Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 27. augusta līdz 2. septembrim

31. augustā tūkstošiem cilvēku likteņi mainījās uz visiem laikiem…

Mēs esam pieraduši uztvert traģēdiju kā skaitļus, nevis kā citu cilvēku sāpes, un tas var radīt briesmīgas sekas ikvienam no mums.

Visas detaļas nedēļas klimata notikumu pārskatā par periodu no 2025. gada 27. augusta līdz 2. septembrim.

Eiropa

Tropu viesuļvētra “Erina”, kas Atlantijā sasniedza 5. kategorijas spēku, vēlāk pārvērtās par vienu no visspēcīgākajiem ārpustropu cikloniem pēdējās desmitgadēs – vēja ātrums sasniedza 259 km/h.

Tā brāzās pār Eiropas valstīm ar postošu vēju, 14 metrus augstiem viļņiem un rekordlieliem nokrišņiem, izraisot plašus elektroapgādes traucējumus, plūdus un nogruvumus.

28. augustā Korsikas salā, Francijā, ciklons atnesa spēcīgu negaisu ar krusu. Spēcīgo nokrišņu dēļ redzamība brīžiem samazinājās līdz nullei. Tomēr vislielākos postījumus radīja vējš, kura brāzmas sasniedza 159 km/h L’Île-Rousse komunā, 158 km/h – Kanjāno un 138 km/h – Kalvi.

Spēcīga vētra skāra Francijas Korsikas salu, redzamība tajā bija gandrīz nulle

Kalvi komūnas lidostā notika ārkārtējs incidents: vētra pacēla pasažieru lidmašīnas “ATR-72” priekšgalu, kamēr tā atradās uz skrejceļa, un pagrieza to par 45 grādiem.

Stihija nogāza daudzus kokus, radīja bojājumus infrastruktūrai un ēkām, atstājot bez elektrības apmēram 10 000 cilvēku. Divu stundu laikā tika reģistrēti 800 zibens spērieni. 

29. augustā Francijā tika reģistrēti septiņi tornādo, no kuriem četri skāra Jaunakvitānijas reģionu. Divi no tiem sasniedza IF1 spēku, nodarot ievērojamus postījumus ēkām, kokiem un sējumiem.

Smagi cieta Lombardijas reģions Itālijā. 28. augustā Busto Arsīcio komunā nolija vairāk nekā 100 mm nokrišņu, kas radīja plūdus.

Nākamajā dienā tornādo iznīcināja saules elektrostaciju ar gandrīz 12 500 paneļiem Verreto komunā, Pāvijas provincē, atstājot lielāko daļu pilsētas bez elektrības. Virpuļvētra norāva mājām jumtus, bet gadsimtu vecs koks uzkrita uz ceļa, bloķējot satiksmi.

Tornādo sagrāva lielu saules elektrostaciju Verreto komunā, Pāvijas provincē, Itālijā

Vētru sekas bija jūtamas arī Trentīno-Alto Adidžes reģionā. Riva del Gardas pilsētā zibens iespēra dzīvojamā mājā, izraisot ugunsgrēku un bojājot gāzes vadus, kā rezultāta deviņām ģimenēm nācās evakuēties. 

Pjemontas reģionā vētra atnesa postošu krusu. Apvidū starp Ivreu un Pavone Kanavēzi krusas graudi, kuru diametrs sasniedza 7–8 cm, sabojāja desmitiem automašīnu, atstājot iedobumus un izsitot logus. Jumti un logu rāmji guva nopietnus bojājumus, kā arī daudzi fotoelektriskie paneļi tika sasisti. 

Par laimi, cilvēki neguva smagas traumas, taču iedzīvotājus satrieca stihijas spēks. 

Ciklons skāra arī citas Eiropas valstis: Īrijā un Lielbritānijā tas atnesa viesuļvētras stipruma vēju, kas vietām pārsniedza 160 km/h. Rietumu Alpos, Centrālajā masīvā un Spānijas ziemeļos 48 stundu laikā nolija līdz pat 200 mm nokrišņu, kas izraisīja nogruvumus un upju pārplūšanu.

Spānijā lietusgāzes ar krusu appludināja ielas

Baltijas valstīs un Somijā ciklona “Erina” paliekas izraisīja ilgstošus vētras uzplūdus gar Baltijas jūru. Ūdens līmenis paaugstinājās par 1–1,5 m virs normas.

Balkānos, Ungārijā un dažās Itālijas daļās temperatūra bija par 8–10 °C augstāka nekā parasti, sasniedzot vietējo vēlās vasaras rekordu.

Ciklons sasniedza pat Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis: Vāciju, Šveici, Austriju, Čehiju un Poliju.

Tas ir ārkārtīgi neparasts gadījums, ka bijusī tropu viesuļvētra, kas izveidojās Atlantija sokeāna centrālajā daļā, sasniedza Eiropu un, saglabājot savu spēku, izplatījās pa lielu tās teritoriju.

Smerči un Tornādo

29. augustā Islandē, Reikjanesas pussalā, uzreiz tika reģistrēti trīs tornādo.

Spēcīgs tornādo brāzās pāri Reikjanesas pussalai Islandē

Aculiecinieks nofotografēja vienu virpuli pie Vogaras pilsētas, Fahsabloui līča krastā.

Divi citi tornādo parādījās Sundhnukur vulkānisko krāteru rajonā, netālu no Grindavīkas pilsētas. Virpuļi bija redzami apmēram trīs minūtes, griežoties virs vulkāniskās ainavas.

Islandē tornādo ir ārkārtīgi reti sastopami: kopš 1980. gadiem tur reģistrēti tikai 13 tādi gadījumi. Bet divu virpuļu vienlaicīga parādīšanās ir pilnīgi unikāls notikums.

30.augustā Krievijā, Obas upē, Surgutas pilsētas apkaimē, aculiecinieki ievēroja ūdensstabu.

Virpulis izveidojās no konvektīvajiem mākoņiem un kādu laiku turējās virs ūdens, neradot briesmas.

Reta dabas parādība: ūdensstabs Obas upē, Surgutas pilsētas apkaimē, Krievijā

Jāatzīmē, ka Surguta atrodas Rietumsibīrijas ziemeļos, Tjumeņas apgabalā. Pēc klimatiskajiem apstākļiem Surguta ir pielīdzināma Tālajiem Ziemeļiem un atrodas subarktiskā kontinentālā klimata zonā, kur agrāk šādas parādības bija ārkārtīgi retas.

Taču globālās temperatūras un mitruma paaugstināšanās uz planētas rada apstākļus, kas ir labvēlīgi ūdensstabu un tornādo veidošanās procesam pat tur, kur tie gandrīz nemēdza būt.

Argentīna

Naktī uz 31. augustu centrālās Argentīnas iedzīvotāji piedzīvoja smagu pārbaudījumu. Reģionam ierastais negaiss “Santa Rosa” pārvērtās par spēcīgu stihiju, kas pārspēja visus nokrišņu rekordus un atstāja aiz sevis plūdus, postījumus un paralizētu infrastruktūru.

“Santa Rosa” ir intensīva vētra ar lietusgāzēm, pērkona negaisu un krusu, kas raksturīgs Dienvidamerikas valstīm. Tā parādās katru gadu augusta beigās vai septembra sākumā.

Negaiss “Santa Rosa” ar spēcīgu krusu skāra Argentīnu

Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā lietus lija vairākas stundas, to pavadīja vēja brāzmas līdz pat 70 km/h.

Daudzi Buenosairesas provinces ziemeļu apdzīvotie punkti tika appludināti, bet Karlosas Kasaresas apkārtnes iedzīvotāji ziņoja par ražas un lopu zudumiem.

Mendosas provincē vairāk nekā 100 cilvēku palika bez pajumtes:stihija izgāza kokus, norāva ēku jumtus un atnesa spēcīgu krusu. Savukārt kalnainajos rajonos stiprais lietus, sniegs un migla izraisīja pilnīgu nacionālās šosejas Nr. 7 slēgšanu.

Lietus ar krusu un sniegu radīja bīstamus apstākļus uz ceļiem Mendosas provincē, Argentīnā

Starptautiskie kalnu pārejas punkti Kristo Redentors un Peuenče, kas savieno Čīli un Argentīnu, tika preventīvi slēgti abos virzienos.

Krusaltas pilsēta Kordovas provincē visvairāk cieta no plūdiem. Tur 24 stundu laikā nolija 330 mm nokrišņu. Zemie pilsētas reljefa apstākļi izraisīja ūdens noteci no kaimiņu teritorijām. Plūdi izpostīja mājas un ceļus, kā arī veicināja augsnes eroziju, apdraudot lauksaimniecību.

Līdzīga situācija notika arī Marijas Terezas pilsētā Santafē provincē, kas tāpat atrodas ieplakā.

Negaiss “Santa Rosa” izraisīja spēcīgus plūdus Marijas Terezas pilsētā, Santafē provincē, Argentīnā

Centrālās Argentīnas lauksaimniecības sektors ir saskāries ar katastrofālām plūdu sekām. Tūkstošiem hektāru zemes tika appludināti, un, tā kā tehnika laukos iebraukt nevarēja, tika izjaukta gan jaunā sējas kampaņa, gan sojas, kukurūzas, saulespuķu un kviešu ražas novākšana.

Afganistāna

29. augustā Afganistānas Nangarhāras provinci skāra stipras lietusgāzes, kas izraisīja pēkšņus plūdus.

Cietušajos Rodatas, Haskas-Minas, Čaparharas, Spingaras un Ačinas rajonos tika izpostītas desmitiem māju, bojāti ceļi, dambji un ūdens kanāli, kā arī iznīcināti tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemju.

Stipras lietusgāzes iznīcināja sējumus Nangarhāras provincē, Afganistānā

Spingaras rajonā zem lietus sagrautas mājas jumta gāja bojā divas meitenes, bet vēl trīs viņu ģimenes locekļi guva traumas.

Kopumā provincē stihija prasīja piecu cilvēku dzīvības.

31. augusta vēlā vakarā, plkst. 23.47 pēc vietējā laika, Afganistānas austrumu provinces satricināja 6,0 magnitūdu stipra zemestrīce. Tās epicentrs atradās aptuveni 27 km no Džalālābādas pilsētas, bet hipocentrs bija tikai 8 km dziļumā.

Pēc 4. septembra datiem valstī gājuši bojā vairāk nekā 2200 cilvēku un vairāk nekā 3300 ievainoti.

Nākamo divu diennakšu laikā tika reģistrēti vismaz 10 pēcgrūdieni ar 4,0 un lielāku magnitūdu. Trīs no tiem pārsniedza 5,0 magnitūdu un notika nelielā dziļumā – līdz 11 km. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pēcgrūdieni pilnībā sagrāva mājas, kas galvenā grūdiena laikā bija tikai daļēji bojātas. Daudzi ciemi pārvērtās drupās, un izpostīto ēku skaits pārsniedza 6700. 

Piekļuve uz dažiem vissmagāk cietušajiem rajoniem nebija iespējama: šauros ceļus aizšķērsoja akmeņu nogruvumi un noslīdeņi. Reģiona grūti pieejamais reljefs apgrūtināja palīdzības nogādāšanu. Cietušos ar helikopteriem transportēja uz tuvākajām slimnīcām. 

Tā kā trūka profesionālas palīdzības, glābšanas darbos iesaistījās vietējie iedzīvotāji. Bez tehnikas viņi ar kailām rokām attīrīja māla un akmens māju gruvešus.

6,0 magnitūdu stipra zemestrīce Afganistānā atstāja katastrofālas sekas

Pēcgrūdienu dēļ tika pārtraukta izdzīvojušo meklēšana, tādējādi tika zaudēts laiks, kas bija izšķiroši svarīgs, lai izlābtu zem gruvešiem palikušos cilvēkus.

Aculiecinieku stāsti uzsver traģēdijas mērogu. 14 gadus vecs zēns guva ievainojumus, kad viņa māja pilnībā sabruka, taču pieci viņa ģimenes locekļi gāja bojā. Viņam izdevās izglābt tikai tēvu, kura balsi viņš sadzirdēja zem gruvešiem.

Šī zemestrīce bija viena no postošākajām, kāda valstī pieredzēta pēdējās desmitgadēs. 

Sudāna

31. augustā uz Centrāldārfūras un Dienviddārfūras robežas, pēc vairākām dienām ilgušām stiprām lietusgāzēm, notika spēcīgs nogruvums. Tarsinas ciems, kas atrodas Marras kalnu masīvā, tika pilnībā aprakts zem dubļu un akmeņu slāņa.

Stihijas rezultātā gāja bojā vairāk nekā 1000 cilvēku, izdzīvoja tikai viens vietējais iedzīvotājs.

Šis nogruvums kļuva par nāvējošāko mūsdienu valsts vēsturē. Glābšanas darbi noritēja ārkārtīgi smagos apstākļos: sarežģīts kalnu reljefs, nepārtrauktas lietusgāzes, izskaloti ceļi, pilnīgs sakaru trūkums un aktīvas kaujas darbības.

Spēcīgs nogruvums Sudānā noslaucīja no zemes virsas Tarsinas ciemu – gāja bojā vairāk nekā tūkstots cilvēku

Tuvāko ciemu iedzīvotāji baidās, ka traģēdija var atkārtoties, ja lietusgāzes nebeigsies.

Situāciju vēl vairāk saasina smaga humanitārā krīze reģionā, kuru skar bruņoti konflikti, bads un masveida iedzīvotāju pārvietošanās.

Un tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kā katastrofas strauji pieaug, kamēr pasaule turpina palikt vienaldzīga.

Dīvaini, ka milzīgs daudzums gudru un izglītotu cilvēku lieliski saprot: notiek briesmīgi notikumi – kataklizmas pastiprinās, masveidā iet bojā cilvēki, pieaug sašķeltība, bet sabiedrība klusē un neko nedara. Vai tas nav pierādījums cilvēcības zaudēšanai?

Daudzi gaida, ka notiks kaut kas ārkārtējs – dabas katastrofa planētas mērogā vai masveida cilvēku bojāeja – un tikai tas spēs viņus tik ļoti satricināt, ka pamodīsies līdzjūtība un radīsies vēlme rīkoties.

Taču patiesībā tā nav. Atcerieties jaunieti no Afganistānas, kurš zaudēja gandrīz visu ģimeni! Redzot viena cilvēka traģēdiju, mūsos rodas līdzjūtība. Bet, kad runa ir par tūkstošiem upuru, tā jau tiek uztverta kā sausa statistika. Empātija izdziest, un tās vietā parādās bailes: “Bet ja nu bojā iešu arī es?”

Tā ir iekārtota cilvēka psihe. Jo dziļāk mēs iegrimstam klimata katastrofu laikmetā, jo mazāk masveida upuri izraisa līdzjūtību lielākajā daļā cilvēku. Empātija pakāpeniski vājinās, kamēr egoisms un bailes par pašu dzīvību, gluži pretēji, pieaug.

Ja mūsos nerodas vēlme palīdzēt citam, atsaukties uz svešu nelaimi, tad arī apkārtējie reaģēs tieši tāpat.

Rezultātā mēs riskējam nonākt sabiedrībā, kur katrs dzīvo tikai sev; kur cilvēki ir gatavi atņemt pēdējo senioriem un bērniem; kur cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības.

Vai kāds no mums patiešām gribētu kādreiz nonākt grūtā vai pat kritiskā situācijā pilnīgi viens un bez atbalsta??

Uz planētas ir daudz cilvēku, kas cenšas dzīvot pēc sirdsapziņas. Tomēr lielākā daļa no viņiem paliek bezdarbīgi, aprobežojoties ar savu mazo pasauli, kur viņi ir izveidojuši labas attiecības ar tuviniekiem, atraduši saskaņu ar dabu un iekšējo mieru. Taču, kamēr katrs noslēdzas savā komforta zona, mūsu kopīgā pasaule turpina slīdēt bezdibenī mūsu vienaldzības dēļ.

Šodien tieši klimata problēma izvirzās priekšplānā. Kamēr cilvēki neapzinās tās mērogu un reālos draudus, viņi nespēs atteikties no mākslīgi uzspiestajām šķelšanām un konfliktiem.

Lai mainītu situāciju, problēma ir jāaktualizē visā sabiedrībā. Un tas ir iespējams tikai tad, ja paši cilvēki par to sāks runāt. Nevajag gaidīt pārmaiņas no nelielām cilvēku grupām: vai tie būtu politiķi, reliģiskie līderi vai viedokļu līderi. 

Nākotne ir atkarīga no ikviena, kurā vēl ir dzīva cilvēcība.

Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit: