Zemes ieelpa. Kur pazūd ūdens?

Pēdējos gados mēs savām acīm novērojam, cik strauji sāka izsīkt upes un ezeri uz Zemes. Ūdenskrātuves “kūst” tieši acu priekšā, ievērojami samazinoties izmēros vai izzūdot vispār. Cilvēki visās malās cenšas atrast atbildi: kas ir par iemeslu šiem notikumiem? kas pie tā vainīgs? Un kā izlabot šo situāciju?

Taču daudzi šodien pat nespēj aptvert tuvojošās nelaimes mērogus…

Izžūst ezeri

2016 gadā Bolīvijā izžuva otrs lielākais ezers Poopo. Vēl 2013 gada aprīlī tur bija ūdens, bet pēc trim gadiem tas pilnībā izzuda. Vietējiem iedzīvotājiem tā kļuva par traģēdiju un priekšvēstnesi grūtai nākotnei.

Čīlē aizgāja bojā Laguna de Akuleo ezers, kura dziļums bija 6 metri. Tas izžuva 7 gados un 2019 gadā izzuda pavisam.

Tāda pati tendence ir novērojama Kalifornijā (ASV), kur gigantiskos tempos izžūst Orovilla ezers - otra lielākā štata ūdenskrātuve. Šobrīd ūdens tajā ir nolaidies līdz rekordzemam līmenim.

Krievijā no Peščora ezera pa šauru spraugu tā dibenā aiztecēja ne tikai ūdens, bet pazuda pat zivis un visa ūdens fauna.

Izžūst upes un ūdenkritumi

Parana upē, kas ir otra lielākā Dienvidamerikas upe pēc Amazones, šodien tiek novērots pats zemākais ūdens līmenis pēdējo 77 gadu laikā.

Visā pasaulē zināmā upe Inda Pakistānā ir gandrīz izkaltusi - tās deltas izmēri samazinājās vairāk nekā 5 reizes. Simtiem cilvēku, kas dzīvo blakus upei, nācās pamest savas mājas. Vairāki piekrastes ciemi kļuva neapdzīvoti.

Agrāk straujā upe Slimsa (Kanādā), kuras dziļums bija ap 3 metriem, 2013 gadā prakstiski izkalta, atstājot aiz sevis vien nelielas pēdas pašās dziļākajās ūdenskrātuves vietās.

Vairums Amerikas upju šodien arī atrodas uz izžūšanas un izzušanas robežas, sākot ar vareno Kolorado un beidzot ar Gaskoneidu.

Argentīnas un Brazīlijas Igvasu ūdenskritumu komplekss ar platumu gandrīz 3 kilometri, kas ir viens no lielākajiem pasaulē, pēdējā laikā samazinājās 5 reizes. Viktorijas ūdenskritums (Āfrika), kurš pēc platības ir nākamais aiz Igvasu ūdenskrituma, 2019 gadā atradās uz pilnīgas izžūšanas robežas.

Šodien uz Zemes nav tādas vietas, kuru neskartu šī problēma. Visos kontinentos mēs novērojam, kā pazūd ūdens. Amerikāņu zinātnieki sniedz datus, ka pēdējo 50 gadu laikā ūdens līmenis pasaules lielākajās upēs ir krietni pazeminājies. Tikai Ķīnā ir izzudušas 27 tūkstoši upes, bet tas ir gandrīz 50% no visām valsts upēm. Pēdējos 30 gados Ukrainā izžuva 10 tūkstoši upju, tās teritorijā izžūst akas. Izzušanas draudi ir ceturtdaļai upju un pusei mazo strautu Anglijā. Ūdens nepietiekamības dēļ Indija saskārās ar ūdens krīzi, kuru iepriekš tā nezināja.

Turklāt no vienas puses - visā pasaulē izzūd upes un ūdenskrātuves, bet no otras puses - it visur palielinās spēcīgu lietusgāžu daudzums un biežums. Kas tad notiek ar planētu?

Kāpēc un kur pazūd ūdens?

Katrus 12 tūkstošus gadu Zeme ieiet planetāru kataklizmu ciklā, kad galaktiskā mijiedarbība rada ietekmi uz planētas kodolu. Disbalansa ietekmē kodols sāk “lēkāt”, planēta paātrina savu rotāciju un izplešās ap ekvatoru. Šī procesa rezultātā rodas mikroplaisas, caur kurām ūdens aiztek no upēm un ūdenskrātuvēm uz Zemes dzīlēm. To var salīdzināt ar ieelpu, kuru veic planēta, iesūcot sevī ūdeni no virspuses. Taču pēc ieelpas vienmēr seko izelpa…

Kas būs pie “izelpas”?

Planētas paātrināšanās rada ietekmi uz tās centrbēdzes spēku, kā rezultātā magma paceļās uz zemes garozas augšu un sasilda pazemes ūdeņus. Šī fakta apstiprinājumu var novērot jau šodien: ledāju kušana no apakšas uz augšu, pasaules okeāna dziļāko slāņu uzsilšana, ūdens uzkaršana akās. Piemēram, Rietumsibīrijā pusotra kilometra dziļumā “šalko” vesela jūra verdoša ūdens ar tilpumu triljons kubikmetri. Tādas verdošas “pazemes jūras” atrodas daudzos citos planētas reģionos. To pilnībā pietiks, lai sarīkotu vēl vienus bībeles plūdus.

Kad magma nonāks līdz šiem milzīgajiem krājumiem, ūdens sāks strauji izvaikot. Pat bail iedomāties, kādos daudzumos tas atbrīvosies no pazemes, kad planēta veiks izelpu! Tas izraisīs nebeidzamas lietusgāzes, kurām sekos katastrofiski plūdi. Mūs sagaida ūdens līmeņa celšanās par kilometriem, tā ka paliks neskartas vien kalnu virsotnes! Un kas tāds ar cilvēci taču jau ir noticis.

Kāda ir izeja?

Šodien mums pretī ir stājies pats briesmīgākais un nežēlīgākais cilvēces ienaidnieks - klimats. Viņš jau sen uzsāka karu, taču ne visi to saprot un redz patērēšanas formāta dēļ, kas mūs ir sašķēlis. Mums vēl ir iespēja apvienoties un izglābt dzīvību uz Zemes. Tikai Radoša sabiedrība palīdzēs cilvēkiem tikt galā ar tuvojošām kataklizmām. Kļūstot par vienotu fronti, mēs apvienosim mūsdienu zinātnieku zinātniskās un tehniskās izstrādes, un izmantosim tās visas cilvēces aizsardzībai. Nav nekā neiespējama cilvēkiem, kuri ir apvienojušies vienā kopīgā mērķī - dzīvot Radošā sabiedrībā!