Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 23. jūlija līdz 29. jūlijam

Šajā izlaidumā, līdz ar 2025. gada 23.-29. jūlija klimata notikumu apskatu, mēs atkal vēlamies aktualizēt jautājumu par zemestrīču skaita un stipruma pieaugumu.

Kāpēc šodien šī tēma ir viena no visaktuālākajām?

Jo mēs, cilvēce, atrodamies uz plaša mēroga dabas katastrofu sliekšņa, un mūsu galvenais mērķis ir “aizklauvēties” līdz saprātīgi domājošiem cilvēkiem, lai izglābtu pēc iespējas vairāk dzīvību un novērstu ļaunāko.

Seismiskā aktivitāte

Visas jūlija pēdējās nedēļas garumā uz planētas bija vērojama īpaši augsta seismiskā aktivitāte. Ļoti spēcīgas zemestrīces ar magnitūdu virs 6,0 notika gandrīz katru dienu un pat vairākas reizes dienā - Volisas un Futunas salās, Sulavesi, Tongas, Makvorija, Andamanu un Nikobaru salu rajonā, kā arī Klusā okeāna dienvidu daļā.

Par laimi, tā kā daži grūdieni notika attālos apgabalos, bet citu epicentri atradās ievērojamā dziļumā, tas neizraisīja cilvēkiem acīmredzamas sekas.

Tomēr paši nopietnākie seismiskie notikumi ir saistīti ar Kamčatku, kur 10 dienas nepārtraukti turpinājās zemestrīču sērija ar magnitūdu līdz 6,0 un augstāk. Speciālisti uzskatīja to par pakāpeniski norimstošām pēcgrūdienu sekām pēc spēcīga seismiska notikuma ar magnitūdu 7,6, kas satricināja pussalu 20. jūlijā.

Tomēr izrādījās, ka tie bija tikai priekšgrūdieni – priekšvēstneši vienai no sešām spēcīgākajām zemestrīcēm mūsdienu planētas vēsturē.

Tā notika 30. jūlijā 149 km attālumā no reģiona galvaspilsētas Petropavlovskas-Kamčatskas, 17 km dziļumā, un tās magnitūda bija 8,8.

Virkne spēcīgu zemestrīču Kamčatkā, Krievija

Krievijas Zinātņu akadēmijas Kamčatkas filiāles Vienotā ģeofizikas dienesta direktors Danila Čebrovs to raksturoja kā “planētas mēroga notikumu”.

Pat pie seismiskās aktivitātes pieradušie Kamčatkas iedzīvotāji bija šokēti par šīs zemestrīces ilgumu. Pēc aculiecinieku teiktā, zemestrīce turpinājās vairāk nekā trīs minūtes.

Pazemes grūdieni bija jūtami visā Kamčatkas pussalā: ēkas, automašīnas un celtņi šūpojās, mājās gāzās mēbeles, parādījās plaisas. Jeļizovo rajonā sabruka bērnudārza fasāde, tika radīti bojājumi Kamčatkas Valsts universitātei un vietējai lidostai.

Sekas spēcīgām zemestrīcēm Kamčatkā: Jeļizovos rajonā sagruva bērnudārza siena

Pēc Veselības ministrijas datiem ir cietušie: daži guva traumas, skrienot ārā no telpām, bet bija arī tādi, kas izlēca pa logu. Strauji pieauga neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits – cilvēki vērsās ar sūdzībām par asinsspiediena paaugstināšanos, aritmiju, epilepsijas un panikas lēkmēm.

Pēc 31. jūlija datiem pēc galvenā grūdiena diennakts laikā tika reģistrēti jau aptuveni 1 000 pēcgrūdieni ar magnitūdu līdz 6,7.

Grūdieni sekoja viens aiz otra ar dažu minūšu intervālu.

Vairāk nekā 5 000 cilvēku tika evakuēti uz drošām zonām.

Gandrīz uzreiz tika izsludināti brīdinājumi par cunami draudiem. Jeļizovas rajonā, Kamčatkas novadā, viļņu augstums sasniedza 3–4 m, bet Kuriļu salās — līdz 5 m. Severokuriļskā ūdens iekļuva 200 m dziļi sauszemē, appludinot ostu un nodarot kaitējumu zivju rūpniecības uzņēmumiem. Tika appludināta arī zinātniskās ekspedīcijas nometne Šumšu salā.

Pēc spēcīgas zemestrīces applūda zivju rūpniecības uzņēmums Kamčatkā, Severokuriļskas pilsētā, Paramušira salā, Krievija

Cunami draudi tika izsludināti daudzās Klusā okeāna reģiona valstīs, tostarp Japānā, Ķīnā, ASV, Indonēzijā, Čīlē, Peru un Ekvadorā.

Viļņu augstums dažādos reģionos: Japānā, Hokaido prefektūrā, – apmēram 1,3 m; ASV, Havaju salās līdz 1,7 m; Čīlē un Peru – 30–40 cm. 

Sākās steidzama iedzīvotāju evakuācija no zemajām piekrastes zonām.

Japānā aptuveni 2 000 000 cilvēku bija spiesti pamest potenciāli bīstamās teritorijas. Apturēta vilcienu satiksme, uz laiku slēgta Sendai lidosta.

Čīles varasiestādes veica vienu no lielākajām evakuācijām valstī: pēc Iekšlietu ministrijas datiem 1 400 000 cilvēku tika pārvietoti uz augstākām vietām.

Havaju salās izveidojās vairāku kilometru sastrēgumi, tika slēgtas ostas un atcelti avioreisi.

ASV viļņi sasniedza Vašingtonas, Kalifornijas, Oregonas un Aļaskas štatu piekrasti.

Tajā pašā laikā Krievijā sākās Kļuču Sopkas vulkāna izvirdums. Pa vulkāna rietumu nogāzi sāka plūst nokaitēta lava, virs krātera uzplaiksnīja spilgta gaisma, ko pavadīja sprādzieni.

Kamčatkas vulkanologi saista Kļučevska aktivizēšanos ar notikušo zemestrīci.

Singapūra

26. jūlijā rosīgā Singapūras Tandžong Katongas rajona ielā pēkšņi izveidojās milzīgs krāteris, kurā iegrima braucoša automašīna. Tā gandrīz pilnībā nogrima, bet bedre ātri piepildījās ar ūdeni.

Iegruvums skāra divas ceļa joslas un radīja bojājumus diviem ūdensvadiem. Automobili no bedres izcēla ar celtņa palīdzību. Autovadītāja, kura atradās šoka stāvoklī, tika nogādāta slimnīcā.

Gigantiska bedre uz ielas aprija automobili Singapūrā

Filipīnas

Filipīnas vēl nebija atguvušās no taifūna “Vipha” sekām, kad pār valsti triecās vēl viens tropiskās vētras vilnis – “Ko-mei” (vietējais nosaukums – “Emong”).

24. jūlija vakarā, jau pārvērties par taifūnu, tas skāra Agno pilsētu Pangasinanas provincē ar vēja brāzmām līdz 165 km/h. Iepriekš sākušās sezonālās lietusgāzes jau bija izraisījušas plašus plūdus, un šis dabas stihijas trieciens tikai saasināja situāciju.

Postoši plūdi Filipīnās tropiskās vētras “Ko-mei” dēļ

Saskaņā ar oficiālajiem datiem tika evakuēti 278 000 cilvēku, aptuveni 3 000 mājām tika radīti bojājumi. Ziemeļu provincēs tika traucēta jūras un gaisa satiksme, tika slēgtas skolas, tostarp galvaspilsētā Manilā. Vairāk nekā 80 pilsētās tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Kazahstāna

25. jūlijā Kazahstānas galvaspilsētu Astanu skāra spēcīga viesuļvētra ar stipru lietu un brāzmainu vēju.

Stihija uzbruka pēkšņi: ielas ātri applūda, vējš gāza kokus, norāva reklāmas stendus, ēku apšuvumu un slikti nostiprinātas konstrukcijas. Gājējus burtiski gāza no kājām. Atsevišķos pilsētas rajonos pazuda elektrība. Vienā no rajoniem uz stāvoša automobiļa uzgāzās betona plāksne.

Spēcīga vētra skāra Astanu, Kazahstāna

Krievija

23. jūlijā pēc nomācoša karstuma līdz +40 °C Volgogradas apgabalu pārņēma spēcīga vētra.

Īpaši cieta Volžskas pilsēta. Viss notika pēkšņi: dažu minūšu laikā debesis satumsa, un tad stihija ar visu savu spēku brāzās pāri. Brāzmainais vējš rāva nost māju jumtus, gāza kokus, sagrāva autobusu pieturas un elektropārvades līniju balstus.

Spēcīga vētra radīja bojājumus augstsprieguma elektropārvades līnijas balstam Volžskas pilsētā, Volgogradas apgabalā, Krievija

Pilsēta palika bez dzeramā ūdens, jo ūdens ieguves stacija tika atslēgta no elektrības. Kā izrādījās, pilsētā nebija paredzēts ne rezerves elektroapgādes avots, ne arī rīcības plāns šādās ārkārtas situācijās. 

Upes ostā vētra apgāza kravas celtni, bet laivas un kuterus izsvieda krastā.

Cieta arī lauku rajoni – dažos apdzīvotos punktos izkrita lielgraudu krusa, kas radīja bojājumus.

Baltkrievija

No 24. jūlija Vitebskas apgabalu Baltkrievijā pārņēma spēcīgas lietusgāzes.

Intensīvie nokrišņi radīja bojājumus vairākiem autoceļiem un appludināja dārza kooperatīvu teritorijas. Sociālajos tīklos izplatījās video, kur cilvēki, līdz ceļgaliem stāvot ūdenī, mēģināja glābt ražu. 

Pārplūdušajās Vitebskas ielās manīja zivis, kas bija atpeldējušas no pārpildītās ūdenskrātuves.

26. jūlijā spēcīgās ūdens straumes dēļ iebruka daļa no Rietumu Dvinas krasta – nogruvums notika Vitebskas pilsētas Verhovjes mikrorajonā.

Spēcīgas lietusgāzes izraisīja krasta sabrukumu pie Rietumdvinas upes Vitebskā, Baltkrievija

Apmēram viena hektāra liela zemes platība noslīdēja upē, iznīcinot septiņas saimniecības ēkas un tehnisko piebraucamo ceļu. Par laimi, nav cietušo.

Vācija

27. jūlijā spēcīgas vētras skāra Vācijas dienvidus. Dažos Bavārijas rajonos, tostarp Nirnbergā, diennakts laikā nolija līdz pat 100 mm nokrišņu. Vietām ielās ūdens līmenis sasniedza 50 cm, bet vienā no pazemes autostāvvietām – pat vienu metru.

Spēcīgs lietus appludināja Nirnbergas ielas Bavārijā, Vācijā

Netālu no Rīdligenas pilsētas Bādenes-Virtembergas zemē no sliedēm noskrēja reģionālais ekspresis, kurā atradās apmēram 100 pasažieru. Glābšanas operācija turpinājās visu nakti. Negadījuma vietā strādāja simtiem speciālistu, helikopteri, evakuācijas tehnika un kinologi ar suņiem.

Katastrofā gāja bojā trīs cilvēki, vēl vismaz 40 guva ievainojumus un tika nogādāti slimnīcās. Pēc sākotnējās informācijas vilciena avārijas cēlonis bija nogruvums, kas noslīdēja uz sliedēm spēcīgu lietusgāžu dēļ: tur stundas laikā nolija līdz pat 50 mm nokrišņu.

Dzelzceļa satiksme šajā posmā tika pilnībā apturēta uz nenoteiktu laiku.

Ugunsgrēki

Ekstremāla karstuma vilnis pārņēmis Eiropu. Turcijā temperatūra sasniedza rekordaugstus 50,5 °C, Grieķijā – vairāk nekā 42 °C. Sausais gaiss un stiprais vējš radīja ideālus apstākļus plašiem mežu ugunsgrēkiem. Vairākās valstīs tika izsludināts augstākais bīstamības līmenis, tūkstošiem cilvēku tika evakuēti.

24. jūlijā Turcijas centrālajā daļā, Seijitgazi lauku rajonā Eskišehiras provincē, izcēlās meža ugunsgrēks.

24 cilvēku grupa – meža strādnieki un glābēji – centās apturēt uguni, veidojot aizsargjoslas, kad vējš pēkšņi mainīja virzienu. Desmit cilvēki nonāca nāvējošās lamatās. Diemžēl viņi gāja bojā. Četrpadsmit cilvēkiem izdevās izglābties, daudzi no viņiem guva apdegumus un traumas.

26. jūlijā ugunsgrēki izcēlās Antālijā, kur liesmas pietuvojās daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kur vasaras mēnešos uzturas vietējie un ārvalstu tūristi. Viena piepilsētas rajona iedzīvotāji tika steidzami evakuēti, bet svarīgā piekrastes šoseja tika slēgta.

28. jūlijā bīstama situācija izveidojās Bursas rajonā – valsts ceturtajā lielākajā pilsētā. Uguns pārņēma kalnaino apvidu ap pilsētu, iznīcinot apmēram 3 000 hektāru zemes. No piepilsētām un vairākiem tuvējiem ciemiem tika evakuēti vairāk nekā 1 700 cilvēku. Tika slēgta šoseja, kas savieno pilsētu ar galvaspilsētu Ankaru.

Turcijas pilsētas Bursas tuvumā plosās meža ugunsgrēks, radot apdraudējumu dzīvojamiem rajoniem

Tobrīd cīņa ar uguni notika arī Adanas, Mersinas un Karabikas provincēs. Izmiras un Biledžikas provinces tika pasludinātas par katastrofas zonām.

Kopumā šovasar valstī tika reģistrēti vairāk nekā 3 000 ugunsgrēku, vismaz 17 cilvēki bojā gāja. Ar ugunsgrēkiem visā valstī cīnās 25 000 glābēju.

26. jūlijā Grieķijā ugunsgrēku situācija strauji saasinājās – liesmas pārņēma 55 540 hektārus.

Tajā dienā ugunsgrēks iznīcināja apmēram 20 % Kitiras salas teritorijas.

Grieķija cieš no postošiem dabas ugunsgrēkiem

Dažos Centrālās Eibojas rajonos uguns iznīcināja saimniecības. Tūkstošiem dzīvnieku gāja bojā. Liesmas izplatījās tik strauji, ka īpašnieki nepaguva tos izglābt. Stihija paralizēja elektroenerģijas un ūdens padevi, bet seši ugunsdzēsēji tika nogādāti slimnīcā.

Hanjas apgabalā Krētas salā karstuma un brāzmainā vēja dēļ, kas pārsniedza 75 km/h, uguns strauji pārmetās no viena ciema uz nākamo.

Iedzīvotāji tika evakuēti no septiņiem apdzīvotiem punktiem. Biškopji cieta smagus zaudējumus – liesmas iznīcināja ap 2 000 stropu.

27. jūlijā Sardīnijā, Itālijā, vienlaikus izcēlās 27 meža ugunsgrēki. Liesmas pārņēma Punta Molentis pludmali, vienu no gleznainākajām salas vietām, kas slavena ar tirkīzzilo ūdeni un balto smilšu krastu. Autostāvvietās nodega desmitiem automašīnu. Uguns bloķēja visus evakuācijas ceļus pa sauszemi 102 cilvēkiem, tostarp 12 bērniem. Cilvēkus nācās izvest pa jūru.

Dabas ugunsgrēka sekas: sadegušas automašīnas Punta Molentis pludmales autostāvvietā, Sardīnijas sala, Itālija

27. jūlijā Bulgārija saskārās ar nepieredzētiem meža ugunsgrēkiem, kas pārņēma gandrīz 100 apdzīvotu vietu. Uguns iznīcināja mājas un tūkstošiem hektāru meža, izraisot iedzīvotāju evakuāciju. Spēcīgais vējš sarežģīja cīņu ar liesmām un piespieda ugunsdzēsējus atkāpties. Varas iestādes vērsās Eiropas Savienībā pēc palīdzības. Viens no brīvprātīgajiem šo situāciju nosauca par “nežēlīgu traģēdiju.”

Katastrofāls dabas ugunsgrēks Bulgārijā iznīcina mežus un apdraud apdzīvotās vietas

Portugālē tika reģistrēti vairāk nekā 50 aktīvi ugunsgrēku avoti, gandrīz visā valstī tika izsludināts sarkanais ugunsgrēku bīstamības līmenis. Visvairāk cieta šādi reģioni: Aruka (Aveiru apgabals), Ponte da Barka (Viana du Kastelo apgabals) un Penamakora (Kastelobranko apgabals).

Alcanedes rajonā, Santarēmas apgabalā, ugunsgrēks skāra lopkopības saimniecību, tādējādi izraisot simtiem dzīvnieku bojāeju.

Uguns stihija Portugālē, glābēji cīnās ar meža ugunsgrēku

Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās apmēram 3 000 ugunsdzēsēju, vairāk nekā 600 tehnikas vienību un vairāk nekā 12 gaisa kuģu.

Plaša mēroga ugunsgrēki skāra arī Spāniju, Melnkalni, Albāniju un vairākas citas Eiropas valstis.

No 2025. gada 1. janvāra līdz 29. jūlijam Eiropā jau ir nodeguši 292 855 hektāri, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji attiecīgajā periodā pēdējos 19 gados.

Pēc Eiropas Komisijas eksperta teiktā, dienu skaits ar ekstremālu ugunsgrēku bīstamību jau ir sasniedzis līmeni, kādu prognozēja tikai 2050. gadā: speciālistu prognozes izrādījās kļūdainas – planētas pārmaiņas norit ievērojami ātrāk.

Jūlija pēdējās nedēļas dabas kataklizmas tikai apstiprina: Zeme ieiet jaunā pastiprinātas seismiskās aktivitātes fāzē. Un diemžēl katastrofālas zemestrīces vairs nav iespējams novērst. Tā nav pārspīlēšana vai panika, bet secinājums, kas balstīts uz skaidri izsekojamām ģeodinamiskām tendencēm, kuras vairs nedrīkst ignorēt.

Agrāk spēcīgas zemestrīces bija atsevišķi gadījumi, taču tagad ir vērojams izteikts to skaita eksponenciāls pieaugums. Stabilais zemestrīču skaita pieaugums ar magnitūdu 6,0 un vairāk ir ļoti satraucošs signāls. To postošais spēks nav vienīgais drauds. Mēs tuvojamies kritiskajai robežai: nākamais posms būs zemestrīču ar magnitūdu 7,0 biežuma pieaugums. Kad šādi notikumi sāks atkārtoties regulāri, būs jau par vēlu kaut ko mainīt.

Daudzi var jautāt: ko vispār var darīt? Kā ietekmēt zemestrīces? Īsi atgādinām tiem, kas nav sekojuši iepriekšējiem izlaidumiem.

Seismiskās aktivitātes pieaugums liecina, ka Zemes garoza tiek pakļauta lielam spiedienam no iekšpuses. Ja to samazināt, spriegums Zemes garozā mazināsies, un tās deformācija kļūs mazāka, kas palīdzēs būtiski samazināt postošu zemestrīču skaitu. To ir iespējams panākt ar kontrolētu gāzu nopludināšanu un daļēju magmas izlaišanu no dzīlēm, un tikai rajonā, kur jau pašlaik paceļas Sibīrijas magmatiskais plums.

Tas pašlaik atrodas kritiskajā fāzē. Tāpēc savlaicīga degazācija spēj ne tikai novērst pluma izlaušanos, bet arī stabilizēt seismisko situāciju uz planētas.

Pašlaik nekādi alternatīvi risinājumi, izņemot ALLATRA zinātnieku piedāvāto, nav izskanējuši.

Viņu pirms daudziem gadiem veiktā klimatiskā un ģeodinamiskā prognoze šodien pilnībā apstiprinās. To izskaidro fakts, ka zinātnieku secinājumi ir balstīti uz visaptverošu ģeodinamisko modeli, kas maksimāli ņem vērā visus iespējamos faktorus.

Daži varētu padomāt, ka mēs mēģinām kādu iebiedēt, taču mēs esam pirmie, kas vēlētos, lai šis scenārijs nekad nekļūtu par realitāti.

Tomēr, ņemot vērā straujo seismiskās aktivitātes pieaugumu, laika, kad degazācija vēl varētu dot rezultātu, kļūst arvien mazāk.

Krīzes vēlīnajā stadijā tā vairs nespēs stabilizēt situāciju, bet, gluži pretēji, provocēs katastrofu.

Nedrīkst pieļaut, ka miljoniem cilvēku iet bojā tikai tāpēc, ka mēs nepaspējām “aizklauvēties” līdz tiem, kuri uzskata, ka traģēdija viņus neskars. Katastrofa skars visus bez izņēmuma. Pat ja kādam ir vienalga, kas notiek pasaulē, viņam nav vienaldzīga paša dzīvība un viņa bērnu liktenis.

Ja jūs uzskatāt, ka jūsu dzīvībai ir vērtība, – neklusējiet un nepārlieciet atbildību uz politiķiem, kuriem, kā jums šķiet, vajadzētu novērst planētas mēroga draudus. Kamēr jūs neko nedarāt, viņi arī neko nedara, jo viņi ir tādi paši kā jūs.

Mēs ticam, ka starp mums joprojām ir daudz tādu, kuri ir gatavi ne tikai skatīties un klausīties, bet arī domāt, apzināties un nodot šīs zināšanas tālāk.

Šobrīd tas ir īpaši svarīgi, jo laika pārdomām gandrīz vairs nav palicis.

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: