Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 9. jūlija līdz 15. jūlijam

Ar katru gadu krusa visā pasaulē kļūst arvien lielāka un bīstamāka. Lai saprastu draudu mērogu, pietiek vien paskatīties uz notikumiem nedēļā no 2025. gada 9. līdz 15. jūlijam.

Kāpēc no debesīm krīt milzīgi ledus akmeņi? Un kā tas ir saistīts ar fatālu cilvēces kļūdu? Šodien mēs parunāsim par to.

Romanija

12. jūlijā Vanatori Njamcas komūnas (Njamcas apriņķis) iedzīvotāji saskārās ar anomāli spēcīgu dabas parādību: milzīgs krusas daudzums pārklāja zemi un māju jumtus, radot ziemas sniegputeņa ilūziju vasaras vidū.

Slikto laikapstākļu dēļ redzamība strauji pasliktinājās. Ceļš ātri vien pārklājās ar ledus kārtu, kas kļuva par nopietnu problēmu autovadītājiem.

Pēc anomālās krusas ielas pārvērtās par slidotavu, kļūstot par nopietnu pārbaudījumu autovadītājiem – Vanatori Njamcas komūna, Njamcas apriņķis, Rumānija

Šajā laikā temperatūra pazeminājās no +30 °C līdz +12 °C tikai 10 minūšu laikā.

Ukraina

Spēcīgas vētras plosījās Ukrainā vairākas dienas pēc kārtas.

10. jūlijā stihija skāra valsts rietumu daļu: Ļvivas, Volinskas un Ternopiļas apgabalus.

Ļvivā tikai 12 stundu laikā izkrita 111,2 mm lietus – 115% no mēneša normas, kas kļuva par rekordu visā pilsētas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Iepriekšējais rekords tika fiksēts pirms 59 gadiem. Toreiz diennakts laikā izkrita 86,3 mm nokrišņu.

Rekordstipro lietusgāžu sekas: applūdušas ielas un dzīvojamās mājas, Ļvivas apgabals, Ukraina

Pilsētas ielas bija appludinātas, un cilvēki tika iesprostoti savās mājas. Viņus nācās evakuēt, izmantojot laivas.

Upes izgāja no krastiem pilsētas tuvumā, tādējādi appludinot simtiem māju un automašīnu. Vairāk nekā 44 000 klientu palika bez elektrības.

Bet dienu iepriekš, 9. jūlijā, Ļvivas apgabalā, netālu no Židačivas pilsētas, tika fiksēts tornādo. 10. jūlijā Čerkasu un Kijivas apgabalos brāzmains vējš nogāza kokus uz mājām un braucamajiem ceļiem. Ielas tika appludinātas, bet simtiem apdzīvotu vietu palika bez elektrības.

Dažos Kijivas apgabala rajonos – Borispiļas, Brovaru, Perejaslavas – izkrita anomāla lielgraudu krusa, vietām vistas olas izmērā. Tā radīja bojājumus automašīnām, māju jumtiem, iznīcināja sējumus un dārzus.

Savukārt Poltavas apgabalā vētras plosījās divas dienas pēc kārtas, un tās arī pavadīja lielgraudu krusa. Stihija atstāja postījumus desmitiem ciemos.

Spēcīga vētra ar krusu sabojāja siltumnīcas un iznīcināja gaidāmo ražu Poltavas apgabalā, Ukraina

12. jūlija vakarā spēcīgas lietusgāzes ar vēja brāzmām līdz 20 m/s skāra Harkivas apgabalu.

Vējš nogāza torņa celtni, bet uz elektriskā vilciena uzkrita koks: pasažierus nācās evakuēt. Internetā izplatījās videokadri ar iespaidīgu lodveida zibeni.

Šoreiz neiztika bez traģēdijas: gāja bojā sieviete. Vēl pieci cilvēki, tai skaitā septiņus gadus veca meitene, guva traumas.

Spānija

No 11. jūlija spēcīga vētru sistēma DANA izplatījās lielā Spānijas ziemeļaustrumu daļā.

DANA – ir augsta ciklona tips, kas visbiežāk veidojas rudens sākumā virs Vidusjūras un izraisa ekstrēmas lietusgāzes, negaisus un plūdus.

Pirmo triecienu stihija nodarīja Aragonas reģionam, Saragosas provincē, kur Tarasonas pašvaldībā nolija 72 mm nokrišņu.

Tarasonas ielas pārvērtās par upēm pēc stipra lietus, Aragona, Spānija

Lietu pavadīja krusa un vējš. Ielās ieplūdušais ūdens noslaucīja visu savā ceļā. Tika applūdinātas dzīvojamās mājas, uzņēmumi, kā arī daudzas tirdzniecības un biroju telpas.

12. jūlijā sarkanais bīstamības līmenis tika izsludināts visā Katalonijas teritorijā. No 11. līdz 12. jūlijam Barselonas provinces Vilafrankas del Penedesas municipalitātē tika fiksēti 155 mm lietus. 

Pārsteidzoša bija arī lietus intensitāte Igvaladā, Anoijas apgabalā, tikai 10 minūšu laikā nolija gandrīz mēneša nokrišņu norma – 27 mm, bet stundas laikā nolija trīs šādas normas – 87 mm! (jūlija vidējā norma – aptuveni 30 mm).

Spēcīgas ūdens straumes pēc intensīva lietus Igvaladas ielās, Anoija apgabals, Katalonija, Spānija

Ņemot vērā plūdu bīstamību, nacionālā dzelzceļa kompānija “Renfe” pilnībā apturēja piepilsētas un reģionālo vilcienu satiksmi Katalonijā – rezultātā apmēram 150 cilvēki pavadīja nakti Santsas stacijā Barselonā.

Vilafrankas del Penedesas slimnīcā stihijas spēka ietekmē sabruka ēkas ārējā siena. Ūdens ieplūda telpās un appludināja pirmo stāvu, vietām paceļoties līdz pat 1,5 metriem. Postījumi bija tik nopietni, ka varas iestādes nolēma slēgt slimnīcu aptuveni uz divām līdz trim nedēļām.

Spēcīgas vētras sekas: appludināta slimnīca Vilafrankā del Penedesā, Alt Penedesas apgabalā, Barselonas provincē, Katalonijā, Spānija

Barselonas lidostā laikapstākļi lika vairākkārt mainīt pacelšanās un nosēšanās shēmas – tas izraisīja grafika traucējumus un reisu kavēšanos. Lidmašīna, kas bija devusies no Barselonas uz ASV, bija spiesta atgriezties, jo krusa pilnībā sadragāja aviolainera priekšējo daļu.

Vētras laikā tika reģistrētas vairāk nekā 26 000 zibens izlādes. Pēc medicīniskās palīdzības vērsās 75 cilvēki dažādu situāciju dēļ, ko izraisīja stiprās lietusgāzes Katalonijā.

No stiprā lietus cieta arī Valensija, īpaši Kasteljonas province: Burrjanas pašvaldībā izkrita lielgraudu krusa, Sagunto applūda ielas, bet spēcīgā vēja dēļ iziet ārā bija gandrīz neiespējami.

DANA Spānijā nav retums. Parasti šādas parādības notiek rudenī, kad sakarsusī jūras virsma mijiedarbojas ar aukstajām gaisa masām un rada apstākļus spēcīgām lietusgāzēm. Taču DANA parādīšanās jūlijā, turklāt ar tādu intesitāti, ir klimatiska anomālija.

Salvadora

10. jūlijā Avačapanas departamentā, Santa-Terezas kūrorta rajonā, notika spēcīgs hidrotermāls sprādziens pie lielākā geizera Centrālamerikā.

Tvaiks, dubļi un apdedzināti koki – sekas termālajam sprādzienam pie Centrālamerikas lielākā geizera Salvadorā

Šis geizers nav vienkārši tūrisma objekts – tas ir aktīvs hidrotermāls kanāls ar 70 metru diametru un 20 metru dziļumu. Tā ūdens un tvaika temperatūra visu gadu sasniedz 350 °C. 

Verdoša ūdens, vulkānisko iežu tvaika un atlūzu izmešana radīja bojājumus tūrisma infrastruktūrai. Kokus un ceļus klāja karsti dubļi. Par laimi, cietušo nav, visi cilvēki paspēja atstāt bīstamo zonu. 

Vietējā iedzīvotāja pastāstīja, ka 1989. gada sprādzienā šajā pašā geizerā, kurā gāja bojā 32 cilvēki, viņas radinieki sadega dzīvi. Pēc viņas teiktā, līdz pat šai dienai cilvēki netiek informēti par iespējamiem riskiem un viņiem netiek sniegtas rīcības plāna instrukcijas jauna sprādziena gadījumā. Eksperti uzstāj uz būvniecības aizliegumu 200 metru attālumā no bīstamās zonas.

Daži eksperti saista šī geizera izvirdumu ar seismisko aktivitāti Gvatemalā, kur no 8. jūlija piecu dienu laikā reģistrēja vairāk nekā 570 zemestrīces. Spēcīgākā zemestrīce ar magnitūdu 5,7 notika 8. jūlijā plkst. 15.41 pēc vietējā laikā Eskuintlas departamentā. Epicentra dziļums bija 10 km. Šo notikumu rezultātā septiņi cilvēki gāja bojā, tika sagrautas desmitiem māju un ceļu. Simtiem iedzīvotāju tika evakuēti no bīstamajām zonām.

Ēkas, kas sagrautas pēc zemestrīces Eskuintlas departamentā, Gvatemalā

Indija

9. jūlijā Indijas Gudžarātas štatā, kur vairākas dienas bija stipras lietusgāzes, pēkšņi iebruka tilta daļa uz valsts autoceļa NH 64 – viena no svarīgākajiem transporta maršrutiem starp Centrālās Gudžarātas un Sauraštras reģioniem.

Indijas Gudžarātas štatā starp diviem balstiem iebruka tilta laidums – autocisterna brīnumainā kārtā paglābās no nogāšanās

Vairāki transportlīdzekļi, kas tobrīd brauca pār tiltu, iekrita Mahi upē. Autocisterna palika karājamies pie nobrukuma malas, brīnumainā kārtā noturoties uz neskartās tilta daļas.

Negadījumā dzīvību zaudēja 20 cilvēki, vēl viens tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu, bet piecus izdevās izglābt.

Baltkrievija

Kopš 9. jūlija Baltkrieviju skāra ekstremālas vētras – brāzmains vējš ar ātrumu līdz 24 m/s un pērkona negaiss izraisīja elektroapgādes traucējumus 170 apdzīvotās vietās visā valstī.

Enerģētikas infrastruktūras lielākos bojājumus fiksēja Grodņas, Mogiļevas un Minskas apgabalos.

Viesuļvējš izgāza vai nolauza vairāk nekā 1900 hektāru meža, no kā 90% atrodas Mogiļevas apgabalā, kas piedzīvoja galveno dabas stihijas triecienu.

Mogiļevā gāja bojā sieviete: negaisa laikā viņa kopā ar vīru meklēja patvērumu zem koka, taču stiprā brāzma to izgāza, un tas nogāzās tieši viņai virsū. Vēl četri cilvēki, kas cieta vētras laikā, tika hospitalizēti.

Vitebskas apgabalā, Varkhi ciemā, pāri gāja EF2 kategorijas tornādo. Tas ne tikai izrāva kokus ar saknēm, bet arī norāva ēku jumtus un pat sagrāva to sienas.

Tornādo sekas: salauzti koki un norauti māju jumti Varkhi ciemā, Haradokas rajonā, Vitebskas apgabalā, Baltkrievija

Valsts galvaspilsētā Minskā lietus lija kā no spaiņa, ievērojami pasliktinot redzamību. Vietām izkrita lielgraudu krusa, kas sabojāja automašīnas. Meteorologi brīdināja par tuvojošos negaisa fronti, taču reti kurš gaidīja tik intensīvus nokrišņus.

Krievija

No 9. līdz 15. jūlijam Krieviju piemeklēja virkne laikapstākļu anomāliju.

Vētra, kas 9. jūlijā ieradās no Baltkrievijas, skāra Pleskavas apgabala dienvidus, vislielākos postījumus nodarot Veļikije Luki rajonā.

Spēcīgs vējš, lietusgāzes un, iespējams, EF1–EF2 kategorijas tornādo atstāja aiz sevis ievērojamus postījumus: tika izgāzti koki, salauzti elektrolīniju stabi, bet daudziem namiem bojāti jumti.

Tornādo pārtraucās pāri Pleskavas apgabala Veļikije Luki rajonam, atstājot postījumus, Krievija

Krusa vistas olas lielumā sadauzīja siltumnīcu pārsegumus un iznīcināja ražu.

Enerģētiķiem nācās atjaunot vairāk nekā 1900 kilometru elektropārvades līniju un no jauna pieslēgt 1199 transformatoru apakšstacijas.

Nogāzti koki bloķēja federālās šosejas A-122 posmu Veļikije Luki–Neveļa.

Veļikijnovgorodā vienas diennakts laikā (no 9. uz 10. jūliju) izkrita 31 mm nokrišņu – gandrīz puse no jūlija mēneša normas (vidējā jūlija norma ir 67 mm).

Zibens trāpīja transformatoru apakšstacijai, kas izraisīja ugunsgrēku un atstāja daļu pilsētas bez elektrības.

Pēc vētras enerģētiķi Pleskavas un Novgorodas apgabalos novāca aptuveni 1200 kokus.

Spēcīga vētra Novgorodas apgabalā izgāza kokus un radīja bojājumus elektropārvades līnijās, Krievija

Divas dienas vēlāk pār Novgorodas apgabalu atkal brāzās vētra – vēl spēcīgāka par iepriekšējo. Negaisu pavadīja tik spēcīgs vējš, ka, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, kaut ko tādu viņi savā mūžā nebija redzējuši. 

Stihija atstāja bez elektrības 20 no 22 apgabala rajoniem – kopumā 485 apdzīvotās vietas.

No 9. līdz 15. jūlijam Maskavu un tās apkārtni piemeklēja virkne dabas katastrofu. Anomāla karstuma periodu nomainīja vētras ar krusu, rekordlieli lietusgāžu nokrišņi un viesuļvējš. Tika radīti bojājumi automašīnām, ēkām un infrastruktūrai, bet zibens izraisīja vairākus ugunsgrēkus.

9. jūlijā negaiss skāra Solnečnogorsku, Zeļenogradu, Frjazinu, Klinu, Koroļovu un citas Maskavas apgabala pilsētas.

Zeļenogradā un Alabuševas ciemā izkrita krusa ar diametru līdz 7 cm. Vējš Šeremetjevas lidostā sasniedza viesuļvēja spēku – 33 m/s.

Lielgraudu krusa, izkritusi Maskavas apgabalā, Krievija

12. jūlijā pēc 36 grādu temperatūras (Balčugas stacijā reģistrēja +36,1 °C, pārspējot 1903. gada rekordu +34,5 °C) Maskavā nolija tropiska lietusgāze.

Pāris stundu laikā izkrita ceturtdaļa no mēneša nokrišņu normas. Elektriskie vilcieni pie stacijas “Trīs dzelzceļa staciju laukums” apstājās kontakttīkla pārrāvuma dēļ.

14. jūlijā negaisa laikā lietusgāzes atkal appludināja ielas, māju kāpņu telpas un autostāvvietas. Dažās apdzīvotās vietās – Maskavas Kuntsevas un Troickas rajonos, kā arī Maskavas apgabala Istras un Odincovas rajonos, zibens spērienu dēļ nodega mājas.

Pēc zibens spērieniem izcēlušies ugunsgrēki – nodegušas mājas Maskavas apgabalā, Krievija

15. jūlijā vietām mazāk nekā divu stundu laikā izkrita mēneša nokrišņu norma.

Maskavas ziemeļu un austrumu rajonos ielas tika pārpludinātas – applūda tuneļi, metro stacijas, automašīnas; apstājās elektrisko vilcienu un aeroekspresu satiksmes darbs.

12. jūlijā Samaras apgabalā vējš ar brāzmām līdz 24 m/s izrāva kokus ar visām saknēm, norāva mājām jumtus un sabojāja daudzas automašīnas.

Vētra īpaši skāra Volžskas un Grannij ciemus, kā arī Tašlas ciemu.

Volgas upes akvatorijā pie Samaras apgāzās mazizmēra kuģis – dzīvību zaudēja jauna sieviete, pieci cilvēki tika izglābti.

Krasnoglinskas rajonā koks nogāzās uz telts, kurā atradās atpūtnieki – bojā gāja divi cilvēki.

14. jūlijā Tulas apgabalā, Buņorjevas ciemā, viesnīcas “Šahtjor” pludmalē negaisa laikā zibens iespēra mitrās smiltīs. Diemžēl trīs cilvēki, tostarp bērns, uzreiz zaudēja dzīvību. Vēl trīs guva ievainojumus.

Latvija

11. jūlijā vairākus Latvijas reģionus piemeklēja spēcīga vētra ar lietusgāzēm, brāzmainu vēju un postošu krusu.

Apdzīvotā vietā Palsmanē, Smiltenes novadā, fiksēja lielākos krusas graudus Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē — to diametrs sasniedza 11,5 cm.

Gigantiska krusa izkrita Palsmanē, Smiltenes novadā, Latvija

Šis ir pirmais oficiāli reģistrētais “gigantiskas krusas” gadījums Latvijas teritorijā, kas ierakstīts Eiropas bīstamo laika apstākļu datubāzē (ESWD).

≥ 10 cm liela krusa klasificējama kā gigantiska krusa (Giant HAIL).

Stihija radīja bojājumus māju jumtiem, automašīnām un iznīcināja saules paneļus.

Visā pasaulē krusa kļūst par postošu nelaimi: šokē gan tās daudzums, gan izmēri, kas vēl vakar šķita neticami. Tā sagrauj automašīnas un māju jumtus, iznīcina ražu un ievaino cilvēkus. Un tie vairs nav tikai atsevišķi gadījumi – tā ir jauna, dzīvībai bīstama klimata tendence.

Paskatieties uz grafiku, kas parāda strauju lielgraudu krusas gadījumu pieaugumu Eiropā. Turklāt šis pieaugums notiek eksponenciāli.

Lielgraudu krusas gadījumu skaita pieauguma tendence Eiropā

Papildus globālās temperatūras un atmosfēras mitruma pieaugumam, kas rada labvēlīgus apstākļus krusas veidošanai un tās lieluma palielināšanai, pastāv vēl viens faktors, kas izskaidro šādu strauju krusas gadījumu skaita pieaugumu.

Šo faktoru esam radījuši mēs, cilvēki, ar savām rokām. Mēs paši esam radījuši neredzamu ienaidnieku, par kura esamību lielākā daļa pat nenojauš. Un tā ir cilvēces fatāla kļūda. Runa ir par plastmasu.

Tie vairs nav tikai atkritumi okeānos un augsnē. Saules staru, sāls un mehāniskās berzes ietekmē plastmasa sadalās smalkās daļiņās – mikro un nanoplastmasā. Šīs daļiņas ir visur: ūdenī, augsnē un gaisā. Tās paceļas atmosfērā kopā ar jūras vēju, iztvaikošanu un nokrišņiem, izplatoties tūkstošiem kilometru tālu.

Mikro un nanonplastmasas bīstamība slēpjas to spējā uzkrāt elektrostatisko lādiņu uz savas virsmas. Tieši tas padara tās par aktīvām dalībniecēm atmosfēras procesos. Gaisā uzlādētās nanodaļiņas kļūst par kondensācijas kodoliem – punktiem, ap kuriem veidojas ūdens pilieni un ledus kristāli. Tas paātrina mākoņu veidošanos un izraisa pilienu sasalšanu temperatūrā, kas par 4–10 °C augstāka nekā parasti.

Vienkāršāk runājot, plastmasa jau ir kļuvusi par klimatiski aktīvo vielu. Tā ietekmē laikapstākļus, piedalās lietus, sniega un krusas veidošanā, kā arī var radīt draudus aviācijai.

Visi minētie fakti skaidri parāda, cik bīstama ir plastmasa un cik spēcīgi tā jau ietekmē mūsu dzīvi. Tomēr tas, ko zinātnieki atklāja par tās ietekmi uz cilvēka organismu, viņiem pašiem bija īsts satricinājums. Ko tieši viņi atklāja — skatieties jaunajā video ar doktoru Egonu Čolakjanu, kā arī zinātnieku ziņojumā ALLATRA.

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: