Bēgļi. izdzīvošanas iespējas mūsdienu pasaulē

Dokumentālās filmas "Bēgļi" pirmizrāde notika 2021. gada 4. decembrī konferences "Globālā krīze. Patiesības laiks" laikā

Saskaņā ar ANO datiem 2021. gadā bēgļu skaits pārsniedza 84 miljonus cilvēku, un to skaits nepārtraukti pieaug. Mūsdienu pasaulē, kas dažiem ir civilizēta un droša, miljoniem cilvēku atstāj savas mājas, bēgot no kara, viņi cieš no vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumiem, piedzīvo klimata katastrofas.

Viņi bēg, peld, brauc, glābjot savas dzīvības, cerot atrast patvērumu drošākā vietā. Taču patiesībā bēgļi nonāk jaunā "ellē": necilvēcīgie dzīves apstākļi, bez pajumtes un pārtikas, ciešot no naidīgas attieksmes, piekaušanas un vardarbības. Neviens nepriecājas par viņiem, nevienam viņi nav vajadzīgi.

"Tas bija briesmīgs ceļojums. Ziniet, četras dienas tikai es un mans vīrs ratiņkrēslā. Tas bija grūti. Es to nekad, nekad neaizmirsīšu... Nav ne nometnes, vispār nav nekā. Mēs vienkārši tikām atstāti vieni. Viņi ņēma tikai sīriešus, tāpēc mēs varējām paļauties tikai uz sevi..." - stāsta Soma, bēgle no Irākas. Viņa un viņas vīrs pameta savu valsti un ieradās Turcijā pirms septiņiem gadiem, bet viņu dokumenti joprojām atrodas izskatīšanā ANO AKB. Soma stāsta, ka praktiski neviens ar viņiem nerēķinās un dokumentu trūkuma dēļ viņas ģimenes situācija valstī ir ļoti nestabila, viņi pastāvīgi cīnās par izdzīvošanu.

Kas liek cilvēkiem pamest savas mājas

Džumakans Alikuzadžs stāsta, kā viņš nonāca Vācijā: "Es esmu no Afganistānas, man ir 25 gadi. Kad ierados Vācijā, man bija 17 gadi, un līdz šim neviens man nav palīdzējis. Man ir daudz grūtību. Ceļš bija ļoti grūts un bīstams. Irānā bija ļoti grūti, un Bulgārijā tāpat. Mēs 5 dienas un naktis kalnos gājām bez ēdiena, bija tikai cepumi vai tas, kas bija atrodams mugursomās... Ceļš bija ļoti grūts. No Afganistānas uz Vāciju mēs nebraucām ar automašīnu, bet gan gājām kājām. Ja Afganistānā nebūtu bijis kara, es būtu varējis tur palikt kopā ar ģimeni. Es pametu ģimeni kara dēļ. Kara laikā es zaudēju tēvu."

Cilvēki, kas palīdz bēgļiem, stāsta briesmīgas lietas par viņu realitāti, kas parastam cilvēkam pat neienāktu prātā. Kāda sieviete no Zviedrijas, kuras vārds un seja netika atklāta drošības apsvērumu dēļ, pastāstīja par šausminošu "bača bazi" rituālu, ko Afganistānā veica bandītu klans: "Viņi meklē skaistu zēnu. Un viņi savāc šo zēnu, uztaisa viņam grimu, un viņš naktīm ilgi viņiem dejo. Un šis zēns ir spiests doties kopā ar to vīrieti, ar kuru viņam lika doties. Un viņš tiek seksuāli izmantots. Trīs no tiem es aizvedu uz slimnīcu Zviedrijā, lai tos izoperētu. Viņiem viss bija stipri bojāts iekšpusē. Vienam pat tur bija tārpi."

Civilizācijas beztiesiskums

Jā, šodien pastāv likumi un starptautiskas konvencijas, kas aizsargā bēgļus, taču tikai uz papīra. Patiesībā šie cilvēki, bēgot no vienām briesmām, mūsu "civilizētajā" pasaulē atkal saskaras ar draudiem dzīvībai un veselībai, tiek pakļauti vajāšanai un vardarbībai.

Bēglis no Kongo princis Okitafumba Domba stāsta par savu dzīvi Dienvidāfrikā: "Tā ir ļoti jauka valsts. Taču vienīgā problēma, ar ko mēs saskaramies, ir ksenofobiska vardarbība. Jo šeit vispār netiek mīlēti ārzemnieki. Nepaiet ne mēnesis bez uzbrukumiem ksenofobijas dēļ. Viņi saka, ka jūs kā ārzemnieks viņiem nozogat darbu. 

Esmu zaudējis cerību dzīvot skaistā sabiedrībā. Es nezinu, es esmu zaudējis šo cerību, jo redzu, kā nogalina cilvēkus, redzu, kā viņus nošauj tieši manā acu priekšā. Un bailes, ko es tagad izjūtu, ir par saviem diviem bērniem. Katru dienu manā galvā skan domas: "Tas var notikt ar manu bērnu, tas var notikt ar mani". Tā dēļ man nav miera. Esmu zaudējis šo mieru."

Cilvēku tirdzniecība

Jā, patērētāju sabiedrības likumi neaizsargā bēgļus. Viņiem izveidotajās nometnēs nav apstākļu normālai dzīvei, bet tās bieži vien kļūst par jauniem slazdiem, kur cilvēki tiek pakļauti fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai. Šodien piespiedu migrācija ir nesaraujami saistīta ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tieši bēgļi visbiežāk kļūst par upuriem milzīgajā, daudzmiljonu vērtajā cilvēku tirdzniecības biznesā. Viņi tiek pārdoti orgānu tirdzniecībai, seksuālajām vajadzībām vai smagam darbam…

"Ziemeļāfrikā, pat Lībijā, eksistē sava veida tirgus, kur cilvēkus pārdeva par septiņdesmit, simts vai divsimt dolāriem. Jauniešus piespiež strādāt par velti, proti, gandrīz vai vergot...

Mēs runājam par cilvēku tirdzniecību, kuru starpā ir sievietes un mazi bērni. Mēs runājam par diviem miljoniem cilvēku katru gadu. Proti, mēs runājam par milzīgu skaitu cilvēku, kas tiek pārdoti mērķiem, kam nav nekāda sakara ar cilvēcīgumu," komentē Ria Abou-El-Assals, trīspadsmitais anglikāņu bīskaps, Jeruzalemes un Tuvo Austrumu episkopālās baznīcas vadītājs.

Ikviens no mums rīt var kļūt par bēgli

Bēgļu situācija ļoti skaidri parāda mūsdienu sabiedrības krīzi, kad nauda tiek vērtēta augstāk par cilvēka dzīvību. Cilvēki, kas ir pārcēlušies no citām valstīm, bieži tiek uzskatīti par sabiedrības atkritumiem. Tomēr, ja mēs aplūkojam globālās klimata pārmaiņas, kļūst skaidrs, ka jebkurš no mums jau rīt var kļūt par bēgli. Kad dabas katastrofas skars viņu mājas, miljardiem cilvēku pārvietosies, meklējot drošas vietas, kur izdzīvot... Un ko tad?

Iespēja izglābties

Mums ir jāmaina patērētājsabiedrības formāts uz radošu jau šodien. Mums ir jāpieņem likumi, kas aizsargā cilvēkus, viņu dzīvības un drošību, nevis atsevišķu privātpersonu privāto kapitālu. Vēl ir laiks, lai izveidot Radošu sabiedrību, kurā cilvēks būs atbalsts citiem, kurā katra mūsu dzīvība būs vērtīga un neaizskarama.