Bīstamas klimata katastrofu izpausmes 2024. gadā | 3. daļa

3. daļa

Šajā rakstā par 2024. gada klimata rezultātiem aplūkosim vētras un dažas maz izpētītas atmosfēras anomālijas vairākos planētas reģionos.

Aizvadītais gads pārbaudīja cilvēces izturību. Bija ne tikai kataklizmas ar postošām sekām, bet arī pilnīgi jaunas dabas spēku izpausmes, ar kādām speciālisti saskārās pirmo reizi. 

Bet pats svarīgākais – jau ir zināms, ko var darīt tieši tagad, lai stātos pretī šiem draudiem.

Vētras

Pēdējā laikā, it īpaši 2024. gadā, vētras ir kļuvušas ārkārtīgi spēcīgas un plosās milzīgās teritorijās.

7. decembrī vētra „Darags” izraisīja haosu vairākās Rietumeiropas valstīs vienlaikus: Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Francijā, Vācijā un Beļģijā.

Vētras „Darags” laikā izgāztie koki bloķēja dzelzceļa sliedes, Francija

Prāmju satiksme starp Īriju un Apvienoto Karalisti tika pilnībā apturēta. Loģistikas nozarei šajās divās valstīs tika dots smags trieciens, jo 90% preču Īrijā tiek piegādātas ar prāmjiem. 

Tūkstošiem avioreisu tika atcelti vai novirzīti. Izgāztie koki un elektrolīniju stabi bloķēja dzelzceļa līnijas un autoceļus.

Vējš, sasniedzot ātrumu līdz 150 km/h, izraisīja plašus interneta un mobilo sakaru pārtraukumus, kā arī atstāja vairāk nekā 2 miljonus māju un uzņēmumu Īrijā un Apvienotajā Karalistē bez elektrības. 

120 metrus gara barža uzskrēja uz sēkļa pie Francijas krastiem. jo viesuļvētra to pārnesa no Apvienotās Karalistes pāri Lamanša šaurumam.

2024. gada septembrī vētra „Boriss” atnesa spēcīgus vējus un milzīgu nokrišņu daudzumu Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Tā kļuva par vienu no 10 visdārgākajām 2024. gada klimata katastrofām pasaulē. Dabas stihijas triecienu saņēma šādas valstis: Austrija, Polija, Čehija, Rumānija, Slovākija, Ungārija, Moldova, Ukraina un Vācija.

Austrijas Alpos spēcīgs vējš, kura ātrums sasniedza 146 km/h, un nepārtraukts sniegputenis, kas ilga gandrīz 48 stundas, radīja ekstrēmus apstākļus. Tiroles federālajā zemē kalnos sniega sanesumi vietām sasniedza 1 metru augstumu.

Rumānijā 14. septembrī nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 160 mm. Glābēji evakuēja cilvēkus ar laivām, savukārt ārkārtas palīdzībai tika iesaistīts helikopters.

Polijas pilsētā Strone-Sļonskā, kas atrodas Lejassilēzijas vojevodistē, dambja pārrāvums izraisīja tilta sabrukumu, ielu un māju applūšanu.

Visvairāk cieta Čehija, kur 4 dienu laikā dažos reģionos nokrišņu daudzums pārsniedza pusgada normu — 463,7 mm (fiksēts meteoroloģiskajā stacijā Jesenikā).

Lielākie plūdi pēc vētras „Boriss”, Čehija

Jeseniku kalnu pilsētas un ciemi pilnībā applūda — vietām ūdens līmenis sasniedza 2 metrus, norobežojot šos reģionus no ārpasaules. Īpaši smagi cieta Ziemeļmorāvija un Dienvidmorāvija.

Eiropas valstīs 8 500 km upju ūdens līmenis divreiz pārsniedza vidējo gada maksimumu.

Vētra „Boriss” izraisīja ļoti lielus nokrišņus, jo burtiski iestrēga starp divām augsta spiediena zonām un ilgstoši palika vienā vietā.

Austrālijā vētru sistēma, ko speciālisti nosauca par „lietus bumbu”, arī pārvietojās ārkārtīgi lēni. 30. decembrī tā virzījās pāri Kvīnslendas štatam un atnesa kolosālu nokrišņu daudzumu, kas šim reģionam ir neparasts. Dažos Hervijas līča rajonos nakts laikā nolija līdz 180 mm lietus.

Kingarojas pilsētā, kas atrodas Dienvidbernetas reģionā, tika uzstādīts decembra rekords — 149 mm nokrišņu 24 stundās (2024. gada 30. decembrī). Turklāt lielākā daļa nokrišņu – 120 mm – izkrita tikai 2 stundu laikā.

Visbīstamākā šīs vētras iezīme bija tas, ka tā pēkšņi pastiprinājās tikai stundas laikā. Tāpēc daudzi cilvēki tika pārsteigti nesagatavoti. Mājas un uzņēmumi applūda. Uz dažām ielām un ceļiem ūdens līmenis sasniedza vienu metru.

Austrālijas pilsēta Kingaroja applūda pēc vētras, kuru speciālisti nosauca par „lietus bumbu”

Meteorologi vērtē, ka tik lieli plūdi var notikt ne biežāk kā reizi 100 gados.

Vētra, kas 19. novembrī skāra Klusā okeāna piekrasti ASV un Kanādā, speciālisti klasificēja kā „bumbas ciklonu”, jo tā ļoti strauji attīstījās. Tās pastiprināšanās ātrums bija divas reizes lielāks par slieksni, kas nepieciešams šādai klasifikācijai.

Šī vētra kļuva par visintensīvāko visā novērojumu vēsturē šajā reģionā. Sekas pastiprināja vienlaicīga spēcīgas atmosfēras upes ietekme.

Atmosfēras upes veidošanās un attīstības modelis. Avots: Skripsa Okeanogrāfijas institūts

Atmosfēras upe ir spēcīga un šaura mitruma straume atmosfērā, kas spēj izraisīt milzīgus nokrišņus piekrastes rajonos, salīdzināmus ar lielas upes ūdens straumi.

Šīs divas dabas parādības mijiedarbojoties pastiprināja viena otru, padarot situāciju neparedzami bīstamu.

Ļoti satraucoša pašreizējo vētru iezīme ir spēja ļoti ātri iegūt spēku un vienlaikus pārvietoties ar mazu ātrumu, kas neizbēgami noved pie milzīga nokrišņu daudzuma. Līdzīga tendence novērota arī tropiskajiem cikloniem. Plašāka informācija par šo tēmu pieejama otrajā gada klimata katastrofu pārskata daļā.

Vējš vētru laikā arvien biežāk sasniedz ātrumu, kas raksturīgs tropiskajām viesuļvētrām.

31. martā Fudžou pilsēta (Dzjansji province, Ķīna) cieta no konvektīvās vētras ar vēja ātrumu, kas bija pielīdzināms 1. kategorijas tropiskajai viesuļvētrai – 35,9 m/s (129,2 km/h). Tas kļuva par šī reģiona rekordu.

6. un 7. aprīlī stipra vētra bija Rietumkeipas provincē Dienvidāfrikā. Vējš, kas sasniedza 44 m/s (158,4 km/h), nogāza kravas automašīnas no tilta. Pēc viesuļvētru skalas šis vējš atbilda 2. kategorijai.

28. martā vētras „Nelsons” laikā Bretaņā vēja brāzmas sasniedza ātrumu 50,8 m/s (183 km/h), kas atbilda 3. kategorijas tropiskajām viesuļvētrām.

14. martā spēcīgs ciklons tuvojās Kamčatkas dienvidu daļai Krievijā. Vējš gāza cilvēkus no kājām, izrāva kokus un luksoforus, viegli nopūta automašīnas no ceļiem. Vēja brāzmas sasniedza 60 m/s (216 km/h), kas atbilst 4. kategorijas tropiskajām viesuļvētrām!

Ēka Kamčatkā ko apgāzis stiprs viesuļvētras vējš, Krievija

Netipiski spēcīgas vētras veido arī dabas parādība, kas pazīstama kā „sniegs ar ezera efektu”.

Šī parādība bieži rodas ASV un Kanādā, kad arktiskais aukstums saduras ar anomāli siltajiem Lielo ezeru ūdeņiem.

Novembra beigās nokrišņu daudzums šī fenomena laikā bija vienkārši šokējošs.

Anomāli bieza sniega sega ziemeļaustrumu štatos, ASV

Spēcīga, vairāku dienu ilga sniega vētra plosījās ASV ziemeļaustrumos un Ontārio provincē Kanādā. ASV visvairāk cieta Pensilvānija, Ohaio, Mičigana un Ņujorka.

Atsevišķās vietās sniegs sniga ar ātrumu 10 cm stundā, uzstādot absolūto rekordu. 29. novembrī Pensilvānijas štata pilsētā Eri tika reģistrēts diennakts sniega segas rekords – 57 cm. 30. novembrī trijās dienās Ņujorkas štata Barns Kornersā uzsniga 167 cm sniega. Savukārt Gravenherstā, kas atrodas Ontārio provincē, Kanādā, nokrišņu daudzums sasniedza nebijušu daudzumu - 140 cm.

Ceļu satiksme tika pilnībā paralizēta. Sniega vētru pavadīja pērkona negaiss un ūdens virpuļviesuļi – parādības, kas aukstajā sezonā notiek ārkārtīgi reti.

Ezera efekts radās arī Itālijā, kad decembrī, vētras „Helēna” laikā, aukstais gaiss pārvietojās pāri siltajiem Adrijas jūras ūdeņiem, izraisot anomāli stipras lietusgāzes piekrastē un sniega vētras Apenīnu kalnos.

Neizbraucams ceļš pēc liela sniegputeņa Kampo-di-Džoves komūnā, Abruco reģionā, Itālija

Abruco reģions Ziemassvētku brīvdienu laikā nonāca sniega blokādē. Kampo-di-Džoves komūnā sniega biezums sasniedza gandrīz 1,5 metrus.

Vētra „Helēna” no 23. līdz 27. decembrim skāra arī citas Eiropas valstis: Itāliju, Slovēniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Grieķiju.

Horvātijā vējš pilnībā iznīcināja valsts lielāko saules elektrostaciju, kas tika uzbūvēta tikai pirms gada netālu no Obrovacas pilsētas. Tās platība bija 14,5 hektāri, ražošanas jauda – 5 MW.

Valsts lielākā saules elektrostacija pilnībā nopostīta vētras laikā Horvātija

Serbijā atsevišķos reģionos ekstremālā sniegputenī dzelzceļa satiksme tika pārtraukta uz veselām 5 dienām.

Vētra, stipras lietusgāzes un sniegputenis pilnībā paralizēja dzīvi Bosnijā un Hercegovinā, pārvēršot daudzus reģionus par katastrofu zonām. Austrumdrvarā pazuda elektrība un mobilie sakari. Sniega sanesumi sasniedza vairākus metrus, bloķējot ceļus. Pat ātrās palīdzības mašīnas nevarēja nokļūt pie pacientiem.

Mūsdienu vētras kļūst tik anomālas, ka to prognozēšana kļūst par nopietnu problēmu. Speciālisti arvien biežāk kļūdās vētru uzvedības novērtēšanā. Tas uztrauc, jo sagatavošanās laiks pirms dabas stihijām kļūst arvien īsāks.

14. decembrī, diennakti pirms subtropiskā ciklona „Bigua” Brazīlijā, prognožu modeļi uzrādīja absurdas atšķirības vētras attīstības scenārijos, kas noveda meteorologus strupceļā.

Pilnīgi atšķirīgi subtropiskā ciklona „Bigua” prognožu modeļi, Brazīlija

Ciklona laikā Rio-Grandi-du-Sulas štatā vēja ātrums brāzmās bija 100 km/h, atstājot 230 000 patērētāju bez elektrības un nodarot būtiskus postījumus infrastruktūrai vairākās pilsētās.

Aprīlī Lielbritānijā spēcīgas vētras ir ārkārtīgi reta parādība. 10 gadu laikā kaut kas tāds ir novērots tikai vienu reizi 2019. gada aprīlī, kad valsti skāra vētra „Hanna”.

Taču 2024. gada aprīlī Lielbritānijā trīs dienu laikā bija divas šādas vētras.

5. aprīlī vētra „Ketlīna” paralizēja lidostu, dzelzceļa un prāmju satiksmi. Vēja ātrums pārsniedza 31 m/s.

8. aprīlī valsts dienvidu reģionos bija vētra „Pjeriks”, izraisot milzīgu paisumu. Lieli viļņi izpostīja piekrastes teritoriju.

Milzīgi viļņi, ko izraisījusi vētra „Pjeriks”, izpostīja piekrastes zonu, Lielbritānija

Vēl viena nesezonāla parādība tika reģistrēta Āfrikas dienvidos. Tur sniegs ir liels retums – tas reti sastopams pat ziemā un tikai kalnu apgabalos, parasti neradot nopietnas sekas.

Taču 2024. gada 20. septembrī sniega vētra bija Lesoto un Dienvidāfrikā. Dažos reģionos sniega segas biezums sasniedza divus metrus. Īpaši smagi cieta Dienvidāfrikas Austrumkāpas, Kvazulu-Natālas, Frīsteitas un Gautengas provinces. Šis sniegputenis bija pārsteidzoši vēls un anomāli spēcīgs, pārsniedzot pat ziemas vidus normas, kas Dienvidu puslodē ilgst no jūnija līdz augustam. Taču vēl lielāku izbrīnu iedzīvotājiem izraisīja sniegs, kas 5. novembrī uzsniga Austrumkāpas provincē, jo šajā mēnesī Dienvidāfrikā jau sākas vasara.

Sniegota vasara Dienvidu puslodē, Austrumkāpas provincē, Dienvidāfrika

Pēdējā laikā, it īpaši 2024. gadā, daudzos pasaules reģionos tika novērots ievērojams spēcīgu negaisu aktivitātes pieaugums. Augstāka okeāna temperatūra un palielināta mitruma koncentrācija gaisā ir veicinājusi labvēlīgu vidi šādu parādību attīstībai. Šajās vētrās ir stipras vēja brāzmas, lietusgāzes, krusa, bieži vien arī tornādo.

Negaisu veidošanās kļūst arvien straujāka un grūtāk prognozējama.

7. aprīlī Bangladešā izcēlās spēcīga vētra. Dažos reģionos tā plosījās tikai 15 minūtes, taču paspēja sagraut vairāk nekā 750 māju un nodarīt nopietnus zaudējumus lauksaimniecībai. Bholas apgabalā vien cieta vairāk nekā 7 000 cilvēku, 13 gāja bojā. Šī vētra nebija prognozēta iepriekš, tāpēc daudzi lauksaimnieki gāja bojā no zibens spērieniem, jo turpināja strādāt atklātā laukā.

Vētras izraisītie postījumi Bholas apgabalā, Bangladeša

Dabas katastrofu kombinācija, kas rodas spēcīga negaisa laikā, izraisa milzīgus ekonomiskos zaudējumus, kuru apjoms aizvien biežāk ir salīdzināms ar viesuļvētru izraisītiem zaudējumiem. 

Saskaņā ar lielākās pārapdrošināšanas kompānijas “Munich Re” ziņojumu, ASV spēcīgi negaisi 2024. gadā nodarīja zaudējumus 57 miljardu dolāru apmērā. Šis rādītājs tikai nedaudz atpaliek no 2023. gada rekorda – 66 miljardiem dolāru.

No 6. līdz 9. maijam ASV centrālajā daļā plosījās spēcīgu konvektīvo vētru sērija. ASV Nacionālais meteoroloģijas dienests izdeva vairāk nekā 300 brīdinājumu par dzīvībai bīstamiem laikapstākļiem – zibens aktivitāti, spēcīgu krusu un postošām vēja brāzmām. Tika izdoti arī vairāk nekā 60 brīdinājumi par tornādo. Oklahomas štatā vētra izraisīja ļoti bīstamu EF4 kategorijas tornādo, kas nodarīja milzīgus postījumus Barnsdalas pilsētā. Šis vētru vilnis vien nodarīja valstij 6,6 miljardu dolāru lielus zaudējumus.

Īpaši spēcīga tornādo sekas Barnsdalas pilsētā, Oklahomas štatā, ASV

Jūlijā Austrijas apdrošināšanas kompānija novērtēja kopējos zaudējumus pēc krusas vētras Fārarlbergā aptuveni 1,2 miljonu eiro apmērā. Bija iznīcināti vairāk nekā 5 000 hektāru sējumu. 

Spēcīgu negaisu laikā krusa kļūst intensīvāka, krusas graudi – aizvien lielāki.

24. maijā Turīnā, Itālijā, tika reģistrēti rekordlieli ledus nokrišņi. Ceļi bija pilnīgi pārklāti ar krusu, kas paralizēja transporta kustību. Krusu nācās novākt ar buldozeriem.

Ielas kļuva baltas pēc krusas vētras Turīnā, Itālija

15. maijā ilgstošas krusas vētras sākās lielākajā daļā Francijas. Tūkstošiem hektāru vīna dārzu tika smagi bojāti, kas izraisīja gandrīz 100% ražas zudumu dažos reģionos.

19. maijā Polijā, Ļubļinas vojevodistē, dabas stihija pilnībā iznīcināja lauksaimniecības kultūras.

20. maijā Buitenposta ciematā, Frīzlandes provincē, Nīderlandē, lietus un krusa bija tik intensīvi, ka ūdens ieplūda ēkās caur kanalizāciju.

Milzīgi ledus akmeņi bojā īpašumus, iznīcina ražu un jau apdraud cilvēku veselību un pat dzīvību.

Rentgena attēli pēc galvaskausa traumas, ko guva meitene Sabinas pilsētā, Koauilas štatā, Meksikā, pēc liela krusas grauda trāpījuma

Jūlijā Slovēnijā krusa sabojāja māju jumtus, daudzas automašīnas un saules paneļu elektrostacijas.

25. martā Ķīnā, Džedzjanas provincē, plosījās spēcīga konvektīvā vētra. Jivas apgabalā vēja ātrums sasniedza 32,7 m/s, kas atbilst 12. kategorijai pēc Boforta skalas.

Milzīgi krusas graudi, kas bija vistas olas lielumā, nodarīja ievērojamus bojājumus transportlīdzekļiem – izsita vējstiklus un sadauzīja automašīnu virsbūves. Apdrošināšanas kompānija „PICC” saņēma 11 400 pieteikumu par krusas bojājumiem automašīnām. Daži cilvēki guva traumas no lieliem krusas graudiem.

Pēc meteorologu aprēķiniem krusas grauds, kas ir olas lielumā un sver tikai 30 gramus, krītot no viena kilometra augstuma, izraisa triecienu, kas ir ekvivalents 3 kg smagas hanteles krišanai no 10 metru augstuma.

Liela krusa Guandžou pilsētā, kas sabojāja ēkas jumtu (pa kreisi).
Milzīga krusa Solis-de-Mataoho pilsētā, Lavalljehas departamentā, Urugvaja (pa labi)

26. aprīlī Urugvajā cieta no stiprām vētrām. Vairākos departamentos izkrita liela krusa. Solis-de-Mataoho pilsētā, Lavalljehas departamentā, krusas graudi sasniedza 8 cm diametru. Tie sabojāja automašīnas un māju jumtus.

Tajā pašā dienā Rio-Negro upes rajonā stipras vēja brāzmas nodarīja ievērojamus postījumus, nogāžot simtiem koku. Speciālistiem bija grūtības precīzi noteikt šī fenomena cēloni. Saskaņā ar vienu versiju, tā varēja būt tā dēvētā triecienvētra (downburst).

Vētras izraisītie postījumi, Urugvaja

Pēdējos gados triecienvētras ir sākušas veidoties biedējoši bieži. Šie fenomeni rodas no lejupvērstas gaisa plūsmas, kas, triecoties pret zemi, izraisa spēcīgas horizontālas vēja brāzmas ar ātrumu līdz 250 km/h. Tas ir tas pats, kas izgāzt no debesīm milzīgu ūdens spaini ar aptuveni 5 km rādiusu. Tāpēc triecienvētras var radīt postījumus, kas ir līdzvērtīgi vidēja mēroga tornādo sekām.

8. jūnijā Kartago pilsētā, Kostarikā, spēcīgs vējš norāva „Fello Meza” stadiona jumtu. Saskaņā ar Kostarikas Nacionālā meteoroloģijas institūta (IMN) ekspertu paziņojumu, tā bija lejupvērsta triecienvētra.

Līdzīgs fenomens notika novembra sākumā, kad Krievijā ciklons „Martina” skāra Lotošinas un Ruzskas pilsētas rajonus Maskavas apgabalā. Spēcīgās vēja brāzmās tika izgāzti daudzi koki. Divu dzīvojamo māju jumti bija aizpūsti aptuveni 100 metrus prom no ēkām.

Triecienvētras var nodarīt milzīgus postījumus ierobežotā teritorijā. Tā notika 12. oktobrī Brazīlijā, Goiasas štatā, Tris-Ranšusas municipalitātē. Sporta laukums bija pilnībā iznīcināts un pārvērsts drupu kaudzē kā pēc sprādziena. Tajā pašā laikā blakus esošās ēkas un trauslās saules paneļu sistēmas palika neskartas.

Triecienvētrā iznīcinātais sporta laukums Tris-Ranšusas municipalitātē, Goiasas štatā, Brazīlija

Triecienvētras pagaidām nav iespējams prognozēt, kas padara tās ārkārtīgi bīstamas.

Turbulence

Atmosfēras destabilizācija ne tikai izraisa ekstremālus laikapstākļus, bet arī pastiprina turbulenci, kas rada nopietnas aviotransporta problēmas. Vairs nav iespējams neņemt vērā straujo spēcīgas turbulences gadījumu un to izraisīto dažāda smaguma traumu skaita pieaugumu.

11. martā, lidojuma laikā no Sidnejas Austrālijā, uz Oklendu Jaunzēlandē, spēcīgā turbulencē 50 cilvēki guva traumas. No tiem 12 tika hospitalizēti.

29. martā „United Airlines” lidmašīnai nācās veikt ārkārtas nosēšanos Ņujorkas štata ziemeļu lidostā. 22 pasažieri bija ievainoti, no kuriem septiņi tika nogādāti slimnīcā.

3. aprīlī „Southwest Airlines” reisā no Ņūorleānas uz Orlando turbulences laikā cieta divi cilvēki.

Turbulencē 11. augustā „EVA Air” reisa „BR 238 Džakarta – Taipeja” laikā traumas guva 6 stjuarti.

Haoss lidmašīnas salonā pēc spēcīgas turbulences „EVA Air” reisā „Džakarta – Taipeja”

Aviokompānija „Korean Air” no 1. jūlija pārtrauca apkalpošanu 40 minūtes pirms nosēšanās, iesakot pasažieriem palikt piesprādzētiem un droši nostiprināt bagāžu. Šis noteikums tika ieviests pēc tam, kad turbulences gadījumu skaits 2024. gadā pieauga gandrīz divas reizes. Saskaņā ar Korejas nacionālo aviolīniju statistiku 2023. gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 3473 turbulences gadījumi, bet 2024. gada pirmajā ceturksnī – 6246 gadījumi.

Tas ir tikai neliels piemēru skaits. 2024. gads izcēlās ar daudziem aviācijas incidentiem. Īpaši satraucoši ir tas, ka lidmašīnas arvien biežāk pēkšņi zaudē augstumu. Jau 2023. gada aprīlī, forumā „Globālā krīze. Izeja ir” zinātnieki prognozēja, ka netipisku magnētisko anomāliju zonas padarīs lidojumus praktiski neiespējamus, jo aviolaineri gāzīsies gaisa bedrēs. Diemžēl šī prognoze piepildās.

Aviokompānijas „Air Europa” lidmašīna reisā „Madride – Montevideo” bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos Brazīlijas pilsētā Natala. Iekļūstot turbulences zonā, lidmašīna pēkšņi sāka strauji zaudēt augstumu. Dažu sekunžu laikā pasažieri piedzīvoja īstas šausmas. Tie, kuri nebija piesprādzējušies, atsitās pret salona griestiem. Viens cilvēks tika iespiests bagāžas nodalījumā. Apmēram 30 cilvēki guva dažādas traumas un tika hospitalizēti. Četri no tiem nonāca reanimācijā.

Lidmašīna, kas veica reisu „Londona – Singapūra”, trīs minūšu laikā pēkšņi nogāzās gandrīz par 2000 metriem. Daudzi pasažieri ar galvām izsita bagāžas nodalījumu paneļus. Ekipāžai izdevās veikt ārkārtas nosēšanos Bangkokas lidostā.

Avārijas stāvoklis lidmašīnā pēc pēkšņas augstuma zaudēšanas reisā „Londona – Singapūra”

No 229 cilvēkiem 104 bija ievainoti, seši bija kritiskā stāvoklī. Lielākā daļa guva galvas traumas. Viens pasažieris gāja bojā incidenta laikā – viņu ķēra sirdstrieka.

Vēl viena aviokatastrofa debesīs beidzās ar traģēdiju.

9. augustā aviokompānijas „Voepass Linhas Aéreas” lidmašīna ATR-72, kas veica reisu „2283 Kaskavela (Parana) – Gvaruljuša (Sanpaulu)”, nogāzās dzīvojamā zonā Vinjedu municipalitātē. 57 pasažieri un 4 apkalpes locekļi gāja bojā. Minūtes laikā lidmašīna nogāzās no 5181,6 metru augstuma.

Kritiena brīdis un sadegušās lidmašīnas vraks pēc aviokatastrofas, ATR-72, „Voepass Linhas Aéreas”

Saskaņā ar aviācijas eksperta Lito Souzas vārdiem, lidmašīnas plakanā spirāles trajektorija, pa kuru tā krita, ir bezprecedenta gadījums.

Pašlaik šādus incidentus skaidro vai nu ar tehniskām lidaparāta kļūmēm, vai skaidras debess turbulenci.

Taču galvenais cēlonis paliek nepamanīts. Aviokatastrofu skaits pieaug tikpat strauji kā globālās kataklizmas. Tas viss ir vienas ķēdes posmi.

Viens no galvenajiem klimata katastrofu pieauguma iemesliem ir pārkarsēts okeāns, kas pārnes enerģiju atmosfērā, pastiprinot postošos dabas fenomenus. Daži pētnieki brīdina, ka situācija var novest pie katastrofālām sekām visai dzīvībai uz Zemes, ja nekas netiks darīts.

ai atrisinātu klimata problēmu, nepieciešams izpētīt visus faktorus, kas izraisa okeāna uzkaršanu. Tāpat ir nepieciešams paātrināt tehnoloģiju ieviešanu, kas palīdzētu atdzesēt okeānu, kas uzlabotu klimatu uz visas planētas.

Runa ir pirmām kārtām par atmosfēras ūdens ģeneratoriem, kas spēj ievērojami uzlabot situāciju uz planētas jau tuvāko 2–3 gadu laikā, ja tie tiks izmantoti visur. Tam nepieciešama starptautiska sadarbība. Nepieciešams apvienot zinātnieku, politiķu, biznesa un sabiedrības pūliņus.

Šī inovatīvā pieeja klimata problēmas risināšanai tika prezentēta COP16 konferencē Kolumbijā. Vairāk informācijas jūs atradīsiet dokumentālajā filmā: „Klimata krīze un okeānu piesārņojums: globālie izaicinājumi un risinājumi”.

Ar raksta video versiju var iepazīties šeit: