Planētas klimatisko katastrofu apskats no 2024. gada 20. līdz 26. novembrim

Siltās gaisa masas no Atlantijas okeāna strauji ieplūda Eiropā un sasniedza Ziemeļu Ledus okeānu. Tas izraisīja spēcīgu haosu atmosfērā: vētras, anomālus nokrišņus un temperatūras svārstības.

Francija

Naktī no 21. uz 22. novembri vētra „Kaetano” šķērsoja Franciju no rietumiem uz austrumiem, izraisot neparasti agru un bargu ziemas sākumu. Temperatūra nokritās līdz vērtībām, kas raksturīgas janvārim. Burdonsjūras-Ronjonas municipalitātē tā sasniedza -10,8°C. Visā valstī tika reģistrēts intensīvs sniegputenis.

Parīzē tik liels sniegputenis nebija pieredzēts jau 56 gadus. Eifeļa tornis tika slēgts apmeklētājiem sakarā ar sniega uzkrāšanos. Monmoransī-Boforas komūnā uzsniga 31 cm sniega.

Rekordliels sniegputenis Francijā

Atlantijas okeāna piekrastē pūta stiprs vējš: Gruas salā vēja ātrums sasniedza 162 km/h, bet Puant-šemuļē ragā — 154 km/h. Bargajos laikapstākļos bez elektrības palika 250 000 māju. Visvairāk cieta Normandijas un Luāras ielejas reģioni.

Uz automaģistrālēm iestrēga apmēram 5000 automašīnu. Bīstamie apstākļi uz ceļiem izraisīja lielu avāriju netālu no Parīzes, kurā cieta 36 cilvēki. DFDS prāmju operators stiprajā vējā atcēla reisus pāri Lamanšam.

Tika pārtraukta dzelzceļa satiksme. Simtiem pasažieru divos vilcienos palika iesprostoti uz 9 stundām, jo pārtrūka elektroapgāde.

Vācija un Šveice

21.–22. novembrī zemās temperatūras un intensīvie sniegputeņi skāra Vāciju un Šveici.

Lielā sniegputenī apsnigušas automašīnas, Vācija

Vācijas pilsētā Konstancē tika reģistrēts 15 cm sniega. Tas ir vairāk, nekā parasti pēdējos 50 gados uzsniga visa novembra laikā.

Tāpat rekordlieli nokrišņi, vairāk nekā 25 cm sniega, tika reģistrēti Šveices pilsētās Cīrihē un Bāzelē. Lucernas pilsētā uzsniga 42 cm sniega, pārspējot 100 gadus veco mēneša rekordu. Iepriekšējais rekords — 28 cm sniega — tika uzstādīts 1919. gada novembrī.

Bet jau pēc divām dienām sniegs pazuda, un sākās īsta vasara. Vācijas pilsētā Karlsrūē sals -4°C pēkšņi nomainījās uz +19°C. Šāda temperatūra vairāk raksturīga maijam, nevis novembrim, kad vidējā maksimālā temperatūra nepārsniedz +8°C. 25. novembrī Bādenbādenē tika pārspēti augstākās minimālās un maksimālās temperatūras rekordi. Dienā tika reģistrēti 22,3°C. Tas ir augstākais novembra rādītājs kopš novērojumu sākuma. Naktī temperatūra nebija zemāka par +17,5°C, kas pārsniedz pat jūlija rādītājus (jūlija vidējā minimālā temperatūra ir +13°C). Nakts rekordi tika pārspēti vairāk nekā 30 meteostacijās Vācijā.

Apvienotā Karaliste

23. novembrī Apvienotajā Karalistē plosījās vētra „Berts”, kas kļuva par postošāko vairāku gadu laikā. Valstī tika reģistrētas spēcīgas lietusgāzes un vējš ar ātrumu līdz 132 km/h.

Vētra „Berts” izraisīja nopietnus plūdus Apvienotajā Karalistē

Vusteršīras grāfistē, Anglijā, upe Kairbrūka sagrāva aizsargmūri un applūdināja tirgus pilsētiņu. Ūdens dziļums sasniedza 4 metrus. Cieta desmitiem veikalu un uzņēmumu, ir izsisti logi, nodarīti ievērojami bojājumi infrastruktūrai.

Anglijas pilsētā Northemptonā atpūtas parks applūda jau trešo reizi šajā gadā. Apmēram 1000 cilvēkus nācās steidzami evakuēt.

Hītrovas lidostā Londonā tika atcelti un aizkavēti aptuveni 1500 reisi. Tāpat tika traucēta dzelzceļa satiksme. Anglijā un Skotijā notika plaši elektroapgādes pārtraukumi. Vētrā Apvienotajā Karalistē dzīvību zaudējuši vismaz 5 cilvēki.

Īrija

Īrijā vētra „Berts” atstāja aiz sevis postījumus, kuru izmaksas tika lēstas miljonos eiro. Vairāk nekā 60 000 māju un uzņēmumu palika bez elektrības, vairāk nekā 100 ceļu applūda. Visvairāk cieta Korkas, Kerijas, Golvejas, Limerikas un Donegālas grāfistes. Kerijas grāfistes pilsētā Listuelā upe Fīle izgāja no krastiem, sasniedzot rekordlīmeni. Tas izraisīja vairāk nekā 100 cilvēku evakuāciju.

Vētras „Berts” sekas, Īrija

Turcija

23. novembrī Turcijā sākās stipra sniega vētra. Sakarā ar lielo sniegputeni tika pārtrauktas mācības 32 provincēs un evakuēti vairāk nekā 2000 cilvēku.

Stiprs sniegputenis izraisīja haosu uz ceļiem Turcijā

Temperatūra strauji pazeminājās par 15-18°C, kalnu rajonos sniega sega sasniedza 50 cm.

Sniegputenis paralizēja satiksmi uz galvenajām automaģistrālēm un citur valstī. Autovadītāji bija spiesti stundām ilgi gaidīt glābēju palīdzību.

Stihijā gājuši bojā divi cilvēki. Stiprajā, negaidītajā sniegputenī daudzi gandrīz zaudēja dzīvības. Četrus medniekus izdevās izglābt tikai pēc divām dienām – viņi bija nokļuvuši sniega ielenkumā. Vecāka gadagājuma pāri atrada salstot pie koka. Viņi bija apmaldījušies, atgriežoties mājās, un nespēja turpināt ceļu sniegputenī. Viņiem izdevās izdzīvot, sildoties kopā ar jēriem.

Dienu iepriekš, 22. novembrī, Turcijā plosījās spēcīgas lietusgāzes un viesuļvējš.

Pilsētu ielas plūdos, Turcija

24 stundu laikā Ortadžē, Muglas provincē, nolija 149,3 mm lietus.

Antālijas provincē viesulis izpostīja lauksaimniecības siltumnīcas un nodarīja kaitējumu ražai.

Stambulā stiprā lietū un vējā koki nogāzās uz ceļiem, no ēkām atlūza jumtu daļas. Tas izraisīja traucējumus transporta kustībā. Dažas lidmašīnas, kas lidoja uz Stambulas lidostu, spēcīgajā sānvējā nespēja nosēsties. Pēc vairākiem neveiksmīgām mēģinājumiem tās tika novirzītas uz citām lidostām.

Islande

20. novembrī plkst. 23:14 pēc vietējā laika Reikjanesas pussalā notika jauns izvirdums Sundnuksa krāteru sērijā.

Magma izlauzās no plaisas, kas sasniedza 3 km garumu. Lavas plūsma virzījās lēnāk nekā iepriekšējā izvirduma laikā, taču izplūda plašākā teritorijā.

Vulkāna izvirdums Islandē, Reikjanesas pussala

Lava pārklāja stāvvietu un iznīcināja dienesta ēkas populārajā tūrisma kūrortā „Zilā lagūna”. Tika ļoti apdraudēta Svarcengi rajona cauruļvadu sistēma un enerģētikas objekti.

Lava sasniedza aizsardzības vaļņus, kas bija uzbūvēti svarīgas infrastruktūras aizsardzībai, un sāka tecēt tiem pāri. Glābšanas dienesti un inženieri steidzami paaugstināja vaļņus līdz 4 m un padziļināja cauruļvadus. Uz aizsardzības vaļņu virsotnēm tika uzstādīti 12 jaudīgi ūdens lielgabali lavas plūsmu atdzesēšanai un ātruma samazināšanai.

Glābšanas dienesti stiprina un paaugstina aizsardzības vaļņus, lai aizsargātu svarīgus infrastruktūras objektus no lavas plūsmām Reikjanesas pussalā, Islande

Tas bija jau sestais izvirdums šogad un desmitais kopš vulkāna aktivizēšanās 2021. gada martā. Pirms tam vulkāns bija neaktīvs 800 gadus.

Speciālistiem radīja satraukumu izvirduma pēkšņums, jo pirms tā nebija novērots seismiskās aktivitātes pieaugums, kā bija noticis agrāk.

ASV un Kanāda

ASV un Kanādas Klusā okeāna piekrasti skāra „bumbas ciklons”. Meteorologi šo vētru aprakstīja kā vienu no intensīvākajām šajā reģionā. Tās intensitāte divas reizes pārsniedza slieksni, kas nepieciešams, lai klasificētu to kā „bumbas ciklonu”.

20. novembra naktī Vankūveras salā, Kanādā, vēja brāzmas sasniedza vairāk nekā 160 km/h, kas atbilst tropiskajai 2. kategorijas viesuļvētrai. Britu Kolumbijas provincē aptuveni 140 000 klientu palika bez elektrības.

Vašingtonas štatā, ASV, vējš ar brāzmām līdz 112 km/h nogāza daudzus kokus, kas sabojāja automašīnas un ēku jumtus, kā arī prasīja vismaz divu cilvēku dzīvības.

Stiprs vējš izgāza kokus un sabojāja automašīnas Vašingtonas štatā, ASV

Bez elektrības palika 700 000 māju un uzņēmumu. Ciklons izraisīja milzīgus viļņus jūrā – līdz 10 m augstumam.

Situāciju pasliktināja vienlaikus ietekmējošā atmosfēras upe.

Kad bumbas ciklons satiekas ar atmosfēras upi, tie ievērojami pastiprina viens otru. Atmosfēras upe piegādā mitrumu zema spiediena sistēmai, nodrošinot ciklonam enerģiju. Jo spēcīgāka kļūst zemā spiediena sistēma, jo spēcīgāka kļūst atmosfēras upe.

Šādos apstākļos laikapstākļi kļūst vēl neparedzamāki un bīstamāki. Kalifornijas universitātes meteorologs Čads Hekts šo dabas parādību kombināciju salīdzināja ar nekontrolējamu ugunsdzēsības šļūteni.

Atmosfēras upe Kalifornijas un Oregonas štatos atnesa ekstremālu nokrišņu daudzumu lietus un sniega veidā.

Liels sniegputenis Kalifornijas štatā, ASV

Sniegputenī galvenais Rietumkrasta autoceļš „Interstate 5” tika daļēji slēgts. Dažu dienu laikā Ziemeļkalifornijā vietām izkrita vairāk nekā 380 mm nokrišņu, kas veido gandrīz 40% no gada normas.

Par laimi, tik spēcīga vētra notika sezonas sākumā, kad augsne vēl bija sausa un spējīga uzsūkt mitrumu, kas samazināja katastrofālu plūdu risku.

Ekstremāls nokrišņu daudzums izraisīja dārzu applūšanu, ASV

Dabas parādības, kuras agrāk notika ierastā, sezonālā ritmā, zaudē stabilitāti. Atmosfēra kļūst haotiska un neparedzama.

Rodas likumsakarīgs jautājums: kas izraisa šos biedējošos procesus un kāpēc daba demonstrē šādas galējības?

Daudzu gadu neatkarīgu zinātnieku pētījumos ir atklāts negaidīts klimata haosa iemesls. Tā avots ir okeāns un noslēpumainais „X faktors”, kas palicis ārpus mūsdienu klimata modeļu redzesloka.

Konferencē „COP16” notika dokumentālās filmas pirmizrāde par šo pētījumu, kā arī tika prezentēta inovatīva pieeja, ar kuras palīdzību var atjaunot klimata sistēmas stabilitāti. Aicinām noskatīties šo filmu un informēt par to apkārtējos, lai veicinātu izpratni par notiekošo uz planētas un iespējamiem risinājumiem klimata krīzes pārvarēšanai.

Ar raksta video versiju var iepazīties šeit: