Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 8. līdz 14. oktobrim

Spānijā atkal rekordlieli plūdi.

Milzīga siltuma anomālija Klusajā okeānā.

Bezprecedenta apvelinga traucējumi Panamas līcī.

Aļaskā notika ļoti reta parādība, kas šiem platuma grādiem ir neparasti.

Tas, kas slēpjas aiz visiem šiem dabas anomāliju notikumiem, ir pilnīgi katrā cilvēkā uz Zemes.

Par to – šodienas apskatā par periodu no 2025. gada 8. līdz 14. oktobrim.

Spānija

No 9. oktobra Spānijas austrumu piekrasti skāra pirmā šīs sezonas nosauktā vētra – “Elisa”.

Vispirms vētra skāra Mursijas reģionu. Pēc tam, virzoties uz ziemeļiem, tā plosījās Valensijā un Katalonijā un sasniedza arī Baleāru salas.

Nokrišņu daudzums sasniedza vēsturisku maksimumu: visspēcīgākie lietusgāžu periodi bija 11. oktobrī, kad Karkaišentas pašvaldībā vienas stundas laikā nolija līdz pat 11 milimetriem lietus.

Bet līdz 13. oktobrim Kolumbretas salās tika reģistrēts rekordliels nokrišņu daudzums – 325 milimetri.

Ūdens appludināja ielas, pagrabus un ēku pirmos stāvus daudzās apdzīvotās vietās.

Spēcīgās lietusgāzes, ko atnesa vētra “Alise”, appludināja ielas Spānijas austrumos

Aptuveni 400 cilvēku tika evakuēti, un bija veiktas simtiem glābšanas operāciju, lai izglābtu cilvēkus no applūdušām automašīnām un mājām.

Lauksaimniecībai tika nodarīti nopietni zaudējumi. Valensijā applūda vairāk nekā 500 hektāru rīsu lauku, bet Mursijā un Katalonijā tika bojātas dārzkopības kultūras un lauku saimniecības: daļa ražas ir pilnībā zudusi.

Transporta infrastruktūru skāra masveida traucējumi: tika slēgti galvenie autoceļi, tostarp Vidusjūras šoseja AP-7, kā arī tika pārtraukta dzelzceļa satiksme starp Barselonu un Valensiju.

11. oktobrī plūdu dēļ uz laiku tika slēgta Ibicas lidosta – applūda skrejceļš un terminālis. Tajā pašā dienā Palmas de Maljorkas lidostā tika atcelti 19 reisi.

Saskaņā ar 14. oktobra datiem dabas stihijas dēļ tika ievainoti 18 cilvēki, no kuriem viens atradās smagā stāvoklī. Par laimi, šoreiz izdevās izvairīties no upuriem. 

Filipīnas

10. oktobrī Filipīnu dienvidos notika divas spēcīgas zemestrīces, kas kļuva par jaunu pārbaudījumu valstij, kura pavisam nesen cieta no postošas 6,9 magnitūdu stipras zemestrīces un vairākiem taifūniem.

Pirmā zemestrīce ar magnitūdu 7,4 notika plkst. 9.43 pēc vietējā laika Klusā okeāna akvatorijā, 48 kilometru attālumā no Manajas pilsētas Austrumdavao provincē. Epicentrs atradās 23 kilometru dziļumā.

Varas iestādes izsludināja cunami brīdinājumu piekrastes zonām 300 kilometru rādiusā ap epicentru. Piekrastes rajonos – Mati pilsētā un Manajas un Bagangas pašvaldībās tūkstošiem cilvēku tika evakuēti uz augstākām vietām.

Drebēšana bija jūtama desmitiem apdzīvotās vietās Mindanao salā. Uz ielām stipri šūpojās automašīnas, un cilvēki panikā metās ārā no savām mājām.

Cilvēki panikā skrien ielās spēcīgas zemestrīces laikā Filipīnās

Vairāku ēku sienās, tostarp Davao starptautiskajā lidostā, parādījās plaisas. Vairākos rajonos pazuda elektroapgāde, tika bojāti ceļi, tilti un elektropārvades līnijas.

Skolās tika veikta steidzama skolēnu evakuācija. No kādas izglītības iestādes 50 bērni tika nogādāti slimnīcā ar sasitumiem, ģīboņiem un reiboņiem.

Otrā zemestrīce ar magnitūdu 6,8 notika aptuveni 10 stundas vēlāk, plkst. 19.12 pēc vietējā laika. Tā notika 43 kilometru attālumā no Manajas pilsētas, un epicentrs atradās 37 kilometru dziļumā.

Šis seismiskais notikums pastiprināja iepriekšējās zemestrīces sekas un izraisīja jaunus postījumus jau cietušajos rajonos.

Saskaņā ar Filipīnu Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūta datiem līdz 12. oktobrim gandrīz divu diennakšu laikā pēc abām zemestrīcēm tika reģistrēti 1111 pēcgrūdieni ar magnitūdu no 1,2 līdz 5,8.

Dabas stihija laupīja astoņu cilvēku dzīvības, un simtiem cilvēku guva ievainojumus.

Meksika

Neparasti spēcīgās lietus sezonas noslēgums sakrita ar divu tropisko vētru pāriešanu gar Meksikas rietumu piekrasti. Rezultātā no 6. oktobra valsti skāra rekordstiprs lietus.

Katastrofāli plūdi Meksikas Verakrusas štatā

Upes izgāja no krastiem, un ūdens ieplūda pilsētās un ciemos. Nogruvumi un plūdi pilnībā nošķīra no civilizācijas vairāk nekā 300 apdzīvotu vietu Centrālajā un Austrumu Meksikā. Visvairāk cieta Verakrusas, Idalgo, Pueblas, Keretaro un Sanluisas Potosi štati.

Stihija sagrāva dzīvojamās mājas, sabojāja apmēram tūkstoš kilometru ceļu, un vairāk nekā 380 tūkstoši cilvēku palika bez elektrības un sakariem.

Verakrusas štatā vietām nolija līdz pat 540 milimetriem nokrišņu, kas izraisīja rekordaugstu Kasonesas upes līmeņa celšanos. 10. oktobra rītausmā ūdens ieplūda Posa Rikas pilsētā, appludinot ielas.

Netika izsludināti nekādi plūdu brīdinājumi. Zemienēs dzīvojošie iedzīvotāji, kur ūdens līmenis pacēlās vairāk nekā par četriem metriem, stāstīja, ka sadzirdējuši tuvojamies ūdens troksni tikai dažas minūtes pirms stihija skāra viņu mājas.

Spēcīgās straumes aiznesa automašīnas, bet cilvēki glābās uz ēku jumtiem. Diemžēl daudziem neizdevās izdzīvot.

Spēcīgas ūdens straumes aizskalo automašīnas Verakrusas štatā, Meksikā

Visā štatā tika nopietni skartas desmitiem medicīnas iestādes: ūdens iznīcināja visu aprīkojumu, un personāls sniedza palīdzību cietušajiem zem klajas debess.

Pueblas štatā cieta 80 tūkstoši cilvēku. Spēcīgās lietusgāzes sabojāja 16 tūkstošus ēku un sagrāva septiņus tiltus.

Bezprecedenta lietusgāzes izraisīja vismaz 340 nogruvumus un dubļu straumes četros štatos. Keretaro štatā nogruvuma rezultātā gāja bojā sešus gadus vecs zēns.

Idalgo štatā tika iznīcinātas vai appludinātas vairāk nekā 300 skolas un aptuveni 60 medicīnas iestādes.

Saskaņā ar 13. oktobra datiem visā valstī gājuši bojā 64 cilvēki, desmitiem tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Varas iestādes brīdina, ka precīzi postījumu apmēri un upuru skaits, īpaši mazās attālās pilsētās, joprojām nav zināmi.

Azerbaidžāna

11. oktobrī netālu no Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku izvirda viens no pasaulē pazīstamākajiem dubļu vulkāniem – Otman-Bozdag.

Izvirdums ilga aptuveni 40 minūtes un to pavadīja spēcīgs gāzu un dubļu masas izvirdums. Izvirduma avots atradās apmēram 4 kilometru dziļumā. 

Aculiecinieki stāstīja, ka sākumā no krātera izšāvās liesmu stabs, kam sekoja bieza dūmu masa. Pēc speciālistu aplēsēm, atmosfērā tika izmests līdz pat 60 000 m³ dubļu brekčijas. Uz zemes palika tikko radušās plaisas un nelielas sacietējušas māla masas straumes.

Dubļu vulkāna Otman-Bozdagas izvirdums Azerbaidžānā

Brekčija ir sacementēts maisījums no stūrainiem iežu gabaliem, kuru izmērs pārsniedz 1 centimetru.

Jāatzīmē, ka agrāk Otman-Bozdag izvirdumi notika daudz retāk – ar vairāku desmitu gadu intervālu. Taču pēdējo deviņu gadu laikā tie notikuši jau trīs reizes (iepriekšējie izvirdumi bija 2017. un 2018. gadā). 

Japāna

9. oktobrī spēcīgais taifūns “Halong” skāra Japānas Idzu salas, izraisot spēcīgus vējus, rekordlielus nokrišņus un bīstamus viļņus.

Īpaši smagi cieta Hačidžjo sala, kur vēja ātrums sasniedza gandrīz 54,7 m/s (196,9 km/h), bet brāzmas – līdz pat 70 m/s, kas atbilst 3. kategorijas tropiskajām viesuļvētrām. Šī ir pirmā reize pēdējo 20 gadu laikā, kad šajā reģionā novērotas vēja brāzmas, kas pārsniedz 50 m/s.

Uz salas 12 stundu laikā nolija 349 mm nokrišņu, bet diennakts laikā – 356,5 mm, kas kļuva par absolūtu rekordu visā novērojumu vēsturē šajā reģionā. 

Simtiem iedzīvotāju bija spiesti meklēt patvērumu evakuācijas centros.

Stihija visā salā sabojāja ēkas, norāva to jumtus un izgāza kokus, bloķējot ceļus.

Liela daļa mājsaimniecību uz vairākām dienām palika bez ūdensapgādes, jo elektrības padeves traucējumi un noslīdeņu radītie bojājumi bija skāruši galvenos ūdens avotus.

Spēcīgā taifūna “Halong” sekas Japānā

“Halong” izraisīja masveida traucējumus kuģošanā visā valstī. 

Pēc Tokijas ostas slēgšanas milzu kruīza kuģis “Ovation of the Seas”, viens no pasaulē lielākajiem un modernākajiem kruīza kuģiem, kas pieder kompānijai “Royal Caribbean International”, bija spiests palikt jūrā ar vairākiem tūkstošiem pasažieru uz klāja un atlikt ierašanos par divām dienām.

Klusā okeāna piekrastē, Oiso pilsētā Kanagavas prefektūrā uz Honsju salas, makšķerēšanas laikā viļņi aizskaloja trīs vīriešus, no kuriem viens gāja bojā.

ASV

Naktī uz 12. oktobri taifūna Halonga paliekas skāra Aļaskas rietumu piekrasti ar viesuļvēju līdz 170 km/h. Rekordliels vētras uzplūdums, vietām par 2 metriem virs normas, pārpludināja Kuskokvimas upes deltu un ciemus uz dienvidiem no Beringa šauruma. Visvairāk cieta piekrastes pamatiedzīvotāju kopienas: Kvigillingoka un Kipnuka.

Vētras uzplūdums appludināja piekrastes ciemus Aļaskā

Naktī daudzi iedzīvotāji nonāca ledainā ūdenī, mēģinot pieķerties jebkādiem priekšmetiem, lai noturētos virs ūdens.

Vismaz astoņas mājas tika norautas no pamatiem un aiznestas ar spēcīgu straumi. Cilvēki, kas atradās šajās dreifējošajās ēkās, nespēja saprast, kur atrodas viņu mājas, un mēģināja izsaukt palīdzību.

Kad vētra pierima un uzausa saule, sākās meklēšanas un glābšanas darbi. Cilvēkus evakuēja no māju jumtiem, izmantojot helikopterus.

Stihija sabojāja elektroapgādes un kanalizācijas tīklus plašā teritorijā, kā arī nodarīja postījumus galvenajiem ceļiem un reģionālajām lidostām.

Piekļūt piekrastes apdzīvotajām vietām visā reģionā bija iespējams tikai ar nelielām lidmašīnām vai laivām.

Aļaskā spēcīgas vētras laikā straume norāva piekrastes mājas un aiznesa tās jūrā

Saskaņā ar Aļaskas policijas datiem uz 14. oktobri Kvigillingokas kopienā gājis bojā viens cilvēks, bet vēl divi tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Šī retā meteoroloģiskā parādība parāda, kā mainās arktisko vētru raksturs: reģionā arvien biežāk ieplūst tropisko ciklonu paliekas, kuras pastiprina anomāli siltā okeāna ūdeņu enerģija.

Tā Klusajā okeānā izveidojās spēcīgs un plašs jūras karstuma vilnis, kas aptvēra apmēram 8000 kilometru: no Japānas līdz ASV rietumu krastam. Oktobrī šī sakarsušā ūdens zona atradās novājinātā taifūna “Halong” ceļā. Rezultātā taifūna paliekas ieguva pietiekami daudz enerģijas, lai, pārvēršoties spēcīgā ārpus tropu ciklonā, sasniegtu attālos Aļaskas apgabalus, kur tas izraisīja postījumus un apdraudēja cilvēku dzīvības.

Anomāls jūras karstuma vilnis pie ASV rietumu krasta

Jāatzīmē, ka pēdējās desmitgades laikā Klusā okeāna ziemeļu daļa, pēc ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) datiem, ir sasilusi visstraujāk no visiem Zemes okeānu baseiniem.

Okeāniskās anomālijas

Vēl viens jūras karstuma vilnis Klusā okeāna ziemeļu daļā izveidojās pie Ķīnas un Dienvidkorejas krastiem. Oktobra pirmajā pusē ūdens temperatūra tur pārsniedza normu par 4–5 °C. Saskaņā ar NOAA klasifikāciju tas atbilst 4. kategorijai jeb ekstrēmam karstuma vilnim.

Ekstrēms jūras karstuma vilnis Klusā okeāna ziemeļu daļā

Pēdējo divdesmit gadu laikā šādas anomālas okeāna virsmas sasilšanas zonas tiek novērotas visā pasaulē.

Pētījumi liecina, ka jūras karstuma viļņi kļūst biežāki un intensīvāki – to globālais vidējais gada biežums un ilgums ir pieaudzis. Saskaņā ar žurnālā “Nature Communications” publicēto pētījumu “Ilgstošāki un biežāki jūras karstuma viļņi pēdējā gadsimta laikā” no 1925. līdz 2016. gadam jūras karstuma viļņu biežums pasaulē pieauga par 34 %, bet to vidējais ilgums — par 17 %.

Jūras karstuma viļņi tiek fiksēti pat aukstajos ūdeņos. Piemēram, Arktikā no 2007. līdz 2021. gadam reģistrētas 11 karstuma viļņu epizodes. Viena no tām ar +4 °C anomāliju ilga 103 dienas.

Šīs bīstamās parādības pašlaik gandrīz netiek prognozētas un atstāj postošu ietekmi uz ekosistēmām. Tās izraisa koraļļu izbalēšanu, masveida jūras organismu bojāeju un izmaiņas vietējo sugu sastāvā.

Anomāli jūras karstuma viļņi izraisa jūras iemītnieku bojāeju un koraļļu izbalēšanu

Vēl viens traucējums okeāna ikgadējā nepārtrauktajā darbībā notika Panamas līcī.

Šī reģiona sezonālā apvelinga sistēma vismaz 40 gadu garumā stabili nodrošināja vēsu, ar barības vielām bagātu ūdeņu pieplūdumu, ko veicināja ziemeļu pasāti.

Šis process noritēja ar pārsteidzošu paredzamību: vēsturiski tas sākās 20. janvārī, ilga 66 dienas un sasniedza minimālo temperatūru ap 19 °C.

Tomēr 2025. gadā notika anomāls sezonālā apvelinga darbības traucējums. Panamas līča piekrastes ūdeņi sāka atdzist 42 dienas vēlāk nekā parasti, un to minimālā temperatūra sasniedza tikai 23,3 °C. Turklāt auksto dienu skaits sezonā bija par 82 % mazāks nekā vēsturiski novērots.

Sezonālā apvelinga traucējumi Panamas līcī rada ekosistēmas līdzsvara traucējumus

Bezprecedenta apvelinga pavājināšanās būtiski izjauca ierasto ekosistēmas ciklu.

Speciālisti pieļauj, ka šie traucējumi ir saistīti ar izmaiņām vēju režīmā, taču precīzie cēloņi joprojām nav līdz galam izpētīti. Īpaši satraucošs ir jautājums, vai 2025. gada notikums ir tikai atsevišķa epizode vai arī tas ir jaunas apvelinga traucējumu tendences sākums.

Okeāna ekosistēmas, gluži kā sarežģīts pulksteņa mehānisms, uztur trauslo līdzsvaru, kas nepieciešams dzīvības pastāvēšanai uz Zemes. Taču šodien Pasaules okeāns atrodas uz bojāejas robežas, jo tā ūdeņi ir piesātināti ar materiālu, ko mēs visi zinām. Tā ir plastmasa – precīzāk, mikro un nanodaļiņas, kurās tā sadalās saules un sālsūdens ietekmē.

Šo sintētisko daļiņu uzkrāšanās ūdens slāņos maina tā siltumvadītspēju, burtiski lieko siltumu ieslogot okeānā. Rezultātā tiek traucēta dabiskā siltumapmaiņa, pastiprinās pārkaršana un veidojas bīstams noslēgts cikls: ģeodinamiskā aktivitāte silda okeānu, sasilšana paātrina plastmasas sadalīšanos, bet tās mikrodaļiņas vēl vairāk bloķē siltuma izkliedi, pastiprinot planētas uzkaršanu. 

Tādējādi okeāna pārkaršana kļūst ne tikai par dažādu siltuma anomāliju cēloni Pasaules okeānā, bet arī par galveno klimata un ģeodinamisko kataklizmu izraisītāju, kuras šodien novērojam visā planētā.

Vērojot klimata katastrofu pieauguma dinamiku, kļūst skaidrs, ka laika šī galvenā faktora izpētei paliek arvien mazāk, bet apstākļi, kuros pētījumi būs jāveic, strauji pasliktināsies: klimats iznīcinās laboratorijas, zinātniskos institūtus, aprīkojumu un pat pašus cilvēkus, kuri spēj veikt cilvēcei izšķirošus atklājumus.

Tāpēc sabiedrībā jau tagad ir jāizveido apstākļi, kas ļautu zinātniekiem no visas pasaules atklāti sadarboties, brīvi apmainīties ar zināšanām un strādāt kopā cilvēces interesēs tās izdzīvošanas vārdā. Lai to panāktu, ir nepieciešams stabils globāls miers starp visām valstīm. Tikai šādos apstākļos mēs spēsim patiesi stāties pretī klimata krīzei un to pārvarēt.

Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit: