Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 29. oktobra līdz 4. novembrim

Divi miljoni cietušo Indijā; Brazīlijā (Pitangueirā) bojātas 90% māju; astoņi miljoni zibensizlāžu Austrālijā.

Stihija vairs neietur pauzes – tā veic triecienus vienu pēc otra.

Šodienas pārskatā redzēsiet, ar kādiem traģiskiem notikumiem nedēļas laikā, no 2025. gada 29. oktobra līdz 4. novembrim, saskārās visu kontinentu iedzīvotāji.

Paragvaja

1 novembrī spēcīga krusas vētra skāra Sanpedro departamentu. Stihija īpaši spēcīgi skāra Itakurubi-del-Rosario un Sanestanislao rajonus, kur krusas graudi golfa bumbiņas lielumā pārsita māju jumtus, izdauzīja logus un sabojāja automašīnas.

Spēcīga krusa skāra Sanpedro departamentu, Paragvajā

Cietušajos rajonos ielas un laukus klāja ledus kārta līdz 25 cm biezumā. Slikto laikapstākļu dēļ tika pilnībā iznīcināti maniokas un kukurūzas sējumi, kā arī fiksēta masveida mājputnu bojāeja. Pēc sākotnējiem novērtējumiem stihija radījusi ievērojamu ekonomisko kaitējumu. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka šādas intensitātes laikapstākļu parādība reģionā novērota pirmo reizi.

Brazīlija

No 1. novembra tā pati vētras sistēma atnesa haosu arī Brazīlijā. Visvairāk no stihijas cieta Paranas un Sanpaulu štati.

Paranas štatā, Santu-Antoniu-da-Platinas municipalitātē, vēja brāzmas sasniedza 91 km/h, bet Korneliu-Prokopiu – 95 km/h, izraisot ēku jumtu bojājumus un koku sagāšanos. Cietuši vairāk nekā 3200 mājokļu, bet desmitiem tūkstošu cilvēku palika bez elektroapgādes.

Santa Elenas pilsētā izkrita gandrīz mēneša nokrišņu norma – 138,6 mm (novembra vidējā mēneša norma ir 150 mm). Septiņās municipalitātēs tika fiksēts liels krusas izmērs.

Žandaija-du-Sulā krusas graudi bija apelsīna lielumā un svēra vairāk nekā 100 gramus.

Brazīlijā izkrita lielizmēra krusas graudi

Pitangueiras pašvaldībā ledus gabali sabojāja apmēram 90 % dzīvojamo māju, atstājot desmitiem cilvēku bez pajumtes. Ielas bija applūdušas un piebērtas ar atlūzām. Kamēr glābšanas dienests turpināja darbu, pār pilsētu atkal nāca lietus ar krusu, kas ilga apmēram 10 minūtes. Tas pastiprināja postījumus un ievērojami sarežģīja glābšanas darbu.

Campo Mourão municipalitātē divas ģimenes palika bez mājokļa: vienu māju appludināja dubļu straumes, bet uz otras uzkrita koks. Spēcīgais vējš radīja bojājumus arī pašvaldības ēkai.

Slimnīcā “Santa Casa” tika appludinātas vairākas nodaļas, tostarp dzemdību. Lielveikalā “Muffato” pēc stiprā lietus un aizsērējušiem notekkanāliem iebruka daļa griestu.

Mandaguasu municipalitātē tika appludināta neatliekamās palīdzības izbraukuma bāze, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa.

1. novembrī stihija skāra Sanpaulu štatu. Visnopietnākais incidents notika Regente Feijó pilsētā. Vētras vējš ar brāzmām virs 100 km/h sagāza skatuves daļu un lielas nojumes jumtu studentu balles laikā. Bojā gāja viens cilvēks, desmitiem – tika ievainoti.

Afganistāna

3. novembrī naktī plkst. 00.59 pēc vietējā laika Afganistānā, Taškurganas aizas rajonā (Samanganas provincē), notika spēcīga 6,3 magnitūdu stipra zemestrīce. Hipocentrs atradās 28 km dziļumā.

6,3 magnitūdu spēcīgas zemestrīces sekas Afganistānā

Triecieni bija jūtami valsts ziemeļos: Balhas, Samanganas, Sari-Pulas, Kunduzas, Džouzdžānas, Badahšānas un Farjabas provincēs, tostarp arī galvaspilsētā Kabulā.

Diemžēl daudzas ēkas šajā reģionā nav būvētas tā, lai izturētu seismiskās slodzes, tādēļ postījumi bija īpaši plaši. Vien vienā Šahri-Bozorgas rajona ciemā Badahšanas provincē tika bojātas vai pilnībā sagrautas aptuveni 800 māju.

Mazārešarīfa pilsētā cietusi slavenā Zilā mošeja, viens no nozīmīgākajiem islāma svētvietu objektiem Afganistānā un ievērojams svētceļojumu centrs, kas saistīts ar imāma Alī vārdu.

Mūsdienu Zilā mošeja un mauzolejs Mazārešarīfā, kurā dzīvo apmēram 523 000 cilvēku, ir datējami ar XV gadsimtu un musulmaņu vidū tiek godātas kā svētvietas. Sākotnēji mauzolejs tur tika uzcelts XII gadsimtā, jo pastāvēja uzskats, ka tieši tajā vietā atdusas pravieša Muhameda znots Ali ibn Abū Talibs.

Zilā mošeja Afganistānā cietusi zemestrīcē

Zemestrīces grūdieni izraisīja elektroapgādes traucējumus, jo tika bojātas elektropārvades līnijas no Uzbekistānas un Tadžikistānas, valsts galvenajām elektroenerģijas piegādātājām. 

Zemestrīce izraisīja arī nogruvumu, kas aizšķērsoja galveno kalnu šoseju caur Taškuraganas aizu, kas savieno valsts ziemeļu provinces ar galvaspilsētu.

Saskaņā ar Nacionālās katastrofu pārvaldības dienesta datiem uz 4. novembri dabas stihijā bojā gājuši 24 cilvēki. Vairāk nekā 800 cietuši, no kuriem 25 atradās kritiskā stāvoklī. Precīzu bojāgājušo un ievainoto skaitu bija grūti noteikt, jo attālajos rajonos nebija interneta pieslēguma.

Kenija

1. novembrī Elgejo-Marakvetas apgabalā Kenijas rietumos stiprs lietus izraisīja plašu nogruvumu.

Dubļu straumes iznīcināja vairāk nekā 1000 māju, bloķēja autoceļus un pilnībā izolēja cietušo teritoriju no ārpasaules.

Spēcīgs nogruvums Kenijā sagrāva vairāk nekā tūkstoti māju

25 cilvēki ar smagiem ievainojumiem tika nogādāti slimnīcā.

Meklēšanas un glābšanas darbos iesaistīja militārpersonas, kā arī četras lidmašīnas, taču operācijas vairākkārt nācās pārtraukt pēkšņu plūdu dēļ.

Saskaņā ar 3. novembra datiem nogruvums prasījis 26 cilvēku dzīvības, bet vēl 25 tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.

ASV

30. oktobrī ASV ziemeļaustrumus skāra spēcīga vētra ar brāzmainu vēju un stipru lietu. No tās cieta Ņujorkas, Ņūdžersijas, Konektikutas un Pensilvānijas štati.

Īpaši smagi skarta Ņujorkas pilsēta: lietus sākās pēkšņi, un atsevišķos rajonos stundas laikā nolija līdz pat 25 milimetriem nokrišņu. Savukārt Centrālajā parkā 24 stundu laikā nolija 46,5 milimetri nokrišņu: tas ir augstākais tā datuma rādītājs pēdējo simts gadu laikā.

Pilsētas lietusūdens novadīšanas sistēma nespēja tikt galā ar slodzi. Situāciju vēl vairāk pasliktināja nobirušās lapas. Dienesti attīrīja ūdensnotekas, taču straumes atkal un atkal sanesa gružus, kas tās aizsprostoja.

Neatliekamās palīdzības dienesti dažu stundu laikā saņēma vairāk nekā 800 izsaukumu, kas bija saistīti ar plūdiem.

Spēcīgs lietus pārpludināja Ņujorkas ielas, pārvēršot tās upēs un traucējot satiksmi, ASV

Bruklinā un Manhetenā applūdušās pagrabtelpās gāja bojā divi cilvēki.

Pilsētas transporta darbs bija paralizēts. Metro satiksme daļēji tika apturēta. Ņujorkas reģionā nopietni cieta trīs lielās lidostas, kā rezultātā tika atcelti vairāk nekā 1 200 avioreisi. Bez elektrības palika aptuveni 15 000 mājsaimniecību.

Ņūdžersijas štata ziemeļos nokrišņu daudzums vietām sasniedza gandrīz 70 milimetrus. Stiprais vējš norāva no enkurvietām divas baržas, izmetot tās krastā.

Cieta arī Filadelfijas pilsēta Pensilvānijas štatā: vētras laikā uz automašīnas uzkrita koks, kā rezultātā autovadītājs gāja bojā.

Austrālija

No 1. novembra virkne spēcīgu negaisu skāra Austrālijas austrumu daļu.

Visvairāk cieta Kvīnslendas štats, kā arī Jaundienvidvelsas štata ziemeļu teritorijas.

Eskas pilsētā skolas gadatirgus laikā pēkšņi sākās krusas vētra. Deviņi cilvēki guva traumas no krusas triecieniem. Kāda sieviete ar galvas un kakla savainojumiem tika nogādāta slimnīcā. Vēl vairāki cilvēki tika ievainoti ar stikla lauskām. Milzu ledus gabali radīja nopietnus bojājumus saules paneļiem uz ēku jumtiem.

Krusa radīja saules paneļu bojājumus Austrālijā

Cietušo rajonu iedzīvotāji stāstīja, ka tādus postījumus viņi agrāk nebija redzējuši.

Krusas graudi līdz pat deviņiem centimetriem diametrā Pratenas pilsētā sadauzīja logus, automašīnas un māju jumtus.

Saskaņā ar Austrālijas Meteoroloģijas biroja datiem vētras laikā vēja ātrums sasniedza 104 km/h. Vietām reģistrēti apmēram 250 000 zibensizlāžu.

Ir jāpiebilst, ka laika posmā no 27. oktobra līdz 2. novembrim virs Austrālijas teritorijas tika novērota ļoti intensīva negaisu aktivitāte – saskaņā ar “DTN” globālā zibens monitoringa tīkla datiem reģistrētas apmēram 8 miljoni zibensizlādes, no kurām vairāk nekā 4 miljoni – Kvīnslendā.

Krievija

1. novembra vakarā Novosibirsku skāra spēcīga vētra ar vēja brāzmām līdz 25 m/s. Bez elektroapgādes palika vairāki pilsētas mikrorajoni un dārzu kooperatīvi. Pljuščihinskas dzīvojamajā masīvā spēcīgā brāzma norāva balkona stiklojumu, kas nogāzās lejup. Par laimi, tajā brīdī tuvumā neviena nebija.

Akademgorodokā vējš izgāza milzu priedi, kas aizšķērsoja ceļu neatliekamās palīdzības automašīnai. Savukārt pilsētas Ļeņina rajonā nokrita egle, kas traumēja gados vecāku pāri, kas gāja garām, – viņi tika nogādāti slimnīcā.

Tālāk stihija plosījās Kuzbasā. 2. novembra naktī vējš ar brāzmām līdz 22 m/s rāva nost jumtus un gāza kokus, atstājot bez elektroapgādes vairāk nekā 22 000 cilvēku 54 apdzīvotās vietās. Anžero-Suženskā daļēji sabruka vairāku ēku jumti, tostarp skolas, bet Kemerovā brāzmas sagrāva būvniecības sastatnes. Vētra izraisīja arī ugunsgrēkus: Gurejevskas rajonā liesmas izcēlās bojātu elektropārvades līniju dēļ, savukārt citviet stiprais vējš apgrūtināja degošas, sausas zāles dzēšanu.

Ugunsgrēks Gurejevskas rajonā Kemerovas apgabalā pēc spēcīgas vētras, Krievija

1. novembrī no stihijas cieta arī Južnokuriļskas rajons Sahalīnas apgabalā.

Ļoti spēcīgs vējš ar brāzmām līdz 50 m/s norāva jumtus un sabojāja daudzdzīvokļu ēku fasādes. Pēc aculiecinieku teiktā, dažu ēku augšējos stāvos sāka tecēt ūdens. Bez elektroapgādes palika desmitiem ēku.

Indija

28. oktobrī tropiskais ciklons “Monta” ar vēja brāzmām līdz 110 km/h un stiprām lietusgāzēm skāra Indijas austrumu piekrasti. Visvairāk cieta Āndhra Pradēšas, Telangānas un Odišas štati. 

Savlaicīga piekrastes iedzīvotāju evakuācija ļāva izvairīties no daudziem cilvēku upuriem, tomēr nodarītie zaudējumi izrādījās milzīgi.

Āndhra Pradēšas štatā, kas saņēma galveno stihijas triecienu, gāja bojā trīs cilvēki. Ciklons skāra gandrīz divus miljonus iedzīvotāju. Varas iestādes izveidoja pagaidu nometņu tīklu, kur patvērās 136 000 cilvēku.

Austrumu Godavari apgabalā spēcīgi viļņi nopostīja veselus zvejnieku ciematus, atstājot cilvēkus bez pajumtes.

Tropiskais ciklons “Monta” atnesa Indijai spēcīgas lietusgāzes

174 000 lauksaimnieku cieta ievērojamus zaudējumus: applūda putnu un lopkopības fermas, kā arī zivju audzētavas. Gāja bojā vairāk nekā 2 200 lauksaimniecības dzīvnieku.

Stihija pilnībā iznīcināja aptuveni 38 000 ha lauksaimniecības zemes, bet vēl vairāk nekā 138 000 ha sējumu nonāca zem ūdens, tostarp rīsi, kukurūza, banāni, kokvilna un citas kultūras.

Tika bojāti vairāk nekā 4 800 km autoceļu, vairāk nekā 300 tiltu un caurteku.

Trijās starptautiskajās lidostās tika atcelti reisi, bet Dienvidcentrālais dzelzceļš apturēja vismaz 120 vilcienu kustību.

Applūduši dzelzceļa sliežu ceļi Indijā pēc ciklona Monta

Prakasamas apgabalā pēc kanāla pārplūšanas tika appludināti gandrīz 9 kilometri apūdeņošanas sistēmas tuneļu, kuros tobrīd atradās apmēram 250 strādnieku. Par laimi, visus izdevās izglābt. 

Īpaši smagi cieta enerģētikas sistēma – vējš nogāza vairāk nekā 3 000 elektropārvades līniju balstu, kā arī tika bojāti vairāk nekā 26 000 transformatoru.

Kalnu apvidos Odišas štatā nogruvumi un sagāzušies koki aizšķērsoja autoceļus, pilnībā liedzot piekļuvi attālajiem ciemiem.

Koraputas apgabalā tika izpostītas vairāk nekā 300 mājas. Smagi cieta arī štata lauksaimniecība: zem ūdens nonāca kokvilnas un dārzeņu lauki, apdraudot turpmāko ražu un tūkstošiem ģimeņu ienākumus.

Plūdi Indijā pēc ciklona “Monta” postījumiem

Virzoties dziļāk valsts teritorijā, ciklons “Monta” izraisīja neparasti stipras lietusgāzes un plūdus Telangānas štatā, kas sagrāva autoceļus un pilnībā izolēja veselas apkaimes.

Varangalas un Hanumakondu pilsētās 24 stundu laikā nolija vairāk nekā 300 mm nokrišņu, bet Kalledas ciemā – 367 mm.

Štatā gājuši bojā vismaz seši cilvēki. To vidū kāda sieviete, kuru aiznesa straume, kad viņa mēģināja šķērsot applūdušu tiltu. Savukārt Varanagālā noslīka vīrietis, kurš slimības dēļ nespēja piecelties no gultas, kad ūdens no ielas strauji ieplūda viņa mājā.

Jau tagad valstis cieš milzīgus zaudējumus dabas katastrofu dēļ: no budžeta tiek tērēti miljardi infrastruktūras atjaunošanai, kompensācijām un palīdzībai skartajiem reģioniem, bet dažas valstis, nespējot vairs pārvarēt šos milzīgos zaudējumus, ir spiestas lūgt starptautisku palīdzību.

Taču, pieaugot dabas katastrofu sinhronizācijai dažādos reģionos, finanšu drošības rezerve tiks izsmelta. Katrai valstij nāksies cīnīties par savu izdzīvošanu.

Valstu ekonomikas ir sarežģītas un inertas sistēmas. Tās nesabrūk acumirklī, pat ciezdamas no katastrofu triecieniem. Pašlaik dabas stihiju sekas vispirms gulstas uz parasto cilvēku pleciem – uz to, kas zaudē mājokli, mantu, tuviniekus. Taču pasaule nesteidzas reaģēt. Klimata tēma kļūs par prioritāti tikai tad, kad lielās korporācijas sāks zaudēt lielu naudu. Diemžēl mūsu sabiedrībā materiālās vērtības tiek vērtētas augstāk par cilvēka dzīvību.

Taču, ja nekas netiks mainīts, pieaugošās dabas katastrofas sagraus ekonomiku pat visstabilākajās valstīs. Tas nozīmē, ka atkal cietīs parastie cilvēki.

Tāpēc nedrīkst gaidīt, kad “tur augšā” beidzot sāks rīkoties. Tieši mēs, cilvēki, esam visvairāk ieinteresēti savā nākotnē, un tas nozīmē, ka mūsu pienākums ir panākt, lai klimata jautājums kļūtu par galveno dienas tēmu.

Kas notiks ar pasauli, ja ar šo nesāks rīkoties jau tagad? Jautājums paliek atvērts, taču skaidrs ir viens: bez plašām un savlaicīgām darbībām sekas būs postošas visai cilvēcei.

Ar šīs raksta video versiju iespējams iepazīties šeit: