Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 3. līdz 9. septembrim

Mūsu planētas atmosfēra – tas nav tikai gaiss, bet milzīgs enerģijas rezervuārs. 

Pēdējo desmitgažu laikā novērots ekstrēmu laikapstākļu pieaugums, kas liecina par dziļām izmaiņām atmosfēras enerģijas līdzsvarā: tā gandrīz vairs neatdod enerģiju un tagad pārsvarā to uzkrāj.

Kāpēc Zeme pārvēršas par pārlādētu akumulatoru?

Šajā pārskatā par klimata notikumiem laikā no 2025. gada 3. līdz 9. septembrim jūs saņemsiet atbildi, kas var pilnībā mainīt jūsu priekšstatu par katastrofām.

Francija

6. septembrī dabas rezervātā, kas atrodas Francijas Augšsavojas departamentā, notika spēcīgs nogruvums. Milzīga iežu masa atrāvās no Siks-Fer-a-Ševalas kalnu masīva nogāzes un nogruva Gifrē ielejā, paceļot debesīs gigantisku putekļu mākoni, kas bija redzams no liela attāluma.

Siks-Fer-a-Ševalas kalnu masīva nogāzēs notikušais iežu nobrukums pacēla putekļu mākoni virs Gifrē ielejas Francijas Augšsavojas departamentā

Pēc ģeomorfologa, pētnieka Ludovika Ravanela aplēsēm, iežu nobrukuma apjoms sasniedza 30–40 tūkstošus m³, kas ir rekordliels rādītājs šim reģionam.

Siks-Fer-a-Ševala – dabas amfiteātris (“Fer-a-Ševalas cirks”) pakava formā – ir iekļauts Francijas arhitektūras pieminekļu sarakstā un ik gadu piesaista apmēram 500 000 apmeklētāju.

Lai gan Siks-Fer-a-Ševalas stāvās nogāzēs akmeņu nobrukumi notiek bieži, tik plaša mēroga nobrukums 1300 metru augstumā ir patiešām reta parādība.

Zemes atmosfērā pieaug gan kinētiskā, gan potenciālā enerģija. Kinētiskā enerģija ir tieši saistīta ar gaisa masu kustību: tā ir vēju, ciklonu, viesuļvētru, tornādo un citu dinamisku procesu enerģija. Jo lielāks ir gaisa kustības ātrums, jo vairāk enerģijas tā satur. Tieši tāpēc aculiecinieki arvien biežāk saka, ka tik niknu dabas spēku vēl neviens no viņiem nekad nav redzējis.

Japāna

5. septembrī Japānu skāra taifūns “Peipahs”. Tas strauji pastiprinājās, saplūstot ar spēcīgiem lietus mākoņiem, kas izraisīja ekstremālus laikapstākļus – viesuļvēju un rekordlielas lietusgāzes.

Šidzuokas prefektūrā tika fiksēti ārkārtīgi spēcīgi nokrišņi: Kakegavas pilsētā – 120 mm/h, Jošidas pilsētā – līdz 110 mm/h.

Makinoharas lidostas autostāvvietā ūdens līmenis sasniedza viena metra atzīmi, appludinot apmēram 300 automašīnu. Turklāt pilsēta cieta no spēcīga tornādo, kas atstāja 7 km garu un 500 m platu postījumu joslu. 

Savukārt Jošidas pilsētā, kas arī nonāca vētras skartajā zonā, virpulis apgāza automašīnu tieši stāvvietā. Tās vadītājs tika steidzami nogādāts slimnīcā, taču no gūtajām traumām viņš gāja bojā.

Tornādo bija tik spēcīgs, ka deformēja ēku tērauda konstrukcijas. Eksperti tam piešķīra 3. kategoriju pēc “Japānas modificētās Fudžitas skalas”.

Taifūna “Peipahs” trieciena rezultātā tika radīti bojājumi vairāk nekā 1300 ēkām. Plaši elektroapgādes pārtraukumi skāra vairāk nekā 10 000 mājsaimniecību. Situāciju vēl vairāk pasliktināja nomācošs karstums, kas valdīja reģionā.

Taifūna “Peipahs” izraisītais tornādo nodarīja nopietnus postījumus Jošidas pilsētā, Šidzuokas prefektūrā, Japānā 

Šidzuokas prefektūrā no dabas stihijas cieta 89 cilvēki, no kuriem astoņi atradās smagā stāvoklī.

Atmosfēras potenciālā enerģija ir saistīta ar gaisa masu vertikālo stāvokli un slēpto siltumu, kas saistīti ar ūdens stāvokļu pāreju procesu.

Šī enerģētiskā līdzsvara izjaukšana izraisa bezprecedenta laikapstākļu anomālijas visā pasaulē. Tieši to mēs novērojam šobrīd. Nokrišņi kļūst ekstrēmi – gada norma izkrīt dažu stundu laikā, bet krusa iegūst milzīgus izmērus.

Indija

Indijas ziemeļi jau vairāk nekā mēnesi atrodas postošu musonu lietus varā. Smagāk par visiem cietuši Pendžābas, Utarakhandas, Himāčalas Pradēšas, Džammu un Kašmiras štati. Stihijas postījumu sekas ir katastrofālas: applūdušas mājas, slēgti vairāki valsts šoseju posmi, vairāk nekā 1200 ceļu bija bloķēti, un tika paralizēta dzelzceļa satiksme.

Indijā no krastiem izgājusī Čambalas upe gandrīz pilnībā appludināja templi netālu no Nagdas pilsētas Madhja Pradēšas štatā

Pendžābas štatā, kurā dzīvo vairāk nekā 30 miljoni cilvēku, notika spēcīgākie plūdi kopš 1988. gada: visi 23 štata apgabali tika pasludināti par katastrofas zonām.

Ponga aizsprosta sateces baseinā nokrišņu daudzums sasniedza vēsturē lielāko novēroto rekordu. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1988. gadā, kad aizsprostā ieplūda 7,9 miljardi kubikmetru ūdens, bet 2025. gadā – jau 11,7 miljardi. 

Tika appludināti apmēram 2000 ciemu. Cilvēki bija spiesti glābties uz savu māju jumtiem.

Simtiem tūkstošu iedzīvotāju palika bez elektrības un tīra ūdens. Lauksaimniecībai tika nodarīti milzīgi postījumi – iznīcināti vairāk nekā 170 000 hektāru sējumu, gāja bojā liels daudzums liellopu.

Pendžāba ir viens no galvenajiem rīsu un kviešu ražotājiem valstī. Taču laukos, kur parasti aug šie kultūraugi, tagad plešas ūdens klajumi, bet gaisā jūtama trūdošu dzīvnieku ķermeņu smaka.

5. septembrī Ravi upe aizskaloja aptuveni simt robežposteņu un sagrāva 30 kilometrus garu aizsardzības joslu uz robežas ar Pakistānu.

Tajā pašā dienā Himāčalas Pradēšas štatā, Kullu pilsētas Iekšējā Akhara bazāra rajonā, pēkšņs nogruvums iznīcināja trīs mājas. Negadījumā gāja bojā viens cilvēks, bet trīs – guva ievainojumus.

Indijas galvaspilsētā Deli ūdens līmenis Jamunas upē pārsniedza kritisko atzīmi – no zemienēm tika evakuēti aptuveni 18 000 iedzīvotāju.

Indijas ielas nonāca zem ūdens, vietējiem iedzīvotājiem nācās pārvietoties ar laivām

Pēc 7. septembra datiem kopš musonu lietus sezonas sākuma Indijas ziemeļos plūdos un nogruvumos jau gājuši bojā vairāk nekā 500 cilvēku.

Krusa

Nedēļā no 3.–9. septembra visā pasaulē plosījās negaisi ar lielgraudu krusu.

ASV, Kanzasas štatā, 3. septembrī aculiecinieki publicēja fotogrāfijas ar krusas graudiem 7–8 cm diametrā. Krusa radīja bojājumus ēku jumtiem, automašīnām un lauksaimniecības zemēm.

Savukārt 8. septembrī Klārkas apgabalā izkrita ledus gabali, kuru diametrs pārsniedza 10 cm.

Tajā pašā dienā Polijas dienvidos, Živecas pilsētā Silēzijas vojevodistē, krusa līdz 4 cm diametrā norāva koku lapotnes un lauza tā zarus.

5. septembrī uz Hurbas ciema iedzīvotājiem Habarovskas novadā, Krievijā, no debesīm krita ledus gabali vistas olas lielumā.

Neparasti lieli krusas graudi izkrita Hurbas ciemā, Habarovskas novadā, Krievijā

Savukārt Komsomoļskā pie Amūras krusa gāzās veselu stundu, izveidojot nepārtrauktu klājumu uz zemes un radot bīstamus apstākļus autovadītājiem.

Svarīgi atzīmēt, ka atmosfērā palielinās ne tikai kinētiskā un potenciālā enerģija, bet arī elektriskās enerģijas daudzums, kas būtiski ietekmē planētas sistēmu.

Zibens

2. un 3. septembrī sausie negaisi pārņēma Centrālo Kaliforniju ASV. Tūkstošiem zibens spērienu izraisīja neskaitāmus ugunsgrēkus.

2. septembrī izcēlās ugunsgrēku komplekss “TCU September Lightning Complex”, aptverot vairāk nekā 5665 hektārus Tuolumnas, Kalaverasas un Stanislasas apgabalos. Liesmas iznīcināja 95 ēkas, tostarp vēsturisku zelta drudža laikmeta pieminekli – pasta nodaļu Chinese Camp ciemā.

Vairāk nekā tūkstotis māju bija apdraudētas, un simtiem iedzīvotāju nācās evakuēt.

Neskatoties uz milzīgajiem resursiem, kas tika iesaistīti ugunsgrēka dzēšanā, ugunsgrēka fronti izdevās lokalizēt par 50% tikai pēc četrām dienām.

Postošo ugunsgrēku, ko izraisīja zibens spērieni, sekas Kalifornijas štatā, ASV

Septembra sākumā no zibens spērieniem cieta arī Kanāda. Pēc siltā un sausā perioda, kas radīja ideālus apstākļus uguns izplatībai, Britu Kolumbijas provincē notikušie negaisi izraisīja vairākus plašus meža ugunsgrēkus. 

4. septembrī Šveicē tika reģistrēti aptuveni 15 000 zibens uzplaiksnījumu. Lucernā viens no tiem trāpīja mājai, izraisot ugunsgrēku uz jumta. Par laimi, liesmas izdevās ātri lokalizēt.

7. septembrī Višākhapatnamā, lielā Indijas ostas pilsētā, zibens trāpīja tankkuģī ar viegli uzliesmojošu metanolu, izraisot spēcīgu ugunsgrēku.

Ugunsgrēka likvidēšana ilga visu diennakti – dzēšanas darbos tika iesaistīti desmitiem ugunsdzēsēju, militārpersonas un helikopters. Izšķiroša loma bija stiprajam lietum, kas neļāva liesmām izplatīties uz četrām dīzeļdegvielas tvertnēm, kas palīdzēja izvairīties no vēl lielākas katastrofas.

Indija ir viena no valstīm, kur zibens biežums pieaug īpaši strauji. Pēdējo piecu gadu laikā zibens spērienu skaits ir pieaudzis gandrīz četrkārtīgi: 2020. finanšu gadā tika reģistrēti 5,17 miljoni spērienu, bet 2025. gadā – jau vairāk nekā 20 miljoni.

Zibens spērienu izraisītā mirstība, kas vienmēr bijusi nopietna problēma valstī, tagad ir sasniegusi katastrofālus apmērus: vien no 2025. gada aprīļa līdz jūlijam bojā gāja 1621 cilvēks.

8. un 9. septembrī Austrāliju pārņēma anomālas negaisa vētras. Tuksnešainajos Birdsvilles un Kameronkorneras rajonos 36 stundu laikā tika reģistrēts rekordliels 466 000 zibens spērienu skaits. 

Vēja ātrums sasniedza 117 km/h, bet nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu. Šāds laikapstākļu kopums septembrim ir ārkārtīgi netipisks: šis mēnesis parasti ir sauss, un tik plaša mēroga negaisi šajā reģionā notiek ļoti reti.

Neticami spēcīgs negaiss skāra Sidneju Austrālijā

Birdsville (Kvīnslenda) un Kameronkornera (Kvīnslendas, Dienvidaustrālijas un Jaundienvidvelsas robeža) atrodas sausajos Austrālijas apgabalos. Tām ir raksturīgs sauss klimats, bet negaisi parasti novērojami galvenokārt vasaras mēnešos – no decembra līdz februārim.

Sarkanās fejas

Tāpat arvien biežāk tiek novēroti reti un maz pētīti atmosfēras parādību veidi, kā, piemēram, sarkanās fejas. Tie ir milzīgi sarkani gaismas veidojumi, kas rodas virs negaisa mākoņiem un sniedzas 40–80 kilometru augstumā.

Retas sarkanās fejas – maz pētītas gaismas struktūras atmosfēras augšējos slāņos

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā “Atmospheric Chemistry and Physics” (Atmosfēras ķīmija un fizika), sarkano feju parādīšanās biežums var palielināties par aptuveni 14 % ar katru grādu, par kuru paaugstinās globālā temperatūra.

Arktika

Neraugoties uz visiem mēģinājumiem novērst sabiedrības uzmanību no Sibīrijas pluma problēmas, tā izpausmes kļūst tik acīmredzamas, ka tās vairs nav iespējams noslēpt. Aizvadītais augusts Arktikā bija rekordsilts. Vidējā gaisa temperatūra augustā uz salām un piekrastēs Barenca, Karas un Austrumsibīrijas jūru reģionos, kā arī Grenlandē, pārsniedza klimatisko normu par 2–6 °C un vietām pat vairāk.

Tomēr tieši Krievijas Arktikā situācija izskatās īpaši satraucoša: tur 2025. gada augustā tika reģistrēta pasaulē visaugstākā pozitīvā temperatūras anomālija šim mēnesim.

2025. gada augusts: Krievijas Arktika izjūt bezprecedenta sasilumu – Sibīrijas pluma ietekme izpaužas arvien spēcīgāk

Sibīrijas mantijas plums ir arī viens no spēcīgākajiem siltumenerģijas avotiem, kas izpaužas, cita starpā, kā tieša Zemes garozas uzsilšana un siltuma iedarbība uz virsējiem slāņiem.

Pašreizējā 12 000 gadu katastrofu ciklā Zemes atmosfērā notiek eksponenciāla enerģijas uzkrāšanās, kas notiek, darbojoties daudziem mehānismiem. Šo procesu iedarbina ārēja kosmiska ietekme uz planētas kodolu, kas izraisa enerģētisku procesu kaskādi visos tās apvalkos.

Agrāk siltumenerģija pārvietojās no planētas dzīlēm uz okeānu, pēc tam uz atmosfēru un tālāk kosmosā, un šis process darbojās kā precīzs mehānisms. Tagad tas ir izjaukts – enerģija, kurai vajadzēja iziet kosmosā, paliek “ieslodzīta” atmosfērā.

Par sava veida enerģijas kondensatoru atmosfēra ir kļuvusi milzīgā tajā esošās nanoplastmasas daudzuma dēļ. Par plastmasas negatīvajām īpašībām, kas postoši ietekmē cilvēka veselību un mūsu planētu kopumā, mēs runāsim turpmākajos izlaidumos, taču jau tagad iesakām jums iepazīties ar šo ārkārtīgi svarīgo tēmu. 

Cilvēkiem ir jāsaprot notiekošā cēloņi un jāapzinās, kādi pasākumi ir nepieciešami cilvēces izdzīvošanai.

Šobrīd runa nav par nākamo paaudzi, jo ar sekām nāksies saskarties mums pašiem.

Lai saglabātu mūsu rītdienu, ir jārīkojas jau šodien.