Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2024. gada 27. novembra līdz 3. decembrim

Kataklizmas, kas satricina mūsu planētu, kļūst arvien ekstrēmākas. Daudzi zinātnieki tās saista ar globālo sasilšanu.

Bet ja nu mēs nepamanām kaut ko daudz bīstamāku? Iepriekšējā rakstā mēs pieminējām noslēpumaino „X faktoru”, kas ilgu laiku mūsdienu klimatiskajos modeļos netika ņemts vērā.

Šodien mēs parādīsim, kas aiz tā slēpjas un kāda ir tā loma pieaugošajā klimata krīzē.

ASV

29. novembrī ASV Ziemeļaustrumos un Vidējos Rietumos vairākas dienas bija stipra sniega vētra. Visvairāk cieta Pensilvānijas, Ohaio, Mičiganas un Ņujorkas štati.

Arktiskais aukstums, sastopoties ar anomāli siltajiem Lielo ezeru ūdeņiem, izraisīja rekordlielus sniegputeņus. Šādi notikumi reģionā ziemās notiek periodiski, un klimatologi tos sauc par “ezera efekta sniegu”.

Sniegputenis, kas veidojas, aukstajam gaisam virzoties pār neaizsalušajiem Lielo ezeru ūdeņiem, tiek saukts par „ezera efekta sniegu”.

Taču šoreiz nokrišņi bija īpaši intensīvi. Atsevišķās vietās sniegs sniga ar ātrumu līdz pat 10 cm stundā.

29. novembrī Pensilvānijas štata Ēri pilsētā tika uzstādīts absolūts dienas sniegputeņa rekords – 57 cm.

Savukārt Ņujorkas štata Barnas Kornersas pilsētiņā 3 dienu laikā no 30. novembra līdz 2. decembrim uzsniga neiedomājami bieza sniega kārta – 167 cm.

Reģiona ceļi kļuva neizbraucami kupenu un nulles redzamības dēļ. Tika slēgtas starpštatu maģistrāles I-90, I-89, I-86.

Situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka sniega apokalipse valstī sākās Pateicības dienas tūristu nedēļas nogales laikā, kad miljoniem cilvēku mēģināja atgriezties mājās.

Rekordliels sniegputenis ASV Ziemeļaustrumos un Vidējos Rietumos

Palīdzībai autovadītājiem, kas nonākuši grūtībās, tika mobilizēta Nacionālā gvarde.

Netālu no Ēri un Ontārio ezeriem tika izsludināta ārkārtas situācija.

Vētra pārsteidza ne tikai ar anomāli stipru sniegputeni. Tās laikā bija pērkona negaiss un ūdens tornādo – parādības, kas aukstajā gada laikā notiek ārkārtīgi reti. Tās padarīja iespējamas rekordsiltais ūdens ezeros un lielā atmosfēras nestabilitāte.

Arktiskais gaiss ienesa neparastu aukstumu lielākajā daļā ASV teritorijas, ieskaitot Floridu.

Vairāk nekā 13 miljoni cilvēku deviņos dienvidu štatos saskārās ar sala draudiem.

Kanāda

Spēcīga sniega vētra bija arī Ontārio provincē, izraisot satiksmes traucējumus, kupenas un elektrības padeves pārtraukumus. Greivenhērstas pilsētiņā uzsniga apmēram 140 cm sniega. Pilsētas mērs šo notikumu nosauca par bezprecedenta gadījumu 27 gadu laikā, kopš viņa dzīvo tur.

Stipras sniega vētras sekas Ontārio provincē, Kanāda

Vairāk nekā 50 stundas tika slēgts simts kilometru garš svarīgs 11. šosejas posms.

Sniega tīrīšanas darbus sarežģīja nogāzušies elektrolīniju stabi, koki un pamestas automašīnas.

Indija

2024. gada 30. novembrī tropiskais ciklons „Fengals”, kas izveidojās 29. novembrī Bengālijas līcī, sasniedza Indijas dienvidus Pondičerī piekrastē ar vēja ātrumu līdz 90 km/h.

Ciklons vairāk nekā 12 stundas atradās gandrīz uz vietas, izraisot milzīgus nokrišņus.

Pondičerī tika reģistrēti 460 mm nokrišņu, kas vairāk nekā divkārt pārsniedza iepriekšējo rekordu – 210 mm, kas tika uzstādīts 2004. gada 31. oktobrī.

Daudzi ciemati applūda, un iedzīvotāji stundām nespēja pamest mājas. Iedzīvotāju evakuācijai tika iesaistīta armija. Applūda ceļi un smagi cieta lauksaimniecība. Vietējie iedzīvotāji norādīja, ka šādu katastrofu nav piedzīvojuši vismaz 30 gadus.

Kaimiņos esošais Tamilnādas štats stihijas dēļ cieta lielus zaudējumus. Vilupuramas rajonā 24 stundu laikā nolija 490 mm lietus, izraisot plašus plūdus un zemes nogruvumus. Tūkstošiem cilvēku tika evakuēti uz pagaidu patversmēm. Tiruvanamalajas rajonā zemes nogruvums apraka septiņus cilvēkus.

Čenajā vētra prasīja trīs cilvēku dzīvības. Nepārtrauktās lietavas paralizēja sabiedriskā transporta – autobusu un vilcienu – kustību. Lidosta tika slēgta, atcelti 55 reisi, jo applūda skrejceļi.

No ciklona cieta arī Šrilanka, kur dabas stihija prasīja vismaz 17 cilvēku dzīvības.

Malaizija un Taizeme

Spēcīgas lietavas, ko izraisīja ziemeļaustrumu musons, skāra Rietummalaiziju un Taizemes dienvidu daļu.

Cilvēki cenšas izglābties, pametot applūdušās teritorijas, kur vietām ūdens līmenis sasniedz māju jumtus, Taizeme

Golokas upe, kas veido dabisku robežu starp valstīm, sasniedza rekordaugstu līmeni – 11,62 metrus, pārspējot 1997. gada rekordu. Šis notikums izraisīja plūdus septiņos Malaizijas štatos. 

Kelantanas štatā lietū tika stipri sabojāta infrastruktūra – applūda galvenie ceļi, cieta mājas un uzņēmumi. Straume aizskaloja populāru peldošo restorānu. Tika atslēgtas 17 elektrības apakšstacijas, jo divi cilvēki saņēma elektrotraumas un gāja bojā.

Pēc 3. decembra datiem plūdi Malaizijā prasīja vismaz septiņas dzīvības, un 144 000 cilvēku tika evakuēti.

Taizemes dienvidu provincēs applūda tūkstošiem māju, un vietām ūdens līmenis sasniedza māju jumtus. Īpaši cieta Sonkhlas, Patani, Jalas un Narativatas provinces. Vēlāk tika organizēta masveida evakuācija, un plūdi ietekmēja vairāk nekā 136 000 mājsaimniecību.

Plūdi musonu sezonā, kas ilgst no novembra līdz martam, ir raksturīga parādība, taču šogad tie izrādījās īpaši postoši. Malaizijā upju ūdens līmenis pārsniedza 2014. gada plūdu līmeni, kas bija postošākie pēdējo desmitgažu laikā.

Lielbritānija

2024. gada 1. decembrī Velsā, Mertir-Tidvilas apriņķī notika liels zemes iegruvums ar diametru vairāk nekā 5 metri un dziļumu līdz 12 metriem.

Grunts iegruvums Mertir-Tidvilas apriņķī, Velsā, Anglija

Vietējie iedzīvotāji dzirdēja lielu troksni, ko radīja lielu zemes gabalu krišana.

Kāds iedzīvotājs pauda bažas, ka viņa māja varētu sabrukt, un piebilda, ka nekad savā dzīvē neko tādu nebija redzējis.

Drošības apsvērumu dēļ tika evakuēti 30 māju iedzīvotāji, un varas iestādes aicināja cilvēkus izvairīties no šīs teritorijas.

Grieķija

2024. gada 30. novembrī Grieķijā plosījās vētra „Bora”. Bija stiprs lietus, sniegs, spēcīgs vējš.

Rodas salā dažviet vienas diennakts laikā nolija vairāk nekā 195 mm lietus, izraisot pēkšņus plūdus.

Dienvidegejas reģiona gubernators situāciju raksturoja kā „postošu un dziļi šokējošu”, norādot, ka šāds nokrišņu daudzums nekad iepriekš nav ticis reģistrēts.

Ūdens sabojāja ceļus, un pārvietošanās daudzviet kļuva neiespējama. Tika evakuēti desmitiem iedzīvotāju, slēgtas skolas.

Populārajā kūrortā „Faliraki” vētrā sagruva tilts, tika sabojātas mājas un veikali. Zemē izveidojās dziļas plaisas.

Lemnos salā plūdi nodarīja ievērojamu kaitējumu lauksaimniecības zemēm, kas ir vitāli svarīgas reģiona ekonomikai. Tika sabojāti ceļi, ūdensvadi un elektrotīkli, applūda mājas.

Vētra skāra arī Grieķijas kontinentālo daļu. Centrālajā Maķedonijā pēc stiprā lietus ceļiem bija noklāti ar akmeņiem un dubļiem.

Applūdušas mājas un sabojāta infrastruktūra Grieķijas pilsētās pēc vētras „Bora”

Salonikos vētra nogāza kokus, kas sabojāja ēkas un automašīnas. Vējš ostā aizpūta kravas kuģi, kas sadūrās ar citu kuģi, radot bojājumus abiem.

Grieķijas ziemeļos, Florinas un Kastorijas reģionos, sniega vētrā ceļi kļuva grūti izbraucami. Dažos posmos kustība bija iespējama tikai ar ķēdēm. Kalnos bija elektroapgādes traucējumi, un temperatūra strauji pazeminājās līdz anomāli zemiem +2°C.

Vētras rezultātā valstī gāja bojā trīs cilvēki.

Grieķijas valdības pārstāvis Pavlos Marinakis paziņoja: „Vētra „Bora” ir vēl viens pierādījums tam, ka mūsu zināšanas par dabas parādībām vairs neatbilst realitātei.”

Uganda

2024. gada 27. novembrī pēc daudzu stundu ilgām lietavām Bulambuli apriņķī notika milzīgs zemes nogruvums. Tas skāra piecus ciematus, pārklājot aptuveni 20 hektāru lielu teritoriju. Vismaz 45 mājas tika pilnībā apraktas zem zemes un akmeņiem, un vēl 125 mājas tika bojātas daļēji.

Glābšanas darbi, izmantojot pieejamos instrumentus, pēc milzīga zemes nogruvuma Ugandā

Nogruvumā gāja bojā vismaz 28 cilvēki, un vairāk nekā 100 tika uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Mediķi un glābēji ar smago tehniku nevarēja piekļūt traģēdijas vietai, jo pārplūdusī Simu upe sagrāva tiltu un bloķēja ceļus, tāpēc glābšanas darbi tika veikti tikai ar pieejamiem rīkiem: nūjām, lāpstām un kapļiem, līdz ar to ievērojami samazinājās iespējas izglābt cilvēkus no gruvešiem.

Apmēram 1 000 cilvēku tika evakuēti.

Bolīvija

Lietusgāzes radīja haosu Bolīvijā, un bojāgājušo skaits dabas stihijā pieaug ar katru dienu. Līdz 3. decembrim stihija bija prasījusi 11 cilvēku dzīvības. Papildus tam cieta 300 ģimenes un bija sabojātas 117 mājas.

29. novembrī La Pasas pilsētā notika klimatiska katastrofa: spēcīgas lietavas izraisīja Pasahahuiros upes pārplūšanu. Vietējie iedzīvotāji vēl nebija atguvušies no plūdiem, kas notika tikai nedēļu iepriekš, un atkal nonāca bīstamā situācijā. Aizsargbūves neizturēja ūdens spiedienu, un spēcīgas straumes aizskaloja visu savā ceļā.

Ūdens aizskaloja visu savā ceļā plūdu laikā La Pasā, Bolīvija

Iedzīvotājus tika pārcelti pār applūdušajiem ceļiem ar ekskavatora palīdzību. Pašvaldības varas iestādes paziņoja, ka teritorijas atjaunošana prasīs vismaz divus mēnešus.

2. decembrī spēcīgās lietavās Kočabambas departamentā applūda vairākas apdzīvotas vietas. Kiljakoljo pilsētā upe aiznesa kādu vecāka gadagājuma sievieti. 

1. decembra rītausmā Avispas kopienā, Viljatunari pašvaldībā, Čapare provincē, zemes nogruvums apraka divas mājas ar guļošiem cilvēkiem. Gāja bojā četri cilvēki, tostarp divi bērni.

Brazīlija

1. decembrī Brazīlijas dienvidu štatā Riu-Grandi-du-Sulā bija stipra vētra, ietekmējot 35 pašvaldības un atstājot vairāk nekā 3 miljonus iedzīvotāju bez elektrības.

Vēja ātrums Kasapava-du-Sulas pašvaldībā sasniedza 102 km/h.

Karazinu pilsētā vējš sabojāja vismaz 50 mājas.

Vētras sekas Riu-Grandi-du-Sulas štatā, Brazīlija

Vētrā smagi cieta arī rūpnieciski objekti. Daļēji sabruka saules paneļu ražošanas uzņēmums, un cieta 100 cilvēku.

Īpaši nopietns incidents notika Arroju-du-Tigri pilsētā: sagruva pilsētas izklaides parka paviljona jumts. Desmitiem cilvēku guva ievainojumus, un viņiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Savukārt štata galvaspilsētā Portualegri lietū applūda autoostas ēka, kas jau bija cietusi plūdos šī gada maijā.

Sanlorensu-du-Sulas pašvaldībā krusa vistas olas lielumā iznīcināja tabakas laukus, radot ievērojamus zaudējumus vietējiem zemniekiem.

Vētras laikā bija milzīgs zibens spērienu daudzums. Diennakts laikā tika reģistrēti 234 000 zibens spērienu.

Rekordliels zibens spērienu skaits — 234 000 vienas diennakts laikā — Riu-Grandi-du-Sulas štatā, Brazīlija

Anomāli spēcīgi nokrišņi, spēcīgas vētras un viesuļvētras, stiprs vējš — tas viss tiek saistīts ar rekordlielu okeāna un atmosfēras sasilšanu. Zinātnieki ir atklājuši, ka dziļie okeāna slāņi sasilst desmitiem reižu ātrāk nekā virsējie, un tam nepieciešams milzīgs enerģijas daudzums. No kurienes rodas tik liels siltuma daudzums okeāna dzīlēs?

NASA galvenais klimatologs ir norādījis uz nezināmu faktoru, kas pastiprina planētas sasilšanu daudz vairāk, nekā iepriekš paredzēts klimatiskajos modeļos.

Ir hipotēze, ka ģeoloģiskie procesi ievērojami ietekmē klimata sistēmu. Okeāna dibenā ir fiksēti vairāk nekā 10 miljoni ģeoloģisku objektu: vulkāni, lūzumi un hidrotermālie avoti, kuru aktivitāte ir ievērojami palielinājusies. Līdzīgas pazīmes vērojamas arī uz planētas virsas: vulkānu aktivizēšanās, netipiski izvirdumi bez priekšvēstnešiem un zemestrīču skaita pieaugums vulkānu un supervulkānu tuvumā liecina par planētas dziļo slāņu nemierīgumu.

Tieši šī magmatiskā aktivitāte, ko pavada arvien šķidrākas un karstākas magmas pacelšanās, ir noslēpumainais „X faktors”, kas sasilda okeānu no apakšas un pastiprina klimata katastrofas.

Ja okeāns nespēs absorbēt lieko siltumu no planētas dzīlēm, katastrofu mērogs var kļūt kritisks dzīvībai uz Zemes.

Tomēr šīs problēmas risinājums jau pastāv — tie ir atmosfēras ūdens ģeneratori. Šobrīd atmosfēras ūdens ģeneratori tiek izmantoti galvenokārt dzeramā ūdens iegūšanai atsevišķās valstīs, taču globāla to ieviešana ļautu attīrīt Pasaules okeānu no plastmasas, atjaunojot tā siltumvadītspēju. Tas atgrieztu okeānam spēju darboties kā dabīgam planētas kondicionierim. Tādā veidā samazinātos atmosfēras temperatūra un mitrums, un 2-3 gadu laikā klimats uz Zemes stabilizētos.

Tikmēr zinātnieki varētu atrast risinājumu, kā novērst galveno planētas dzīļu sasilšanas cēloni.

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: