Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 12. līdz 18. februārim

Seismiskā aktivitāte uz planētas neatlaidīgi pieaug, taču turpina palikt bez pienācīgas zinātnes un pasaules sabiedrības uzmanības. Īpašas bažas izraisa dziļfokusa zemestrīces, kas rodas vairāk nekā 300 km dziļumā. Lasiet par to un citām klimata katastrofām, kas notikušas nedēļas laikā no 12. līdz 18. februārim.

Austrālija

Tropiskais ciklons “Zelija” strauji pastiprinājās no 1. līdz 5. kategorijai tikai vienas diennakts laikā. Par iemeslu kļuva tas, ka ciklons gandrīz 48 stundas iestrēga pie Austrālijas krastiem starp divām augsta spiediena zonām virs anomāli silta ūdens ar temperatūru, kas pārsniedza 32 °C.

Tropiskais ciklons “Zelija” pie Austrālijas krastiem

14. februārī “Zelija” skāra Pilbaras reģionu ar vēja brāzmām līdz 290 km/h un spēcīgām lietusgāzēm. Dažos apvidos trīs dienu laikā nolija 500 mm nokrišņu, kas izraisīja rekordlielus plūdus. Telferas pilsētā tikai vienas stundas laikā nolija 93 mm lietus — ārkārtīgi reta parādība šajā sausajā teritorijā. Rezultātā 63 Vorralongas kopienas iedzīvotāji tika evakuēti ar helikopteriem.

Daudzas reģiona ostas tika slēgtas, tostarp Porthedlenda, kas ir viens no pasaulē lielākajiem dzelzs rūdas eksporta centriem. Stihija sabojāja infrastruktūru, izgāza simtiem koku, sagrāva ēkas un nodarīja postījumus lauksaimniecībai.

Saūda Arābija

No 14. līdz 16. februārim spēcīga vētra ar krusu izraisīja strauju temperatūras pazemināšanos rietumu reģionos Saūda Arābijā. Vētra skāra pilsētas Taifu, Džidu, Meku, Medīnu, Al-Bahu un citas. 

Lietusgāzes izraisīja plūdus, bet brāzmainais vējš pacēla gaisā putekļus un smiltis. Sarkanajā jūrā viļņu augstums sasniedza 2 metrus. Savukārt Taifas pilsētā veidojās krusas upes.

Sliktie laikapstākļi izplatījās arī uz centrālajiem valsts rajoniem: cieta Rijādas, Al-Kasimas, Hāilas un Al-Džaufas apgabali. Visvairāk nokrišņu tika fiksēts Al-Kasimas reģionā. Al-Bukairijas pilsētā vienas diennakts laikā nolija 30 mm lietus, kas veido piecu mēnešu normu!

Valsts galvaspilsētā Rijādā tika iesaistīti vairāk nekā 6500 speciālisti, tostarp inženieri un strādnieki, kā arī aptuveni 1800 transportlīdzekļu un iekārtu operatīvai reaģēšanai.

Lieli plūdi, ko izraisījuši bagātīgi nokrišņi Rijādā, Saūda Arābija

Saūda Arābija ir viena no valstīm, kur pieaugošo kataklizmu izpausmes jau kļuvušas acīmredzamas. Varas iestādes saprot, ka jebkura vētra var nodarīt katastrofālas sekas, tāpēc preventīvi mobilizē ievērojamus resursus cīņai ar stihiju.

ASV

13. februārī atmosfēras upe skāra Kaliforniju, izraisot lietusgāzes, negaisu un viesuļvētru stipruma vēju. Dienvidu rajoni, ko nesen bija izpostījuši meža ugunsgrēki, cieta visvairāk. Augsne, kas bija pārklājusies ar biezu sodrēju kārtu, atgrūda lietus ūdeni gluži kā asfalts. Rezultātā, straujām ūdens straumēm plūstot pa apdegušajiem nogāzēm, veidojās dubļu lavīnas, zemes noslīdeņi un straujš upju līmeņa kāpums.

Mutuļojošas ūdens straumes brīvi izplūda rajonos, kas cietuši no nesenajiem spēcīgajiem ugunsgrēkiem Kalifornijā, ASV

Losandželosā, Pacifik Palisades rajonā, nokrišņi ar intensitāti līdz 25 mm stundā izraisīja ceļu applūšanu. Iedzīvotājiem tika ieteikts evakuēties.

Uz Pacific Coast Highway šosejas, starp Santamoniku un Malibu, veidojās zemes noslīdeņi. Malibu ugunsdzēsības dienesta transportlīdzekli ar darbinieku straumes ieskaloja okeānā. Par laimi, glābējs spēja izkļūt no automašīnas un ar nelieliem ievainojumiem sasniedza drošu vietu.

Lietusgāzes izraisīja plūdus visā štatā. Ziemeļkalifornijā daudzas šosejas nācās slēgt. Sjerra Nevadas kalnos stiprs sniegs un sarežģīti apstākļi Donnera pārejā lika uz laiku slēgt satiksmi uz starpštatu automaģistrāles I-80.

15.–16. februārī ASV dienvidaustrumos plosījās spēcīga vētra, kas skāra vairāk nekā 128 miljonus iedzīvotāju visā reģionā. Cieta Kentuki, Tenesī, Indiāna, Džordžija, Alabama, Rietumvirdžīnija, Ohaio un Virdžīnija. Stihija prasīja vismaz 10 cilvēku dzīvības.

Pēc stiprajām lietusgāzēm pilnībā applūdis kvartāls, ASV

Lielākie postījumi bija Kentuki štatā, kur vietām nolija 178 mm nokrišņu. Ūdens līmenis upēs sasniedza vēsturiskus rādītājus, applūda veseli kvartāli un vairāk nekā 300 ceļu.

Nerimstošais lietus izraisīja arī dubļu lavīnas, zemes noslīdeņus un akmeņu nogruvumus. Lieli akmeņi gāzās uz starpštatu automaģistrāles I-69.

Tenesī štatā spēcīga ūdens straume sagrāva daļu no Obajonas upes dambja, izraisot pēkšņus plūdus un liekot uzsākt steidzamu Rīvsas pilsētas un apkārtējo rajonu iedzīvotāju evakuāciju.

Vairāk nekā 330 000 patērētāju piecos štatos palika bez elektroapgādes.

Itālija

Itālijā novēroti dažādi ekstrēmi klimata notikumi.

Etnas vulkānā turpinās intensīva eksplozīvā aktivitāte. Lavas upe sasniegusi gandrīz 3 km garumu. Saskaroties ar sniegu, tā izraisīja spēcīgus tvaika izmešus, bet kūstošais ūdens aizplūda pa nogāzēm ielejā.

Etnas vulkāna lavas upe plūst lejup pa nogāzi, kausējot sniegu un radot spēcīgus tvaika izmešus, Itālija

No 12. februāra Katānijas Fontanarosas lidosta ik pēc dažām dienām tika daļēji slēgta sakarā ar redzamības pasliktināšanos, ko izraisīja vulkāniskie pelni.

No 14. februāra reģionā tika noteikts augstākais – sarkanais – aviācijas brīdinājuma kods. Neskatoties uz aizliegumu tuvoties lavai, tūkstošiem cilvēku metās pie izvirduma vietas, lai iegūtu iespaidīgus kadrus. Rezultātā šaurās ielas aizsprostoja automašīnas, traucējot ārkārtas dienestu pārvietošanos.

No 15. februāra supervulkāna Kampi Flegrei rajonā sākās jauns zemestrīču spiets. Līdz 19. februārim tika reģistrēti 647 satricinājumi.

Zemestrīču spiets Kampi Flegrei vulkāna rajonā, Itālija

Viens no spēcīgākajiem seismiskajiem notikumiem ar magnitūdu 3,9 šausmināja Neapoles iedzīvotājus, kuri skaidri sajuta spēcīgo satricinājumu. Poccuoli pilsētā, kas atrodas tieši supervulkāna kalderā, tika slēgtas skolas. Simtiem cilvēku baidījās atgriezties mājās un pavadīja nakti speciāli aprīkotās atklātās vietās.

13. februārī vētra Elbas salā pārsteidza iedzīvotājus ar savu spēku, ievērojami pārsniedzot meteorologu prognozes. Dažu stundu laikā vietām nolija vairāk nekā 120 mm nokrišņu, kas izraisīja pēkšņus plūdus. Viskritiskākā situācija izveidojās Portoferrajo komūnā.

Pēkšņi plūdi, kas sākās pēc vairāku stundu ilgām, stiprām lietusgāzēm Elbas salā, Itālija

Karburo rajonā tika izglābti bērni un skolotāji, kuri palika iesprostoti metru dziļā ūdenī skolas ēkā. Vēl 28 cilvēki tika iesprostoti applūdušās automašīnās, un viņus evakuēja ugunsdzēsēji, ūdenslīdēji un upju glābšanas dienesti.

Nākamajā dienā Galiano del Kapo pašvaldībā (Lečes provincē) un Ačireales pilsētā (Katānijas provincē) pēkšņi izkrita spēcīga krusa. Tās bija tik daudz, ka ielas pārvērtās par ledus upēm.

Blīvs krusas paklājs pilsētas ielās Lečes provincē, Itālija

Grieķija

Zemestrīces Santorīni salas rajonā neapsīkst. Aizvadītajā nedēļā, turpinoties seismiskajam spietam, vēl trīs Grieķijas salās Egejas jūrā tika ieviests ārkārtas stāvoklis:

• 6. februārī – Santorīni salā,
• 12. februārī – Amorgosas salā,
• 13. februārī – Anafi salā,
• 15. februārī – Iosas salā.

Zemestrīču spiets Egejas jūrā, Grieķija

Savukārt 18. februārī starp Santorīni un Amorgosas salām tika reģistrēti divi spēcīgi grūdieni ar 5,1 magnitūdu.

Kefalonijas salā Jonijas jūrā 13.–14. februārī bija nepieredzēti stipras lietusgāzes. Lietus bija tik intensīvs, ka dažu minūšu laikā viss applūda. Salas līdzenums pārvērtās par milzīgu ezeru. Divu dienu laikā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 150 mm, kas pārsniedza pusotra mēneša normu (februāra vidējā mēneša norma – 100 mm).

Iedzīvotājiem bija nepieciešamas laivas, lai nokļūtu mājās. Ģimenes ar bērniem, kas iekļuva ūdens lamatās savos transportlīdzekļos, staidzami gaidīja glābēju palīdzību. Daži ceļi tika slēgti sakarā ar zemes nogruvumiem. Plūdi sabojāja apkures iekārtas, kas galvenokārt atradās māju pagrabos, atstājot cilvēkus bez apkures aukstajā laikā.

Ūdens līmenis dzīvojamā mājā un uz ielas plūdu laikā Kefalonijas salā, Grieķija

Kefalonijas iedzīvotājs, kurš tur nodzīvojis vairāk nekā 40 gadus, atzina, ka nekad agrāk nebija redzējis tik lielus plūdus uz salas un ūdens vēl nekad nebija pacēlies tik augstu – līdz 1,5 metriem. Cilvēku izmisums pieaug, jo pēc speciālistu aplēsēm ūdens var saglabāties vēl aptuveni divus mēnešus.

Krievija

Daži Altaja Republikas iedzīvotāji Krievijā 15. februāra rītā pamodās no tā, ka sienas drebēja, gultas kratījās un lustras šūpojās. To izraisīja zemestrīce ar magnitūdu 6,4, kas, pēc Altaja-Sajānu filiāles Vienotā ģeofizikas dienesta RAN datiem, notika plkst. 8:48 (LT) 28 km attālumā no Koš-Agačas ciema.

Četros ciemos radās ūdensapgādes traucējumi, tāpēc nācās organizēt ūdens piegādi. Īslaicīgi pazuda elektrība. Tika atcelti masu pasākumi un nodarbības skolās.

Zemestrīci sajuta vairākās Sibīrijas reģiona daļās: Tivas, Hakasijas, Altaja republikās, kā arī Altaja un Krasnojarskas novados, Novosibirskas un Kemerovas apgabalos.

Piemēram, Barnaulas pilsētā grūdieni bija jūtami pat ēku apakšējos stāvos.

Šī seismiskā notikuma atbalsis tika reģistrētas arī Kazahstānā, Mongolijā un Ķīnā.

18. februārī Koš-Agačas rajonā, 4,3 km attālumā no Beltiras ciema, plkst. 13:05 (LT) notika vēl viena, mazāk spēcīga zemestrīce ar magnitūdu 3,0.

Dziļfokusa zemestrīces

No 2025. gada 1. janvāra līdz 19. februārim reģistrētas vismaz 123 dziļfokusa zemestrīces ar magnitūdu virs 4,0 Itālijas, Japānas, Krievijas, Filipīnu, Indonēzijas, Fidži un citu reģionu teritorijās. 

Dziļfokusa zemestrīces nav pats tipiskākais seismiskās aktivitātes veids, un tradicionālā zinātne tās vēl aizvien nav pietiekami izpētījusi. Tas ir tāpēc, ka šīs zemestrīces notiek tik lielos dziļumos, kur mantijas materiāls ir plastisks, un tur vienkārši nav nekā, kas varētu lūzt, kā notiek parastu zemestrīču laikā.

Kāpēc tad šīs parādības rodas un kāpēc tās šobrīd ir tik bīstamas?

Magma miljardiem gadu saglabāja stabilu temperatūru. Taču tagad kosmiskās ietekmes rezultātā Zemes kodols saņem papildu enerģiju, kas pārvēršas siltumā un sakarsē mantiju. Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka okeāns vairs nepilda savu dzesēšanas funkciju. Tāpēc enerģija neizdalās no mantijas, kā vajadzētu, bet gan tur uzkrājas. Rezultātā magma kļūst vēl karstāka un šķidrāka, un centrbēdzes spēku ietekmē tā sāk celties uz virsu. Ceļoties augšup, magma sastop v

ēsākas straumes, un to sadursme izraisa kavitācijas sprādzienus. Šo sprādzienu jauda ir salīdzināma ar miljoniem kodolbumbu. Pēdējā laikā šādu sprādzienu skaits pieaug ģeometriskā progresijā.

Dziļfokusa zemestrīču skaita pieauguma dinamika kopš 1979. gada

Turklāt pieaug ne tikai šo zemestrīču biežums, bet arī to magnitūda.

Tas palielina slodzi uz Zemes garozu, kas izraisa spēcīgākas un biežākas zemestrīces.

Īpaši satraucoši ir tas, ka šie procesi paši sevi pastiprina – katrs nākamais notikums rada apstākļus jauniem satricinājumiem, paātrinot kopējo sistēmas destabilizāciju.

Tik krasas pārmaiņas Zemes ģeofiziskajos procesos nav kaut kas tāds, kam cilvēce vienkārši var pielāgoties un turpināt dzīvot kā līdz šim. Mēs saskaramies ar fundamentālām pārmaiņām visas klimata sistēmas mērogā, tāpēc arī pieeja šai problēmai ir jāpielāgo atbilstoši – no tā ir atkarīga mūsu nākotne.

Šī raksta videoversiju var skatīties šeit: