Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 9. līdz 15. aprīlim

Dabas anomālijas aizvadītajā nedēļā, no 9. līdz 15. aprīlim, kļuva par vēl vienu apstiprinājumu tam, ka ierastā pasaules kārtība ir sašķobījusies.

Tur, kur jau vajadzētu būt siltam, — snieg. Tur, kur parasti ir vēss, — valda tveice kā vasaras vidū.

Viesuļvējš posta pilsētas, cilvēki smok putekļu vētrās, bet raža iet bojā pēkšņu salnu dēļ.

Sagrautas mājas, simtiem bojāgājušo, miljoniem cietušo.

Lasiet sīkāk rakstā.

Ķīna

No 10. aprīļa Ķīna piedzīvoja bezprecedenta stihijas triecienu. Plašā valsts teritorijā plosījās vētras ar spēcīgu vēju, smilšu vētras un lietusgāzes ar krusu.

Vairāk nekā puse Ķīnas provinču un citu reģionu nonāca stihijas varā.

Ķīnas ziemeļi atradās katastrofas epicentrā. Gandrīz 500 meteoroloģisko staciju visā valstī pārspēja maksimālā vēja ātruma rekordu aprīlī.

Īpaši smagi postījumi bija Hebei un Henanas provincēs. Vēja spēks tur sasniedza 15 balles pēc paplašinātās Boforta skalas, kas atbilst 46,2–50,9 m/s.

Pilsētās valdīja pilnīgs haoss: tika norauti ēku jumti un izsisti logu rāmji, ielas bija klātas ar gruvešiem, pārrautiem vadiem, stikla lauskām un citiem gružiem.

Vētra ar neiedomājamu jaudu izraisīja plašas nekārtības un postījumus Ķīnā

Pekinā, augstkalnu stacijā “Alpu rožu dārzs Mentougo,” tika reģistrēta vēja brāzma ar maksimālo ātrumu 45,8 m/s (14 balles pēc paplašinātās Boforta skalas), kas ir salīdzināms ar 2. kategorijas tropiskās viesuļvētras spēku.

Pilsētā tika nogāzti vairāk nekā 800 lieli koki un sadragātas simtiem automašīnas. Cilvēkiem, kuru svars mazāks par 50 kg, tika ieteikts neiziet ārā, jo viņus varēja aizraut vējš.

Stihija paralizēja transporta satiksmi. Visā valstī tika atcelti vairāk nekā 3 200 avioreisi.

Tāpat tika apturēta vilcienu kustība, tostarp arī ātrvilcienu līnijās. Spēcīgie vēji izraisīja smilšu vētras. Iekšējās Mongolijas, Siņdzjanas un Niņsjas rajoni, Gansu province un citi reģioni iegrima biezā dzeltenu smilšu plīvurā, kas aizklāja debesis. Redzamība nokritās līdz kritiskam līmenim, savukārt smilšu un putekļu koncentrācija gaisā sasniedza ārkārtīgi augstu līmeni. Pēc aculiecinieku teiktā, cilvēki bija spiesti pat gulēt ar maskām.

Smilšu vētra apklāja Ķīnas reģionus biezā dzeltenā plīvurā

Vētra ļoti ātri izplatījās uz Ķīnas dienvidiem un austrumiem, pakļaujot reģionus postošajai stihijas ietekmei.

Aņhui provincē koks uzkrita sievietei, kura brauca ar elektrovelosipēdu. Diemžēl no gūtajām traumām viņa gāja bojā.

Pēkšņa lielgraudu krusa Naņdzjinas pilsētā Dzjansu provincē nodarīja ievērojamus zaudējumus transportlīdzekļiem, infrastruktūrai un lauksaimniecības zemēm.

Savukārt Naņčanas apriņķī Dzjansi provincē gaisa kvalitātes indekss smilšu vētras dēļ sasniedza 1 240 µg/m³. Tas ir 82 reizes augstāk par diennakts normu — 15 µg/m³, ko rekomendē PVO, un kas ir liels retums šim reģionam.

Dienvidkoreja

Ciklona ietekmē, kas nāca no ziemeļiem, laikapstākļi pēkšņi mainījās arī Dienvidkorejā. Vēl 12. aprīlī temperatūra daudzos reģionos sasniedza gandrīz +25 °C, bet jau nākamajā dienā strauji atdzisa. Seulā no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,1 °C, bet spēcīgā vēja dēļ sajūtamā temperatūra bija −2,4 °C.

Sniegs aprīlī — reta un šokējoša parādība Seulā, Dienvidkoreja

Arī galvaspilsētas reģions nonāca augstas putekļu koncentrācijas zonā, ko atnesa vējš no Ķīnas un Mongolijas tuksnešiem.

Taču Seulas iedzīvotājiem visšokējošākais bija sniegs, kas tik vēlu — aprīļa vidū — uzsniga Sondongas rajonā. No 12. aprīļa vakara līdz 13. aprīļa rītam uzsniga līdz 0,6 cm sniega. Tas notika pirmo reizi 118 gadu meteoroloģisko novērojumu laikā.

Papildus aukstajam gaisam, lietum un sniegam ciklons pilsētās Josu, Janjānā, Pusānā un Hvasongā atnesa vēju ar ātrumu 30 m/s. Tas izrāva kokus ar saknēm un gāza reklāmas stendus, radot risku gājējiem un transportam.

Krievija

13. aprīlī nelabvēlīgie laikapstākļi pārņēma arī Primorskas novadu. 

Visvairāk cieta Hasanskas rajons, Nahodkas un Fokino pilsētas, kā arī Čugujevkas ciems. Lazovskas rajonā 12 stundu laikā nolija līdz 44 mm nokrišņu. Tomēr galvenos postījumus radīja viesuļvējš, kura ātrums Vladivostokā sasniedza 29 m/s, bet Pētera Lielā līča ragos — 39 m/s. Tas norāva jumtus, salauza žogus, nogāza kokus un ceļa zīmes. Tika bojātas ēku fasādes. Aptuveni 9 000 iedzīvotāju palika bez elektrības.

Spēcīgs vētras vējš iznīcina ēkas, Primorskas novads, Krievija

Jau ne pirmo reizi šogad Sibīrijā iestājās nesezonāls, anomāli karsts laiks. No 12. līdz 14. aprīlim reģiona dienvidos tika pārspēti daudzi temperatūras rekordi — daži no tiem pirmo reizi vairākos gadu desmitos.

Čemalas ciemā tika uzstādīti diennakts rekordi: 12. aprīlī Tmax = +30,5 °C; 13. aprīlī gaisa temperatūra sasniedza agrāk neiedomājamos +31,7 °C, kas ir gandrīz par 22 grādiem virs normas; 14. aprīlī Tmax = +28,5 °C.

Pirmo reizi novērojumu vēsturē 30 grādu karstums Sibīrijā fiksēts tik agri — aprīļa pirmajā pusē.

Anomāli silts bija pat naktīs. Piemēram, Omskā 11. un 12. aprīlī, kad parasti ir mīnus temperatūras (−1 °C), bija attiecīgi +13,2 °C un +12,6 °C.

12. un 13. aprīlī Novosibirskā tika pārspēti diennakts siltuma rekordi — gaisa temperatūra sasniedza +26 °C un +23,2 °C, lai gan parasti aprīlī tā nepārsniedz +8 °C. Jāatzīmē, ka jau kopš marta beigām gaisa temperatūra tur pastāvīgi pārsniedz klimatiskās normas.

Abakanā 14. aprīlī diennakts rekords tika pārsniegts uzreiz par 6,5 °C: temperatūra sasniedza +28,9 °C (iepriekšējais rekords — +22,4 °C — tika fiksēts 2008. gadā).

Cilvēki, pārsteigti par šādu dabas anomāliju, fotografējās T-kreklos un šortos uz vēl kailo koku un ar ledu klāto ūdenstilpju fona.

Tajā pašā laikā valsts dienvidos valdīja anomāli auksts laiks. Pēc gandrīz vasarīgā marta, kad Krasnodaras novadā, Stavropolē un Adigejā temperatūra sasniedza +20 °C, pēkšņi atgriezās sals un sniegputenis. Dažos Adigejas Republikas rajonos sniega segas augstums sasniedza 36 cm. Tas ir neticams notikums šim reģionam. 

Pēkšņās salnas, kas piemeklēja Krievijas dienvidus un centru, nodarīja ievērojamus zaudējumus lauksaimniecībai. Pēc Krievijas Dārzkopju savienības aplēsēm aprikožu, persiku un ķiršu ražas zudumi var sasniegt līdz 40 %.

Pēkšņs sniegs Stavropolē pēc siltā marta, Krievija

Tadžikistāna

13. aprīlī plkst. 09:24 pēc vietējā laika Tadžikistānas Raštas rajonā, 160 km uz ziemeļaustrumiem no Dušanbe pilsētas, notika zemestrīce ar magnitūdu 5,9. Saskaņā ar Ārkārtas situāciju komitejas datiem tika bojātas simtiem ēku, bet 94 dzīvojamās mājas pilnībā sagrautas.

Sagrauta ēka — sekas M 5,9 zemestrīcei Raštas rajonā, Tadžikistāna

Diemžēl gāja bojā trīs gadus vecs bērns, kuru apraka zem mājas sienas gruvešiem.

Diennakts laikā notika četri pēcgrūdieni ar magnitūdu virs 3.

Zemestrīce bija jūtama arī kaimiņvalstīs — Uzbekistānā, Kirgizstānā un Kazahstānā.

Turcija

Spēcīga aukstā fronte izraisīja strauju temperatūras pazemināšanos, sniegputeni un spēcīgas vētras vismaz 25 Turcijas provincēs.

Aksarajas pilsētā Centrālajā Anatolijā temperatūra dažu dienu laikā nokritās no +26 °C līdz –3 °C.

Stambula saņēma galveno stihijas triecienu: vētra norāva jumtus un gāza kokus. Pēkšņa vēja maiņa liedza lidmašīnām abās pilsētas lidostās nolaisties, radot avārijas risku degvielas trūkuma dēļ. 

Valsts galvaspilsētu Ankaru nakts laikā klāja sniega kārta, un vēja ātrums sasniedza 60 km/h.

Sniegputenis skāra arī Centrālo un Rietumu Anatoliju. Agli rajonā, Kastamonu provincē, 13. aprīlī sniega segas biezums pārsniedza 50 cm, bet kalnu ciemos tuvojās 80 cm. Automašīnas iestrēga sniegā, un transporta satiksme provincē tika paralizēta.

Spēcīgi sniegputeņi skāra Turciju

Cieta galvenie valsts lauksaimniecības reģioni. No 10. līdz 12. aprīlim vietām temperatūra noslīdēja līdz −15 °C.

Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas datiem valsts piedzīvoja vienas no postošākajām salnām savā vēsturē.

Īpaši smagi cieta lazdu rieksti — Turcijas galvenais eksporta produkts, kas valstij ik gadu ienes aptuveni 2 miljardus ASV dolāru ienākumu. Jāuzsver, ka Turcija ir pasaulē lielākā šī rieksta ražotāja, nodrošinot trīs ceturtdaļas no visas pasaules ražošanas.

Malatjas provincē salnas nodarīja nopietnus zaudējumus aprikožu plantācijām — zaudējumi tiek lēsti simtos miljonu dolāru. Savukārt Manisā tika bojāti vairāk nekā 75% vīnogulāju. Tāpat cieta valrieksti, mandeles, saulespuķes, kartupeļi un dekoratīvie augi.

Sniegs un salnas Turcijā: postošas sekas augļu dārziem

Indija

Indijas ziemeļu štati — Utarpradēša, Bihāra, Džārkhanda — saskārās ar traģiskām nāvējošu vētru sekām.

Saskaņā ar datiem uz 12. aprīli vien diennakts laikā no lietusgāzēm, plūdiem un zibens spērieniem gāja bojā vismaz 102 cilvēki.

Nāvējošās vētras sekas Indijā

Vislielākais upuru skaits tika reģistrēts Bihāras štatā, kur stihija prasīja 82 cilvēku dzīvības. Nepilnīgās dabas katastrofu brīdināšanas sistēmas dēļ brīdinājums par tuvojošos vētru nesasniedza lauku apvidu iedzīvotājus, un stihijas trieciens viņus pārsteidza darba laikā laukos. Diemžēl tas arī izskaidro tik lielo upuru skaitu. Stihija nodarīja nopietnus postījumus štatu enerģētikai un infrastruktūrai.

No 11. aprīļa vētra un putekļu vētra Deli izraisīja lidojumu atcelšanu un kavēšanos Indiras Gandijas Starptautiskajā lidostā, atstājot tūkstošiem pasažieru sarežģītā situācijā.

Spēcīgā vētra radīja haosu arī kaimiņos esošajā Nepālā. Pēc Nepālas Nacionālās ārkārtas situāciju pārvaldes datiem vismaz astoņi cilvēki gāja bojā zibens spērienu un lietusgāžu dēļ.

Irāka

14. aprīlī Irākas dienvidu un centrālos reģionus pārņēma spēcīga putekļu vētra, kas izveidojās Saūda Arābijas ziemeļos. Visvairāk cieta Basras, Mutannas un Maisanas provinces.

Diena pārvērtās naktī, vietām redzamība bija nulle. Tas izraisīja ceļu satiksmes negadījumus un apturēja starptautisko lidostu darbību Bagdādē, Basrā un Nedžefā.

Irāku pārņēma spēcīga putekļu vētra, redzamība praktiski nulle

Tomēr visvairāk putekļu vētra ietekmēja cilvēku veselību. Diennakts laikā ar smakšanas simptomiem medicīnas iestādēs vērsās vairāk nekā 3 700 cilvēku. Daudzi no viņiem, tostarp bērni, tika hospitalizēti. Stihija skāra arī kaimiņvalstis — Irānu un Kuveitu. Irānas Huzestānas provincē 15. aprīlī gaisā piesārņojošo daļiņu koncentrācija ar izmēru līdz 10 μm vietām pārsniedza pieļaujamo normu 67 reizes. Kuveitā tika reģistrētas vēja brāzmas ar ātrumu virs 80 km/h, kas izraisīja elektroenerģijas padeves pārtraukumus dažos valsts reģionos.

Šodien, kad arvien vairāk cilvēku paši kļūst par lieciniekiem pieaugošām dabas katastrofām un anomālijām, mediju telpā turpina iepludināt dezinformāciju. Plašsaziņas līdzekļi neizskaidro, kāds ir pieaugošo dabas stihiju iemesls. Mums nerāda svarīgus faktus. Un galvenais — klusē par to, ka jau pastāv risinājums, kas spēj apturēt progresējošās kataklizmas un novērst sliktāko scenāriju.

Tā vietā mūs mierina: “Tā jau ir bijis,” “Pagaidām viss ir normas robežās,” “Nekas briesmīgs nenotiek.”

Agrāk šādām muļķībām varēja vienkārši nepievērst uzmanību. Taču ne šodien!

Šodien cena ir pārāk augsta, jo runa ir par visas cilvēces nākotni.

Kāpēc, redzot notiekošo, daudzi cilvēki turpina ticēt viņu pasakām?

Vai tiešām viņi domā, ka tas viņus neskar? Vai viņi dzīvo uz citas planētas?

Katram taču ir tuvinieki, ģimene, bērni. Normāls cilvēks, uzzinot par apdraudējumu, nodod informāciju tālāk un meklē risinājumu. Ja mēs vēlamies nosargāt dzīvību uz planētas, mums ir jārunā atklāti par patiesajām briesmām: par globālām ģeoloģiskām un klimata pārmaiņām, par procesiem, kas notiek Zemes dzīlēs.

Daudzi jūtas bezspēcīgi — it kā no viņiem nekas nebūtu atkarīgs. Bet tā nav.

No katra no mums ir atkarīgas miljardiem cilvēku dzīvības, tostarp to, kurus mēs mīlam visvairāk.

Ar raksta videoversiju var iepazīties šeit: