Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 5. līdz 11. novembrim

Milzīga tilta sabrukums Ķīnā.

Vēsturisks sausums Irānā.

Postoši tornādo Brazīlijā.

Divi nāvējoši taifūni Filipīnās.

Un tā ir tikai daļa no dabas stihijām, kas satricināja planētu nedēļā no 2025. gada 5. līdz 11. novembrim. 

Taču ir kāda patiesi iespaidīga ziņa, kas dod cerību izkļūt no šī klimatiskā murga.

Brazīlija

7. novembrī vairākus Brazīlijas štatus skāra spēcīgs vējš ar lietusgāzēm, krusu un pat tornādo. Vissmagāk cieta Riugrandi du Sula, Santakatarinas un Paranas štati.

Vistraģiskākais notikums notika Paranas štatā, kur spēcīgs tornado iznīcināja 90 % Rio Bonito do Iguasu pašvaldības teritorijas. Tikai dažu minūšu laikā veseli kvartāli pārvērtās drupās, bet automašīnas tika izmētātas kā bērnu rotaļlietas.

Postoša tornādo sekas Riu Bonitu du Iguasu pašvaldībā, Paranas štatā, Brazīlijā

Pilsēta izskatījās kā kara zona. Glābšanas komandas stundām ilgi strādāja drupu laukos, meklējot izdzīvojušos.

Diemžēl stihija prasīja sešu cilvēku dzīvības: pieci gāja bojā Riu Bonitu du Iguasu pašvaldībā, viens – Guarapuavas pašvaldībā.

750 cilvēku guva traumas, t. sk. 30 cilvēki guva smagus ievainojumus. Cietušie tika nogādāti tuvāko pilsētu slimnīcās, bet vietējiem iedzīvotājiem tika ierīkota lauka slimnīca medicīniskās palīdzības saņemšanai. 

Vismaz 1 000 cilvēku palika bez pajumtes. Blakus apdzīvotajās vietās tika izveidotas pagaidu patversmes bēgļiem.

Katastrofāli postījumi pēc EF-4 kategorijas tornādo Riu Bonitu du Iguasu pašvaldībā, Paranas štatā, Brazīlijā

Pašvaldība tika nopostīta, taču cilvēki nezaudēja cerību: vieni palīdzēja kaimiņiem, citi vienkārši priecājās, ka ir izdzīvojuši. No kaimiņu pilsētām sāka pienākt palīdzība, brīvprātīgie kopā ar vietējiem iedzīvotājiem tīrīja ielas un savāca gruvešus. Kāds no cietušajiem sacīja: “Vējš atņēma visu, izņemot dzīvotgribu.”

Saskaņā ar “MetSul Meteorologia” pētījumu postošais tornādo, kas skāra Riu Bonitu du Iguasu, kļuva par vienu no spēcīgākajiem tornādo šogad pasaulē un par vistraģiskāko mūsdienu Brazīlijas vēsturē.

Provizoriskais vērtējums, ko, analizējot plašo postījumu apmēru, veikusi MetSul Meteorologia, liecina, ka tornādo Riu-Bonitu-du-Iguasu sasniedza 4. kategoriju pēc uzlabotās Fudžitas skalas (EF-4), kuras diapazons ir no EF-0 līdz EF-5. Tas nozīmē, ka vēja ātrums bija 250–300 km/h.

Brazīlija saskārās ar bezprecedenta postījumiem pēc tornādo

Lauka novērojumi un radiolokācijas attēli apstiprināja, ka vēl trīs viesuļvirpuļi izveidojušies kaimiņos esošajā Santakatarinas štatā, kur tie radīja ievērojamus postījumus trīs municipalitātēs: Dionisio Kerkeira, Xanxerê un Faxinal dos Guedes.

Negaisa laikā spēcīgas lietusgāzes skāra Riu-Grandi-du-Sulas štata centrālo un ziemeļu daļu. Arvoreziņas municipalitātē nokrišņu daudzums sasniedza 138 mm, savukārt Anta-Gordā diennakts laikā nolija 152 mm, pārsniedzot mēneša normu.

Portu-Alegri, štata galvaspilsētā, brāzmainais vējš, kas sasniedza 107 km/h, gāza kokus. Rolanči municipalitātē no krītoša koka gājis bojā jaunietis.

Spēcīgas vēja brāzmas nogāza kokus Portu-Alegri, Riu-Grandi-du-Sulas štatā, Brazīlijā

Bez elektrības palika aptuveni 800 000 iedzīvotāju.

Serra Gaúcha reģionā daudzi noslīdējumi apgrūtināja satiksmi un radīja materiālos zaudējumus. Kašiasa du Sulas municipalitātē nogruvums sabojāja dzīvojamo māju un četras automašīnas. Par laimi, neviens necieta.

Savukārt Paranas štatā postījumi bija tik plaši, ka vismaz 14 pilsētās tika izsludināta ārkārtas situācija.

Jaunzēlande

8. novembrī Tonariro Nacionālajā parkā izcēlās liels meža ugunsgrēks. Tā ir iecienīta pastaigu vieta, kuras ainavas izmantotas arī filmu triloģijas “Gredzenu pavēlnieks” uzņemšanā.

Tonariro Nacionālais parks ir pirmais valsts nacionālais parks, dibināts 1887. gadā. Tā platība sasniedz 80 000 hektāru, un tas ir iekļauts UNESCO dabas un kultūras mantojuma sarakstā.

Sākotnēji degšanas platība bija aptuveni 50 hektāru, taču uguns strauji izplatījās. Pēc aculiecinieku stāstītā liesmas sasniedza aptuveni 30 metru augstumu un stiepās gandrīz 4 kilometru garumā, iznīcinot ceļā subalpīno veģetāciju.

Jaunzēlandes Tonariro Nacionālajā parkā izcēlās liels meža ugunsgrēks

Desmitiem tūristu bija steidzami jāevakuē ar helikopteriem. Kā stāsta atpūtnieki, neilgi pirms glābēju ierašanās apkārtējā gaisa telpa bija pilnībā piepildīta ar dūmiem, un no debesīm krita pelni.

Tika pilnībā slēgtas populārās pārgājienu takas, tostarp slavenais “Tonrariro Alpine Crossing” maršruts, bet daļa autoceļu, kas ved uz parku, tika bloķēti.

Ugunsdzēsības darbos līdzās zemes ekipāžām tika iesaistītas piecas lidmašīnas un divpadsmit helikopteri.

Naktī darbus nācās uz laiku pārtraukt sarežģītā kalnu reljefa un ugunsdzēsēju drošības apdraudējuma dēļ. Pēc divām dienām, pateicoties spēcīgām lietusgāzēm, uguni izdevās lokalizēt.

Dabas stihija iznīcināja aptuveni 2 800 hektāru parka teritorijas. Ekologi norāda, ka sadegušās platības atjaunošanās var ilgt vairākus gadus, tā kā vietējā alpu flora un fauna ir īpaši jutīga pret ugunsgrēkiem.

Kanāda

9. novembrī Kanādas dienvidaustrumu daļu skāra reta agrīna sniega vētra, pārklājot Kvebekas un Ontārio provinces.

Kvebekā nakts laikā vietām izveidojās līdz pat 35 centimetriem bieza sniega sega.

Visvairāk cietis Monteregie reģions un Monreālas pilsēta. Nokritušie koku zari radīja elektrolīniju bojājumus, atstājot bez elektrības gandrīz 400 000 patērētāju. Sarežģītie braukšanas apstākļi slidenajos ceļos izraisīja smagus satiksmes negadījumus.

Komunāliem dienestiem nācās tīrīt aptuveni 10 000 kilometru ielu un trotuāru.

Stiprs sniegputenis skāra Kvebekas provinci, Kanādā

Ontārio provinces dienvidos, valsts lielākajā pilsētā Toronto, izkrita gandrīz 10 centimetri sniega, bet Hamiltonā – līdz pat 16 centimetriem. Tur tik agrīns sniegputenis nebija pieredzēts vairāk nekā 50 gadus. Parasti tik liels sniega daudzums tur uzsnieg tikai decembrī.

Ontārio provinces policija diennakts laikā reģistrēja simtiem satiksmes negadījumu.

ASV

Ziemas vētra skāra arī ASV, līdzi atnesot arktisku aukstumu un intensīvu sniegputeni. 9.–10. novembrī Vidējo Rietumu un Lielo ezeru reģionā vietām uzsniga līdz pat 30 centimetriem sniega. Čikāgas apkaimē šosejas tika pilnībā aizputinātas, pilnībā apstādinot satiksmi.

Sniega vētra radīja bīstamus braukšanas apstākļus un izraisīja kravas automašīnas sanesumu Indiānas štatā, ASV

Sniegputenis skāra Mičiganas, Indiānas, Ohaio, Pensilvānijas un Ņujorkas štatus. Aukstā gaisa masa no Kanādas sadūrās ar siltajām gaisa straumēm virs ezeriem, izraisot spēcīgas sniega vētras. 

Aukstuma vilnis strauji virzījās uz valsts dienvidiem, un jau 11. novembra rītā to izjuta vairāk nekā 190 miljoni amerikāņu.

Floridā, Alabamā un Džordžijā temperatūra noslīdēja par 10–14 °C zem normas, vietām sasniedzot pat –3 °C. Džeksonvillā un Savanā tika reģistrēti –2 °C, kas kļuva par aukstāko novembra rītu gandrīz pusgadsimta laikā.

Pat siltajā Maiami gaiss atdzisa līdz +9 °C. Cilvēki pārsteigti vēroja, kā sastingušas iguānas krīt lejā no kokiem.

Japāna

Japānā Tohoku reģionā tika novērots straujš seismiskās aktivitātes pieaugums.

Galvenais satricinājums (M6,9) notika 9. novembrī plkst. 17.03 pēc vietējā laika pie Sanriku piekrastes Tohoku reģionā, 126 km uz austrumiem no Jamadas. Hipocentrs atradās 10 km dziļumā. Seismiskās svārstības līdz 4 ballēm bija jūtamas Ivatē un Mijagi prefektūrās. Dabas stihija izraisīja cunami draudus: Kuji, Ofunato un Kamaiši ostās tika reģistrēti līdz pat 20 cm augsti viļņi.

Japānas ziemeļos notika spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās okeānā netālu no krasta

Mazāk nekā stundu vēlāk, plkst. 17.54 pēc vietējā laika, 121 km uz austrumiem no Jamadas notika otrs spēcīgs zemestrīces grūdiens (M6,6). Hipocentrs atradās 10 km dziļumā.

10. novembrī seismiskā aktivitāte turpinājās. Dienas otrajā pusē, plkst. 16.23 pēc vietējā laika, 120 km uz austrumiem no Jamadas tika reģistrēts jauns satricinājums (M6,4), kas bija sajūtams iedzīvotājiem piecās Tohoku prefektūrās. Hipocentrs atradās 11,2 km dziļumā.

Vairāk nekā diennakts laikā Sanriku reģionā notika 37 zemestrīces ar magnitūdu M3,5 un augstāk. 15 no tām sasniedza 5,0 magnitūdas un vairāk.

Taifūns “Kalmaegi”

Filipīnu iedzīvotāji vēl nebija paguvuši atgūties no 6,9 magnitūdu stiprās zemestrīces un vairākiem taifūniem, kad daba atkal veica spēcīgu triecienu.

4. novembrī taifūns “Kalmaegi” sasniedza Sebu provinci, atnesot lietusgāzes, nogruvumus un katastrofālus plūdus. Filipīnās taifūnam “Kalmaegi‘ piešķirts nosaukums “Tino”. Toledo pilsētā diennakts laikā nolija līdz pat 428 mm nokrišņu, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedza mēneša vidējo normu.

Taifūna “Kalmaegi” izraisīto postošo plūdu sekas Filipīnās

Saskaņā ar Filipīnu Atmosfēras, ģeofizikas un astronomijas dienesta (PAGASA) datiem “Bagakay ARG” meteostacija 24 stundu laikā reģistrēja 428 mm nokrišņu, bet “Ilihan ARG stacija” – 300 mm.

Lielākā daļa reģiona hidrotehnisko būvju ir paredzētas ne vairāk kā 5 metru augstam ūdens līmenim, bet izturīgākās – līdz 10 metriem. Taču taifūns atnesa 12 metrus – vairāk nekā esošās konstrukcijas spēja izturēt. Rezultātā ūdens no kalniem strauji nokļuva dzīvojamos rajonos. Dažviet tā līmenis pacēlās vairāk nekā 3 metru augstumā, appludinot veselas pilsētas daļas. Daži nabadzīgie rajoni ar veciem, nestabiliem mājokļiem tika pilnībā noskaloti ar spēcīgajām straumēm.

Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka taifūnus bija piedzīvojuši arī iepriekš, taču “Kalmaegi” bijis citāds – tas bija pārāk spēcīgs.

Filipīnās plūdu dēļ cilvēki bija spiesti glābties uz māju jumtiem

Ūdenim atkāpjoties, kļuva redzami postījumu apmēri. Cilvēki tīrīja nost biezas dūņu un atlūzu kārtas, cenšoties atrast kaut ko, ko vēl varētu atjaunot.

Nedēļu pēc stihijas trieciena daudzi Sebu rajoni joprojām bija bez ūdensapgādes, tā kā tika bojāti galvenie ūdensvadi un artēziskie avoti. Atjaunošanas darbi virzījās lēni sabrukušo komunikāciju dēļ.

Lai gan “Kalmaegi” nebija visspēcīgākais taifūns pēc vēja ātruma, tā lēnā kustība un milzīgais ūdens daudzums padarīja to nāvējoši bīstamu. Lielākā daļa upuru, pēc varas iestāžu ziņotā, noslīka.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības pārvaldes datiem uz 11. novembri Filipīnās gājuši bojā 232 cilvēki, 112 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, bet vēl 532 ir guvuši ievainojumus.

Taifūna “Kalmaegi” izraisītās spēcīgās lietusgāzes appludināja veselus Sebu provinces rajonus Filipīnās

Tālāk taifūns “Kalmaegi virzījās uz Vjetnamu, kura vēl joprojām atkopjas pēc postošajiem plūdiem, kas notika iepriekš. 6. novembrī stihija ar vēja ātrumu līdz 183 km/h skāra Daklakas un Gia Lai provinces. Dažviet sešās stundās nolija vairāk nekā 350 mm lietus. Spēcīgais vējš gāza kokus, sagrāva ēku sienas, un miljoniem cilvēku palika bez elektrības.

Taifūns radīja bojājumus gandrīz 30 000 māju, no kurām 320 tika pilnībā iznīcinātas.

Postījumi pēc taifūna “Kalmaegi” Vjetnamā

Gia Lai provincē tika evakuēti vairāk nekā 300 000 cilvēku, kas kļuva par lielāko operāciju reģiona vēsturē. Pēc varas iestāžu domām tieši šie preventīvie pasākumi palīdzēja izvairīties no lieliem cilvēku upuriem, tomēr stihija prasīja piecu cilvēku dzīvības. Vēl trīs cilvēki tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.

Taifūns “Fung-wong”

9. novembrī Filipīnas atkal nonāca dabas stihijas varā. Supertaifūns “Fung-wong” skāra Lusonas salas Auroras provinci ar vēju līdz 185 km/h un brāzmām virs 230 km/h.

Filipīnās supertaifūnam “Fung-wong” piešķirts nosaukums “Uvan”. Bez elektrības palika veselas provinces.

No 12 reģioniem iepriekš tika evakuēti vairāk nekā 1 400 000 cilvēku. Stihijas sekas izrādījās postošas: lauksaimniecības nozarei vien nodarīti aptuveni 2,4 miljonu dolāru zaudējumi. Visvairāk cieta rīsu raža.

Spēcīgs supertaifūna “Fung-wong” trieciens izraisīja plašus postījumus Auroras provincē Lusonas salā Filipīnās

Vairāk nekā 130 ciemu tika appludināti. Iedzīvotāji, kurus pārsteidza pēkšņais upju līmeņa kāpums, bija spiesti meklēt glābiņu uz savu māju jumtiem.

Saskaņā ar Izglītības ministrijas Dabas stihiju riska mazināšanas un pārvaldības dienesta (DRRMS) situācijas ziņojumu 903 valsts skolām tika radīti bojājumi.

Pārtraukta transporta kustība: atcelti vairāk nekā 300 iekšzemes un vairāk nekā 60 starptautisko avioreisu, bet tūkstošiem pasažieru iestrēguši jūras ostās kuģu satiksmes apturēšanas dēļ.

Diemžēl plūdi un nogruvumi prasīja 25 cilvēku dzīvības.

Irāna

Irāna piedzīvo vienu no smagākajām ūdens krīzēm vēsturē.

Ūdenskrātuves, kas nodrošina ūdeni Teherānai, 10 miljonu iedzīvotāju pilsētai, ir piepildītas ar mazāk nekā 10 %, bet galvenie ūdensbaseini, tostarp Karadžas ūdenskrātuve, ir gandrīz pilnībā izžuvuši – pa tās gultni var pārvietoties kājām.

Ieilgušais sausums izraisīja ūdenskrātuvju izžūšanu un vēl vairāk saasināja ūdens krīzi Irānā

No oktobra līdz novembrim valstī nolija tikai 2,3 mm lietus – par 81 % mazāk nekā parasti. Krīze kļuva īpaši smaga, lai gan Irāna ar sausumu cīnās jau sesto gadu pēc kārtas.

Enerģētikas ministrija jau brīdināja: ja tuvāko nedēļu laikā nelīs, būs jāievieš ūdens patēriņa normēšana un, ja nepieciešams, pat pilnībā jāslēdz ūdens padeve naktīs visā valstī.

Prezidents pat izteicās par iespējamu daļēju galvaspilsētas evakuāciju.

Saskaņā ar Irānas Meteoroloģijas organizācijas datiem sausumu galvenokārt izraisījis subtropu augstspiediena pastiprināšanās – atmosfēras sistēma, kas parasti ir aktīva vasarā, taču šogad saglabājās līdz pat vēlam rudenim, bloķējot lietus frontes. Līdzīgi apstākļi vērojami Irākā, Sīrijā un Turcijā.

Ķīna

11. novembrī Sičuaņas provincē daļēji sabruka nesen uzbūvētais Honči tilts, pazīstams kā “tilts mākoņos”, kas ekspluatācijā nodots tikai 2025. gada janvārī.

Honči tilta kopējais garums ir 758 m, galvenais laidums – 220 m, balstu augstums sasniedz 172 m; tiltam ir Y veida konstrukcija un tas šķērso Daduhe upi.

Sabrucis jaunais Honči tilts Ķīnas Sičuaņas provincē

Incidents notika uz valsts šosejas Nr. 317, ap K381 atzīmi Maerkana pilsētas apriņķī Ngavas Tibetas un Cjanas autonomajā apgabalā.

Iepriekšējā dienā, 10. novembrī, inspektori konstatēja aptuveni 10 cm platas plaisas tilta konstrukcijā un blakus esošajā nogāzē, kas radīja drošības risku, tāpēc tika ieviests pagaidu satiksmes aizliegums. Nākamajā dienā nogāzes deformācija pastiprinājās, notika laiduma daļēja sabrukšana, un betona bloki iekrita aizā, paceļot putekļu mākoni.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju cietušo nebija. Transportlīdzekļi tika novirzīti pa apvedceļiem.

Nedēļu iepriekš, 3. novembrī, Juņnaņas provincē (Jingdong Yi autonomajā apriņķī Pueras apgabalā) pēc ilgstošiem lietusgāžu periodiem uz Naņdzjinas ātrgaitas automaģistrāles posma, kas tika atvērts tikai pirms trim gadiem, notika plaši nogāžu nobrukumi un ceļa seguma iebrukšana.

Nogāžu nobrukumi un ceļa seguma bojājumi pēc stiprām lietusgāzēm uz Naņdzjinas automaģistrāles Juņnaņas provincē, Ķīnā

5. novembrī satiksme bojātajos posmos tika ierobežota un organizēti apvedceļi. Pēc vietējo varasiestāžu sniegtās informācijas bojāgājušo un cietušo nav, notiek atjaunošanas darbi.

Sociālajos tīklos tiek apspriests, vai būvniecības laikā nav pieļauti pārkāpumi, taču galīgos secinājumus sniegs ekspertīze. Tomēr ir acīmredzams: dabas katastrofas ne tikai strauji pieņemas spēkā, bet arī maina savu raksturu, un pat modernākās tehnoloģijas un precīza normu ievērošana vairs negarantē būvju drošību un ilgtspēju.

Ir skaidrs, ka pieaugošā dabas katastrofu intensitāte prasa visaptverošu starpdisciplināru izpēti. Pasaulei ir nepieciešama nevis tikai novērojoša zinātne, bet gan fundamentāli un lietišķi pētījumi, kas praktiski palīdzēs mazināt klimata katastrofu sekas un novērst to cēloņus.

Un, lūk, patiešām svarīga ziņa – jau darbojas Globālais pētniecības centrs ALLATRA. Tas nav formāls projekts “ķekša pēc”, bet gan dzīva starptautiska zinātniska platforma, kurā dažādu valstu pētnieki strādā kopā viena mērķa vārdā, lai glābtu dzīvību un planētas nākotni. Šeit nav sponsoru vai politiska spiediena, tikai zinātne un brīvprātīga sadarbība.

Šāda pieeja ļauj godīgi analizēt to, kas patiesībā notiek ar klimatu. Galvenā centra iezīme ir pilnīga atklātība: visi pētījumu rezultāti tiek publicēti brīvpieejā. Tas nozīmē, ka ikviens, vai tas būtu zinātnieks vai vienkārši cilvēks, kuram rūp pasaule, var redzēt patiesību. Un to vairs nevarēs noslēpt aiz “nomierinošiem” paziņojumiem, piemēram,“viss tiek kontrolēts”.

Globālais pētniecības centrs ALLATRA ir solis pretī zinātnei, kas kalpo cilvēkiem, un iespēja atrast reālu izeju no klimata krīzes.

Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit: