Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 20. līdz 26. augustam

Izpostīti Itālijas kūrorti, ar ledu apbērtas pilsētas Brazīlijā, reta ūdensstabu aktivizēšanās Polijā. Un pat Arktika pārrakstīja temperatūras rekordus.

Aiz šīm un citām 2025. gada 20.–26. augusta nedēļas klimata anomālijām slēpjas kas daudz lielāks. Šajā rakstā mēs parādīsim, kā tieši šis “kaut kas” var izrādīties bīstamākais process mūsu laikā.

Itālija

24. augustā spēcīga vētra skāra piekrastes apdzīvotās vietas Itālijas Emīlijas-Romanjas reģionā – cieta Ravennas, Forli-Čezēnas un Rimini provinces. 

Vēja brāzmas sasniedza 122 km/h. Nogāztie koki un reklāmas stendi bloķēja braucamos ceļus un traucēja vilcienu kustību. No vilciena, kas bija iestrēdzis uz sliedēm, evakuēja 23 pasažierus. 

Milano-Marittimā, vienā no prestižākajiem Adrijas piekrastes kūrortiem, īpaši smagi cieta pludmales un peldēšanās kompleksi. Vējš izpostīja saulessargus un lapenes, saplosīja nojumes un izgāza 265 kokus. Atsevišķos rajonos tika pārtraukta dzeramā ūdens padeve.

Spēcīgās vētras sekas Milano-Marittimas kūrortā Itālijas Emīlijas-Romanjas reģionā

Rimini pilsētā sešu stundu laikā nolija 74 mm nokrišņu (pie vidējās augusta mēneša normas 39,2 mm), turklāt 50 mm no tiem – vien 20 minūtēs. Ceļi un pazemes pārejas tika appludinātas.

Tikai dažu stundu laikā stihija iznīcināja līdz pat 80% dārzeņu ražas.

Rumānija

23. augustā Rumānija saskārās ar spēcīga Vidusjūras ciklona postījumiem.

Vētras skāra 18 valsts apgabalus un galvaspilsētu Bukaresti. Atsevišķos rajonos temperatūra salīdzinājumā ar iepriekšējo dienu pazeminājās par 10°C. Spēcīgais vējš nogāza simtiem koku un elektropārvades līniju balstu, kā arī radīja bojājumus vairāk nekā 70 automašīnām. Lietusgāzes appludināja pagrabtelpas un pagalmus.

Spēcīgais vējš Rumānijā nogāza kokus, bloķējot ceļus un radot bojājumus automašīnām

Ilfovas apgabalā, Valahijas reģionā, divi cilvēki noslīka Snagovas ezerā, uz ziemeļiem no Bukarestes, kad pēkšņa vētra apgāza viņu laivu.

Savukārt Ardžešas apgabalā, Valahijas reģionā, zem sabrukuša jumta drupām gāja bojā 18 gadus vecs jaunietis.

Gvinejā

20. augusta vakarā lietusgāzes izraisīja spēcīgu zemes nogruvumu Friguijadi-Nord rajonā, Maneas komūnā, 50 km attālumā no Gvinejas galvaspilsētas Konakri. Cieta dzīvojamais kvartāls Kākulimas kalna pakājē.

Spēcīgas lietusgāzes izraisīja nāvējošu nogruvumu Friguijadi-Nord rajonā, Maneas komunā, Gvinejā

Pēc aculiecinieku teiktā, viss notika pēkšņi: “Lija lietus, un pēkšņi zeme no kalna nogāzes sāka slīdēt. Tā apraka mājas.” Zem grunts tonnām tika apraktas 22 ēkas, no kurām desmit bija dzīvojamās mājas. 

Glābšanas darbos tika iesaistītas civilās aizsardzības vienības un armija. Notikuma vietā strādāja kinologi ar suņiem, tika izmantota smagā tehnika, bet vietējie iedzīvotāji ar rokām raka ārā gruvešus.

Vairākus cietušos izdevās izglābt un nogādāt slimnīcās. Viens no viņiem bija pusaudzis, kurš, sadzirdējis nogruvuma troksni, paspēja paslēpties.

Pēc 22. augusta datiem, 12 cilvēki guva ievainojumus, 16 gāja bojā, bet vēl 10 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Starp nogruvumā bojāgājušajiem bija ģimene – vecāki un četri bērni. Vienīgais izdzīvojušais bija jaunietis, kurš negadījuma brīdī atradās dežūrā vairāku kilometru attālumā no katastrofas vietas.

Krievija

Sibīrijas magmatiskā pluma rajonā atkal tika reģistrētas temperatūras anomālijas.

Arktikā fiksēts bezprecedenta siltums: 20. augustā Vīzes salā Karas jūrā pirmo reizi vēsturē termometrs uzrādīja +11,6 °C, par 2,5 °C pārsniedzot iepriekšējo mēneša rekordu +9,1 °C, kas tika sasniegts 2024. gadā.

No 8. līdz 25. augustam tika pārspēti 13 temperatūras rekordi: 8. augustā Tmax = +8,1 °C; 9. augustā Tmax = +8,2 °C; 10. augustā Tmax = +8,8 °C; 11. augustā Tmax = +8,3 °C; 13. augustā Tmax = +6,9 °C; 15. augustā Tmax = +6,2 °C; 16. augustā Tmax = +6,1 °C; 20. augustā Tmax = +11,6 °C; 21. augustā Tmax = +8,7 °C; 22. augustā Tmax = +7,3 °C; 23. augustā Tmax = +7,3 °C; 24. augustā Tmax = +7,0 °C; 25. augustā Tmax = +8,7 °C. 

Anomāli augstās temperatūras pavadīja negaiss – ārkārtīgi reta parādība šajos platuma grādos XXI gadsimta laikā tas šeit tika fiksēts tikai trešo reizi (iepriekšējie negaisi bija 2006. un 2016. gadā). 

20. augustā Žilindas ciemā Jakutijā gaisa temperatūra sasniedza +27,7 °C (pie mēneša vidējās normas +15,6 °C), uzstādot jaunu diennakts rekordu.

Anomāls siltums iestājās Sibīrijas teritorijā, Krievijā

Tajā pašā dienā Taimiras pussalas ziemeļos, Sterļegova ragā, termometri rādīja +23 °C, lai gan mēneša vidējais maksimālais rādītājs ir tikai +6,6 °C.

Diksona salā astoņas dienas pēc kārtas tika fiksēti jauni temperatūras rekordi: 19. augustā Tmax = +22,5 °C; 20. augustā Tmax = +20,3 °C; 21. augustā Tmax = +20,1 °C; 22. augustā Tmax = +18,8 °C; 23. augustā Tmax = +19,0 °C; 24. augustā Tmax = +22,6 °C; 25. augustā Tmax = +21,3 °C). 

Kulminācija tika sasniegta 24. augustā, kad gaisa temperatūra pakāpās līdz +22,6 °C, pārsniedzot normu par vairāk nekā 14 °C (mēneša vidējā temperatūra +8,3 °C).

Noriļskā, kur, pēc zinātnieku aprēķiniem, atrodas magmatiskā pluma lokalizācijas centrs, arī turējās anomāli augstas temperatūras.

Pēc sinoptiķu vērtējuma augusta vidējā temperatūra Noriļskā izrādījās augstāka nekā pilsētās, kas atrodas tūkstošiem kilometru tālāk uz dienvidiem: 23. augustā Tmax = +23,4 °C; 24. augustā Tmax = +25,0 °C; 25. augustā Tmax = +25,3 °C; 26. augustā Tmax = +24,7 °C. Augusta vidējā maksimālā temperatūra = +15,9 °C.

Jemena

No 22. augusta plaši plūdi pārņēma daudzas Jemenas provinces. Ilgi gaidītais lietus pārvērtās katastrofā.

Katastrofāli plūdi Jemenā nodarīja milzīgus postījumus infrastruktūrai un dzīvojamajiem rajoniem

Lielākajā valsts pilsētā Adenā cieta dzīvojamie rajoni. Ēku pirmie stāvi tika appludināti, daži kvartāli pārvērtās ezeros. Plūdu ūdeņi sajaucās ar kanalizācijas notekām, radot epidēmiju izplatīšanās draudus. Ceļus pārklāja akmeņi un dubļi, paralizējot satiksmi. Sabojātā tilta dēļ tika pārtraukta satiksme uz starptautiskās šosejas starp Adenu un Taizu. Vietējie iedzīvotāji pastāstīja, ka šādus nokrišņus nebija redzējuši vairāk nekā 40 gadus.

Abjānas provincē, Ahvaras rajonā, ģimene ar desmit cilvēkiem brīnumainā kārtā palika dzīva pēc tam, kad spēcīga ūdens straume aizskaloja viņu automašīnu. Cilvēkiem izdevās izglābties, uzkāpjot uz paaugstinājuma.

Al-Hadras ciemā, Kaidnas rajonā Hadasas provincē, sagruva māja, kas izraisīja trīs bērnu bojāeju un viņu vecāku ievainojumus.

Pēc 26. augusta datiem stihija prasīja 14 cilvēku dzīvības, desmitiem – tika ievainoti.

Visai valsts infrastruktūrai un lauksaimniecības zemēm tika nodarīti postījumi, daudz mājdzīvnieku gāja bojā.

Brazīlija

No 20. augusta Riugrandi du Sulas štatu piemeklēja vētru sērija. Vispirms siltā atmosfēras fronte atnesa spēcīgu vēju ar ātrumu virs 100 km/h, lietusgāzes, krusu un vairāk nekā 300 000 zibens spērienu. Rolante municipalitātē tika fiksēts vējš ar ātrumu 109,4 km/h.

Pēc tam pāri gāja aukstā fronte, kas vēl vairāk pastiprināja nokrišņus. Divu dienu laikā atsevišķos štata centrālajos un dienvidu rajonos nolija vairāk nekā 200 mm lietus.

Sanlorensu upes baseinā tika reģistrēti līdz pat 300 mm nokrišņu, kas pārsniedza divu mēnešu normu: tur vidējā augusta nokrišņu norma ir 117 mm.

Upe izgāja no krastiem, appludinot vairāk nekā 2000 māju. Ūdens līmenis strauji cēlās – veselas ielas kļuva neizbraucamas, automašīnas nonāca zem ūdens, bet iedzīvotājus vietām nācās glābt ar laivām. Vairāk nekā 500 cilvēkiem bija jāatstāj savas mājas.

Plaši plūdi Brazīlijas štatā Riugrandi du Sula pēc rekordstipra lietus

Štata galvaspilsētā Portualegri divu dienu laikā nolija 125 mm nokrišņu, kas arī pārsniedza augusta mēneša normu.

Visā reģionā tika ziņots par plūdiem, jumtu bojājumiem, nogāztiem kokiem un slēgtiem ceļiem.

Riugrandi du Sulas štatā tika izsludināta ārkārtas situācija.

No rīta, 26. augustā, Paranas štata Kastru municipalitāti skāra spēcīga krusas vētra. Vien 20 minūšu laikā viss apkārt tika pārklāts ar ledu.

Stihija nepasaudzēja simtiem ēku: tika radīti bojājumi skolām, medicīnas un sporta iestādēm, pilnībā sagrauts celtniecības veikals, baznīcai norauta jumta konstrukcija. Kopumā cieta vismaz 600 māju. 

Federālā šoseja PR-151 pārklājās ar ledu un kļuva bīstama autovadītājiem. Krusa skāra arī citas pilsētas, tostarp štata galvaspilsētu Kuritibu.

Spēcīga krusa radīja bīstamus apstākļus uz ceļiem Kastru municipalitātē, Paranas štatā, Brazīlijā

Seismiskā aktivitāte

Ceturtdien, 21. augustā, plkst. 23:16 pēc vietējā laika Dreika šaurumā notika 7,5 magnitūdu stipra zemestrīce, aptuveni 710 km no Ušuajas pilsētas Argentīnā. Tās hipocentrs atradās 10,8 km dziļumā. Sākotnēji ASV Ģeoloģijas dienests tai piešķīra magnitūdu 8.

Svarīgi atzīmēt, ka 2025. gadā Dreika šauruma reģions pārdzīvo anomālu seismiskās aktivitātes pieaugumu. Pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā – no 2000. līdz 2024. gadam – pēc ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) datiem šeit notika vien 51 zemestrīce ar magnitūdu 4,5 un vairāk, bet nepilnos astoņos šā gada mēnešos jau reģistrēti 11 šādi grūdieni.

Turklāt diviem no tiem magnitūda pārsniedza 7, kas šim reģionam ir ārkārtīgi reta parādība, jo visā instrumentālo novērojumu vēsturē kopš 1890. gada te fiksētas vien trīs šādas zemestrīces.

Reta parādība: 2025. gadā Dreika šauruma rajonā notika divas spēcīgas zemestrīces ar magnitūdu virs 7,0

26. augustā plkst. 23:33 pēc vietējā laika Kaspijas jūras akvatorijā 50 km dziļumā notika 5,5 magnitūdu spēcīga zemestrīce. Epicentrs atradās 39 km no Izberbašas pilsētas, Dagestānā, Krievijā. Hipocentrs atradās 50 km dziļumā.

Spēcīgie grūdieni tika stipri izjusti arī Mahačkalā, Kaspijskā, Derbentā un Buinakskā. Daudzdzīvokļu mājās šūpojās lustras, grabēja logi, krita trauki. Cilvēki panikā metās ārā uz ielas, kur daudzi palika līdz rītam, baidoties no jauniem pēcgrūdieniem. Veikalos preces bira no plauktiem, bet futbola spēles laikā vienu no spēlētājiem zemestrīce nogāza no kājām. 

Seismiskie viļņi izplatījās tālu aiz Dagestānas robežām – grūdieni bija jūtami vairākos Krievijas reģionos, tostarp Astrahaņas un Volgogradas apgabalos, kā arī Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Kazahstānā, Irākā, Irānā, Sīrijā, Turkmenistānā, Turcijā un Uzbekistānā.

5,7 magnitūdu stipra zemestrīce Kaspijas jūras akvatorijā

Par laimi, nebija upuru un nopietnu postījumu.

Speciālistus satrauc tas, ka pēc zemestrīces netika novēroti pēcgrūdieni, jo tas nav raksturīgi šādiem notikumiem. Pēc viņu vērtējuma, ne visa uzkrātā enerģija varēja būt atbrīvota, un pašreizējais grūdiens var liecināt par spēcīgāku seismisko notikumu nākotnē.

Savukārt Kamčatkā, Krievijā, gluži pretēja situācija – pēcgrūdieni nenorimst. Kopš 30. jūlija plkst. 11.24 pēc vietējā laika, kad Klusā okeāna akvatorijā 149 km no Petropavlovskas-Kamčatskas notika megazemestrīce ar magnitūdu 8,8 (hipocentrs atradās 17 km dziļumā), šajā reģionā jau reģistrēti vairāk nekā 12 000 seismisko notikumu. Turklāt to magnitūda saglabājas augsta.

No 25. augusta Klusā okeāna akvatorijā trīs dienas pēc kārtas tika reģistrētas zemestrīces ar magnitūdu virs 6,0:

• 25. augustā plkst. 18.48 pēc vietējā laika notika 6,5 magnitūdu stipra zemestrīce 323 km no Severokuriļskas. Hipocentrs atradās 40 km dziļumā.
• 26. augustā plkst. 10.13 pēc vietējā laika 196 km no Severokuriļskas notika 6,1 magnitūdu stipra zemestrīce. Hipocentrs atradās 31 km dziļumā.
• 27. augustā plkst. 15.49 pēc vietējā laika 276 km uz dienvidiem no Petropavlovskas-Kamčatskas notika 6,2 magnitūdu stipra zemestrīce. Hipocentrs atradās 66 km dziļumā.

Atsevišķos Petropavlovskas-Kamčatskas rajonos iedzīvotāji sajuta vieglus grūdienus.

Viens no seismiskajiem notikumiem bija īpaši spēcīgs, proti, tā magnitūda sasniedza 6,6.

Ūdensstabi

21. augustā Baltijas jūrā tika novērota ārkārtīgi reta dabas parādība – ūdensstabu strauja aktivizēšanās.

Saskaņā ar klimatoloģijas standartiem par nelielu aktivizāciju uzskata 5–9 ūdens virpuļviesuļus dienā, par mērenu – 10–19, bet par lielu – 20 un vairāk.

Pēc novērotāju datiem tika fiksēti vismaz 20 virpuļi, no kuriem vismaz 12 izveidojās Polijas piekrastes ūdeņos.

Pēc Starptautiskā ūdens virpuļviesuļu izpētes centra (ICWR) datiem, netālu no Dānijas Bornholmas salas tika reģistrēts unikāls gadījums – astoņi virpuļviesuļi vienlaikus izvietojās vienā līnijā.

Reta ūdensstabu aktivizēšanās: pie Dānijas Bornholmas salas fiksēti astoņi viruļviesuļi, kas izveidojās vienā līnijā

Arī Krievijā vairākas dienas pēc kārtas Baltijas jūras akvatorijā – Kaļiņingradas apgabalā un Somu līcī pie Sanktpēterburgas tika novēroti ūdensstabi.

Taifūns “Kadžiki”

24. augustā taifūns “Kadžiki” skāra Sjaņas pilsētu Ķīnā, Haņņas provincē, radot haosu un postījumus.

Tas kļuva par visspēcīgāko taifūnu šajā reģionā visā novērojumu vēsturē, atnesot vēju ar brāzmām virs 199 km/h un 389,2 mm nokrišņu (Cjintjaņas ciems, Haitanas rajons).

Tika izgāzti vairāk nekā 20 000 koku, daudzi automobiļi nonāca zem ūdens, bet spēcīgais vējš izsita atsevišķu māju logus.

“Kadžiki” taifūna sekas: Ķīnas Haņņas provincē spēcīgs vējš izsita dzīvojamo māju logus

Vairāk nekā 7 000 mājsaimniecību palika bez ūdensapgādes. Pēc 25. augusta datiem kopumā Haņņas provincē cieta 102 500 cilvēku.

“Kadžiki”, pavājinājies līdz tropiskajai vētrai, nezaudēja postošo spēku – 25. augustā tas skāra Vjetnamas centrālās un ziemeļu provinces ar vēja brāzmām līdz 133 km/h. Postījumi bija plaši: cieta vairāk nekā 8 700 māju, applūda 81 500 hektāru rīsu lauku un tika iznīcināti augļu dārzi.

Vismaz 1,6 miljoni cilvēku palika bez elektroapgādes.

Vjetnama pēc tropiskās vētras “Kadžiki”: ielas pārvērtās upēs, automašīnas nonāca zem ūdens

Ceļi tika appludināti vai nobloķēti nogruvumos. Septiņas komūnas Kvandži provincē bija pilnībā izolētas no pārējās pasaules. Vairāk nekā 44 000 iedzīvotāju tika evakuēti uz drošām vietām.

Stihija prasīja astoņas dzīvības: septiņas Vjetnamā un vienu Taizemē.

Secinājumi

Noslēdzot šo izlaidumu, mēs turpināsim tēmu par “jaunajām normām”, ko aplūkojām iepriekšējā apskatā, lai uzskatāmi parādītu, kā tiek nolīdzināti asie stūri pieaugošo kataklizmu ainā.

Piemēram, temperatūras.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija izmanto 30 gadu klimata normas, lai novērtētu laikapstākļu novirzes no vidējā. Šie bāzes periodi tiek atjaunināti ik pēc 10 gadiem, lai atspoguļotu mainīgo klimatu. No vienas puses, viss ir loģiski: atjauninātie dati palīdz pieņemt lēmumus enerģētikā, lauksaimniecībā, veselības aprūpē un citās nozarēs, kurās klimatam ir izšķiroša nozīme. Taču, ja bāzes periodā tiek iekļauti gadi ar regulāriem anomāliem rekordu rādītājiem, salīdzinājums ar tiem vairs neatklāj laikapstākļu patieso ekstremalitāti.

Iedomājieties, ka jūs mērat slimnieka temperatūru, kuram tā ir augsta, bet ik dienu pārvietojat atzīmi uz termometra, pieskaņojot to vakardienas rādījumiem. Nedēļas beigās 40 grādu drudzis jau šķitīs tikai nedaudz paaugstināta temperatūra.

Tāpēc ilgtermiņa monitoringam Pasaules Meteoroloģijas organizācija joprojām iesaka izmantot fiksētu periodu no 1961. līdz 1990. gadam, taču praksē šis periods salīdzinājumos tiek lietots ārkārtīgi reti. Kā jūs domājat – kāpēc?

Pat pats vidējo rādītāju aprēķināšanas process mūsdienās, kad dabas anomālijas kļūst arvien ekstrēmākas, jau sagroza notiekošā reālo ainu. Piemēram, Ostrovnojas pilsētā Čukotkā, Krievijā, 2025. gada februārī mēneša vidējā novirze no normas bija –1,7 °C. Taču vidējās diennakts temperatūras svārstījās – te par 15 °C zemāk, te gandrīz par 32 °C augstāk par vidējo!!! Un šie temperatūras kalniņi turpinājās visu mēnesi. Kā jums patīk šāda “norma”?!

Šeit vietā ir metafora: ja vardi iemet verdošā ūdenī – tā uzreiz izlec ārā; bet ja to ieliek aukstā ūdenī un lēnām uzvāra, tā uzvārīsies nepamanot briesmas.

Masveida “vardes sindroms” mūsu sabiedrībā parāda, ka manipulāciju ar klimata datiem un pakāpeniskas vidējā rādītāja latiņas pārbīdes dēļ cilvēki sāk uztvert pat šokējošas anomālijas kā normu, un notiekošās briesmas vairs netiek uztvertas nopietni.

Secinājumus izdariet paši!

Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit: