Deivs Vadhvani

Sveiki, draugi. Mani sauc Deivs Vadhvani, es jums šodien pievienojos no Dubajas. Es saņēmu izglītību finanšu un ekonomikas jomā. 11 gadus biju hedž-fonda pārvaldnieks Volstrītā. Bet tagad vadu elektroniskās tirdzniecības starptautisko biznesu, kurš atrodas aiz Dubajas robežām, Honkongā.

Atbildot uz jūsu jautājumu: Mākslīgais intelekts ir ļoti attīstīts! Mākslīgais intelekts patiešām ir spējīgs atņemt cilvēkiem daudz darba vietu, kas sagraus sabiedrību, jo, saprotiet: sabiedrība un ekonomika funkcionē uz patērēšanu. Bet patērēšana galvenokārt notiek tikai, kad cilvēkam ir darbs. Redziet, kā viss ir saistīts?

Tāpēc nav jēgas ekonomēt naudu, būt tādam efektīvam, bet pēc tam atstāt tūkstošiem cilvēku bez darba, jo tad viņi nespēs tērēt naudu. Kas ir balansēšana? Patiesībā, tas ir sociāli-ekonomisks jautājums.

Mēs nevaram konkurēt ar mākslīgo intelektu. Mākslīgais intelekts – tā ir pilnība. Absolūta pilnība. Vienkārši paskatieties uz savu ikdienas dzīvi. Jums nav jābūt ekonomistam, draugi. Jums nav jābūt zinātņu doktoram vai vēl kaut kam.

Šodien, pieņemsim, jūs ejat uz kinoteātri. Kur jūs pērkat biļeti? Automātiskajā kioskā. Tas pat nav mākslīgais intelekts. Tā ir vienkārši tehnoloģija.

Un tā, sāksim ar programmnodrošinājumu kā tādu. Visas šīs tehnoloģiskās aplikācijas… Jūs jautājat, cik cilvēku tur vēl strādā? Šodien diez vai strādā viena divas kases, bet ir daudz automātisko kiosku. Darba vietas izzuda.

Paskatieties, kas notiek lidostā. Jūs reģistrējaties atkal jau automātiskajā kioskā, jūs vairs neejat pie letes. Tās tur vispār vairs nav. Jūs pats reģistrējaties. Cik daudz darba vietu izzuda? 

Kad es sāku savu karjeru, pērkot un pārdodot akcijas, es zvanīju brokerim, lai veiktu darījumu. Šodien par jums smiesies… Visa brokeru ķēdīte ir izzudusi, aizgājusi nebūtībā.

Tā ka tas ir abpusēji griezīgs asmens, draugi. Tas ir abpusēji griezīgs asmens. Mākslīgam intelektam ir daudz priekšrocību, cilvēks nespēj ar to sacensties. Paņemsim, piemēram, medicīnu. Roboti veiks operācijas. Proti, ķirurgi paliks bez darba. Draugi, ķirurgi!

Paņemsim jurista profesiju. Juridiskajā profesijā, neesmu pārliecināts vai visi par to zina, bet meklēšana un datu analīze – tas ir pats svarīgākais. Juristi pavada neskaitāmas stundas studējot materiālus. MI spēj atrast to, kas jums ir vajadzīgs, kā adatu siena kaudzē. Tas ir tik efektīvi, ka, būtībā, juristi drīz paliks bez darba, jo labākais veids, kā uzvarēt lietu – tas ir tas, ko sauc par juridisko precedentu.

Tagad mēs pieejam pie jautājuma būtības. Nezinu, vai jūs zināt, bet vairākus gadus atpakaļ PVF (pasaules valūtas fonds) nopublicēja dokumentu, kas apstiprina, ka vienam procentam cilvēku pieder 99 procenti no visa uz planētas. Tikai vienam procentam. Pieņemsim, ka mums ir septiņi miljardi iedzīvotāju. Septiņdesmit miljoniem cilvēku pieder 99 procenti no visa. Deviņdesmit deviņi procenti!

Gribu teikt, ka tie ir diezgan biedējuši dati, vai ne? tas mani nobiedēja līdz nāvei. Ziniet, ļaudis sauc skaitļus: 80, 20, 91. Tas patiešām tā ir, bet ziniet ko? Tās ir pasakas salīdzinājumā ar sekojošo izpratni. Tajā pašā laikā, no šī viena procenta 42 cilvēkiem pieder puse no visa. Nezinu kā jums, bet man šķiet, ka tas ir absurds. Bet tā ir realitāte. Turklāt, šodien skaitlis 42 ir samazinājies līdz 25.

Es dzīvoju vietā ar nosaukumu Dubaja. Daudzi no jums arī dzīvo Dubajā. Kāda ir nodokļu likme Dubajā? Oficiāli nulle, pareizi. Taču ziniet, mēs visi maksājam nodokli. Tas saucās slēptais nodoklis. Jūs varat dzīvot Šveicē, Normandijas salās, jūs varat dzīvot Dubajā, Monako. Nodoklis ir viens. Katrs cilvēks to maksā. No tā nevar izbēgt. Tā ir inflācija. Tā kā naudas vērtība krītas dēļ pastāvīgās drukāšanas, drukāšanas un drukāšanas – naudas pirktspēja, sākot ar ASV dolāru, katru gadu krītas, vērtība samazinās. Tādā veidā, inflācija – tas ir tas, kas saēd jebkuru sabiedrību.

Visvairāk mani biedē tas, ka… Atkal jau, jums nav jābūt ekonomistam. Nav jābūt ģēnijam, lai to saprastu. Ir darba tirgus…, un ir iedzīvotāji daudzums, kas pieaug. Šobrīd uz mūsu planētas ir septiņi miljardi iedzīvoju. Drīz mūsu būs desmit miljardi. Tātad, populācija pieaug, bet darba tirgus samazinās. Secinājumus izdariet paši.

Otrs jautājums – kā mēs taisāmies pabarot septiņus miljardus cilvēku?

Bez tā visa, par ko mēs runājām, pats galvenais, mums ir jārūpējas par mūsu planētu. Es neesmu apkārtējās vides aizstāvis, esmu pragmatiķis. Ja šī planēta nepieder mums, par ko mēs te runājam? Kā jau es teicu, alkatība un bailes – tā ir cilvēces sērga. Cilvēki veic pārrunas, valdības veic pārrunas klimatisko vienošanos ietvaros. Pārrunas! Ko jūs tur sarunājat? Nav par ko runāt, draugi. Vienā brīdī mūsu vairs nebūs. Pēc tam jūs varēsiet sarunāties paši ar sevi.