Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 10. līdz 16. septembrim

Plaši plūdi Bali.

Rekordstiprs lietus Tokijā un Pekinā.

Spēcīgākais sausums Dienvidkorejā visā novērojumu vēsturē. 

Taču galveno triecienu izraisīja Sibīrijas plums, kura spēku izjuta Kamčatkā.

Par šiem un citiem klimata notikumiem no 2025. gada 10. līdz 16. septembrim lasiet turpmākajā apskatā!

Indonēzija

10. septembrī Bali, vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Indonēzijā, notika spēcīgākie plūdi pēdējo desmitgažu laikā.

Applūdušas ielas un sagrautas ēkas – katastrofālo plūdu sekas Bali, Indonēzijā

No dabas stihijas cieta seši no astoņiem Bali provinces apgabaliem, kā arī Bali administratīvais centrs - pilsēta Denpasara.

Pēc stipra lietus upes izgāja no krastiem, appludinot ielas, dzīvojamās mājas, tempļus un tūrisma vietas. Tika ierobežota piekļuve Ngurah Rai starptautiskajai lidostai, kas ir galvenais transporta centrs tūristiem, kas ierodas Bali. 

Nogruvumi bloķēja ceļus un sagrāva tiltus. 

Cilvēkus, kas bija iestrēguši ceļā uz lidostu, armija pārvadāja ar laivām un kravas automašīnām.

Denpasaras pilsētā sabruka divas ēkas, bet vietām ūdens līmenis sniedzās pieaugušam cilvēkam līdz jostasvietai. Tika slēgtas viesnīcas, bankas, biroju centri un pat slimnīcas.

Kāda tirgus pirmais stāvs bija pilnībā applūdis, bet otrais – noklāts ar biezu dubļu kārtu.

Elektroapgādes pārtraukumu dēļ reģionālā slimnīca operāciju veikšanai izmantoja ģeneratorus.

Tūrisma kompleksā Kertalangu ūdens bija sasniedzis griestus, un bērnus nācās glābt caur ēkas bēniņiem.

Populārās pludmales un apskates vietas bija noklātas ar atkritumiem. Daudzi tūristi tika evakuēti. Varas iestādes salā izsludināja ārkārtas stāvokli.

Pēc 14. septembra datiem plūdos dzīvību zaudēja vismaz 17 cilvēki, bet pieci tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Alžīrija un Tunisija

10. septembrī Alžīrijas austrumi un Tunisijas ziemeļrietumi nonāca spēcīgas vētras varā. Burtiski dažu minūšu laikā mierīgais vakars pārtapa haosā: debesis satumsa, uznāca negaisa mākoņi, un zemi pārklāja lielgraudu krusa. 

Tibisas provincē Alžīrijā ledus gabali izsita māju logus un radīja bojājumus to jumtiem. 

Autovadītājiem nācās apstāties sasisto vējstiklu dēļ. Četri cilvēki guva ievainojumus un tika nogādāti slimnīcā.

Lielgraudu krusa izkrita Tibisā Alžīrijā

Tunisijā cieta El Kefas un Kairvānas provinces: krusa, rieksta lielumā, nodarīja ievērojamus postījumus olīvu un augļu kokiem, kā arī tika radīti bojājumi transportlīdzekļiem.

Turcija

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek reģistrēti gadījumi, kad pēkšņi pastiprinās vējš. Pēkšņš, brāzmains vējš, mikrobrāzmas, tornādo un citas anomālas parādības kļūst par pastāvīgu apdraudējumu cilvēkiem.

Tā, 11. septembra vakarā Turcijas Agras provincē Tezerena ciematu pārsteidza pēkšņa vētra. Burtiski dažu minūšu laikā debesis satumsa, vējš strauji pastiprinājās un norāva jumtus lielākajai daļai māju, bet dažas ēkas sagrāva līdz pamatiem. No vētras cieta 80% visu ēku.

Pēkšņa vētra iznīcināja mājas Tezerenas ciematā, Agras provincē, Turcijā

Iedzīvotāji palika bez pajumtes un bija spiesti meklēt pagaidu patvērumu pie radiniekiem vai kaimiņiem.

Polija

14. septembrī Krakovas–Balices lidostā notika incidents: aviokompānijas “Enter Air” pasažieru lidmašīna nosēžoties nespēja nobremzēt un izbrauca ārpus skrejceļa robežām.

Pēc aviokompānijas datiem, negadījuma cēlonis bija spēcīgs lietus: uzkrātais lielais ūdens daudzums traucēja normālu bremzēšanu un izraisīja nekontrolētu lidmašīnas sānslīdi. Evakuācija notika operatīvi, un, par laimi, neviens no pasažieriem un apkalpes locekļiem nopietni necieta.

Vienīgā skrejceļa bloķēšana pilnībā paralizēja lidostas darbu, un tā atbrīvošanai bija nepieciešams nogādāt specializētu aprīkojumu no Čehijas.

Kolumbija

14. septembrī Magdalenes departamenta Sananhelas pilsētā plosījās šai valstij neraksturīgs tornādo.

Virpulis uzbrāzās vēršu cīņu arēnai, izmētājot koka un metāla konstrukcijas. Cilvēki panikā metās meklēt patvērumu. Par laimi, nav upuru.

Spēcīgs tornādo Sananhelas pilsētā sagrāva vēršu cīņu arēnu. Magdalenes departaments, Kolumbija

Ir svarīgi piebilst, ka Kolumbijā tornādo iepriekš nebija novēroti – pirmo reizi šī parādība oficiāli tika reģistrēta 2001. gadā Soledadas pilsētā Atlantiko departamentā. 

Japāna

11. septembrī Tokiju un kaimiņu prefektūru Kanagavu skāra rekordstiprs lietus, kas izraisīja plašus plūdus un paralizēja lielpilsētas dzīvi.

Nokrišņu intensitāte pārspēja visus vēsturiskos rekordus. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Tokijas Meguro rajonā, kur vienas stundas laikā nolija 134 mm lietus, savukārt Setagajas un Ota rajonos (Hanedas lidostā) stundas nokrišņu intensitāte bija visaugstākā kopš novērojumu sākuma – attiecīgi 92 mm un 88,5 mm.

Tirdzniecības mikrorajonā Midorigaokā ūdens līmenis uz ielām sasniedza 20 cm. Kāda veikala darbinieks stāstīja, ka telpas tika appludinātas dažu sekunžu laikā, izraisot elektroapgādes pārtraukumu un nodarot zaudējumus, kādi neesot pieredzēti 50 gadu laikā, kopš veikals darbojas. Cieta arī pazemes stāvu iedzīvotāji: daudzi nespēja atvērt durvis ūdens spiediena dēļ no ārpuses, bet kādā no applūdušajiem dzīvokļiem tika iesprostoti seši bērni. Par laimi, viņus izdevās izglābt.

Stihija skārusi Tokijo: rekordstiprs lietus appludinājis ēkas

Zibeņošana paralizēja Hanedas lidostas darbu, bet plūdi uz dzelzceļa sliedēm apturēja vilcienu kustību.

Tokijas jūras ostā pēkšņs spēcīgs vēja brāziens apgāza konteinerus – rezultātā viens strādnieks gāja bojā, bet otrs guva ievainojumus. Meteorologi šo brāzmu klasificēja kā mikrobrāzmu (downburst). Šādi parādību gadījumi pēdējā laikā kļūst arvien biežāki visā pasaulē.

Ķīna

13. septembra vakarā Pekinu pārņēma spēcīga konvektīvā vētra, kas skāra lielāko daļu pilsētas: stiprs vējš, pērkons un zibens izlāde kopā ar lietusgāzēm un pēkšņu krusu. Cieta Fangšaņas, Čaojanas, Šidzjiņšaņas, Dasinas, Tundžou, Dunčeņas, Haidiaņas un Sičenas rajoni.

Vislielākā nokrišņu intensitāte tika reģistrēta Tundžou rajonā, kur vienas stundas laikā nolija 34,3 mm lietus.

Vietām no debesīm bira ledus gabali, kas bija pingponga bumbiņas vai pat vistas olas lielumā. Automašīnas tika pārklātas ar iedobēm, bet dažos rajonos krusas bija tik daudz, ka tā sakrājās kaudzēs.

Spēcīga krusa Pekinā pārklāja ielas ar biezu ledus kārtu

Vietējie stāstīja, ka vismaz 40 gadu laikā nekas līdzīgs tur nebija noticis.

Stihija skāra arī transporta sistēmu. Spēcīgā vēja un lietus dēļ kāds koks nogāzās uz vienas no galvenajām metro līnijām, uz laiku apturot kustību.

Šis septembris Pekinā bija anomāli karsts, un tas kļuva par izraisītāju pēkšņas konvektīvās vētras veidošanās procesam, kas šim gadalaikam ir ārkārtīgi netipiski.

Dienvidkoreja

Pasaules resursu institūts klasificē Dienvidkoreju kā valsti ar vidēju vai augstu ūdens deficīta līmeni.

Paradokss ir tajā, ka stiprie lieti valstī tikai pasliktina situāciju. Ilgstošs sausums izkaltē zemi, un lietus ūdens spēcīgu nokrišņu laikā nespēj iesūkties augsnē, tā vietā tas aiztek pa virsmu uz upēm un jūrām, nepapildinot gruntsūdeņus. Rezultātā pieaug plūdu risks, bet straujās ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs apgrūtina ūdens resursu pārvaldību.

Vēsturisks sausums Dienvidkorejā: zeme saplaisājusi no karstuma

Kanninas pilsētā Kanvondo provincē, Dienvidkorejas austrumu piekrastē, piedzīvots vislielākais sausums novērojumu vēsturē.

12. septembrī ūdens līmenis Obongas ūdenskrātuvē, kas nodrošina aptuveni 87% pilsētas ūdens patēriņa, pazeminājās līdz 11,5% no tās tilpuma, faktiski sasniedzot kritisko minimumu – tas ir zemākais rādītājs pilsētas vēsturē.

Pat pēc stiprām lietusgāzēm 12. septembrī, kad nolija vairāk nekā 100 mm nokrišņu, ūdens līmenis pacēlās tikai līdz 16%, kas atbilst aptuveni desmit dienu rezervei. Varas iestādēm nācās ieviest stingru ūdens patēriņa normēšanu: ūdens mājās tika padots tikai divas stundas dienā: stundu no rīta un stundu vakarā.

Pilsētā tika izsludināta ārkārtas situācija. Pirmo reizi valsts vēsturē tas tika izdarīts nevis ugunsgrēka vai plūdu, bet sausuma dēļ.

Zemnieki zaudē ražu, uzņēmumi cieš, un ikdienas dzīve ir pilnībā apstājusies. Pilsētnieki atzina, ka nekad nav pieredzējuši neko līdzīgu – nebija iespējams nomazgāties, izmazgāt drēbes vai ieiet dušā. Cilvēku dzīve pārvērtās cīņā par piekļuvi pamatresursam – ūdenim. 

Ūdens trūkums Kangninā lika mobilizēt 71 ugunsdzēsēju mašīnu un 141 militāro autocisternu no visas Dienvidkorejas. Situācija kļuva tik nopietna, ka uz notikuma vietu tika nosūtīts pat krasta apsardzes kuģis “Tokto”.

Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni, pilsētā tika ievesti 8 miljoni pudeļu ūdens.

Pēc lietusgāzēm ūdens padeves režīmu nedaudz atviegloja, palielinot to līdz sešu stundu periodam, taču tas ir tikai pagaidu pasākums.

Seklā Obongas ūdenskrātuve Kanninas pilsētā: ūdens līmenis nokrities līdz vēsturiskam minimumam, Kanvondo province, Dienvidkoreja

Problēmas būtība joprojām nav atrisināta: meteorologi prognozē sausuma turpināšanos, un pilsētnieki dzīvo ar apziņu, ka jebkurā brīdī viņiem var beigties ūdens.

Krievija

13. septembrī Kamčatkā tika novērots straujš seismiskās aktivitātes pieaugums. Diennakts laikā zinātnieki reģistrēja 62 zemestrīces ar magnitūdu 3,5 un vairāk. Astoņas no tām bija jūtamas vietējiem iedzīvotājiem.

Spēcīgākais grūdiens ar magnitūdu 7,4 notika plkst. 14.37 pie pussalas austrumu krastiem, 122 km attālumā no Petropavlovskas-Kamčatskas, un kļuva par vienu no spēcīgākajiem jūlija megazemestrīces (magnitūda 8,8) pēcgrūdieniem. Hipocentrs atradās aptuveni 47 km dziļumā.

Uz īsu brīdi tika izsludināts cunami brīdinājums, taču liels vilnis nesekoja.

Tiem, kas baidījās atgriezties mājās, Petropavlovskā-Kamčatskā atkal tika atvērts pagaidu patvēruma punkts.

Nākamajās dienās turpinājās spēcīgi grūdieni ar magnitūdu līdz 5,9.

Uz zemestrīču fona pastiprinājās arī vulkāniskā aktivitāte: aktivizēšanās pazīmes novērotas Kambala, Bezimjannija, Šiveluča, Kļuču sopkas, Karimska un Krašeņiņņikova vulkānos.

Kamčatkā esošais Šiveluča vulkāns izsviedis pelnus līdz piecu kilometru augstumam, Krievija

Lai gan seismologi uzskatīja, ka 7,4 magnitūdas pēcgrūdiens bija visspēcīgākais un turpmāk seismiskā aktivitāte sāks mazināties, viņi kļūdījās – stihija sagādāja jaunu, vēl spēcīgāku triecienu.

19. septembra rīts Kamčatkā sākās ar paniku: plkst. 6.58 pēc vietējā laika Klusā okeāna akvatorijā, aptuveni 143 kilometru attālumā no Petropavlovskas-Kamčatskas, notika 7,8 magnitūdu stipra zemestrīce. Hipocentrs atradās 48 kilometru dziļumā.

7,8 magnitūdu stipra zemestrīce reģistrēta Klusā okeāna akvatorijā netālu no Kamčatkas pussalas

Aculiecinieki stāstīja, ka mājas šūpojās, apmetums drupa un bija dzirdama plātņu plaisāšana. Cilvēki, tērpušies mājas drēbēs, skrēja ārā uz ielas.

Dažās Petropavlovskas-Kamčatskas mājās parādījās plaisas, bet Jeļizovas lidostas zālē cilvēki slēpās pie kolonnām, baidoties no iespējamām sabrukšanām. Grūdienu dēļ tika atcelti un aizkavēti vairāki avioreisi.

Nākamo 24 stundu laikā reģionā tika fiksēti vairāk nekā 50 pazemes grūdieni ar magnitūdu 3,5 un augstāk, turklāt vairāk nekā puse no tiem sasniedza vismaz 5,0 magnitūdu.

Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas Vienotā ģeofiziskā dienesta direktora teiktā, situācija neatbilst nevienam no zināmajiem zinātniskajiem modeļiem, kas apraksta pēcgrūdienu izplatību.

Tomēr notiekošais Kamčatkā ir likumsakarīgs un daudz plašāks process, kas skaidri apliecina zinātnisko modeli, ko izstrādājuši Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA pētnieki.

Runa nav tikai par sprieguma pieaugumu starp divām tektoniskajām plātnēm, bet gan par kolosālā Sibīrijas magmatiskā pluma, sakarsušas magmas plūsmas, ietekmi, kuras iedarbības zona ir salīdzināma ar Austrālijas teritoriju. Pluma radītais spiediens izplatās tālu ārpus Sibīrijas robežām un spēj izraisīt spēcīgas zemestrīces pat tūkstošiem kilometru attālumā.

Šo procesu var salīdzināt ar milzīga hidrauliskā virzuļa darbību: magma spiež uz litosfēru no apakšas. Taču Sibīrijas platforma ir sena, cieta un monolīta struktūra – tā neliecas un nelūst vidū, bet pārnes spriegumu uz Eirāzijas plātnes malām. Tur, saskarsmes zonās ar citām plātnēm, spriegums koncentrējas un izpaužas kā tā sauktie malas efekti.

Tātad pluma ietekme neizpaužas kā asas, lokālas Zemes garozas deformācijas, bet izraisa lēnu, vienmērīgu visa Sibīrijas bloka pacelšanos, kurā ietilpst Rietumsibīrijas plātne, Austrumsibīrijas kratons un Verhojanskas–Čukotkas krokojuma sistēma. 

Tieši šis plaša mēroga, taču salīdzinoši lēnais process rada milzīgu spriegumu kontinenta bloka malās, kur visizteiktāk izpaužas ģeodinamiskie procesi. 

Tāpēc spēcīgo zemestrīču virkne Kamčatkā nav sprieguma izlādēšanās, bet gan tikai īslaicīga tvaika noplūde caur vienu no “vārstiem”. Sistēma kopumā turpina uzkrāt spriegumu, un tas liecina par jaunas, intensīvākas ģeodinamisko pārmaiņu fāzes sākumu uz planētas.

Un šobrīd cilvēce izvēlas – turpināt iet pa ierasto pašapmierinātības, nolieguma un faktu ignorēšanas ceļu vai arī izvēlēties neērtu patiesības pieņemšanu un nekavējoties rīkoties saskaņoti.

Izvēle ir katra rokās! 

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: