Dabas kataklizmas vienlaikus skāra vairākus kontinentus: Āziju, Eiropu, Āfriku un Ameriku. Dažu dienu laikā stihija izpostīja miljonu cilvēku likteņus.
Par šiem traģiskajiem notikumiem lasiet tālāk klimatisko ziņu nedēļas apskatā no 2025. gada 26. novembra līdz 2. decembrim.
Ilgstošas lietavas, kas sākās 25. novembrī, Sumatras salā pārauga vienā no postošākajām katastrofām pēdējo desmitgažu laikā. Ačehas, Ziemeļsumatras un Rietumsumatras provincēs cieta vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, 570 000 bija spiesti pamest savas mājas.

Spēcīgi plūdi Indonēzijas salā Sumatrā: cilvēki bēg pa dubļu straumēm no katastrofas zonas
Vienas diennakts laikā atsevišķos rajonos nolija apmēram pusotra mēneša nokrišņu norma: Bireunas apgabalā, Ačehas provincē, – 411 mm lietus.
Ekstrēmas lietusgāzes izraisīja upju izplūšanu no krastiem, dubļu plūdus un nogruvumus, kas aizšķērsoja autoceļus un sagrāva tiltus.
3 500 māju tika smagi bojātas, 4 100 – vidēji, bet 20 500 – viegli.
Tāpat tika bojātas arī daudzas skolas un infrastruktūras objekti, iznīcinātas lauksaimniecības zemes un fermas.
Simtiem apdzīvotu vietu nonāca zem bieza dubļu slāņa; daudzas no tām tika pilnībā nošķirtas no ārpasaules.
Humānā palīdzība cietušajos reģionos tika piegādāta ar lidmašīnām un militārajiem kuģiem. Daudzi iedzīvotāji saskārās ar bada draudiem un izmisumā ķērās pie pārtikas noliktavu un veikalu izlaupīšanas.
Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka stihija uzbruka pēkšņi – dažu sekunžu laikā milzīgs ūdens vilnis ielauzās mājās. Agrāk te nekas tāds nebija noticis.
Saskaņā ar 2. decembra datiem bojāgājušo skaits sasniedza 708 cilvēkus, 504 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, un vairāk nekā 2 600 guva ievainojumus.

Ekstrēmas lietusgāzes izraisīja katastrofālus plūdus Sumatras salā, Indonēzijā: mājas un automašīnas tika apraktas zem ūdens un dubļiem
Šīs katastrofas cēlonis bija tropiskais ciklons “Senyar” – parādība, kas priekš Sumatras ir gandrīz neticama.
Tas tāpēc, ka sala atrodas ekvatora tuvumā – reģionā, kur cikloni neveidojas: Zemes rotācijas ietekme tur ir pārāk vāja – vētra vienkārši nespēj “iegriezties”.
Vēl pavisam nesen bija zināms tikai viens līdzīgs gadījums, proti, ciklons “Wamey” 2001. gadā. To uzskatīja par notikumu, kas var atkārtoties tikai pēc vairākiem simtiem gadu. Tieši tāpēc tropiskais ciklons “Senyar” kļuva par pilnīgu pārsteigumu gan speciālistiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.
No 26. novembra četras dienas Grieķija atradās vētras “Adel” varā.

Pēc stiprām lietusgāzēm, ko izraisīja vētra “Adel”, pa ielām straumēm plūda ūdens un dubļi, Grieķija
Slikto laikapstākļu epicentrā nonāca kalnainais Tzoumerkas reģions, kur novembrī nolija gandrīz divas trešdaļas no gada nokrišņu normas. Pēc hidroģeoloģijas doktora un EAGME reģionālās nodaļas vadītāja Epirusas reģionā Evangelosa Nikolau teiktā, novembrī nolija 1 000 mm lietus pie gada normas 1 500 mm. Savukārt vētra, četrās dienās pievienojot vēl vairāk nekā 200 mm nokrišņu, strauji saasināja situāciju reģionā.
Tzoumerkā notika vismaz seši lieli nogruvumi. Īpaši smagi cieta Agnantas ciems Epirusas reģionā, kur vairāki nami burtiski palika karājoties gaisā. Savukārt Dodoni ciemā ekstrēmo lietusgāžu dēļ, kas turpinājās desmit dienas pēc kārtas, uz ceļa notika vērienīga grunts nosēšanās, pilnībā bloķējot satiksmi.
Tilts “Trīs upes” Tesālijas reģionā sašķēlās ūdens spiediena ietekmē. Straujā upes straume aiznesa tā atlūzas.
27. novembrī spēcīgs tornādo skāra piejūras ciematu Finikus Peloponēsas pussalā. Tas plosījās vien dažas minūtes, taču paspēja radīt bojājumus veikaliem, viesnīcu kompleksiem un dzīvojamām ēkām. Savukārt nokritušie koki un elektrolīniju balsti izraisīja pilnīgu elektroapgādes pārtraukumu ciematā. Vētra nodarīja arī ievērojamus postījumus olīvkoku birzīm un citrusaugļu ražai.
28. novembrī Mitilini pilsētā Lesbas salā izkrita spēcīga krusa, izraisot kanalizācijas aizsērēšanu, kā arī ielu un veikalu applūšanu.
Vētra “Adel” radīja nopietnas problēmas Tasas salā; īpaši smagi cieta Panagijas un Potamijas ciemi.
Spēcīgās straumes izraisīja nogruvumus, radīja autoceļu bojājumus un appludināja ēku pirmos stāvus Potamijas ciemā. Salas mērs raksturoja nodarītos postījumus kā “plašus un nopietnus”, uzsverot, ka ūdens daudzums bija “bezprecedenta”.

Vētras “Adel” sekas Tasas salā, Grieķijā: appludināts dzīvojamās mājas pirmais stāvs
Atēnās no krastiem izgāja Kifisos upe. Satiksme pilsētā bija apgrūtināta. Bet cilvēkiem, lai šķērsotu ielu, nācās izmantot speciālu transportu.
Lai arī šīs lietusgāzes izraisīja plūdus, tomēr tās neglāba reģionu no sausuma: ūdenskrātuves joprojām ir rekordzemā līmenī. Iemesls ir tajā, ka izkaltusī augsne lietu gandrīz neuzsūc: ūdens ātri aizplūst upēs un jūrā, nepapildinot krājumus.
28. novembrī Kragujevacas pilsētā būvlaukumā sabruka 36 metrus gara atbalsta siena un posms no jauna, vēl ekspluatācijā nenodota piebraucamā ceļa. Brīdī, kad notika sabrukums, notikuma vietā neviena nebija, tāpēc no upuriem izdevās izvairīties.

Nogruvums iznīcināja atbalsta sienu un piebraucamo ceļu būvlaukumā Kragujevacas pilsētā, Serbijā
Nākamajās dienās situācija nestabilizējās: grunts turpmāka nobīde un asfalta seguma sagrūšana notika vēl vairākas dienas. Nogruvums pietuvojās gandrīz tieši pie “Izcilības centra”, kas ir viens no nozīmīgākājiem Serbijas zinātniskajiem objektiem.
Varas iestādes incidentu tieši saistīja ar ilgstošajiem nokrišņiem, kas palielināja augsnes mitrumu un samazināja tās noturību.
29. novembrī, kad lielākā daļa amerikāņu atgriezās no Pateicības dienas svinībām, ASV centrālo daļu skāra spēcīga ziemas vētra. Milzīga mākoņu josla stiepās no Meksikas līča līdz Kanādai.
Vairāk nekā 25 miljoni cilvēku saņēma brīdinājumus par tuvojošiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem: Vidējos Rietumos intensīvi sniga, bet dienvidos plosījās pērkona negaisi.
Demoinas pilsētā Aiovas štatā vienas diennakts laikā uzsniga apmēram 21 cm sniega. Tas ir novembra rekords. Savukārt lidostā notika incidents: aviokompānijas “Delta Air lines” lidmašīna, veicot apgriešanos, izslīdēja ārpus skrejceļa robežām apledojušās skrejceļa virsmas dēļ. Lidostu nācās slēgt uz vairākām stundām, bet pasažieri visu šo laiku bija spiesti palikt lidmašīnas salonā.
Indiānas štatā uz I-70 automaģistrāles gandrīz vienlaikus saskrējās 45 automašīnas, kā rezultātā satiksme tika pilnībā bloķēta.

Sniega vētra ASV paralizēja satiksmi: masveida avāriju dēļ automašīnas un kravas furgoni nonāca vairāku kilometru garā sastrēgumā
Ilinoisā skolas autobuss noslīdēja no ceļa un ietriecās elektrotīkla balstā. Viens bērns tika nogādāts slimnīcā.
Līdz 30. novembra rītam sniegputenis sasniedza jaunus rekordus vairākos štatos: Aiovā, Fortdodžas pilsētā, uzsniga 38 cm sniega; Viskonsinā, Lankasteras pilsētā, – 33 cm; centrālajā Ilinoisā – ap 30 cm.
Stihija paralizēja aviopārvadājumus visā valstī: tika atcelti vairāk nekā 2 700 reisi. Čikāgas lidostās – O’Hare un Midway – tika atcelti vai aizkavēti aptuveni 1300 reisu pēc tam, kad vētra pārsteidza pilsētu ar pēkšņām sniega brāzmām. Dažu minūšu laikā redzamība samazinājās teju līdz nullei.
Novembra beigās Alžīrijas ziemeļu provinces saskārās ar anomālu snigšanu, kas jau no 27. novembra agra rīta tika īpaši novērota reģionos, kas atrodas augstāk par 1 000 metriem virs jūras līmeņa.
Vissmagāk cieta sešas provinces, kurās izveidojās nopietns transporta kolapss: Džidžela, Setifa, Mila, Buira, Bordž Bū Arrīrīdža un Tīzī Vuzū.
Šo apgabalu kalnu rajonos tika daļēji slēgti vairāk nekā 16 valsts un reģionālie autoceļi. Bordž Bū Arrīrīdžas provincē, Džāafras un Mansūras apgabalos, ceļus klāja līdz pat 20 cm bieza sniega kārta, kas padarīja satiksmi praktiski neiespējamu.

Sniegputenis novembrī – anomāla parādība Alžīrijā
Turklāt tur vidēji sniegs izkrīt tikai reizi piecos gados.
Džāafrā tika izglābti 13 cilvēki, kuri bija nonākuši sniega slazdā. Savukārt Medžanas apgabalā no sniega tika atbrīvotas sešas automašīnas un viens kravas auto, kuros atradās 10 cilvēki.
Ceļu attīrīšanā tika iesaistīti ne tikai komunālie dienesti, bet arī civilās aizsardzības darbinieki un nacionālā žandarmērija; darbi norisinājās sniegputeņa laikā un sliktas redzamības apstākļos.
Klimatisko datu analīze rāda, ka tik liels sniega segas biezums novembra beigās šim reģionam ir bezprecedenta parādība.
26. novembrī agri no rīta Afaahiti ciematā Taiti salā pēc nedēļu ilgušām stiprām lietavām notika liels nogruvums. Aptuveni 30 metrus augsta grunts masa noslīdēja no nogāzes, pilnībā iznīcinot vienu dzīvojamo māju un nopietni bojājot otru.
Dažas stundas pēc glābšanas operācijas sākuma tā tika pārtraukta, tā kā tanī pašā vietā atkārtoti nobruka grunts.

Meklēšanas un glābšanas darbi nāvējošā nogruvuma vietā Afaahiti ciematā Taiti salā
Katastrofas rezultātā gāja bojā astoņi cilvēki, tostarp trīs gadus veca meitenīte. Desmitiem tuvumā esošo māju iedzīvotāji tika evakuēti.
28. novembrī tika fiksētas jaunas grunts kustības, kas apstiprināja nogāzes nestabilitāti.
28. novembrī Šrilankas austrumu piekrasti skāra tropiskais ciklons “Ditvah”, nesot līdzi spēcīgas lietusgāzes un postošu vēju. Stihija aptvēra visu valsti: nopietni postījumi tika nodarīti 22 no 25 apgabaliem.

Plaši plūdi Šrilankā, ko izraisīja tropiskais ciklons “Ditvah”
Visvairāk cieta Centrālā, Ziemeļrietumu un Uvas province.
Upes un ūdenskrātuves izgāja no krastiem, appludinot pilsētas, ciemus un lauksaimniecības zemes. Nogruvumu un plūdu dēļ visā valstī tika slēgti autoceļi, apturēta vilcienu satiksme, kā arī slēgtas valsts iestādes un skolas. Elektropārvades līniju sabrukuma un ūdens attīrīšanas iekārtu applūšanas rezultātā trešdaļa iedzīvotāju palika bez elektroapgādes, interneta un ūdensapgādes.
Prezidents nosauca šo dabas stihiju par “visnopietnāko” katastrofu valsts vēsturē.

Spēcīgas lietusgāzes izraisīja ceļa applūšanu un sagrūšanu Šrilankā
Glābšanas operācijās tika iesaistīti vairāk nekā 24 000 policijas, armijas un militārā dienesta darbinieku.
Cieta arī Šrilankas komerciālā galvaspilsēta – Kolombo. Ūdens līmeņa celšanās ātrums šokēja vietējos iedzīvotājus, kuri ir pieraduši pie sezonāliem plūdiem. Pēc viņu teiktā, šoreiz applūšana bija daudz straujāka un plašāka nekā parasti: vēl naktī viss šķita mierīgi, bet jau no rīta ūdens aprija mājas, liekot cilvēkiem meklēt patvērumu ēku augšējos stāvos un uz to jumtiem.
Kāda valsts centrālās daļas iedzīvotāja pastāstīja, ka viņas apkaimē aptuveni 15 mājas tika apraktas zem laukakmeņiem un dubļiem, un neviens no to iedzīvotājiem neizdzīvoja.
29. novembrī Kurunegalas pilsētā tika appludināts pansionāts: 11 seniori gāja bojā.
Katastrofas mērogs valstī ir satriecošs: gandrīz 800 māju tika pilnībā iznīcinātas, vairāk nekā 31 000 – bojātas. Sagrauti desmit tilti, vairāk nekā 200 ceļu joprojām ir neizbraucami.

Mājas sabrukšanas brīdis Šrilankā pēc spēcīgu lietusgāžu izraisīta nogruvuma
Visā salā cieta vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 230 000 bija spiesti pamest savas mājas un pārcelties uz pagaidu patversmēm.
Saskaņā ar 2. decembra datiem bojāgājušo skaits sasniedza 465 cilvēkus, vēl 366 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Upuru skaits var būtiski pieaugt, jo piekļuve daudziem cietušajiem rajoniem pagaidām nav iespējama.
1. decembra agrā rītā Peru Amazones reģionā, attālā Iparijas ostā Ukajali reģionā, notika nāvējošs nogruvums.
Upes krasta erozijas rezultātā milzīga grunts masa nogāzās uz diviem piestātnē pietauvotiem kuģiem. Viens no tiem bija tukšs un uzreiz nogrima. Otrs kuģis, uz kura atradās apmēram 100 pasažieru, tika nopietni bojāts. Pēc aculiecinieku teiktā, traģēdija notika brīdī, kad daudzi jau bija izkāpuši krastā, kas vēl vairāk saasināja situāciju.

Nāvējošs nogruvums Peru: cilvēki mēģina glābties no grimstoša kuģa
Jūras spēki un policija veica izdzīvojušo meklēšanu gan no kuģiem, gan no gaisa. Negadījuma brīdī bija rīta migla, bet straujā upes straume, virpuļi un peldošie gruveši vēl vairāk apgrūtināja glābšanas operāciju.
Diemžēl saskaņā ar 2. decembra datiem vismaz 13 cilvēki, tostarp četri bērni, gāja bojā. 57 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Pirmajā mirklī visi šie notikumi dažādās valstīs un dažādos kontinentos šķiet kā atsevišķas traģēdijas. Taču, ielūkojoties vērīgāk, tiem ir kopīga saikne. Ūdens, ar mitrumu pārsātināta augsne un zemes stabilitātes zudums arvien biežāk iedarbina vienu un to pašu postošo mehānismu – nogruvumus.
Šī parādība, atšķirībā no zemestrīcēm vai viesuļvētrām, nav pati populārākā tēma medijos. Tomēr tieši nogruvumi arvien biežāk kļūst par pēdējo posmu laikapstākļu katastrofu ķēdē. Tie pārsteidz cilvēkus nesagatavotus. Šīs stihijas ar bieziem iežu slāņiem pilnībā aprij ceļus, ēkas un apdzīvotas vietas. Taču visbriesmīgākais ir tas, ka zem tonnām grunts uz visiem laikiem paliek simti, bet reizēm pat tūkstoši cilvēku.
Pēdējos gados statistika kļūst īpaši satraucoša. Jau līdz 2025. gada augusta beigām nāvējošo nogruvumu skaits bija ievērojami pārsniedzis ilgtermiņa vidējos rādītājus un pietuvojies rekordaugstajam 2024. gadam: toreiz tika fiksēti 766 grunts nogruvumi, kas prasīja gandrīz 5 000 cilvēku dzīvību.
Mūsdienās nogruvumi arvien retāk izskatās pēc retas dabas anomālijas un arvien biežāk – pēc likumsakarīga iznākuma. Galvenie grunts sabrukumu dabiskie izraisītāji – anomāli nokrišņi un zemestrīces – pieaug eksponenciāli. Līdz ar to tuvākajā laikā arī nogruvumu skaita pieaugums iegūs lavīnveida raksturu, bet to ģeogrāfija būtiski paplašināsies.
Paradokss ir tajā, ka lielākā daļa speciālistu šo situāciju apzinās un novēro, taču bieži aprobežojas vien ar statistikas apkopošanu. Lai glābtu milzīgu cilvēku dzīvību skaitu, ko var prasīt strauji pieaugošās dabas katastrofas, šī problēma ir jārisina visaptveroši.
Arvien vairāk cilvēku apzinās to un sāk rīkoties: viņi uzdod jautājumus zinātniekiem, vēršas pie varas iestādēm, iesaistās palīdzības organizēšanā kataklizmās cietušajiem un pievērš uzmanību tam, cik gatavi ārkārtas situācijām ir atbildīgie dienesti. Kad varas iestādes redz, ka sabiedrība aktīvi interesējas par problēmu un pieprasa savu dzīvību aizsardzību, viņu bezdarbība beidzas un sākas risinājumu meklēšana.
Būtība ir vienkārša – katra cilvēka aktīva pozīcija patiešām maina situāciju.
Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit:
Atstāt komentāru