Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 13. līdz 19. augustam

Miljardi cilvēku dzīvo aiz informatīvā priekškara – viņi neko nezina par reālo klimata situāciju uz planētas un par to, kas cilvēci sagaida tuvākajā laikā.

Šajā izlaidumā mēs nedaudz atklāsim statistikas aizkulises: kā anomālijas pārvēršas par “normu” un kāpēc tās maldina lielāko daļu cilvēku.

Iepazīstieties ar klimata notikumu apskatu no 2025. gada 13. līdz 19. augustam. Sagatavojiet arī kalkulatoru – šodien skaitīsim to, kas parasti paliek nepamanīts.

Indija un Pakistāna

No 14. augusta Pakistānas ziemeļus un ziemeļrietumus skāra postoši plūdi, ko izraisīja musonu lietavas.

Visvairāk cieta Haibaras Pahtūnhvas province. Buneras, Badžauras, Svatas, Šanglas, Mansehras un Battagramas apriņķi tika pasludināti par dabas katastrofu zonām. Buneras apgabalā vienas stundas laikā izkrita vairāk nekā 100 mm lietus.

No kalniem nogāzās spēcīgas ūdens straumes ar dubļiem un milzīgiem laukakmeņiem. Stihija iznīcināja vairāk nekā desmit ciemus, radīja bojājumus autoceļiem un aizskaloja automašīnas. Plūdi bija tik strauji, ka cilvēki nepaspēja pamest savas mājas. Pēc vietējo iedzīvotāju vārdiem, ko tādu viņi redzēja pirmo reizi.

15. augustā Kadar Nagaras ciemā tika aizskalota māja, kurā gatavojās kāzām. Traģēdijā dzīvību zaudēja 28 cilvēki.

Katastrofāli plūdi izpostīja mājas Haibaras Pahtūnhvas provincē, Pakistānā

Tika evakuēti vairāk nekā 3 500 tūristu, bet desmitiem cilvēku joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Bojāto ceļu dēļ desmitiem ciemu palika pilnībā nošķirti no ārpasaules. Glābējiem nācās doties kājām līdz dažiem cietušajiem rajoniem. Glābšanas darbos tika iesaistīti ap 2 000 cilvēku.

16. augustā katastrofas zonā nogāzās glābšanas helikopters, kas piegādāja humāno palīdzību. Negadījumā gāja bojā visi pieci cilvēki, kas atradās lidaparātā.

Spēcīgo lietavu un plūdu dēļ reģionā tika bojātas 780 mājas, no kurām gandrīz puse pilnībā sagrautas. Pēc 19. augusta datiem stihija prasīja vismaz 358 cilvēku dzīvības, bet vairāk nekā 180 guva ievainojumus.

Intensīvi nokrišņi izraisīja spēcīgus plūdus Džammu un Kašmiras teritorijā, kas atrodas Indijas administratīvajā kontrolē.

15. augustā attālajā Himalaju ciemā Čositi (Kishtvaras apgabalā), kas atrodas ceļā uz Mačail Matas templi, notika traģēdija.

Spēcīgo plūdu sekas Džammu un Kašmirā, kas ir Indijas pārvaldībā

Pēkšņs, spēcīgs ūdens vilnis aizskaloja sabiedrisko virtuvi, kurā tobrīd atradās vairāk nekā 200 svētceļnieku. Dzīvību zaudēja vismaz 60 cilvēki, bet apmēram 80 joprojām ir bezvēsts pazuduši.

16. augustā pēkšņi plūdi divos Kathuas apgabala ciemos prasīja vismaz septiņu cilvēku dzīvības, vēl pieci tika ievainoti.

Indonēzija

17. augustā plkst. 6:30 pēc vietējā laika Centrālsulavesi provincē notika 5,8 magnitūdu spēcīga zemestrīce. Tās epicentrs atradās Tomini līcī, 13 km no Poso pilsētas. Hipocentrs atradās 10 km dziļumā. 

Zemestrīce bija jūtama Palu pilsētā (Centrālsulavesi provinces galvaspilsētā), kā arī Poso un Morovali apgabalos.

Pazemes grūdieni, kas turpinājās apmēram 15 sekundes, izraisīja paniku iedzīvotāju vidū – cilvēki steigā pameta savas mājas, baidoties no ēku sabrukuma. Desmitiem pacientu no Poso valsts slimnīcas tika evakuēti un uz laiku izvietoti teltīs slimnīcas teritorijā.

Deviņos ciemos sabruka vismaz 66 ēkas – dzīvojamās mājas, skolas, biroji – un tika traucēta elektroapgāde. Īpaši smagi cieta Elim Masani draudzes baznīca Masani ciemā (Poso Pesisira rajonā, Poso apgabalā): rīta dievkalpojuma laikā uz draudzes locekļiem nogāzās ēkas sienas un sijas. 12 cilvēki guva traumas un tika nogādāti slimnīcā, vēlāk viena sieviete mira.

Sabrukusi ēka pēc 5,8 magnitūdu stipras zemestrīces Centrālsulavesi provincē, Indonēzijā

Kopumā tika ievainots 41 cilvēks, no kuriem desmit atradās smagā stāvoklī.

Diennakts laikā notika 57 pēcgrūdieni ar magnitūdu līdz 4,3, tādēļ daudzi iedzīvotāji neuzdrošinājās atgriezties mājās un palika uz ielas.

Tropiskā viesuļvētra “Erina”

“Erina” ir iegājusi Atlantijas vēsturē kā viena no visstraujāk pastiprinājušām un visspēcīgākajām tropu viesuļvētrām. 15. augustā tā vēl bija parasta vētra, bet jau pēc 25 stundām pārvērtās par 5. kategorijas monstru ar vēja ātrumu gandrīz 260 km/h. Neparasti ir arī tas, ka tā bija augustā, lai gan tik spēcīgas viesuļvētras parasti rodas sezonas kulminācijā septembrī.

Spēcīga tropu viesuļvētra “Erina” izveidojās Atlantijas okeānā

Lai gan Karību jūras salas izvairījās no tieša vētras trieciena, 16. augustā vētras perifērija atnesa stipru lietu un brāzmainu vēju uz Puertoriko un Britu Virdžīnu salām. Tortolas salā nolija vismaz 220 mm nokrišņu.

Puertoriko vairāk nekā 150 000 cilvēku palika bez elektrības. Vietējās varas iestādes brīdināja par bīstamiem plūdiem un nogruvumiem.

Nākamajā dienā viesuļvētra strauji pieauga izmēros, pārvēršoties par gigantiski plašu sistēmu. Līdz 19. augustam viesuļvētras spēka vēji aptvēra 130 km rādiusu ap centru, bet vētras spēka vēji izplatījās līdz pat 370 km. 

ASV Ziemeļkarolīnas štatā, Dēras apgabalā, kur šaurā salu grēdā atrodas piejūras kūrorti, tika izsludināts ārkārtas stāvoklis ar obligātu evakuāciju. Obligātu evakuāciju noteica arī Hateras salā.

Viesuļvētra "Erina" sagrauj ēku Ziemeļkarolīnas štatā, ASV

Spēcīgi viļņi piekrastē un nāvējošās atstraumes bija par iemeslu desmitiem glābšanas operāciju.

Krievija

Augusta vidū vienā no vistālāk uz ziemeļiem esošajiem Krievijas apdzīvotajiem punktiem – Hatangas ciemā Taimirā (Dolganu–Ņencu rajons, Krasnojarskas novadā) iestājās anomāli augsta temperatūra, kas pārsniedza vidējo diennakts normu par 5–11°C. 

Tur 18. augustā tika reģistrēts diennakts rekords +26,8°C, kas ir gandrīz par 13°C augstāks par normu un par 2°C pārsniedz iepriekšējo maksimumu, kas tika fiksēts 1983. gadā.

Rekordliels karstums reģistrēts Hatangas ciemā, Krasnojarskas novadā, Krievijā

Tās nav vienīgās temperatūras anomālijas Sibīrijā.

Siltuma rekordi Noriļskā: 8. augustā Tmax = +26,5°C, 9. augustā Tmax = +27,2°C, 10. augustā Tmax = +27,1°C, 15. augustā Tmax = +24,5°C.

Savukārt 9. augustā Novaja Zemļa arhipelāgā termometra stabiņi pakāpās līdz +25,4°C. Polārajā stacijā Malije Karmakuli, Arhangeļskas apgabalā, diennakts karstuma rekordi tika pārspēti sešas dienas pēc kārtas: 8. augustā Tmax = +21,9°C, 9. augustā Tmax = +25,4°C, 10. augustā Tmax = +23,6°C, 11. augustā Tmax = +22,6°C, 12. augustā Tmax = +21,5°C, 13. augustā Tmax = +19,3°C.

Rietumsibīrijas dienvidos aina bija pretēja – temperatūra saglabājās gandrīz par 5°C zem normas. Piemēram, Kemerovā tajā pašā dienā bija vien +17,7°C.

Šādi “apvērstie” temperatūras kontrasti kļūst arvien biežāki un anomālāki.

Meksika

Naktī uz 15. augustu Gvadalaharas dienvidu daļa Halisko štatā kļuva par dabas kataklizmas epicentru. Vispirms Tlakepakes municipalitāti pārņēma īslaicīga, taču neticami spēcīga krusas vētra, kas tikai 15 minūšu laikā paralizēja pilsētas dzīvi. Krusa bija tik intensīva, ka vietām tās kārta sasniedza vienu metru, pilnībā pārklājot ielas un novietotās automašīnas stāvēšanai.

Milzīga krusas kārta pārklāja Gvadalaharas ielas Halisko štatā, Meksikā

Galvenie satiksmes ceļi acumirklī pārvērtās par neizbraucamām, apledojušām upēm. Desmitiem autovadītāju nonāca slazdā, nespējot pakustēties no vietas. Daudzi bija spiesti pamest savas sabojātās automašīnas ar izsistiem stikliem un ieliektiem virsbūves paneļiem. 

Situāciju katastrofāli saasināja lietusgāzes: Sapopanas municipalitātē ūdens līmenis pārvadā pār Nogalesas šoseju pacēlās līdz 2 metriem, sagrāva konstrukcijas un paralizēja transporta satiksmi. Savukārt uz Tototlanas–Sapotlaneho šosejas notika nogruvums. Lomas-del-Tapatio un Santa-Marija-Tekepeksanas dzīvojamajos rajonos ūdens ieplūda mājās. Krusas sanesumi aizbloķēja ieejas durvis, liedzot iespēju iziet uz ielas.

Vietējais bizness cieta milzīgus zaudējumus bojāto preču un darbības pārtraukšanas dēļ. Savukārt bērni tikmēr cēla sniegavīrus.

Austrālija

16. augustā plkst. 9:49 pēc vietējā laika Kvīnslendas štatā, Kilkivanā, notika spēcīgākā sauszemes zemestrīce reģionā pēdējo 50 gadu laikā. Tās magnitūda bija 5,6. Hipocentrs atradās 10 km dziļumā. 

Grūdieni bija jūtami simtiem kilometru no epicentra – no Kērnsas pilsētas Kvīnslendas štatā līdz Vollononas pilsētai Jaundienvidvelsas štatā.

Šis notikums šokēja Kvīnslendas iedzīvotājus, jo spēcīgas zemestrīces tur notiek tik reti, ka daudzi cilvēki sākotnēji nemaz neapjauta, kas notiek. 

Nopietni postījumi netika fiksēti, tomēr tika ziņots par radušām nelielām plaisām mājās.

Apmēram 13 000 nekustamo īpašumu un trīs slimnīcas palika bez elektroapgādes pēc tam, kad sensori automātiski atslēdza daļu tīkla.

Dzelzceļa kompānija “Queensland Rail” samazināja vilcienu kustības ātrumu, lai pārbaudītu sliežu ceļu stāvokli.

Taifūns “Podul”

13. augustā taifūns “Podul”, ko Ķīnas meteoroloģiskā observatorija nosauca par “Janliu”, sasniedza Taivānas salas piekrasti Taidunas apgabalā ar vēja ātrumu virs 190 km/h.

Spēcīgas vēja brāzmas izraisīja aviācijas incidentu: kravas lidmašīna “Boeing”, kas lidoja no Honkongas uz Taibeju, nolaižoties aizķēra skrejceļu un guva bojājumus fizelāžā.

Taifūns atnesa salas iedzīvotājiem stipras lietusgāzes: vienas diennakts laikā dienvidos, Pindunas apgabalā, nolija 440 mm nokrišņu, bet kalnos – līdz pat 700 mm.

Ūdens strauji pacēlās, appludinot lauksaimniecības zemes un izraisot plūdus un nogruvumus. Evakuēja vismaz 7 000 cilvēku, tika slēgtas skolas, biroji un uzņēmumi. Energosistēma neizturēja triecienu – gandrīz 300 000 mājsaimniecību palika bez elektrības.

Stipras lietusgāzes, ko izraisīja taifūns “Podul”, appludināja lauksaimniecības zemes Taivānas salā

Taivāna uz laiku tika nošķirta no ārpasaules: tika atcelti 252 iekšzemes un 129 starptautiskie avioreisi, kā arī apturēti desmitiem jūras maršrutu.

Saskaņā ar 15. augusta datiem viens vīrietis, kuru zvejas laikā aiznesa viļņi, tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu, savukārt vēl 143 cilvēki guva ievainojumus.

Naktī uz 14. augustu “Podul”, jau kā spēcīga tropiskā vētra, skāra Ķīnas Fudzjaņas provinces piekrasti un devās tālāk iekšzemē. Neskatoties uz spēka mazināšanos, tas dienvidaustrumos atnesa spēcīgas lietusgāzes. Beihai apgabalā, Guansji provincē, nolija gandrīz 300 mm nokrišņu. Guandunas provincē tika evakuēti vairāk nekā 106 000 cilvēku, slēgti tūrisma objekti, apturētas prāmju līnijas un pārvirzīti 150 vilcieni.

Appludinātas pilsētas ielas pēc taifūna “Podul”, Ķīna

Taifūna “Podul” īpatnība bija tā straujā pārvietošanās pa sauszemi: tas virzījās ar ātrumu līdz 45 km/h, kamēr vidējais rādītājs parasti ir ap 20 km/h.

Spānija

10. augustā Molesuelas-de-la-Karbaljedas municipalitātē, Samoras provincē, izcēlās meža ugunsgrēks, kas kļuva par lielāko valstī kopš oficiālo uzskaites datu ieviešanas 1968. gadā.

Līdz 15. augustam bija izdeguši 36 500 hektāri.

Uguns iznīcināja transportlīdzekļus un dzīvojamās mājas. Aptuveni 7 800 cilvēkiem nācās evakuēties.

Katastrofālās sekas meža ugunsgrēkos Molesuelan-de-la-Karbaljedas municipalitātē, Samoras provincē, Spānijā

Ugunsgrēks iznīcināja elektropārvades līnijas, apūdeņošanas sistēmas un lauksaimniecības tehniku. Pelnos pārvērtās 11 000 hektāru lauku, olīvkoku audžu un vīna dārzu.

Cietušajā reģionā uguns paralizēja satiksmi: tika slēgti 14 ceļu posmi, bet ātrvilcienu satiksme starp Madridi un Galisiju tika apturēta.

Samoras provinces Abeheras ciematu ugunsgrēks burtiski pārvērta par “spoku pilsētu”.

Ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīti vairāk nekā 1300 cilvēku un simtiem transportlīdzekļu.

Diemžēl stihija prasīja trīs cilvēku dzīvības. Vismaz seši guva smagus savainojumus, tostarp apdegumus un saindēšanos ar dūmiem.

Karstā un sausā vasara valstī atkal radīja tā saukto “trīsdesmitnieka likumu”: kad temperatūra pārsniedz 30°C, gaisa mitrums ir zem 30 %, bet vēja ātrums pārsniedz 30 km/h. Šādos apstākļos pat neliela aizdegšanās ātri pārvēršas nekontrolējamā ugunsgrēkā.

Rezultātā uguns izdedzinātā platība Spānijā jau ir vairāk nekā četras reizes lielāka par vidējo rādītāju.

Saskaņā ar Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) datiem 2025. gadā jau izdeguši 348 238 hektāri, kamēr vidējais rādītājs 2006.–2024. gadā bija 79 570,11 hektāri.

Portugāle

Nedēļā no 13. līdz 19. augustam Portugāle piedzīvoja vienu no smagākajiem šīs meža ugunsgrēku sezonas brīžiem.

19. augustā valstī plosījās 70 ugunsgrēki. To dzēšanā bija iesaistīti vairāk nekā 3900 speciālistu un 1300 tehnikas vienību. Ņemot vērā ugunsgrēku apmērus un straujo izplatīšanos, talkā tika iesaistīta arī armija.

Meža aizdegšanās vietu dzēšana ar helikopteru Portugālē

Ugunsgrēku rezultātā gāja bojā vismaz trīs cilvēki.

Ja cilvēks mērķtiecīgi neinteresējas par kataklizmu tēmu, viņš nereti pat nezina par notikumiem kaimiņvalstī un redz vien to, kas notiek aiz viņa loga: “Nu, kas tur liels: kļuva mazliet sliktāk nekā pērn vai vēl sliktāk nekā pirms diviem gadiem.”

Tomēr dažādi informācijas avoti apgalvo, ka tā ir norma. Taču pašas normas laika gaitā mainās, un rezultātā notiekošais vairs nešķiet nekas anomāls. Cilvēks to uztver kā dabisku procesu un nomierinās.

Paņemsim par piemēru ugunsgrēkus. Vidējo gada laikā izdegušo platību un aizdegšanās gadījumu skaitu parasti salīdzina ar “vidējo rādītāju pēdējo 10–20 gadu laikā”. Taču nianse ir tajā, ka šis nav fiksēts bāzes periods, pret kuru būtu skaidri redzama ugunsgrēku situācijas pasliktināšanās dinamika.

Un, tā kā šis periods katru gadu tiek atjaunināts, bāzē nonāk arī pēdējo gadu anomāli augstie rādītāji. Tie savukārt “paceļ latiņu” vidējam rādītājam, un atšķirība vairs neizskatās tik liela. Tā darbojas vienkāršs mehānisms, kas izlīdzina pieaugošo kataklizmu ainu.

Apskatīsim piemēru. Saskaņā ar Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) datiem vidējais ugunsgrēku izdedzinātās platības rādītājs ES desmitgadē no 2006. līdz 2015. gadam bija 256 702 hektāri. Savukārt šogad no 1. janvāra līdz 19. augustam uguns iznīcināja 1 015 024 hektārus, kas ir gandrīz četras reizes vairāk.

Bet pašreizējais vidējais rādītājs par periodu no 2006. līdz 2024. gadam – 354 628 hektāri – jau ietver pēdējo gadu ekstremālos rādītājus, kad ugunsgrēku apjoms strauji pieauga.

Un, salīdzinot šo vidējo rādītāju – 354 628 hektārus – ar 2025. gada 1. janvāra līdz 19. augusta datiem, kad izdega 1 015 024 hektāri, atšķirība ir jau 2,9 reizes.

Ar vienkāršām matemātiskām manipulācijām novirze no normas kļuva par 100 000 hektāriem mazāka.

Formāli šeit nav tiešas datu viltošanas – visas skaitliskās vērtības ir pareizas. Taču, tā kā reti kurš iedziļinās detaļās, viss izskatās “normas robežās”.

Aiz šiem skaitļiem slēpjas nodeguši meži, bojāgājuši dzīvnieki, sagrautas mājas un pats galvenais – zaudētas cilvēku dzīvības.

Tas pats vērojams arī citos dabas notikumos: plūdos, temperatūras rekordu gadījumos, viesuļvētrās un zemestrīcēs.

Ar šiem piemēriem mēs vēlamies parādīt, kā reālajā klimata pārmaiņu ainā tiek “noapaļoti stūri”.

Tāpēc ir tik svarīgi pašam iedziļināties notiekošajā. Kad cilvēks sāk aizdomāties un saskata reālo ainu, viņš saprot, ka kataklizmas jau satraucošā ātrumā pārņem visu pasauli, un spēj nodot šo patiesību arī citiem. Jo godīga un uzticama informācija ir vitāli svarīga – tā palīdz cilvēkiem saglabāt veselo saprātu.

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: