Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 30. jūlija līdz 5. augustam

30. jūlijā Kamčatkā notikusī 8,8 magnitūdu stiprā zemestrīce satricināja visu pasauli un kļuva par vienu no spēcīgākajiem seismiskajiem notikumiem cilvēces vēsturē. Šajā klimata katastrofu pārskatā par periodu no 2025. gada 30. jūlija līdz 5. augustam mēs aplūkosim, kas patiesībā izraisīja šo kataklizmu un kā tālāk attīstīsies notikumi. 

Seismiskā un vulkāniskā aktivitāte

Pēc 8,8 magnitūdu spēcīgas zemestrīces, kas 30. jūlijā notika pie Kamčatkas krastiem Krievijā, pussala piedzīvoja bezprecedenta seismiskās un vulkāniskās aktivitātes uzplaiksnījumu. Balstoties uz zinātnieku datiem, 7. augustā Kamčatkas dienvidu daļa pavirzījās gandrīz par diviem metriem, bet reģionu turpina satricināt pēcgrūdieni: nedēļas laikā reģistrēti vairāk nekā 270 zemestrīces ar magnitūdu 5,0 un augstāk, no kurām 26 bija ārkārtīgi spēcīgas: ar magnitūdu 6,0 un augstāk. 

Šī fona apstākļos, pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu nodaļas Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūta direktora Alekseja Ozerova teiktā, notika ārkārtīgi reta un plaša mēroga vietējo vulkānu pamošanās.

3. augusta agrā rītā Krašeniņņikova vulkānā, kas bija “gulējis” vairāk nekā 500 gadus, sākās aktīvs pelnu izvirdums ar izmešiem līdz pat 4 kilometru augstumā. Ir svarīgi atzīmēt, ka tas bija vienlaikus gan vulkāna virsotnes, gan vidus izvirdums, kas ir retums un, pēc speciālistu domām, var liecināt par spēcīgām zemestrīcēm vulkāniskajā konusā.

Rets Krašeniņņikova vulkāna izvirdums Kamčatkā: pirmo reizi 500 gadu laikā, Krievija

Turpinājas Eirāzijas augstākā aktīvā vulkāna Kļuču Sopkas izvirdums. 5. augustā tas izmeta pelnus līdz pat 7 km augstumā, bet pelnu mākoņa josla izpletās gandrīz 500 km garumā. No krātera gandrīz nepārtraukti izplūst lava, bet sakarsēti lavas gabali – “vulkāniskas bumbas” – lido līdz pat 500 m augstumā.

Šiveluča, Bezimjannija un Karimskas vulkānos turpinās dažāda tipa un intensitātes izvirdumi.

Mutnovskis uzrāda termālo anomāliju, ko apstiprina satelītattēli, – tam piešķirts dzeltenais aviācijas brīdinājuma kods. Kambaļnaja vulkānā novērota spēcīga seismiskā aktivitāte, bet Avačinska vulkānā fiksēti tvaika un gāzu izmeši.

Vietējās varas iestādes un Ārkārtas situāciju ministrija aicināja tūristus un vietējos iedzīvotājus atturēties no aktīvo vulkānu virsotņu apmeklēšanas 10 km rādiusā. 

Indonēzija

Levotobi Laki Laki vulkāns Indonēzijā (Austrumu Floresas apriņķis, Austrumu Nusa Tengaras province) izvirda divas reizes dažu stundu laikā.

1. augustā plkst. 20:48 pēc vietējā laika tas izsvieda sakarsētu piroklastisko materiālu un apmēram 10 km augstu pelnu stabu. Izvirdumu pavadīja vulkāniskā zibens izlādes.

Mazāk nekā pēc piecām stundām, 2. augustā plkst. 01:05 pēc vietējā laika notika otrs, vēl spēcīgāks izvirdums: pelnu stabs pacēlās līdz 18 km virs virsotnes. 

Vulkāniskie izmeši izplatījās visos virzienos līdz pat 4 km attālumā no krātera.

Pēc Levotobi Laki-laki vulkāna izvirduma apkārtējie rajoni iegrima biezā pelnu miglā, Indonēzija

Abu izvirdumu laikā bija redzamas liesmas, kas apņēma virsotni, bet dārdoņa bija dzirdama aptuveni 20 km attālumā no vulkāna. 

Vietējie iedzīvotāji, izdzirdot spēcīgu grāvienu, panikā izskrēja ielās. Pēc viņu teiktā, jau pēc desmit minūtēm māju jumti bija pārklāti ar pelnu kārtu, bet gaiss piepildījās ar asu sēra smaku. Uz vairākiem ciemiem izkrita sakarsētu iežu daļiņu “lietus”.

Iedzīvotājus un tūristus aicināja netuvoties krāterim tuvāk par 6 km.

Indonēzijas Enerģētikas un minerālo resursu ministrijas (ESDM) Vulkanoloģijas un ģeoloģisko katastrofu mazināšanas centra (PVMBG) vadītājs Hadi Vidžaja uzsvēra, ka Levotobi Laki-laki vulkāna izvirdumu raksturs ir mainījies: ja agrāk tie notika aptuveni četras stundas pēc seismisko pazīmju parādīšanās, tad tagad šis intervāls ir saīsinājies līdz divām stundām, kas liecina par strauju magmas pacēlumu.

Līdzīga situācija vērojama vulkānos visā pasaulē. Speciālisti fiksē, ka uz virsmu paceļas arvien karstāka un šķidrāka magma, kas izplūst ne tikai no magmatiskās kameras, kā tas notika agrāk, bet arī tieši no Zemes mantijas. Šo procesu iemesli ir detalizēti izskaidroti ziņojumā “Par klimatisko kataklizmu progresiju uz zemes un to katastrofālajām sekām”.

Ķīna

Daudzās Ķīnas provincēs atkal plosījās plūdi. Pēc oficiālajiem datiem, jūlija beigās lietusgāzes un to sekas prasīja vismaz 75 cilvēku dzīvības, no tām – 44 Pekinā. Dažu dienu laikā galvaspilsētā nolija gandrīz gada nokrišņu daudzums.

Visvairāk cieta Mijuņas rajons. Tur nokrišņu daudzums sasniedza 573,5 mm, kamēr vidējais gada nokrišņu daudzums Pekinā ir ap 600 mm.

Vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka nesaņēma savlaicīgus brīdinājumus par tuvojošos apdraudējumu. Daudzi apzinājās katastrofas mērogu tikai ap plkst. 4–5 no rīta, kad ūdens jau sniedzās līdz ceļgaliem. 

Visvairāk upuru bija veco ļaužu pansionātā. Tur ūdens līmenis pacēlās vairāk nekā divu metru augstumā, un daudzi gados veci cilvēki ar kustību traucējuemiem nespēja izglābties.

No Pekinas tika evakuēti vairāk nekā 80 000 cilvēku. Varas iestādes atzina, ka dabas katastrofu novēršanas plāni izrādījās neefektīvi, bet pilsētas aizsardzības sistēmai pret dzīvībai bīstamiem plūdiem ir nopietnas problēmas.

Ķīnu skāra spēcīgas lietusgāzes, izraisot postošus plūdus

Lietusgāzes izraisīja ne tikai plūdus, bet arī zemes nogruvumus, kā rezultātā vairāku Pekinas piepilsētu iedzīvotāji tika pilnībā nošķirti no ārpasaules. 136 ciemi palika bez elektroapgādes. Stihija appludināja mājas, iznīcināja ražu un izraisīja mājputnu bojāeju.

Kopējais cietušo skaits pārsniedza 300 000 cilvēku.

Saskaņā ar Centrālās meteoroloģijas pārvaldes datiem pēdējo gadu laikā valstī arvien biežāk novērojami ekstrēmi plūdi. Šogad lietus sezona Ķīnas ziemeļos sākās neparasti agri, un nokrišņu daudzums jau pārsniedz normu gandrīz par 30%.

Nāvējošie plūdi Pekinā vēlreiz apstiprina, ka ierastie reaģēšanas scenāriji vairs nedarbojas pat tādās valstīs kā Ķīna, kur glābšanas dienesti ir augsti organizēti un tehniski labi nodrošināti. Mūsdienu dabas katastrofu raksturs, to pēkšņums un neprognozējamība prasa būtisku spēkā esošo normu un ārkārtas situāciju reaģēšanas plānu pārvērtēšanu.

Austrālija

31. jūlijā Austrālijas dienvidu štata ziemeļu rajonos – Flindersa grēdas reģionā un Andamukas pilsētā bija spēcīga krusa, kas pārsteidza vietējos iedzīvotājus un tūristus. Šim sausajam un karstajam apvidum šāda parādība ir reta un uzskatāma par klimatisku anomāliju.

Ledus pārklājums tuksnesī – reta klimatiska anomālija Andamukā, Austrālijā

Stihija plosījās aptuveni pusotru stundu, pārklājot tuksnesi ar ledus kārtu. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0°C, kas šim reģionam ir ārkārtīgi zems rādītājs, jo parasti šajā gadalaikā vidējā minimālā temperatūra ir ap +8°C.

Ekstrēmi laikapstākļi piemeklēja arī Jaundienvidvelsu – 2. augustā štata ziemeļos tika reģistrēta rekordliela snigšana. Dažos rajonos sniega sega pirmo reizi vēsturē sasniedza 40 cm biezumu. Iedzīvotāji tika pārsteigti nesagatavoti. Uz ceļiem iestrēga ap 200 transportlīdzekļu, daži no tiem uz vairākām stundām. Pēc meteorologu teiktā, anomāls bija ne tikai sniega daudzums, bet arī platība, ko pārņēma sniegputenis.

Spēcīgais vējš Vidējā Ziemeļa piekrastē gāza zemē kokus un norāva ēku jumtus. Bez elektrības palika vairāk nekā 32 000 māju un uzņēmumu.

Visā štatā plūdu, sniega un apledojuma dēļ tika traucēta auto un dzelzceļa satiksme. Viens cilvēks pazuda bez vēsts.

Anomāls sniegputenis skāra Jaundienvidvelsas štatu Austrālijā, izraisot reģionā ekstremālus laikapstākļus

Lielbritānija

4. augustā Lielbritānijas ziemeļus piemeklēja reti spēcīga vasaras vētra “Floris”, kas skāra Skotiju, dažus Ziemeļanglijas reģionus, Ziemeļīriju un Ziemeļvelsu. 

Vēja brāzmas sasniedza 160 km/h, bet Skotijas kalnos – līdz 216 km/h. Šajā gadalaikā šādi rādītāji tur ir ārkārtīgi reti sastopami.

Spēcīgs vējš vētras “Floris” laikā Skotijā izraisīja “lidojošo ūdenskritumu” efektu

Bez elektrības palika desmitiem tūkstošu māju. Atjaunošanas darbus apgrūtināja nelabvēlīgie laikapstākļi, un bija nepieciešama helikopteru palīdzība.

Vētra gāza kokus un elektrolīnijas, bloķējot automaģistrāles un galvenos tiltus pār Tainas un Fortas upēm.

Dzelzceļa operatoriem nācās samazināt vilcienu ātrumu vai pilnībā apturēt satiksmi. 

Apmēram 150 avioreisi tika atcelti; divas lidmašīnas nespēja nosēsties Aberdīnā un atgriezās izlidošanas punktos, veltīgi nolidojot gandrīz 1500 km.

Prāmju satiksme Skotijas rietumu piekrastē arī tika paralizēta, radot problēmas tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Pirmo reizi 75 gadu laikā tika atcelta slavenā Karaliskā Edinburgas militārā parāde.

Peru

No 31. jūlija vairākus Peru reģionus pārņēma spēcīga smilšu vētra, kas skāra Iku, Parakasu, Nasku, kā arī ietekmēja Limu, Arekipu un Taknu.

Vējš ar ātrumu līdz 50 km/h pacēla gaisā tūkstošiem tonnu smilšu, pārvēršot dienu par nakti. Redzamība stihijas epicentrā samazinājās līdz 2 metriem, pilnībā paralizējot satiksmi.

Peru aviokompānija “Corpac” apturēja lidojumus virs Naskas plato ģeoglifiem. Jūras ostas un tirgi tika uz laiku slēgti, savukārt satiksme uz šosejām – ierobežota.

Par vienu no vissmagāk cietušajām nozarēm kļuva tūrisms, kas ir vitāli svarīgs vietējai ekonomikai. Uakačinā, vienā no galvenajām reģiona apskates vietām, tika atceltas ekskursijas uz kāpām. Visi paraplānu lidojumi tika apturēti, bet pieeja lagūnai slēgta.

Parakasas nacionālajā parkā vējš sasniedza 70 km/h, nodarot nopietnus postījumus dabai un infrastruktūrai.

Spēcīga smilšu vētra pārņēma Peru, paceļot gaisā tūkstošiem tonnu smilšu

Taknas un Arekipas provincēs smiltis pārklāja simtiem hektāru kukurūzas ražas, kas bija gatava novākšanai.

Kailjomas provincē vētra radīja bojājumus rīsu laukiem, apdraudot oktobra un novembra ražu.

Augstās putekļu un smilšu daļiņu koncentrācijas dēļ iedzīvotājiem radās elpošanas problēmas, īpaši bērniem, senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.

Šī vētra izveidojās kā reta divu vēja tipu – lejupvērstā un horizontālā – kombinācija. Lai gan vēja parādības ir ierasta parādība Peru tuksnešainajos reģionos, tomēr šīs vētras mērogs un intensitāte bija šim gadalaikam ārkārtēja un netipiska.

Krievija

Augusta sākumā Krieviju pārņēma ekstrēmu laikapstākļu vilnis.

31. jūlijā Tirniauzā, Kabardā-Balkārijā, notika spēcīgi dubļu plūdi, kas bija jau otrie pēdējo desmit dienu laikā. Dubļu un akmeņu masas virzījās pa Gerhožansu upes gultni. Galvenais straumes vilnis aizgāja pa speciālu dubļu novadkanālu, taču ūdens un iežu apjoms izrādījās tik liels, ka dubļu tonnas izgāja ārpus kanāla un appludināja ielas.

Dubļu plūdi appludināja ielas Tirniauzā Kabardā-Balkārijā, Krievija

Radīti bojājumi gāzes vadam un elektropārvades līnijām. Bez ūdens palika apmēram 3 000 cilvēku. Postījumus piedzīvoja dzīvojamās mājas un pilsētas infrastruktūra, ceļi tika bloķēti. Evakuēja vairāk nekā tūkstoti iedzīvotāju, kā arī tūristus no kūrorta “Elbruss”.

Karēlijas reģionam reta parādība - ūdensstabs tika novērots 2. augustā virs Lādogas ezera. Virpulis izveidojās Iljinskas ciema apkaimē un pāris minūtes virzījās gar krastu.

Ziemeļu platuma grādiem rets ūdensstabs tika novērots pie Karēlijas krastiem Krievijā

Šādi virpuļi parasti ir raksturīgi tropu un subtropu platuma grādiem, jo to izveidei ir nepieciešama noteiktu faktoru kombinācija.

Ūdensstabs formējas, kad vienlaikus sakrīt vairāki apstākļi: sasilis ūdens, augsts mitrums, atmosfēras nestabilitāte un aukstās frontes pāriešana.

Tieši šādi laikapstākļi izveidojās reģionā jūlija beigās: gaisa temperatūra pārsniedza normu par 7–9 °C, bet ūdens temperatūra Lādogas ezerā sasniedza anomālus +23 °C. 

3. augustā Ebreju autonomajā apgabalā, Smidovičas rajonā, plosījās milzīgs tornādo, kas šim reģionam ir ļoti neparasta parādība. Spēcīgais virpulis salauza vairākus elektropārvades līniju balstus, atstājot daļu apdzīvoto vietu bez elektrības.

Spēcīgs tornādo, kas šim reģionam ir neparasta parādība, skāra Smidovičas rajonu Ebreju autonomajā apgabalā, Krievijā

3. augustā Krasnodaras novadu skāra stipras lietusgāzes. Atsevišķos rajonos nokrišņu daudzums pārsniedza divu mēnešu normu: piemēram, Kičmajas ciemā nolija 171 mm (pie vidējās augusta normas – 81 mm).

Visvairāk cieta Tuapses rajons, kur tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms.

Stipro lietusgāžu dēļ strauji cēlās kalnu upju līmenis. Tika appludinātas mājas un pagalmi vairākās apdzīvotās vietās: Moldovanovkas, Defanovkas un Fanagorijskas ciemos, kā arī Novomihailovskas ciematā. 

Plūdi aiznesa jūrā desmitiem kuteru un jahtu. 

Ļermontovas ciemā straume aizskaloja metāla tiltu pār Šapsuho upi. Apmēram 300 mājas tika pilnībā izolētas no ārpasaules.

Defanovkas ciemā autobuss ar 25 strādniekiem iegāzās upē. Par laimi, visus cilvēkus izdevās glābt.

Agojas ciema pludmalē ūdensstabs sasniedza krastu: virpulis pacēla gaisā bungalo, atpūtas krēslus un katamarānu, kas nogāzās uz nojumes, zem kuras atradās cilvēki. Cietušo nav.

Ūdensstabs pacēla katamarānu gaisā Agojas ciema pludmalē, Krasnodaras novadā, Krievijā

Spēcīgu nokrišņu dēļ uz federālās šosejas M-4 “Don” notika zemes nogruvums. Satiksme tika uz laiku slēgta.

Fanagorijskoje ciema rajonā Čepsi upe izgāja no krastiem un sagrāva automašīnu tilta laidumu. Rezultātā 130 tūristi palika nošķirti no krasta, viņus nācās evakuēt.

Pie Širokajas Ščeles ciema spēcīgs lietus sagrāva Viskrievijas bērnu centra “Orļonok” telšu nometni, kur atradās apmēram 60 bērni un audzinātāji. Ūdens uzradās pēkšņi, sākās panika, bet visus paspēja nogādāt drošībā. Par laimi, netika gūtas smagas traumas: vien pāris sasitumi un nobrāzumi.

2. augustā spēcīga vētra pāršalca Arzamasas pilsētu Ņižņijnovgorodas apgabalā. Diennakts laikā izkrita 110 mm lietus – gandrīz divu mēnešu norma (augusta vidējais mēneša rādītājs ir 60 mm).

Ielas pārvērtās īstās upēs. Automašīnas nonāca zem ūdens. Masveidā tika fiksēti māju applūšanas gadījumi.

Vējš ar brāzmām līdz 25 m/s gāza zemē kokus, radīja bojājumus ēku jumtiem un fasādēm, kā arī elektroapgādes un sakaru līnijām. Bez elektrības palika vairāk nekā 7000 cilvēku.

Arī pilsētas slimnīcas dispečerdienests palika bez elektrības, kas traucēja neatliekamās palīdzības darbu.

Tas viss, ko mēs redzam dienu no dienas – rekordlielus plūdus, temperatūras anomālijas, vēju pastiprināšanos, spēcīgas vētras un pieaugošu seismisko un vulkānisko aktivitāti, ir vienota globāla procesa izpausmes, ko piedzīvo mūsu planēta. Mēs par to daudz esam runājuši un vēl atgriezīsimies pie šīs tēmas. Bet šodien – par pašu satraucošāko.

Megazemestrīce ar 8,8 magnitūdu Kamčatkā kļuva par acīmredzamu plaša mēroga ģeodinamisko pārmaiņu simptomu, par ko ALLATRA zinātnieki vairākkārt bija brīdinājuši.

Te mēs redzam ne tikai Klusā okeāna uguns loka aktivitātes izpausmi, bet gan spiediena rezultātu, ko rada gigantisks magmatiskais plums – sakarsētas vielas plūsma, kas paceļas no Zemes dzīlēm zem Sibīrijas ar epicentru Noriļskas rajonā. 

Pluma ietekme neizraisa straujas lokālas Zemes garozas deformācijas vienā punktā. Taču tiek fiksēts kopējais visa Sibīrijas Zemes garozas bloka pacēlums, ieskaitot Rietumsibīrijas plātni, Austrumsibīrijas kratonu un Verhojanskas–Čukotkas krokojumu sistēmu. Tieši šis plaša mēroga, lai arī salīdzinoši lēnais process rada kolosālu spriegumu gar kontinentālā bloka malām. Tā rezultātā tā ārējās robežas sāk burtiski šūpoties, un tieši tur notiek visaktīvākie ģeodinamiskie procesi.

Šo parādību dēvē par malu efektu, un tas jau tiek novērots pa visu bloka perimetru – Urālos, Baikāla rajonā, Verhojanskas grēdā, Kuriļu–Kamčatkas reģionā – un tas tikai pieaugs.

Tāpēc Kamčatkas spēcīgā zemestrīce – tās nav beigas. Tas ir tikai sākums. Un nākamā katastrofa var notikt tur, kur to vismazāk gaida.

Tikmēr zinātniskās sabiedrības pārstāvji, īpaši Krievijā, turpina noliegt acīmredzamo un iedvest sabiedrībai domu, ka “viss tiek kontrolēts”. Viņu viedoklis tiek pasniegts plašsaziņas līdzekļos kā vienīgais pareizais, lai gan nereti tam trūkst gan nopietnas analīzes, gan pārbaudes no citu zinātņu skatupunkta. Tomēr tas tiek pasniegts sabiedrībai kā pēdējā instance. 

Tāpat tiek izplatīts viedoklis, ka spēcīgā zemestrīce ar magnitūdu 8,8 it kā esot atbrīvojusi plātņu spriegumu, tādēļ tuvākajos gados un pat gadu desmitos lieliem seismiskiem notikumiem vairs nevajadzētu sekot.

Taču šīs zemestrīces mehānisms ir citāds, un tas nozīmē, ka arī notikumu attīstība būs cita.

Ja savlaicīgi netiks veikti plānveida pasākumi Sibīrijas magmatiskā pluma degazācijai, tad jau pēc pieciem gadiem zemestrīces, kas spēka ziņā pielīdzināmas Kamčatkas notikumam, notiks visā pasaulē ar regularitāti reizi nedēļā. Vienlaikus mainīsies arī vulkāniskās aktivitātes raksturs: magma sāks celties no dziļākiem avotiem, padarot izvirdumus vēl neparedzamākus un postošākus.

Secinājumus izdariet paši!

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: