Vētra “Hanss” pārņēma Eiropu, pārvēršot pavasara ainavas par dabas katastrofu zonām.
Krievijas meteorologi izsmēla vārdu krājumu, aprakstot temperatūras rekordus.
Astoņas stundas bez ēdiena un ūdens, atrodoties lidmašīnā, — spēcīgākais pērkona negaiss Jaunzēlandē pēdējo desmitgažu laikā radīja traucējumus starptautiskajos avioreisos.
Izlasiet līdz galam pārskatu par nedēļas klimatiskajiem notikumiem no 16. līdz 22. aprīlim un jūs sapratīsiet, ka notikušās katastrofas norāda uz daudz nopietnākiem draudiem, par kuriem gandrīz neviens nerunā.
Vētra “Hanss”, kas sākās 15. aprīlī Rietumeiropā, skāra Franciju, Itālijas ziemeļus un Šveici, atnesot spēcīgas lietusgāzes, vētru, plūdus un sniegputeni.
Itālijas Pjemontas reģions nonāca nelabvēlīgo laikapstākļu epicentrā, kas noveda pie ārkārtas stāvokļa ieviešanas. Pēc reģionālā civilās aizsardzības padomnieka Marko Gabuzi teiktā, zaudējumu provizoriskais novērtējums ir desmitiem miljonu eiro. Reģions saskārās ar rekordlielu nokrišņu daudzumu: divās diennaktīs nolija līdz 500mm.
Vētra “Hanss” izraisījusi postošus plūdus Pjemontas reģionā, Itālija
Turīnas pilsētā Pjemontas reģionā vīrietis noslīka savā mājā.
Tāpat Pjemontā fiksēti vismaz 500 zemes nogruvumi, kā dēļ dažas apdzīvotās vietas tika bloķētas.
Veneto reģionā traģiski gāja bojā tēvs un dēls, kad viņu automobilis iegāzās bedrē, kas pēkšņi izveidojās uz tilta, un to aiznesa spēcīgs ūdens straumes spēks.
Valles d' Aostas reģionā vairāk nekā 7000 mājsaimniecību palika bez elektrības.
Francijas Alpos spēcīga snigšana izraisīja lavīnu nobrukumu. Viena no tām prasīja cilvēka dzīvību.
Savojas departamentā, Tinā – populārā augstkalnu atpūtas vietā, dažu stundu laikā izkrita līdz pat 120 cm sniega.
Ekstremāls sniegputenis kalnu slēpošanas kūrortā Tignes, Savojas departamentā, Francija
Sniega smaguma dēļ koki krita uz ceļiem un elektropārvades līnijām, bez elektrības atstājot 5 400 mājas. Radās augsts lavīnu risks. Varas iestādes paziņoja par kūrorta slēgšanu.
Šveicē spēcīga snigšana paralizēja satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, bloķēja un apturēja virkni apdzīvotu vietu.
Stipras snigšanas sekas Cermatē, Valē kantonā, Šveicē
Cermatē (Valē kantons) — slavenajā kalnu slēpošanas kūrortā — tika izsludināta ārkārtēja situācija un atvērti neatliekamās palīdzības punkti.
Saskaņā ar mediju ziņām, tāds aprīļa sniegputenis Valē centrālajā daļā nav novērots kopš 1976. gada.
18. aprīlī Poliju pāršalca spēcīga vētra ar brāzmainu vēju, lietusgāzēm un krusu. Visvairāk cieta Podkarpatu un Ļubļinas vojevodistes.
Vētras “Hanss” izraisītie vērienīgie plūdi Polijā
Stihija appludināja ielas un mājas ar netīru ūdeni, norāva jumtus, gāza kokus. Rezultātā tika bojātas automašīnas un atsevišķos rajonos pārtraukta elektroapgāde. Glābšanas dienestiem uz izsaukumiem nācās izbraukt gandrīz 700 reižu.
Pulavi, Ļubļinas vojevodistē, vētras dēļ pilnībā apstājās vilcienu satiksme.
Bet Tarnogrodā spēcīga krusa tikai dažu minūšu laikā nodarīja lielus postījumus lauksaimniecībai.
Lauksaimnieki paziņoja par līdz 100% ražas, īpaši rapša, jāņogu, aveņu un jauno augļu koku, zudumu. Pilsētas mērs sekas nosauca par “traģēdiju vietējai lauksaimniecībai” un norādīja, ka neviens negaidīja šāda mēroga katastrofu.
Pēc gandrīz vasarīga siltuma Sibīrijā ieradušies sniegputeņi, viesuļvētra un krass aukstums.
Visspēcīgākais trieciens bija Novosibirskas apgabalam, kuru 19. aprīlī skāra sniegputenis. Uz ceļiem izveidojās apledojums, bet redzamība bija praktiski nulle.
Novosibirskā vējš gāza kokus, rāva nost jumtus un ēku apdari.
Spēcīgs vējš norauj ēku apdari, Novosibirska, Krievija
Bez elektrības palika pilsētas Iskitima, Obā, kā arī Ordiņskas, Suzunskas un Čerepanovskas rajoni.
Krītot kokamļ gāja bojā sieviete.
Kemerovas apgabalā temperatūra nedēļas nogalē noslīdēja līdz -10 °C, bet ceļi izskatījās kā janvārī.
Tomskas apgabalā, Koževņikovas ciemā, kupenu augstums sasniedza 26 cm.
Tas kļuva par lielu problēmu autovadītājiem, kuri ziemas riepas jau nomainījuši pret vasaras riepām.
Altaja apgabalā vēja ātrums brāzmās sasniedza 30 m/s. 20. aprīļa vakarā Barnaulā sākās lietusgāze, bet nākamajā dienā pilsēta nonāca 10 baļļu sastrēgumos applūdušo ielu dēļ. Diennakts laikā Barnaulā izkrita 36 mm nokrišņu, kamēr aprīļa vidējā mēneša norma ir 28 mm.
Nolauzti un ar saknēm izrauti koki — stiprā vēja sekas Altaja apgabalā, Krievija
Vētras laikā pilsētā cieta meitene: vējš uzmeta viņai uz galvas cementa atlūzas no jumta. Bērns guva nopietnus galvas ievainojumus.
21. aprīlī spēcīgs sniegputenis ar vēju izraisīja elektroapgādes traucējumus visā Tivas Republikā. Darbību pārtrauca gandrīz 200 transformatoru apakšstacijas — bez elektrības palika vairāk nekā 10 000 cilvēku. Īpaši smagi cieta pilsēta Kizila.
Arī Dagestānas Republika cieta no spēcīgas lietusgāzes un sniegputeņa. Stihija atstāja aiz sevis izskalotus ceļus, kalnu nogruvumus, augstus sniega sanesumus un nogāztus kokus. Septiņos rajonos tika izsludināta ārkārtējā situācija. Visā republikā bez elektrības palika vairāk nekā 160 000 cilvēku.
Rekordlielas lietusgāzes izraisījušas ielu un pat transformatoru apakšstaciju applūšanu Dagestānas Republikā, Krievija
Mahačkalā divās diennaktīs, 15. -16. aprīlī, izkrita 73 milimetri lietus, kas gandrīz četras reizes pārsniedza aprīļa normu — 19 milimetrus. Tamlīdzīgas katastrofas šajā reģionā nav notikušas vairāk nekā 100 gadus, kopš 1911. gada.
Vairākos pilsētas rajonos tika traucēta ūdensapgāde kanalizācijas notekūdeņu piesārņojuma dēļ.
Kalnos izksrita līdz vienam metram sniega, bloķējot 68 apdzīvotas vietas 16 rajonos.
Dokuzparinskas rajonā tika izglābti divi gani un aptuveni 100 lopu, kas divas diennaktis bija atrauti no ārpasaules.
Tas, ko jūs redzat attēlā zemāk, nav pagājušās vasaras arhīva dati, bet gan šī gada pavasara vidus temperatūras Krievijas Eiropas daļā.
Anomālais siltums Krievijas Eiropas daļā
No 16. līdz 22. aprīlim rekordliels siltums pārņēma plašu teritoriju — no Murmanskas apgabala līdz Brjanskai, kā arī no valsts rietumu robežām līdz Urāliem. Vietām gaiss iesila 15-20 °C virs normas. Pēc hidrometeoroloģiskā centra vadītāja teiktā, šādi rādītāji aprīlī tika novēroti pirmo reizi.
Maskavā 5 dienas pēc kārtas, no 18. līdz 22. aprīlim, tika fiksēti diennakts maksimālo temperatūru rekordi. Dienā pilsētā bija karsti kā jūlijā, temperatūra pakāpās līdz +26 ° С, kas kļuva par bezprecedentu pēdējo 100 gadu laikā.
21. aprīlī nakts Kazaņā izrādījās pat siltāka nekā parasti vasarā — tur gaiss sasila līdz +17,2 °C (salīdzinājumam — jūlijā Tvid. min = +15 °C).
Arī daba reaģē uz anomālo siltumu: aprīlī pilsētā ielidoja maijvaboles, bet augiem sākās nesezonāli agrīna un strauja veģetācija.
Ciklons “Tems” Jaunzēlandes Ziemeļu salu skāra 17. aprīļa naktī, nesot līdzi postošas lietusgāzes un brāzmainu vēju.
Spēcīgs ciklons “Tems” pārņēma Jaunzēlandi
Visvairāk cieta reģiona lielākā pilsēta Oklenda, kur nakts laikā izkrita 110 ml lietus.
Stihija uzbruka negaidīti – oficiāls brīdinājums parādījās tikai stundu pēc negaisa sākšanās, kad ielas jau bija pārvērtušās upēs un desmitiem tūkstošu iedzīvotāju palika bez elektrības.
Sinoptiķi vilcināšanos skaidroja ar prognozēšanas sarežģītību – neviena no negaisa šūnām neizskatījās bīstama, taču tās sekoja cita citai, radot “konveijera” efektu, kas arī noveda pie tik spēcīgas parādības.
Vētru pavadīja viens no spēcīgākajiem negaisiem pēdējo desmitgažu laikā: nakts laikā Oklendā fiksēti aptuveni 750 zibens spērieni. Pat tie, kas šeit dzīvojuši visu mūžu, sacīja, ka nekad nav redzējuši neko tamlīdzīgu.
Negaiss nopietni traucēja gaisa satiksmi. Vairākus starptautiskos reisus ārkārtas kārtā nosēdināja kaimiņpilsētā Hamiltonā, taču muitnieku trūkuma dēļ pasažieri nevarēja atstāt lidmašīnas. Cilvēki bija spiesti palikt lidmašīnā astoņas stundas, faktiski bez ēdiena un ūdens, kamēr problēma netika atrisināta.
Tāpat nopietni cieta Nortlendas reģions, kur vētra izgāza kokus un bojāja elektropārvades līnijas, atstājot iedzīvotājus bez mobilajiem sakariem un elektrības. Bez elektroapgādes palika aptuveni 5000 māju.
Postošā vēja sekas Jaunzēlandē
16. aprīlī spēcīga vētra ar lietusgāzēm un pērkona negaisu brāzās pāri Pakistānas ziemeļiem. Divās dienās, 16.–17. aprīlī, no laikapstākļu sekām bojā gāja vismaz deviņi cilvēki.
Valsts galvaspilsētā Islamabadā mājas un tirgi bija piemētāti ar atkritumiem, kurus pa ielām iznēsāja spēcīgs vējš. Lietusgāzes pārslogoja pilsētas drenāžas sistēmu, izraisot pēkšņus plūdus. Krusa golfa bumbiņas lielumā sadauzīja daudzas automašīnas un sabojāja saules paneļus. No stihijas cieta Dienvidāzijas lielākās mošejas Faisala jumts.
Lielgraudu krusa sabojāja automašīnu, Pakistāna
Cieta arī galvaspilsētas enerģētiskā sistēma: kritušo balstu un pārrautu vadu dēļ vairākos rajonos atslēdzās elektrība.
Plūdi paralizēja satiksmi Haibara Pahtūnhva provincē Pešavāras-Torkhamas trasē, kas ir daļa no starptautiskā Āzijas autoceļu tīkla.
Čārsaddas apgabalā stiprais lietus un krusa sabojāja kviešu, tabakas, dārzeņu un augļu dārzu ražu.
ASV piedzīvoja kārtējo postošu vētru sēriju. Pirmais vilnis deva triecienu Lielajiem līdzenumiem 17. aprīlī. Īpaši cieta Nebraskas un Aiovas štati.
Nebraskas austrumos nežēlīgs vējš ar ātrumu pārsniedz 129 km/h pacēla gaisā putekļu un atkritumu mākoni. Brūni putekļu burtiski aprija Skaileras un Jorkas pilsētas. Redzamība strauji pasliktinājās un padarīja pārvietošanos pa ceļiem ārkārtīgi bīstamu.
Spēcīgs vējš pacēla gaisā putekļus un atkritumus, kas izraisīja ievērojamu redzamības samazināšanos, Nebraskas štats, ASV
Vismaz 15 tornado triecās pāri Aiovai un Nebraskai: 10 tornado Nebraskā un 5 tornado Aiovā.
Vienam no tiem, kas gāja uz ziemeļiem no Omahas pilsētas (Nebraskas štats) ar vēja ātrumu līdz 225 km/h, tika piešķirta EF3 kategorija.
Vētru pavadīja lielgraudu krusa.
Fremontā, Nebraskas štatā, septiņu centimetru lieli krusas graudi sabojāja ēku fasādes un logus, kā arī automašīnas. Savukārt Aiovas iedzīvotāji kļuva liecinieki krusai, kas lielāka par 10 cm.
Stipras krusas rezultātā tika bojātas ēku fasādes un izsisti logi, Nebraskas štats, ASV
Aprīlī Lielajos līdzenumos krusas vētras nav retums, taču šoreiz stihija izgāja ārpus ierastajiem rāmjiem: šeit tik liela krusa nebija redzēta jau vairākus gadus, un apvienojumā ar viesuļvētru tā kļuva par nopietnu postījumu cēloni.
19. aprīlī vētra pavērsās uz dienvidiem, atnesot postījumus un upurus. Oklahomā 1. kategorijas tornādo iznīcināja mājas Spoldingas pilsētā — viens cilvēks gāja bojā, vēl divi tika ievainoti. Savukārt Eidas pilsētā tornādo jau otro reizi plosījās mēneša laikā.
Mūrā plūdi aiznesa automašīnu — gāja bojā sieviete un viņas 12 gadus vecais dēls. Vēl divi cilvēki — māte un viņas 7 gadus vecā meita — kļuva par plūdu upuriem Leonardā.
Arkanzasā stihija atstāja aiz sevis bojātas mājas, elektroapgādes traucējumus un nogāztus kokus.
Viss, ko jūs izlasījāt, ir tikai aisberga redzamā daļa. Patiesie draudi slēpjas dziļi Zemes dzīlēs. Un visbīstamākā to izpausme — augšupejošais magmas plums zem Sibīrijas, kas bez kontrolētas degazācijas var izlauzties cauri Zemes garozai. Šādā gadījumā cilvēki nespēs turpināt dzīvot ne tikai Krievijā, bet lielākajā daļā planētas. Tā vairs nav vienas valsts problēma — tas ir izaicinājums visai cilvēcei.
Ikviens saprātīgs cilvēks, kurš ir izlasījis ziņojumu “Par magmatiskā pluma izlaušanās draudiem Sibīrijā, un šīs problēmas risināšanas ceļiem”, apzinās, cik bīstamā situācijā mēs atrodamies. Tomēr pagaidām šī tēma joprojām ir nepietiekami izgaismota.
Ja pasaules līderi — valstu vadītāji, reliģiskie un sabiedriskie darbinieki — netiks iepazīstināti ar šo informāciju un neaptvers draudu mērogu, mēs riskējam palaist garām laiku un iespēju realizēt dzīvībai svarīgu rīcību. Iniciatīvai ir janāk no apakšas — no cilvēkiem. No tiem, kam nav vienalga.
Lai tieši cilvēki pieprasītu šīs problēmas risinājumus. Nedrīkst visu atbildību pārlikt tikai uz dažiem pasaules līderiem. Mums visiem ir jādarbojas kopā.
Ir svarīgi izplatīt šo informāciju — visur, visos līmeņos, visos pasaules nostūros. Šādā situācijā ieņemt strausa pozīciju ir ne tikai naivi, bet arī bīstami.
Ar raksta videoversiju var iepazīties šeit:
Atstāt komentāru