Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam

Milzu krusa Itālijā, rekordkarstums un ugunsgrēki Eiropā, sniegs Čīles tuksnesī… Tas viss ir tikai daļa no nedēļas notikumiem no 2025. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Taču galvenais drauds slēpjas dziļi planētas dzīlēs. Un šodien jūs uzzināsiet, kāpēc tieši Sibīrija var kļūt par planetāra mēroga katastrofas iemeslu.

Francija

25. jūnijā Franciju pārņēma ekstrēmas vētras ar lietavām, pērkona negaisu, lielu krusu un pat tornādo.

Speciālisti šo parādību klasificēja kā “derečo”.

Derečo ir plašs un ilgstošs vētras vējš ar brāzmām vismaz 93 km/h, ko pavada ātri kustīgi negaisi, kas izraisa taisnvirziena postījumus vairāk nekā 400 km garā joslā.

44 valsts departamentos tika izsludināts oranžais bīstamības līmenis.

Vienas nakts laikā ugunsdzēsēji veica 2500 glābšanas operāciju.

Visā valstī tika traucēta dzelzceļa satiksme. Vairākos reģionos vēja brāzmas pārsniedza 130 km/h, kas pārspēja vēsturiskos rekordus.

Tā, Monbēņji komūnā, Aljē departaments, tika reģistrēts vēja ātrums 135 km/h, bet Besse‑an‑Šom komūnā (Kotdoras departaments) — 134 km/h.

Aptuveni 110 000 mājsaimniecību palika bez elektrības.

Spēcīgais vējš sabojāja augstsprieguma elektropārvades līnijas balstu, Francija

Vētras laikā Tarragonas un Majennas departamentos koku nogāšanās rezultātā gāja bojā divi cilvēki.

Vēl 17 cilvēki cieta dabas stihijas dēļ, viens no viņiem atrodas kritiskā stāvoklī.

Normandijā spēcīgais vējš sabojāja gandrīz 3500 hektārus koku Lionas mežā – lielākajā mežā reģionā (kopējā platība — 10 700 ha).

Stihija dažu minūšu laikā pilnībā iznīcināja Svētā Pētera baznīcu Valesas komūnā, kas tikko bija atjaunota pēc 35 gadus ilgas restaurācijas.

Parīzē lietusgāzes bija tik spēcīgas, ka redzamība samazinājās līdz mazāk nekā 50 metriem. Pilsētas dienvidu rajonu ielas applūda, būtiski apgrūtinot satiksmi. Tika slēgtas vairākas metro stacijas. Nacionālajā asamblejā plūdu dēļ tika īslaicīgi pārtraukti sēžu darbi.

Parīzes applūdušās ielas pēc spēcīgām lietusgāzēm, Francija

Nokritis koks burtiski saspieda automašīnu, kurā atradās vīrs ar sievu. Mašīna nav atjaunojama, taču pāris brīnumainā kārtā izdzīvoja.

Itālija

26. jūnijā spēcīgas vētras skāra Ziemeļitāliju.

Sačiles komūnā un citās Friuli reģiona pilsētās uzkrita milzīga krusa, vietām ar diametru pāri par 10 cm. Tas kļuva par vienu no ekstrēmākajiem gadījumiem Eiropā pēdējo gadu laikā.

Itālijā uzkrita anomāli liela krusa

Nelabvēlīgie laikapstākļi uznāca pēkšņi, pārsteidzot iedzīvotājus nesagatavotus. Tika nodarīti ievērojami postījumi ēkām un transportlīdzekļiem. Dažos ceļa posmos satiksme bija apgrūtināta lielā ledus daudzuma dēļ. Smagi cieta arī vīnogulāji un dārzi. Vētru pavadīja desmitiem tūkstošu zibens spērienu.

Karstuma vilnis un ugunsgrēki Eiropā

Eiropu pārņēma netipisks jūnija karstums. Vietām temperatūra bija par 5–10 °C augstāka nekā parasti šajā gadalaikā. Un vairākās valstīs tika uzstādīti jūnija nacionālie rekordi.

Spānijā 28. jūnijā Elgranado pašvaldībā, Uelvas provincē, tika reģistrēti +46 °C.

Savukārt Portugālē 29. jūnijā, Moras ciemā, temperatūra sasniedza neticamus +46,6 °C. Tajā pašā dienā desmit meteoroloģiskajās stacijās visā valstī temperatūra pārsniedza +44 °C.

26. jūnijā mēneša nacionālie rekordi tika uzstādīti arī Austrijā un Slovēnijā — attiecīgi +38,3 °C un +38,4 °C.

Itālijā Veselības ministrija izsludināja sarkanos karstuma brīdinājumus 16 pilsētās, tostarp Romā, Milānā, Venēcijā, Florencē un Neapolē.

Francijas meteoroloģiskais dienests noteica oranžo trauksmes līmeni rekordlielā skaitā departamentu — 84 no 101.

Rekordkarstums Eiropā

Dienvidrietumos termometra stabiņi pārsniedza +40 °C. Odes departamentā izcēlās meža ugunsgrēki, kuru rezultātā nodega 400 hektāru zemes, un nācās evakuēt kempingu un abatiju.

Vācijā karstuma vilnis pazemināja ūdens līmeni Reinā, kas apgrūtināja kuģošanu un palielināja kravu pārvadājumu izmaksas. Pieaugušā dzesēšanas pieprasījuma dēļ elektroenerģijas cenas Vācijā un Francijā strauji pieauga.

Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā pirmo reizi 124 gadu laikā termometra stabiņi pacēlās līdz +38,8 °C. Šis maksimālās temperatūras rekords tika uzstādīts 26. jūnijā.

Valsts ziemeļrietumos, posmā starp Čelinasas un Vrbaņas stacijām, spēcīgā karstuma dēļ notika sliežu deformācija, kā rezultātā dzelzceļa satiksme tika īslaicīgi pārtraukta.

Jūnijs valstī kļuva par sausāko visā novērojumu vēsturē. Dažos reģionos mēneša laikā neizkrita ne piliena lietus.

Uz šo dabas anomāliju fona Rietumhercegovinas kantonā izcēlās vairāki lieli ugunsgrēki, kas apdraudēja apdzīvotos rajonus un infrastruktūru. Viens no tiem sākās naktī uz 28. jūniju Ļubuški pašvaldībā. Spēcīgais vējš, pastāvīgi mainot virzienu, apgrūtināja dzēšanas darbus un padarīja neiespējamu aviācijas un dronu izmantošanu. Ugunsgrēku izdevās savaldīt tikai pēc nedēļas.

Spēcīgs meža ugunsgrēks apdraud dzīvojamos rajonus Bosnijā un Hercegovinā

26. jūnijā Grieķijā, tikai 40 km attālumā no Atēnām, Palaijas‑Fokajas ciemā izcēlās liels ugunsgrēks, kas četrdesmitgrādīgā karstuma un brāzmaina vēja apstākļos strauji izplatījās uz mežu un atpūtas mājām.

Pēc sākotnējiem datiem liesmas iznīcināja vismaz 20 ēkas. Piecos rajonos, tostarp teritorijā pie sengrieķu Poseidona tempļa, tika izsludināta steidzama evakuācija un slēgti piekrastes ceļi. Piekrastē dežurēja kuģi evakuācijas gadījumam pa jūru.

Arī Turcijā jūnija beigās simtiem ugunsgrēku izcēlās ekstremālā karstuma un spēcīga vēja dēļ. Cietušas tādas provinces kā Izmira, Hataja, Manisa, Mugla, Adana, Antālija, Mardina, Mersina, Osmanije un Aijdina.

Izmiras provincē liesmas sasniedza kūrorta zonas un seno Efesu — vienu no nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem valstī. Mendere un Seferihisara rajonos ugunsgrēki izplatījās dzīvojamos kvartālos, bojājot mājas un automašīnas. No liesmu aplenktajām ielām evakuēti vairāk nekā 42 000 cilvēku.

Turcija liesmās: stihija cieši pietuvojusies dzīvojamiem kvartāliem

Uz 1. jūliju ugunsgrēkos cieta un tika hospitalizēti 46 cilvēki, no kuriem viens ir smagā stāvoklī.

Izmiras pilsētā liesmas pārmetās uz auto salonu un sadzīves tehnikas noliktavu, kas pilnībā nodega. Provinces galvenā lidosta Adnana Mendere tika īslaicīgi slēgta 29. jūnijā, izraisot lidojumu aizkavēšanos gandrīz uz diennakti.

Ugunsdzēšanas darbos tika iesaistīti vairāk nekā tūkstots ugunsdzēsēju, kā arī helikopteri un lidmašīnas.

Visā pasaulē pastiprinās karstums, sausums, vēji un dzīļu degazācija. Tas viss rada ideālus apstākļus ugunsgrēku izcelšanās gadījumiem. Tie sākas agrāk nekā parasti, strauji izplatās un ir grūti nodzēšami.

Tā, Eiropā no 2025. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam jau ir izdeguši 196 407 hektāri — tas ir 2,39 reizes vairāk nekā vidējais rādītājs par 2006.–2024. gadiem attiecīgajā periodā (82 144 ha).

Pakistāna

27. jūnijā Pakistānā, Haiberas-Pahtūnkvas provincē pie Svatas upes, notika traģēdija ar tūristu grupu, kad valsts ziemeļos sākās spēcīgas lietusgāzes. Kamēr pieaugušie atpūtās upes krastā, bērni spēlējās seklumā un fotografējās. Taču pēkšņi no kalniem nākošs lietus ūdens vilnis aizrāva bērnus spēcīgā straumē. Tā bija tik varena, ka šķita ir pārplīsis dambja aizsprosts. Pieaugušie metās palīgā, bet paši nonāca ūdens slazdā. Vairāk nekā stundu viņi turējās uz šauras pacēluma vietas upes vidū, gaidot glābējus. Diemžēl arī viņus aizrāva straujā straume.

Pēkšņi plūdi pārsteidza tūristus nesagatavotus: viņi cenšas noturēties uz nelielas sauszemes saliņas, Haiberas‑Pahtūnkvas province, Pakistāna

Vismaz deviņi cilvēki, tostarp bērni, gāja bojā, vēl četri tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts, bet četrus izdevās izglābt.

Varas iestādes paziņoja, ka bija iepriekš brīdinājušas par iespējamiem plūdiem un aizliegušas iziet uz ūdens, tomēr daudzi cilvēki nepaklausīja.

Spēcīgās lietusgāzes un pēkšņie plūdi Pakistānā tikai dažu dienu laikā prasīja 45 cilvēku dzīvības.

Čīle

25. jūnijā Čīles Atakamas tuksnesī notika sniegputeņi, kas pārsteidza vietējos iedzīvotājus, jo šis ir viens no sausākajiem reģioniem pasaulē un nokrišņi šeit ir ļoti reta parādība. 

Nopietns incidents notika Antofagastas reģionā, Sanpedro de Atakamas komūnā, vairāk nekā 4200 metru augstumā.

Uz starptautiskās šosejas CH-27, 80. kilometrā ceļā uz Paso de Hamu, uzsnigušā sniega dēļ, kura biezums sasniedza 10 cm, tika iesnigusi kravas automašīna, kas bloķēja satiksmi abos virzienos.

Anomāla parādība: sniegputenis Atakamas tuksnesī, Čīle

Aptuveni 40 cilvēki, tostarp gados veci cilvēki un bērni, nonāca slazdā. Viņi pavadīja nakti automašīnās temperatūrā līdz –7 °C, kamēr glābēji mēģināja piekļūt viņiem pa sniega aizputinātiem, grūti izbraucamiem ceļiem.

Jāatzīmē, ka šī reģiona vidējā minimālā jūnija temperatūra ir aptuveni +2 °C.

Citviet uz šosejas vairāku kravas automašīnu vadītājiem nācās palikt salā uz ceļa trīs līdz četras dienas.

Ķīna

Jūnija beigās Žunczjanas apgabals Guidžou provincē divas reizes četru dienu laikā, no 24. līdz 28. jūnijam, nonāca zem ūdens.

Katastrofāli plūdi appludināja Žunczjanas apgabalu, Guidžou provincē, Ķīna

Pēc speciālistu aplēsēm tie kļuva par visspēcīgākajiem plūdiem reģiona vēsturē.

Pirmais stihijas vilnis izraisīja sešu cilvēku bojāeju un vairāk nekā 100 000 cietušo. Nācās evakuēt vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

Straujie plūdi appludināja ielas un katastrofāli sabojāja infrastruktūru. Dubļaina ūdens masa ieplūda lielākajā apgabala tirdzniecības centrā.

Veikalu īpašnieki stāstīja, ka ūdens līmenis cēlās tik ātri, ka viņiem nebija laika glābt mantas — nācās nekavējoties evakuēties. Kāds no viņiem atzina, ka, atgriežoties veikalā pēc plūdiem, bija šokēts: viss bija iznīcināts vienas nakts laikā.

28. jūnijā Žunczjanas apgabalu skāra otrais plūdu vilnis. Stihija atkal piespieda varasiestādes steidzami evakuēt 11 992 mājsaimniecības, kopumā 41 574 cilvēkus.

Iedzīvotāji, kuri tikko bija iztīrījuši savas mājas un veikalus no dubļiem un netīrumiem, negaidīja, ka tas viss būs jādara atkal.

Haoss uz ielām: dubļi un atkritumi pēc spēcīgiem plūdiem Žunczjanas apgabalā, Guidžou provincē, Ķīna

Plūdu ūdeņi atkārtoti skāra arī vietējo ievērojamo objektu — futbola laukumu “Village Super League”.

Krievija

Klimatiskā un ģeodinamiskā situācija Sibīrijas magmatiskā pluma rajonā turpina pasliktināties. Magmas pacelšanās pazīmes kļūst arvien izteiktākas.

Plašāku informāciju par Sibīrijas magmatiskā pluma draudiem skatiet ziņojumā “Par magmatiskā pluma izvirduma draudiem Sibīrijā un šīs problēmas risinājumiem”.

28. jūnijā Ziemeļjakutiju satricināja 5,1 magnitūdas zemestrīce. Tās epicentrs atradās aptuveni 280 km attālumā no Čokurdahas ciema, bet hipocentrs – aptuveni 10 km dziļumā.

Speciālisti uzsver, ka pēdējos gados ziemeļjakutijas reģionos novērojams pamatīgs seismiskās aktivitātes pieaugums.

Zīmīgi, ka starptautiskie seismoloģijas dienesti reģistrēja šo spēcīgo zemestrīci, taču Krievijas federālie mediji par to pat neziņoja.

28. jūnija rītā Noriļskā, Krasnojarskas novadā, notika plašs zemes iegruvums 132 m² platībā. 25 metrus dziļa bedre aprija vairākus garāžas un dienesta vagoniņus, kurā atradās sētniece-sardze. Vēl pēc četrām dienām viņas liktenis joprojām bija nezināms. Glābšanas darbus apgrūtināja pieplūstošais ūdens un atkārtota iegruvuma draudi.

Grunts iegruvums Noriļskā: 25 metrus dziļa bedre aprija garāžas un vagoniņu, Krasnojarskas novads, Krievija

Saskaņā ar Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas datiem grunts iegruvuma cēlonis bija mūžīgā sasaluma kušana.

Šis jau ir otrais šāda veida incidents Noriļskā pēdējo mēnešu laikā — aprīlī tur izveidojās iespaidīgs krāteris aptuveni 500 m² platībā un vairāk nekā 7 metru dziļumā. 

Savukārt 30. jūnijā Krasnojarskas novada ziemeļus pārņēma spēcīga pērkona vētra. Noriļskas un Dudinkas pilsētās notika spēcīgas lietusgāzes ar zibeņošanu un brāzmainu vēju.

Ielas dažu minūšu laikā pārvērtās par mutuļojošām straumēm, kas appludināja ceļus un pat māju kāpņutelpas. Stihiju pavadīja arī liela krusa — līdz 4 cm diametrā, kas sabojāja daudzus transportlīdzekļus. Ilggadējie iedzīvotāji stāstīja, ka neatceras šādus laikapstākļus, un tas nav pārsteidzoši — parasti aukstais gaiss un skarbais Arktikas klimats neļauj stihijai izvērsties ar šādu spēku.

Lielgraudu krusa uzkrita Krasnojarskas novadā, Krievija

Viss, ko jūs izlasījāt šajā rakstā, nav vienkārši nejaušu katastrofu virkne. Tās ir dzīļu procesu izpausmes, kas notiek Zemes sistēmā. Un visbīstamākais no tiem atrodas Sibīrijā. Tur tiek reģistrētas netipiskas zemestrīces, plaši grunts iegruvumi un citas anomālijas, kas liecina par viena no planētas lielākajiem magmatiskajiem plumiem aktivizēšanos.

Pirms 250 miljoniem gadu tā spēcīgais izvirdums izveidoja Sibīrijas trapus un izraisīja Lielo permas izmiršanu, kad uz Zemes izzuda lielākā daļa dzīvo organismu.

Šodien mēs atkal novērojam līdzīgus procesus. Apgabals zem Sibīrijas, kuru ietekmē magmatiskās straumes, jau ir salīdzināms izmēros ar Austrāliju. Un tā nav lokāla problēma — tas ir globāla mēroga apdraudējums. Ja notiks izvirdums, gandrīz visa planētas teritorija kļūs dzīvošanai nepiemērota.

Taču pastāv reāls risinājums — plānota degazācija. Kontrolēta gāzu un lavas novadīšana no Zemes dzīlēm var ne tikai novērst pluma izvirduma draudus, bet arī mazināt iekšējo spiedienu Zemes magmatiskajā sistēmā. Tas ļautu novērst tādas postošas zemestrīces, kādas prasīja tūkstošiem dzīvību Turcijā, Mjanmā un citās valstīs, kā arī stabilizēt planētas klimatu.

Varētu šķist, ka tai būtu jābūt tēmai numur viens visā pasaulē. Taču informācijas telpā ir gandrīz pilnīgs klusums, jo īpaši Krievijā. Kāpēc? Viss ir vienkārši: ja cilvēki uzzinās patiesību par katastrofu, kas briest zem viņu kājām, viņi sāks pieprasīt atbildes, evakuāciju un reālus risinājumus. Un tas apdraud to intereses, kuri pieraduši izrīkoties ar šo zemi un tās resursiem. 

Tāpēc pluma tēma tiek noklusēta, izsmieta un diskreditēta.

Kāds ir mūsu risinājums? Neklusēt! Runāt par šo problēmu, lai par to uzzina ikviens. Mums ir jāpamodina pasaule. Mums ir jāpiespiež varas iestādes rīkoties.

Ja mēs klusēsim šodien — rītdiena mums var arī nepienākt.

Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit: