Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 1. līdz 7. oktobrim

Nāvējošā vētra “Eimija” Ziemeļeiropā, postošais taifūns “Matmo” Āzijā, noslēpumains vulkāna izvirdums Kamčatkā un sniega apokalipse Balkānos. Par šiem un citiem notikumiem laikā no 2025. gada 1. līdz 7. oktobrim lasiet šajā izlaidumā!

Tāpat jūs uzzināsiet par vienu no galvenajiem, taču joprojām nenovērtētajiem faktoriem, kas šodien no iekšpuses iznīcina kā katra cilvēka organismu, tā visas planētas ekosistēmu.

Vētra “Eimija”

Oktobra sākumā nāvējošā vētra “Eimija” skāra Ziemeļeiropu. Tā kļuva par pirmo lielo, vārdā nosaukto vētru rudens sezonā un atnesa postošus vējus un stipras lietusgāzes.

3. oktobrī Īrijā dabas stihijas dēļ bez elektrības palika 200 000 māju un tika paralizēta aviācijas satiksme. Valsts galvaspilsētā Dublinā tika atcelti 115 avioreisi. Diemžēl neizdevās izvairīties no cilvēku upuriem – Donegolas grāfistē gāja bojā vīrietis.

Apvienotajā Karalistē tika reģistrēts rekordzems oktobra atmosfēras spiediens – 947,9 mbar. Tieši šis anomāli zemais atmosfēras spiediens kļuva par dzinējspēku, kas reģionā pastiprināja vējus līdz ārkārtīgai intensitātei.

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes meteoroloģijas aģentūras datiem Tairi salā tika reģistrētas vēja brāzmas ar ātrumu 154 km/h.

Vētra “Eimija” Apvienotajā Karalistē: spēcīgas vēja brāzmas nolauzts koks

Londonā tika slēgti slavenie Karaliskie parki. Visā valstī nogāzto koku dēļ tika traucēta auto un dzelzceļa satiksme, savukārt Skotijā apturēja golfa čempionātu.

Norvēģijas rietumos vētras dēļ tika slēgti vairāk nekā 170 ceļi. Stihija sabojāja vairāk nekā 2500 ēku, noraujot to jumtus un sagraujot sienas. Uz kalnu autoceļa apgāzās autobuss, savukārt Oslo metro vilciens noskrēja no sliedēm nogāzto koku dēļ. Erlannas pašvaldība nonāca pilnīgā izolācijā pēc prāmju satiksmes atcelšanas un ceļu slēgšanas.

Postījumi pēc vētras “Eimija” Norvēģijā

Zviedrijā meteorologi izsludināja oranžo brīdinājuma līmeni valsts rietumu un dienvidu piekrastē, kur plosījās orkāna stipruma vēji un lija stiprs lietus.

4. oktobrī vētra “Eimija” ar vēju līdz 120 km/h skāra Nīderlandi, izraisot plašus postījumus. Amsterdamas Šipholas lidosta atcēla apmēram 150 reisus, bet prāmju satiksme ar Frīzu salām tika pilnībā pārtraukta.

Drošības apsvērumu dēļ Beļģijas pilsētā Ostendē cilvēkiem tika liegta piekļuve moliem. Spēcīgais vējš, kas brāzmās pārsniedza 100 km/h, gāza kokus, kas krita uz stāvošām automašīnām. 

Dānijas pilsētā Skāgenā viļņi, sasniedzot līdz pat 4 metru augstumu, pārmeta milzīgus akmeņus pāri piestātnei. Mazāk nekā divu diennakšu laikā tur nolija vairāk nekā puse mēneša normas nokrišņu.

Francijas ziemeļu piekrasti Kapdelevas ragā skāra spēcīga vētra – viļņi sasniedza līdz pat piecu metru augstumu, bet vēja brāzmas – ātrumu līdz 131 km/h. Tūkstošiem māju reģionā palika bez elektrības, dzelzceļa satiksme tika apgrūtināta. Stihija laupīja divas dzīvības: viens cilvēks noslīka jūrā, bet otrs – gāja bojā automašīnā, kad uz tās uzkrita koks.

Vētra “Emija” skāra Francijas ziemeļu piekrasti

Balkānu pussala

3. oktobra naktī Bulgārijas Melnās jūras piekraste nonāca katastrofālu plūdu varā spēcīgu un nepieredzētu lietusgāžu dēļ.

Visvairāk cieta kūrorti Elenite, Saulainais Krasts, Svētais Vlas un pilsēta Careva. Meteorologi vienas diennakts laikā Izgrevas ciemā reģistrēja vairāk nekā 410 mm nokrišņu.

Piecos Burgasas apgabala novados tika izsludināta ārkārtas situācija.

Katastrofāli plūdi Bulgārijas Melnās jūras piekrastē

Spēcīgas ūdens straumes aizskaloja jūrā daudzas automašīnas un furgonus, appludināja privātmājas un viesnīcas, kā arī sagrāva ceļus. Vairāk nekā 80 apdzīvotas vietas palika bez elektrības. 

Pēkšņie plūdi prasīja vismaz četru cilvēku dzīvības. Simtiem iedzīvotāju un tūristu tika evakuēti. 

Savukārt valsts ziemeļos valdīja skarbi ziemas laikapstākļi – lietu nomainīja slapjš sniegs, īslaicīgi bloķējot kalnu pārejas un izraisot traucējumus elektroapgādē. Nacionālā dzelzceļa kompānija ziņoja par ievērojamu vilcienu reisu kavēšanos un atcelšanu nokritušo koku dēļ.

Līdzīgas laikapstākļu anomālijas skāra arī kaimiņvalstis Rietumbalkānos. Serbijas kalnu reģionos sniega sega sasniedza pusmetra augstumu. Stihija radīja infrastruktūras postījumus: nogāztie koki pārrāva elektropārvades līnijas, savukārt ceļi kļuva neizbraucami. Bez elektrības un sakariem palika Ivaņicas, Medveģas un Crna Travas pašvaldības valsts dienvidos un centrālajā daļā.

Serbiju skāra neparasti spēcīgs sniegputenis

Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā spēcīgs sniegputenis pārsteidza nesagatavotus iedzīvotājus un tūristus. Ceļotāji, kas nebija gatavi aukstumam un bija atbraukuši vasaras apģērbā, jau nākamajā dienā bija spiesti meklēt ziemas zābakus un jakas. 

Krievija

4. oktobrī parādījās ziņas par pēkšņu Kronoku sopkas izvirdumu Kamčatkā, kas bija neaktīvs vairāk nekā 100 gadus.

Kronoku sopka atrodas Kamčatkas austrumu vulkāniskās zonas ziemeļu daļā, aptuveni 10 kilometru uz austrumiem no Kronoku ezera un 225 kilometru attālumā no Petropavlovskas-Kamčatskas. Tā pēdējais apstiprinātais izvirdums notika 1922.–1923. gadā.

Saskaņā ar satelītu datiem un Kamčatkas vulkānu izvirdumu reaģēšanas grupas (KVERT, Krievijas Zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu nodaļas Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūts) novērojumiem plkst. 11.50 pēc vietējā laika tika reģistrēts pelnu izvirdums līdz 9,2 km augstumā virs jūras līmeņa. Pelnu mākonis izpletās 85 kilometru garumā.

Tika izsludināts augstākais – sarkanais – aviācijas brīdinājuma krāsu kods.

Sākotnēji zinātnieki uzskatīja, ka Kronoku sopkā sācies sprādzienveida izvirdums, taču drīz vien paziņoja, ka tas bijis tvaika un veco pelnu izvirdums, iespējams, no Krokuru māra, kas atrodas uz Krašeņiņņikova vulkāna nogāzes.

Freātisks tvaika izvirdums Kronoku sopkā, Kamčatkas pussalā, Krievijā 

Par labu šai versijai kļuva arguments, ka mākonis izklīda jau piecu stundu laikā – daudz ātrāk nekā tipiski vulkānisko pelnu mākoņi, kas atmosfērā var saglabāties vairākas dienas, un saturēja lielu daudzumu ūdens tvaika.

Tomēr 5. oktobrī Kronoku dabas rezervāta darbinieki paziņoja, ka mārs nav izrādījis nekādu aktivitāti un tajā nav konstatētas pārmaiņas, tādēļ versija par Krokuru tika izslēgta. Šobrīd šī pelnu izvirduma izcelsme joprojām ir nezināma, un vietējie speciālisti nesteidzas atzīt, ka varētu būt atmodies vēl viens līdz šim snaudošs vulkāns.

Jāvērš uzmanība, ka starptautiskās zinātniskās kopienas ALLATRA zinātnieki jau vairāk nekā desmit gadus brīdina par pieaugošo vulkānisko aktivitāti uz planētas, tai skaitā Kamčatkas reģionā. Tāpat viņi ir norādījuši uz patiesajiem cēloņiem, kas izraisa strauju un anomālu seismiskās aktivitātes pieaugumu šajā apgabalā.

Nepāla

Lai gan lietus sezona Nepālā jau bija beigusies (tā ilgst no jūnija līdz septembrim), no 3. oktobra spēcīgas lietusgāzes skāra valsts centrālās un austrumu provinces.

Postoši plūdi Nepālā: no krastiem izgājušās upes appludinājušas dzīvojamos rajonus  

Tās izraisīja postošus plūdus un nogruvumus. Visvairāk cieta Bāgmatī, Madhesas un Kosī provinces. 

Astoņās lielākajās valsts upēs ūdens līmenis pārsniedza bīstamo atzīmi. Kosī upē, vienā no reģiona nozīmīgākajām ūdensartērijām, tas pacēlās vairāk nekā divkārt virs normas. Pie Kosī aizsprosta Bērādžā tika reģistrēts kritisks ūdens straumes līmenis – vairāk nekā 510 000 kubikmetru sekundē. Tika izsludināts paaugstinātas gatavības režīms. Nācās atvērt visus 56 slūžu vārtus, ierasto 10–12 vietā, bet satiksme pāri tiltam tika atļauta tikai operatīvajiem dienestiem.

No krastiem izgājušās upes appludināja dzīvojamos rajonus. Tūkstošiem cilvēku bija spiesti pamest savas mājas. Glābšanas darbos tika iesaistīti vairāk nekā 20 000 policistu.

Spēcīgo lietusgāžu sekas Nepālā: ūdens appludināja ciemus un sagrāva dzīvojamās ēkas  

Spēcīga lietus un sliktas redzamības dēļ visi iekšzemes avioreisi tika apturēti.

Galvenie ceļi, kas savieno Nepālas galvaspilsētu Katmandu ar citiem reģioniem, tika slēgti: daži nogruvumu dēļ, citi – drošības apsvērumu dēļ. Satiksmes paralīze notika tieši tajā laikā, kad simtiem tūkstošu cilvēku atgriezās Katmandu pēc Dašainas svinībām – galvenajiem valsts svētkiem, kuru laikā iedzīvotāji tradicionāli dodas uz saviem dzimtajiem ciemiem, lai apciemotu tuviniekus. 

Langtangas aizsargājamajā teritorijā no krastiem izplūdusī upe aiznesa četrus tūristus, kuri tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Nogruvumi bloķēja maršrutus uz Everestu, un ceļotājiem tika ieteikts izmantot alternatīvas takas.

Stipras lietusgāzes Nepālā izraisīja nogruvumus un nobrukumus uz ceļiem  

Ilamas apgabalā stiprās lietusgāzes izraisīja daudzus nogruvumus, kas sagrāva mājas un prasīja vismaz 37 cilvēku dzīvības. Stihija uzbruka naktī, kad cilvēki gulēja. Viena no traģēdijām notika Ghosas ciemā, municipalitātē Ilama–6 (Ilama, Kosī province): nogruvums apraka māju, kurā gāja bojā seši vienas ģimenes locekļi.

Pēc speciālistu teiktā, lielākā daļa cietušo apgabalu iepriekš netika uzskatīti par augsta riska zonām, tāpēc nogruvumi šajās vietās bija absolūts pārsteigums.

Nepālas dienvidos trīs cilvēki gāja bojā zibens spēriena dēļ.

Līdz 6. oktobrim dabas stihija kopumā valstī prasīja 60 cilvēku dzīvības, bet 11 uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

6. oktobra naktī kaimiņos Indijā, Dardžilingas pilsētā Rietumbengālijas štatā, nepārtrauktas lietusgāzes izraisīja vismaz 20 cilvēku bojāeju, sagrāva tiltus un ceļus, kā arī appludināja plašas teritorijas.

Indijā spēcīgas lietusgāzes izraisīja mājas sabrukšanu  

Butānas rietumos nepieredzēti nokrišņi izraisīja avārijas situāciju Talas hidroelektrostacijā. Vien septiņu stundu laikā ūdens plūsma caur aizsprostu strauji pieauga vairāk nekā sešas reizes, izraisot ūdens pārplūšanu pāri aizsprostam.

Taifūns “Matmo”

Oktobra sākumā taifūns “Matmo” skāra Ķīnas dienvidu reģionus – tieši laikā, kad tika svinēta Nacionālā diena un Rudens vidus svētki. Šis periods tradicionāli ir tūrisma sezonas kulminācija, kad miljoniem cilvēku dodas ceļojumos pa valsti, tādējādi radot papildu slodzi transporta un operatīvajiem dienestiem.

Taifūns “Matmo” ar spēcīgu vēju uzbruka Ķīnas dienvidiem  

4. oktobrī Hainaņas salā tika izsludināts 1. jeb augstākais trauksmes līmenis.

Haikou apgabalā un Venčanas pilsētā uz laiku tika apturēta kuģu satiksme, uzņēmumu un sabiedriskā transporta darbība, slēgtas skolas un tirdzniecības vietas. Haikou Meilanas starptautiskā lidostā atcēla visus reisus, un uz salas tika apturēta visu vilcienu kustība, tostarp gredzenveida ātrvilciena līnija. 

5. oktobra rītā taifūns “Matmo” sasniedza sauszemi, izraisot vēju ar ātrumu līdz 42 m/s, kas ēkām norāva skārda jumtus un lauza kokus.

Taifūna “Matmo” sekas Ķīnā  

Varas iestādes evakuēja vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju, izvietojot viņus pagaidu patvertnēs.

Haidjaņas upē Meilanas rajonā tērauda kravas kuģis atrāvās no piestātnes vētras viļņu dēļ un sāka dreifēt tilta virzienā, radot nopietnu apdraudējumu tā drošībai. Ar operatīvo un jūras dienestu spēkiem kuģi izdevās nostiprināt un aizbuksēt drošībā.

5. oktobra vakarā taifūns skāra Ķīnas dienvidu piekrasti. Džaņdzjanas apgabalā Guandunas provincē maksimālās vēja brāzmas sasniedza gandrīz 57 m/s, bet Sjuveņas apgabalā no 4. līdz 6. oktobrim nolija 453,3 mm nokrišņu. 

Pēc taifūna “Matmo” plosīšanās ūdens ieplūda mājās, Ķīna  

Lai gan taifūns “Matmo” bija ievērojami pavājinājies, šķērsojot Ķīnu, tā cirkulācija 6. oktobrī atnesa uz Vjetnamas ziemeļiem postošus plūdus un nogruvumus. Trijās valsts upēs tika fiksēti visaugstākie ūdens līmeņi gandrīz 40 gadu laikā.

Kau upe, kas plūst cauri Thaingujenas pilsētai, pacēlās par metru augstāk, salīdzinot ar iepriekšējo līmeņa rekordu. Uz ielām ūdens sasniedza automašīnu jumtus. Daudziem iedzīvotājiem nācās bēgt no katastrofas zonas.

Sociālo tīklu lietotāji publicēja lūgumus pēc palīdzības, jo viņu radinieki un draugi vairākos provinces reģionos (Thaingujenā, Kaobanā un Langšonā) bija palikuši bez elektrības un pārtikas krājumiem.

Plaši plūdi Vjetnamas Thaingujenas provincē, ko izraisīja pavājinātā taifūna “Matmo” cirkulācija  

Thaingujenas provincē uz valsts šosejas 3B izveidojās milzīgs izskalojums, kas paralizēja satiksmi šajā svarīgajā ceļa posmā.

Lai nogādātu vairāk nekā četras tonnas ūdens, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču applūdušo teritoriju iedzīvotājiem Langšonas provincē, tika izmantoti trīs helikopteri.

Bakhe-1 hidroelektrostacijas aizsprostā izveidojās apmēram 5 metrus plats pārrāvums, kas izraisīja iedzīvotāju evakuāciju no apdzīvotajām vietām, kas atrodas zemāk pa straumi.

Valsts galvaspilsētā Hanojā daudzas ģimenes bija tikko pabeigušas tīrīt dubļus un atkritumus pēc postošā taifūna “Bualoi”, kura laikā gāja bojā vismaz 56 cilvēki un ekonomiskie zaudējumi tika lēsti vairāk nekā 710 miljonu dolāru apmērā, kā jaunais taifūns “Matmo” atnesa nākamo stipro lietus vilni. Dažos rajonos nokrišņu daudzums sasniedza 350 mm.

Sūkņu stacijas darbojās ar pilnu jaudu, cenšoties atsūknēt ūdeni no 90 applūdušajiem galvaspilsētas rajoniem.

Applūdušas ielas Vjetnamā pēc taifūna “Matmo” plosīšanās  

Kāds pilsētas iedzīvotājs atzina, ka situācija kļuvusi par apburto loku: līst lietus, ielas ir applūdušas, cilvēki izmisīgi cenšas izdzīvot, un viņš baidās, ka drīz tas var kļūt par viņu ikdienu.

Stihija nodarīja valstij milzīgus zaudējumus: gandrīz 17 000 māju nonāca zem ūdens, vairāk nekā 22 500 hektāru rīsu un citu kultūru applūda. Vairāk nekā 200 000 mājlopu un mājputnu gāja bojā vai tika aizskaloti.

Saskaņā ar 8. oktobra datiem, ko sniegusi Vides aizsardzības ministrija, Vjetnamā pēkšņu plūdu un nogruvumu dēļ gājuši bojā astoņi cilvēki, bet vēl pieci tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Katastrofāli plūdi Vjetnamā pēc taifūna “Matmo”  

Daudzi pētījumi kā galveno ekstremālo nokrišņu faktoru min strauju atmosfēras mitruma pieaugumu tās sasilšanas dēļ. Patiesi, siltāka atmosfēra spēj uzkrāt ievērojami vairāk mitruma un pārvietot to milzīgos attālumos. 

Tomēr ir vēl viens faktors, ko lielākā daļa speciālistu savos aprēķinos neņem vērā, un daudzi pat nezina par tā negatīvo ietekmi uz planētas klimata sistēmu. 

Runa ir par mikro un nanoplastmasu, kas atrodas atmosfērā.

Triljoni šo daļiņu nebūt nav nekaitīgi inerti putekļi. Tās spēj uzkrāt un ilgstoši saglabāt elektrostatisko lādiņu, kā rezultātā atmosfēras fizikālās īpašības ievērojami mainās.

Rezultātā mēs novērojam būtiskas izmaiņas mākoņu struktūrā. Plastmasas daļiņas kļūst par “īpaši efektīviem” kondensācijas centriem, kuru dēļ mākoņi veidojas zemāk nekā parasti. Tie ilgāk un lielākā daudzumā uzkrāj mitrumu, bet, kad sākas lietus, tas nolīst kā postošs gāziens.

Turklāt plastmasa okeānā un atmosfērā darbojas kā siltumizolācija, traucējot normālu siltumapmaiņu starp ūdeni un gaisu. Rezultātā enerģija neizkliedējas, bet paliek Zemes sistēmas iekšienē. 

Visbīstamākais ir tas, ka šis process pats sevi pastiprina. Okeāna sasilšana veicina iztvaikošanu, un kopā ar tvaiku atmosfērā nonāk arvien vairāk nanoplastmasas. Gaiss kļūst elektriski uzlādētāks, bet uzkrātā enerģija paātrina turpmāku sasilšanu. Vairāk siltuma → vairāk mitruma → vairāk plastmasas, un tā bezgalīgi.

Jau pirms 20 gadiem starpdisciplināra zinātnieku grupa ALLATRA sāka pētīt nanoplastmasu un bija pirmā, kas brīdināja par tās apdraudējumu. Zinātnieki konstatēja, ka visbīstamākā šo daļiņu īpašība ir spēja uzkrāt elektrostatisko lādiņu, kas ietekmē gan cilvēku, gan dabu.

Tomēr šo problēmu nav iespējams atrisināt ar viena zinātniskā kolektīva spēkiem. Lai atrastu efektīvu risinājumu, ir nepieciešami visu pasaules zinātnieku kopīgi centieni un resursi.

Tāpēc šodien sabiedrības aktīva iesaiste ir tik svarīga kā jebkad agrāk. Ir nepieciešams spēcīgs sabiedrisks pieprasījums pēc nanoplastmasas izpētes. Un tikai tad, kad katrs cilvēks apzināsies šīs problēmas steidzamību un iesaistīsies informācijas izplatīšanā par to, būs iespējams panākt tās ātrāku risinājumu.

Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit: