiek tērēti cilvēku nogalināšanai. Bet radīt komfortablu dzīvi priekš katra, iznāk dārgi?!

Bads

Mūsdienu pasaule, tas ir absurda teātris. Katru nakti 811 miljoni cilvēku dodas gulēt izsalkuši, un jau 38 valstis visā pasaulē atrodas uz bada sliekšņa. Bet, kamēr vienā planētas pusē cilvēki katru dienu tūkstošiem mirst no bada, otrā pusē vairāk nekā 2,5 miljoni tonnu pārtikas katru dienu tiek vienkārši izmests, pat nenonākot veikalu plauktos.

Ja mēs izdalītu šo pārtiku tiem, kas cieš no nepietiekama uztura, katrs trūcīgais saņemtu 3,5 kilogramus pārtikas dienā!

Patērētāju sabiedrībā bads - tā ir perspektīva ikvienam. Radošā sabiedrībā neviens cilvēks nevienā pasaules valstī neliksies gulēt izsalcis.

Radoša sabiedrība - mūsu vienīgā izeja

Var šķist, ka no visa šī absurda nav nekādas izejas. Bet, ja ir problēma, tad to ir nepieciešams risināt, nevis ignorēt. Un galvenā problēma šodien - tas ir sabiedrības patērēšanas formāts.

Kamēr mums vēl ir laiks, ir jāizmanto katra minūte, lai pasauli padarītu labāku un principā izglābtu to.

Būtībā forums - tā ir ne tikai pa visu pasauli skaļi atskaņota patiesība, bet arī pasniegta palīdzības roka katram cilvēkam. Tajā tika atskaņots, kā mēs varam atrisināt visas esošās cilvēces problēmas. Un šis risinājums - tā ir Radoša sabiedrība.

Radoša sabiedrība - tas ir ne tikai vienīgais glābiņš un iespēja izdzīvot, tā ir izdevīga ikvienam un paver milzīgas perspektīvas visai cilvēcei. Bet tam ir vajadzīgs ikviens no mums. Tagad ir īstais laiks paskatīties forumu un sākt rīkoties, lai radītu drošu un laimīgu nākotni.

"Atcerieties, ka katra bezdarbības diena patērēšanas formātā - tās ir palaistas iespējas un pazaudētas cilvēku dzīvības. Bet katra aktīvas informēšanas diena par Radošu sabiedrību - tā ir iespēja izglābt cilvēku dzīvības un izdzīvot visai cilvēcei. Tāpēc tagad vairāk nekā jebkad ir svarīga katra cilvēka izvēle, patiesība un rīcība." no Žannas uzrunas forumā "Globālā krīze. Mēs esam cilvēki. Mēs gribam dzīvot".

Atstāt komentāru