Logo Creative Society RADOŠA
SABIEDRĪBA

Ir pienācis laiks rīkoties. Tongas premjerministra vēstule

2022. gada 9. februāris
Komentāri

2021. gada 4. decembrī starptautiskajā tiešsaistes konferencē “Globālā krīze. Patiesības laiks” tika nolasīta Tongas Karalistes premjerministra Pohiva Tuioneto vēstule.

Tongas karaliste ir Klusā okeāna valsts Polinēzijā, kas atrodas uz 170 tāda paša nosaukuma arhipelāga salām, kuras apdzīvo 103 000 cilvēku. Tonga ir nedaudz lielāka par Singapūru un 164 reizes mazāka par Ņujorku. Salas uztur bagātīgu jūras un okeāna floru un faunu 750 kvadrātjūdžu platībā Klusajā okeānā. Tajā pašā laikā Tonga ieņem 2. vietu pasaulē no dabas katastrofām visneaizsargātākajām valstīm!

Pohiva Tuionetoa saņēma uzaicinājumu piedalīties konferencē un vēlējās klātienē runāt par klimata pārmaiņu jautājumu, taču, sakarā ar neatliekamām saistībām valdībā, palūdza konferencē iekļaut īsu vēstījumu no Tongas Karalistes, kas atspoguļotu Klusā okeāna reģiona valstu uzskatus par šo jautājumu.

Tongas Karalistes premjerministra Pohiva Tuioneto vēstule

“Jāuzteic šīs konferences organizatori, koordinatori un spīkeri par šo savlaicīgo, no jebkādas ģeopolitiskas, sociālās vai ekonomiskās dienaskārtības neatkarīgo konferenci, lai aicinātu pievērst globālo uzmanību un steidzami rīkoties, pievēršoties klimata pārmaiņām, kas ir viena no globālajām problēmām, kas ietekmē mūsu pasauli.

Klusā okeāna salas, kuru zemās daļas ir pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei, ir klimata pārmaiņu radīto seku priekšplānā. Pēdējo piecu gadu laikā vien ir novērota tropisko ciklonu intensitātes palielināšanās, kā arī biežas zemestrīces, cunami un plūdi, kas ir šo ekstrēmo laikapstākļu izraisīto parādību sekas.

COVID-19 pandēmijas laikā, kas nepasaudzēja nevienu pasaules valsti, šis notikums mums iemācīja, ka nacionāli risinājumi globālām problēmām nedarbojas. Mums ir jāizmanto visas pieejamās platformas, neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts vai nevalstiskas struktūras, lai aicinātu uz vienotu reakciju un rīcību pret šīm problēmām."

Tāpat Premjerministrs arī norādīja, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls drauds, kas rada lielas bažas daudzviet pasaulē, taču nekur pasaulē cilvēki nedzīvo tādās pastāvīgās bailēs un satraukumā kā Tongā. Jūras līmeņa paaugstināšanās par 1 metru novedīs pie tā, ka zem ūdens nonāks 25% ēku, 11% ceļu, 16% ūdensapgādes sistēmu un 29% valsts energoinfrastruktūras!

"Bet, neskatoties uz to, ka mēs esam maza valsts, mums ir tādas pašas tiesības uz vietu pasaulē kā visām citām valstīm! - saka Pohiva Tuionetoa, - “mēs aicinām visas pilsoniskās sabiedrības, transnacionālās korporācijas, cilvēktiesību aktīvistus un akadēmiskās aprindas: nepadodieties, lai kļūst zināma patiesība par to cilvēku ignoranci un alkatību, kuri vēl vairāk izraisīja klimata pārmaiņu krīzi. Klimata pārmaiņu sekas vairs nav prognoze – tās jau ir klāt! Ir pienācis laiks rīkoties: lūdzu, negaidiet, kamēr būs par vēlu!"

Neilgi pēc konferences, 2022. gada 15. janvārī, izvirda zemūdens vulkāns Hunga-Tonga-Hunga-Haapai, kas atrodas zem ūdens 65 km attālumā no Tongas galvaspilsētas Klusā okeāna uguns gredzenā. Pelnu, tvaika un gāzes stabs pacēlās 39 kilometru augstumā. Šis izvirdums kļuva par lielāko pēdējo desmitgažu laikā un izraisīja cunami, kas iznīcināja gandrīz visas mājas mazajās arhipelāga nomaļajās salās. Okeāna viļņi pāri Klusajam okeānam aizplūda uz Japānas, ASV, Meksikas un Dienvidamerikas krastiem. Pilsētas Peru applūda, diemžēl ir bojāgājušie. Jaunzēlandē un Austrālijā iedzīvotāji pameta potenciāli bīstamās vietas.

Zemūdens vulkāna Hunga-Tonga-Hunga-Haapai izvirdumu nofilmēja no satelīta. Publicētajos kadros redzams "sprādziens" Klusajā okeānā. Tongas varas iestādes notikušo nodēvēja par "bezprecedenta katastrofu". Izvirduma rezultātā gāja bojā divi cilvēki, vairāki desmiti tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Hunga-Tonga un Hunga-Haapai salas ir praktiski iznīcinātas. Vulkāniskie pelni nopietni sabojāja ūdens apgādi, pārtrauca saziņu ar salu ķēdi pēc tam, kad tika bojāts vienīgais zemūdens kabelis, kas savieno Tongu ar pārējo pasauli. Uz laiku apturēta gaisa satiksme un traucēti jūras transporta maršruti. Atsevišķos reģionos nebija pieejami mobilie sakari, internets un elektrība. Plašāku informāciju par šo notikumu var atrast Ārkārtas ziņas izlaidumā.

Visi šie skumjie notikumi vēlreiz parāda, ka šausminošo klimata katastrofu spēks un jauda pieaug. Mums ir nekavējoties jārīkojas, lai aizsargātu cilvēkus, kas dzīvo bīstamajās teritorijās. Jo uz šodienu vairāk nekā 800 miljoni cilvēku dzīvo 100 kilometru rādiusā no aktīviem vulkāniem!

Pievienojieties informēšanai, mums ir jāpasaka cilvēkiem patiesība par klimata pārmaiņu patiesajiem cēloņiem un to, ka izeja ir! Tikai Radošā sabiedrībā, kurā katra cilvēka dzīvība ir pirmajā vietā, mēs spēsim rast risinājumus pašām aktuālākajām problēmām un radīt cienīgus apstākļus visiem mūsu planētas cilvēkiem.

Atstāt komentāru