Jūlija sākumā ASV notika traģēdija — pēkšņi un katastrofāli spēcīgi plūdi, kuriem nebija gatavas ne varas iestādes, ne parastie iedzīvotāji. Un tas notika valstī, kurai ir viss nepieciešamais: kataklizmu prognozēšanas un iedzīvotāju brīdināšanas sistēmas, kā arī tehniskās iespējas ārkārtas reaģēšanai.
Patiesībā, ja situāciju ar klimatu vērtē saprātīgi un godīgi, tā neizskatās iepriecinoša. Uzlabojuma tendences pagaidām netiek novērotas. Gluži pretēji — situācija kļūst aizvien smagāka.
Sīkāk par nāvējošajiem plūdiem ASV un citiem notikumiem no 2025. gada 2. līdz 8. jūlijam lasiet šajā rakstā.
ASV Teksasas štats piedzīvoja vienu no nāvējošākajām dabas katastrofām savā vēsturē. Naktī uz 4. jūliju centrālajos reģionos plosījās spēcīgas lietusgāzes: vietām vienas diennakts laikā nolija vairāk nekā mēneša nokrišņu norma — līdz pat 250 mm. To intensitāte sasniedza 100 mm stundā. Upes strauji izplūda no krastiem un dažu minūšu laikā appludināja apdzīvotas vietas.
Īpaši smagi cieta Kēra apgabals, kas atrodas Gvadalupas upes ielejā. Ūdens līmenis sasniedza otro augstāko rādītāju visā novērojumu vēsturē.
Nāvējoši plūdi Teksasas štatā: Gvadalupas upe strauji izplūda no krastiem un paņēma vairāk nekā simts dzīvību, ASV
Iedzīvotāji stāstīja, ka viņi nebija saņēmuši nekādus brīdinājumus. Tā kā apgabalā nav plūdu brīdināšanas sistēmas, viņus pamodināja nevis sirēnu skaņas, bet gan dabas stihijas trokšņi.
Nāvējošs vilnis aptuveni 6 metru augstumā noslaucīja visu savā ceļā, iznīcinot mājas un ceļus. Sākās steidzama iedzīvotāju evakuācija.
Īpaši traģiska bija situācija meiteņu vasaras nometnē Mystic, kas atradās upes krastā. Ūdens bērnus pārsteidza nesagatavotus, kad tie gulēja savās mājiņās. Daudzi no viņiem nonāca slazdā bez iespējas izkļūt. Saziņa ar nometni tika pilnībā zaudēta, bet izskalotie ceļi bloķēja glābēju piekļuvi. Oficiālā informācija liecina, ka tur gāja bojā 27 bērni, vēl vismaz 5 tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.
Meklēšanas un glābšanas operācijas, kurās piedalījās simtiem speciālistu, militārie helikopteri Black Hawk un kinologu vienības Teksasā turpinājās vairākas dienas. No katastrofas zonas izdevās izglābt vairāk nekā 850 cilvēkus, daudzus evakuēja pa gaisu.
Sekas postošajiem plūdiem Teksasas štatā, ASV
Saskaņā ar 8. jūlija datiem stihija sešos štata apgabalos prasīja 129 cilvēku dzīvības. Vēl 170 cilvēku liktenis joprojām nav zināms.
Vietējās varas iestādes atzina, ka nebija gaidījušas šāda mēroga katastrofu, tāpēc iedzīvotāju preventīvā evakuācija netika veikta.
6. jūlijā Taivānas sala nonāca taifūna “Danas” trieciena zonā. Jau tam tuvojoties, piekrastes reģionus skāra spēcīgs vējš, lietus, plūdi un nogruvumi.
Dubļu straume sagrāva zvejnieku ciematu, noslaukot visu savā ceļā. Mašīnas pa ielām peldēja kā laivas.
Aptuveni pusnaktī tajā pašā dienā taifūna centrs skāra Dzjaiji apriņķi, pie Budai ciemata — pirmo reizi 120 gadu laikā tropiskais ciklons sasniedza šo teritoriju. Rietumu piekrastei Taivānā, kur taifūni nonāk ārkārtīgi reti, “Danas” kļuva par patiesi anomālu un postošu notikumu.
Īpaši smagi cieta Taivānas dienvidi: Juņliņas apriņķī tika reģistrētas vēja brāzmas, kas pārsniedza 217 km/h.
Savukārt Tainaņas pilsētā stihija pilnībā sagrāva slavenos Nankuņšeņas Daitiaņfu tempļa vārtus — masīvu būvi, kas bija augstāka par četrstāvu ēku.
Taivāna pēc stihijas trieciena: sagrauti vārti vienam no lielākajiem Tainaņas pilsētas tempļiem — Nankuņšeņas Daitiaņfu
Pindunas apriņķī divu dienu laikā nolija 636 mm nokrišņu — tas ir gandrīz divarpus mēnešu norma (jūlija vidējā mēneša norma ir 259,2 mm).
Gandrīz 700 000 mājsaimniecību visā Taivānā palika bez elektrības.
Saskaņā ar Galvenā reaģēšanas centra datiem uz dabas katastrofām taifūns “Danas” prasīja divas dzīvības, un vairāk nekā 500 cilvēki guva ievainojumus.
Vājinājies līdz tropiskajai vētrai, taifūns “Danas” skāra Ķīnas Džedzjanas provinci, devās tālāk iekšzemē, un tā ietekme nokrišņu veidā izplatījās gandrīz 1500 km attālumā no piekrastes.
7. jūlijā plkst. 11:05 pēc vietējā laika Indonēzijā Floresas salā, Austrumnusa-Tengara provincē notika spēcīgs Levotobi Laki-laki vulkāna izvirdums.
To pavadīja apdullinošs troksnis un piroklastiskā straume. Pelnu stabs pacēlās līdz pat 18 km augstumam virs virsotnes, bet sakarsušo daļiņu mākonis spēcīgā vēja dēļ izpletās 5 km attālumā. Kringas, Hikongas, Odžangas, Timutavas un Udekduenas ciemi, kas atrodas kalna nogāzēs, uz 15 minūtēm iegrima pilnīgā tumsā un tika noklāti ar biezu vulkānisko pelnu, smilšu un grants kārtu. Dzeramā ūdens akūtais deficīts reģionā vēl vairāk saasinājās vulkānisko izmešu piesārņojuma dēļ.
Cilvēki steigā pamet bīstamo zonu pēc Levotobi Laki-laki vulkāna izvirduma, Indonēzija
Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka šis izvirdums bija spēcīgāks nekā iepriekšējie un sākās pēkšņi.
Pelnu mākoņa dēļ, kas apdraudēja lidojumus virs Austrumindonēzijas, tika slēgtas vairākas lidostas un atcelti desmitiem avioreisu, tostarp uz Bali salu.
Trauksmes līmenis vulkānam joprojām saglabājas visaugstākais. Varas iestādes brīdināja tūristus un vietējos iedzīvotājus nepietuvoties krāterim tuvāk par 6 kilometriem.
Tajā pašā dienā vēlāk, ap plkst. 19:32 pēc vietējā laika, vulkāns atkal izvirda, izmetot pelnu stabu līdz 13 kilometru augstumam. Izvirdumu pavadīja arī spēcīgi dārdieni un grūdieni.
Spēcīgs bumbu ciklons naktī uz 2. jūliju skāra Austrālijas austrumu piekrasti, izraisot haosu Jaunās Dienvidvelsas štatā. Stihija atstāja bez elektrības vairāk nekā 40 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Lielā Sidneja un Illavaras reģions cieta no plūdiem, desmitiem ceļu tika slēgti. Nokrituši koki un elektroapgādes traucējumi apturēja vilcienu satiksmi. Pilnībā tika traucēta arī prāmju kustība.
Spēcīgās vētras sekas Jaunās Dienvidvelsas štatā, Austrālija
Vētra atnesa spēcīgas vēja brāzmas: Karaliskajā nacionālajā parkā reģistrēts vējš ar ātrumu 124 km/h, bet Montegjū salā — 122 km/h.
Sidnejas lidostā stiprā vēja dēļ darbojās tikai viens skrejceļš, un apmēram 150 reisi tika aizkavēti vai atcelti.
Krasta erozijas draudu dēļ 4 metrus augstie viļņi apdraudēja desmitiem māju tūristu ciematos Enterss-Nortā un Vamberālā Centrālajā piekrastē — iedzīvotājus nācās evakuēt.
Atsevišķos piekrastes rajonos viļņi sasniedza pat 12 metru augstumu, kas būtiski pastiprināja krasta eroziju.
Ulladallas pilsētā un Mortonas apgabalā nolija vairāk nekā 200 mm nokrišņu. Straujš ūdens līmeņa kāpums upēs izraisīja plašus plūdus. Berila ezera rajonā vienas nakts laikā tika appludinātas apmēram 200 mājas.
Meteorologi norāda, ka šis ciklons ir viens no postošākajiem, ņemot vērā lietus un vēja spēku un ietekmi uz piekrasti. Bumbu cikloni biežāk sastopami Ziemeļu puslodē, bet Austrālijā tie ir retums, īpaši tik tuvu sauszemes teritorijām.
2. un 3. jūlijā kalnu rajonus Turcijas ziemeļaustrumos pārsteidza nepieredzēts jūlija sniegputenis — sniegs tika reģistrēts Rizes, Baiburtas, Erzurumas, Trabzonas un Tundželī provincēs.
Temperatūra strauji pazeminājās, vietām novēroti puteņi, spēcīgs vējš un gandrīz nulle redzamība. Ar biezu sniega kārtu tika noklātas gan ganības, gan ceļi.
Turcija saskārās ar anomālu dabas parādību — sniegputeni vasaras vidū
Šī anomālā parādība pārsteidza pat vietējos sirmgalvjus — neviens no viņiem neatcerējās, ka šajā apvidū būtu bijis sniegs vasaras vidū.
Ilgstošas lietusgāzes Ķīnas Sjičuaņas provincē izraisīja daudzus plūdus, dubļu straumes un nogruvumus.
4. jūlijā Danbas apriņķī, Gardzes Tibetas autonomajā apgabalā, Šeņdzū ciemus Nr.1 un Nr.2 piemeklēja spēcīgs nogruvums — no kalniem nogāzās vairāk nekā 200000m³ akmeņu un zemes.
Rezultātā tika bojātas dzīvojamās mājas, elektrolīnijas un ceļu infrastruktūra. Cieta arī lauksaimniecības zemes.
Četri cilvēki, kuri katastrofas brīdī kalnos ganīja lopus, pazuda bez vēsts. Vairāk nekā 1 700 cilvēku nācās evakuēt.
Spēcīga dubļu straume nogāzās no kalniem Ķīnas Sjičuaņas provincē
5. jūlijā Tjaņcjuaņas apriņķī, Jaaņas apgabalā, Čensjanas ciemā uz valsts šosejas Nr.318 notika nogruvums.
Nogruvums apraka vairākus transportlīdzekļus. Rezultātā gāja bojā trīs cilvēki, vēl divu cilvēku liktenis joprojām nav zināms.
4. jūlijā spēcīga lietusgāze ar krusu piemeklēja Tjumeņu. Divu stundu laikā pilsētā tika appludinātas ielas, dzīvojamās mājas, autostāvvietas, veikali un tirdzniecības centri.
Dažviet ūdens sasniedza pirmā stāva logus. Sabiedriskais transports darbojās ar traucējumiem. Pēc stihijas uz ceļiem izveidojās desmit baļļu sastrēgumi. Tajā pašā laikā pilsētas meteoroloģiskajā stacijā tika reģistrēti tikai 7 mm nokrišņu.
Tas vēlreiz apliecina, ka notikumi var būt ļoti postoši, taču ārkārtīgi lokāli un pat neiekļauties oficiālajos mērījumu datos.
Stipra lietusgāze paralizēja satiksmi un appludināja Tjumeņas pilsētas ielas, Krievija
Iepriekšējā dienā Išimas rajonā uzkrita liela krusa, kuras diametrs sasniedza līdz pat 4 cm — tika bojātas mājas, automašīnas un augi.
4. jūlijā Omskas pilsētā plosījās spēcīga vētra ar pērkona negaisu un lietusgāzēm. Vēja brāzmas sasniedza 35 m/s. Postošās brāzmas nogāza ap 200 koku, apgāza autobusu pieturas, norāva balkonus un jumta fragmentus, izsita logu rāmjus. Lidojošs metāla loksnes gabals izsita caurumu autobusā tieši tā kustības laikā. Stihija sabojāja desmitiem automašīnu un ēku, izraisot sastrēgumus uz ceļiem.
Spēcīga vētra skāra Omskas pilsētu, Krievija: nogāzti koki, bojātas ēkas un automašīnas
Bez elektrības palika veseli kvartāli, daļēji tika traucēta arī gāzes apgāde.
Vētras laikā cieta pieci cilvēki. Kāda sieviete guva traumas un piedzīvoja šoku, kad, izejot no ēkas, tieši blakus viņai nogāzās balkona daļa. Vēl četri cilvēki tika savainoti no krītošām konstrukcijām, kokiem un metāla elementiem, kas tika norauti no jumtiem.
3. jūlijā Habarovsku skāra ļoti spēcīga lietusgāze: 40 minūšu laikā pār pilsētu nolija gandrīz ceturtdaļa jūlija vidējās mēneša normas — 32 mm (jūlija vidējā mēneša norma — 137 mm).
Atsevišķos posmos redzamība samazinājās līdz dažiem metriem lietus “sienas” dēļ. Ielas, pagalmi un stāvlaukumi tika appludināti, automašīnas noslāpa spēcīgajās ūdens straumēs.
Brāzmains vējš, kas sasniedza 20 m/s, gāza kokus un žogus, norāva reklāmas stendus. Tūkstošiem iedzīvotāju palika bez elektrības.
Spēcīgs vējš Habarovskas pilsētā nogāza kokus un sabojāja elektropārvades līnijas, Krievija
Arī Habarovskas novada ziemeļos situācija bija saspringta: Nikolajevskā pie Amūras kopš jūlija sākuma jau bija nolijuši 73 mm nokrišņu, kamēr mēneša norma ir 57 mm.
Vēl pavisam nesen, no marta līdz jūnijam, Aizbaikāls slāpa nost mežu ugunsgrēku dūmos — liesmas nopostīja gandrīz 2,781 miljonu hektāru.
Tagad reģionu pārņēma lietusgāzes, izraisot plašus plūdus.
No 30. jūnija līdz 2. jūlijam Aizbaikāla novadā nolija līdz pat trim mēnešu normām: Usugļi ciemā — 116 mm, Karimskas pilsētciemā — 134 mm, Kurort-Darasunas pilsētciemā — 198 mm.
Izkaltušās upju un strautu gultnes dažās stundās pārvērtās par mutuļojošām straumēm, kas izskaloja tiltus, ceļus un izraisīja plašu applūšanu un postījumus.
Ūdens līmeņa celšanās Kučegeras upē pilnībā nogrieza Uļdurgas ciemu no ārpasaules: pavasarī tur bija nodegusi tilta konstrukcija, bet tagad applūda arī vienīgā piebraucamā ceļa daļa. Iedzīvotāji palika bez iespējas šķērsot upi, bez sakariem, interneta un pārtikas veikalos, un neatliekamās palīdzības auto nespēja piekļūt pacientiem.
Darasunas ciemā vietām ūdens līmenis sniedzās līdz jostasvietai.
Plūdi izskaloja upes gultni, un tā kļuva trīsreiz platāka par tiltu, kurš galu galā sabruka. Savukārt kāda māja zemes nogruvuma dēļ nonāca pašā kraujas malā.
Darasunas stacijā tika izskaloti Transsibīrijas maģistrāles sliežu ceļi — valsts galvenā dzelzceļa artērija. Vilcienu kustība tika uz laiku apturēta.
Lietusgāžu izpostītais dzelzceļš Darasunas stacijā apturēja vilcienu kustību vienā no nozīmīgākajiem Transsibīrijas maģistrāles posmiem Krievijā
Stihija sasniedza arī novada galvaspilsētu Čitu: lietusgāzes appludināja ielas, ceļi pārvērtās dubļu laukos, kur iestrēga automašīnas, bet vairākos rajonos pazuda elektrība.
Cilvēki, kuri piedzīvojuši smagas satricinājumus, piemēram, katastrofu Teksasā vai jebkuru citu dabas stihiju cer, ka viss ir beidzies un vairs nekad neatkārtosies.
Mēs esam pieraduši domāt, ka viss sliktais kādreiz pāriet un viss atkal kļūst labi. Taču šis nav tas gadījums.
Viss, ko mēs novērojam jau vairākas desmitgades, — ir tas, ka situācija tikai pasliktinās. Un pasliktinās katastrofāli.
Te arī slēpjas paradokss. Mūsu ir vairāk nekā 8 miljardi — starp mums ir daudz gudru, izglītotu cilvēku. Mums ir reāla iespēja izglābt planētu un saglabāt dzīvību. Ir zinātnieki, kas saprot notiekošā cēloņus un piedāvā risinājumus. Taču, diemžēl, daudzi cilvēki vienkārši nevēlas saskatīt draudus. Jo acīmredzamā atzīšana nozīmē sagraut savus plānus, cerības un priekšstatus par nākotni.
Tas pats attiecas arī uz daudziem zinātniekiem, politiķiem — tiem, kam sabiedrība ir uzticējusi risināt pieaugošo kataklizmu problēmu.
Draugi, vienkārši paskatieties uz pasauli. Mēs zinām no filmām un grāmatām, kas ir zombiju apokalipse, kad vīruss pārvērš lielāko daļu cilvēku zombijos un tikai daži paliek veseli.
Tad lūk, mēs dzīvojam šādā apokalipsē, kad pat it kā saprātīgi cilvēki runā muļķības par acīmredzamiem faktiem.
Un visas cerības paliek uz tiem dažiem “veselajiem”. Viņu, spriežot pēc tā, kādā pasaulē mēs dzīvojam, joprojām ir mazāk nekā “inficēto”. Jā, kādam šobrīd var šķist, ka izejas nav, bet tas nenozīmē, ka tās patiešām nav. Dažreiz šķiet, ka viss notiek tā, ka rokas nolaižas.
Bet ja mēs esam cilvēki, ja mēs gribam dzīvot, ja mēs saprotam un novērtējam dzīvību, tad kāpēc mums būtu jāpadodas? Kāpēc mums būtu jāpadodas kāda muļķības, tuvredzības dēļ? Kāpēc mums būtu jāatsakās no cīņas kāda stulbuma vai mantkārības dēļ? Vienkārši ņemt un novērsties?
Ja tev ir sirdsapziņa, tad kā tu turpmāk dzīvosi? Tie, kuri nav inficēti ar šo zombiju vīrusu, nedrīkst padoties. Ir jādzīvo pēc sirdsapziņas un nedrīkst atkāpties. Ja visiem kopā patiešām uz to tiekties, tad mēs varēsim pārvarēt visas mūsu sabiedrības krīzes, pat pašu bīstamāko — klimata krīzi.
Vienatnē mēs to nespēsim. Kopā - mēs varam ļoti daudz.
Atstāt komentāru