Vai mūsu zeme ir liela izgāztuve?

Uz Zemes dzīvo 8 miljardi cilvēku. Mēs esam pieraduši pret savu planētu izturēties patērnieciski un pat neaizdomājamies par to, ka, pirmkārt, kaitējam paši sev. Pasaulē, kurā viss ir pakļauts kārei pēc bagātībām un visvieglāko un lētāko risinājumu meklējumiem, kurā resursi tiek izmantoti neracionāli, atkritumi ir kļuvuši par vienu no aktuālākajām mūsu sabiedrības problēmām.

• Kur likt tik daudz atkritumu?
• Kas maksās par atkritumu pārstrādi?
• Kas patiesībā notiek šajā jomā? 
• Un kāpēc ir izveidojusies atkritumu mafija?

Ar visiem šiem jautājumiem palīdzēja tikt skaidrībā informācija, ko rūpīgi apkopoja un izanalizēja "Radošas sabiedrības" projekta brīvprātīgie un kas bija publiski izklāstīta konferencē "Globālā krīze. Patiesības laiks".

Neracionāla resursu izmantošana

Mēs tik neracionāli izmantojam resursus, ka ražojam daudz vairāk, nekā beigās spējam patērēt. Mēs izmetam pārtiku, jaunas drēbes un pat jaunas automašīnas.

• Čīles Atakamas tuksnesī ir izveidojusies milzīga jaunu, nepārdotu apģērbu izgāztuve. Strauji mainoties tendencēm, daudzi apģērbi kļūst nevajadzīgi. Katru gadu Čīles ostā nonāk 59 tūkst. tonnu drēbju, un vismaz 38 tūkst. tonnu paliek tepat izgāztuvē, jo neviens nemaksā par to pārstrādi vai izvešanu. Cik daudz drēbju vēl pūst izgāztuvēs? Turklāt katru sekundi pasaulē tiek sadedzināta viena kravas automašīna ar apģērbu! Vai varat iedomāties, cik daudz resursu tika izmantots, lai izgatavotu šo lupatu kaudzi? Cik daudz ūdens tika izlietots veltīgi, kamēr gandrīz divi miljardi cilvēku saskaras ar tīra dzeramā ūdens trūkumu.
• Pasaulē pastāv neizpārdoto automašīnu kapsētas, kuru apjoms ir iespaidīgs! Divi miljoni jaunu automašīnu gadā,  kas tā arī netika nopirktas, tiek atstāti pūt zem klajas debess. Šādas autostāvvietas ir Spānijā, Lielbritānijā, ASV, Itālijā, Krievijā un citās valstīs.
• Saskaņā ar ANO globālo ziņojumu katru gadu tiek izmesti 900 miljoni tonnu pārtikas! Naudas izteiksmē tiek iznīcināta pārtika 750 miljonu dolāru apmērā. Tajā pašā laikā 2020. gadā 811 miljoniem cilvēku pietrūkst pārtikas! Pasaulē pastāv globālais bada indekss, kura vidējie rādītāji pastāvīgi pieaug. Kari un anomālās klimata katastrofas atstāj cilvēkus bez pārtikas produktiem, tikai Madagaskarā vien 1,3 miljoniem cilvēku draud bada nāve! Un visā pasaulē katru dienu no bada mirst 8000 bērnu! 

Atkritumu poligoni saindē visu apkārt!

Publiski pieejamie dati par atkritumu daudzumu ir ļoti samazināti. Taču pat saskaņā ar šiem datiem mēs katru gadu izmetam vairāk nekā 2 miljardus tonnu atkritumu.

 

2021. gada tikai pēdējos četros mēnešos atkritumu poligonos tika izgāzti 730 miljoni tonnu atkritumu. Salīdzinājumam - visi Zemes iedzīvotāji sver 300 miljonus tonnu, kas nozīmē, ka tikai 4 mēnešu laikā mēs esam izmetuši 2,5 reizes vairāk nekā sver visa cilvēce.

Poligonos bieži izceļas ugunsgrēki, kas rada vēl lielāku kaitējumu cilvēkiem un videi.

Piemēram, augustā Kuveitā aizdegās vecu riepu kapsēta. Melnais dūmu mākonis bija redzams pat no kosmosa. Ugunsgrēks izraisīja toksisku gaisa piesārņojumu un kaitēja gandrīz 4,5 miljonu cilvēku veselībai.

Lielākā daļa atkritumu, tādā veidā, kā mēs tos izmetam, bioloģiski nesadalās, un tos nevar pienācīgi pārstrādāt. Tas saindē mūsu ūdeni, gaisu, pārtiku - mūsu dzīvi.

Gazipuras atkritumu poligons Indijā tika salīdzināts ar Tadžmahalu augstuma ziņā. Atkritumi sadalās, izdalot metānu un citas ķīmiskās vielas, saindējot augsni un gaisu, kā arī veicinot siltumnīcas efektu. No atkritumiem nākošā gāze nonāk zemē un pēc tam ūdenstilpēs, no kurām vēlāk tiek ņemts dzeramais ūdens.

Otrs piemērs: Indonēzijas galvaspilsētā Citarumas upes krastos atrodas vairāk nekā 200 tekstilrūpnīcu, kas ražo lētu apģērbu visai pasaulei. Katru dienu upē nonāk 20 000 tonnu atkritumu un 340 000 tonnu notekūdeņu. Tas piesārņo upi ar svinu, alumīniju, dzelzi un mangānu.

Šie ir tikai daži piemēri, taču tas notiek visā pasaulē! Turklāt tiek praktizēta atkritumu dedzināšana, kā rezultātā izdalās bīstamas gāzes, kas satur toksiskus smagos metālus. Kadmijs, dzīvsudrabs un svins, nonākot organismā ietekmē asinsrites un nervu sistēmu, rada ģenētisku onkoloģisko slimību attīstības iespējamību. Jaunā UNICEF Bērnu fonda ziņojumā teikts, ka katram trešajam bērnam, bet tie ir aptuveni 800 miljoni bērni, svina līmenis asinīs ir tik augsts, ka viņiem var rasties garīgi traucējumi un pat izraisīt nāves gadījumus.

Pārstrāde neglābj situāciju!

Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu "What a Waste 2.0" plastmasa, papīrs un kartons, metāls un stikls veido 38% no sadzīves atkritumiem. Un tikai 13,5% no šīm otrreizējām izejvielām tiek pārstrādāti visā pasaulē, kas ir nedaudz vairāk par 5% no kopējā atkritumu apjoma. Neraugoties uz to, mūsu ražošanas un patēriņa apjomi tikai pieaug, tāpat kā atkritumu izgāztuves ap mums.

Pašlaik otrreizējā pārstrāde ir ļoti laikietilpīga un dārga. Lai iegūtu vienu tonnu otrreizējo izejvielu, tiek iztērēti neticami daudz resursu, lai tās notīrītu, savāktu, transportētu, sašķirotu, iepakotu, pārdotu utt. Galu galā ir jāiztērē daudz vairāk naudas, un tam neviens nav gatavs. Piemēram, viena veida PET plastmasa jaunā veidā izmaksā aptuveni 500 eiro par tonnu, bet pārstrādātā veidā - aptuveni 1000 eiro. Ražotājam vienkārši nav izdevīgi divreiz sadārdzināt produkta izmaksas. Turklāt sīvas konkurences apstākļos viņa produkts kļūst nerentabls. Plastmasas pārstrādes rūpnīcas pat pievieno klāt vairāk jaunās plastmasas pārstrādātajai plastmasai un pārdod to ar marķējumu RECYCLED.

Deklarētie otrreizējās pārstrādes rādītāji bieži vien atšķiras no reālās situācijas. Piemēram, Vācijā daļa atkritumu, kas tiek uzskatīti par pārstrādājamiem, nonāk trešo pasaules valstu izgāztuvēs. Līdzīga situācija ir arī Japānā. Par pārstrādātu uzskata pat tādu plastmasu, kas tiek vienkārši sadedzināta.

Lielu daļu no pārstrādes, kas mūsdienās tiek realizēta visā pasaulē, vajadzētu dēvēt par "downcycling". Tas nozīmē, ka plastmasu, kas iziet "downcycling" procesu, nevar izmantot atkārtoti, tās kvalitāte ir samazinājusies. Tāpēc mums ir jājautā sev: kāpēc šāda veida plastmasu vispār ir atļauts ražot, ja to nevar pārstrādāt vai atkārtoti izmantot? 

Atkritumu mafija

Nepietiek ar to, ka atkritumi ne tikai paši par sevi kaitē mūsu planētai, florai, faunai un mums pašiem, bet mēs vēl paši esam tik akli tiecoties pēc bagātībām, ka ir izveidojusies tāda parādība kā atkritumu mafija.

Tiklīdz pasaulē parādījās bioloģiski nenoārdāmie un toksiskie atkritumi, parādījās arī tie, kas no tā veido naudu. Mafijas klani izpērk zemi un pārvērš to atkritumu izgāztuvēs. Un lai gan uz papīra tas viss var izskatīties likumīgi, šīs izgāztuves lielākoties atrodas netālu no apdzīvotām vietām un pārkāpj visus vides aizsardzības noteikumus.

Nozīmīga atkritumu mafijas uzņēmējdarbības daļa ir rūpniecisko atkritumu nelegāla transportēšana. Ja uzņēmums vēlas atbrīvoties no saviem toksiskajiem atkritumiem un vienlaikus samaksāt pēc iespējas mazāku naudas summu, tas nodod atkritumus mafijai. Un tā vietā, lai atkritumus utilizēt pienācīgā, bet dārgā veidā, šie atkritumi tiek izvesti un pēc tam pazūd.

Piemēram, tikai Neapolē un tās apkārtnē vides aizstāvji ir saskaitījuši vismaz 1200 mazu un lielu nelegālu izgāztuvju. Fosfora, dzīvsudraba un arsēna daudzums šajā reģionā 400 reizes pārsniedz noteiktās normas. Saskaņā ar medicīnas statistikas datiem cilvēki šeit mirst no vēža divreiz biežāk nekā vidēji visā valstī.

Kontrolējot atkritumu poligonus, mafija ne tikai gūst nesamērīgi lielu peļņu, bet tai ir arī iespēja kontrolēt pilsētas. Jo, pietiek tām aizliegt ievest atkritumus savos poligonos, kā pilsēta pārvēršas par izgāztuvi.

Ko mēs varam mainīt?

Atkritumi - tā ir patērētājsabiedrības formāta pūstošā seja. Ar to mēs nogalinām planētu un pat vairāk... mēs nogalinām sevi. Mums nav izdevīgi pārstrādāt atkritumus. Mums nav izdevīgi izstrādāt tehnoloģijas, kas attīrītu mūsu planētu. Taču tas nav izdevīgi patēriņa ekonomikā, kuru mēs paši esam izvirzījuši augstāk par cilvēcisko dzīvību.

Tas, ko mēs šodien patiešām varam izdarīt un tas, ko mums ir jāizdara - ir mainīt sabiedrības formātu no patērnieciska uz RADOŠU. Kad visās valstīs konstitucionālā līmenī tiks pieņemti 8 Radošas sabiedrības pamati, tamlīdzīgas shēmas nebūs iespējamas. Jo galvenā vērtība visā pasaulē būs Cilvēka dzīvība. Šādos apstākļos uz planētas un cilvēku attiecībās nebūs vietas visiem šiem atkritumiem. Jebkurš bizness tiks veidots tikai ar vienu mērķi - uzlabot cilvēku dzīvi, sniegt labumu planētai un visai cilvēcei.