Mēs arvien biežāk redzam to, kas vēl nesen šķita neiespējami.
Pusmetru dziļas krusas upes Spānijā. Traģēdija ar tūristiem Turcijas debesīs. Taifūna dīvainā uzvedība Āzijā.
Vētras Krievijā sasniedz jaunu līmeni – vēja ātrums pielīdzināms tropiskajiem cikloniem. Savukārt ASV ūdens straumes aizrauj automašīnas kopā ar cilvēkiem – ir vairāk nekā desmit bojāgājušo.
Kas izraisa šo dabas anomāliju virkni? Šajā rakstā – paši dramatiskākie notikumi nedēļā no 11. līdz 17. jūnijam 2025. gadā un to iespējamie cēloņi, par kuriem oficiāli nerunā.
Kopš 13. jūnija spēcīgas vētras ar stiprām lietusgāzēm un krusu piemeklēja Saragosas un Tervelas provinces Spānijas ziemeļaustrumos. Saragosas pašvaldībā nokrišņu daudzums sasniedza līdz pat 35 litriem uz kvadrātmetru.
Lietusgāžu rezultātā vairākās pilsētās tika traucēta elektroenerģijas un ūdens piegāde – visvairāk cieta Azuara, Moivela, Letuksa, Herrera de los Navarros, Viljarde Losanavarrosa, Azaila un Vinasite.
Pēkšņais upju ūdens līmeņa kāpums pārvērta Azuaras ielas par mutuļojošām straumēm. Ūdens nāca tik strauji, ka cilvēki tik tikko paspēja paglābties uz māju jumtiem. Dažas ģimenes, jo īpaši ar bērniem un vecāka gada gājuma cilvēkiem, nonāca lamatās paši savās mājās, no kurienes glābēji evakuēja viņus.
Spēcīgu lietavu dēļ appludinātas dzīvojamās mājas Spānijā
Kādā medicīnas centrā ārsts viens pats bija iesprostots telpā, kur tumsā stāvēja ūdenī līdz kaklam un tā pavadīja trīs stundas. Tikmēr medmāsa atradās citā gandrīz līdz griestiem applūdušā telpā un neveiksmīgi centās izsist stiklu, lai izkļūtu ārā. Par laimi, glābēji ieradās savlaicīgi.
Pat vairākas dienas pēc dabas stihijas dažas Azuaras ielas joprojām bija gandrīz neizstaigājamas. Tiltu un ceļu remonts, kas tika bojāts vētru un stipro lietavu dēļ, pēc provizoriskiem aprēķiniem varētu ilgt līdz pusgadam un izmaksāt apmēram sešus miljonus eiro, kā paziņoja Aragonas reģiona sabiedrisko darbu ministrs Oktavio Lopess.
15. jūnijā stihija skāra arī Alvasetes provinci Spānijas dienvidaustrumos.
Saskaņā ar Spānijas Valsts meteoroloģijas aģentūras (AEMET) datiem La Rodas municipalitātē 15 minūšu laikā nolija 3,5 mēnešu lietus norma jeb 70 mm nokrišņu (vidējā jūnija mēneša norma ir 22,6 mm).
Lietusgāzes pavadīja spēcīga krusa, vietām ar graudiem līdz pat 7 cm diametrā. Ielas pārpludināja krusas straumes līdz 50 cm dziļumā, kas viegli aizskaloja automašīnas un atkritumu konteinerus.
Spēcīgs lietus ar krusu appludināja pilsētas ielas La Rodas municipalitātē, Alvasetes provincē, Spānija
Simtiem kilogramu ledus sabojāja dzīvojamās mājas, pilsētas infrastruktūru un aizdambēja kanalizācijas caurules. Cieta arī daudzi lauksaimniecības kultūraugi, tostarp graudaugi, vīnogas un mandeles.
15. jūnija rītā Turcijas Aksarajas provincē notika incidents: divi gaisa baloni, kas pacēlās gaisā no Ihlaras ielejas – vienas no pazīstamākajām un populārākajām tūristu zonām Turcijā – zaudēja vadību un viens pēc otra nogāzās zemē.
Gaisa balons, kurā atradās tūristi, zaudēja vadību un nogāzās zemē Aksarajas provincē, Turcija
Pēc aculiecinieku teiktā, gaisa baloni vispirms sāka šūpoties gaisā, tad strauji zaudēja augstumu un nekontrolēti nogāzās zemē.
Pirmā avārija notika Gēzlūkuju ciema tuvumā. Smagās nosēšanās rezultātā pilots gāja bojā uz vietas. 19 pasažieri tika ievainoti, divi no viņiem guva smagas traumas.
Otrās avārijas rezultātā, kas notika Belisirmas tuvumā, 12 tūristi guva vieglus savainojumus.
Saskaņā ar Aksarajas gubernatora sniegto informāciju avāriju sākotnējais iemesls bija straujas laika apstākļu izmaiņas un vēja pastiprināšanās.
Saistībā ar traģēdiju visi gaisa balonu lidojumi reģionā ir uz laiku apturēti, savukārt jūnija beigās plānotais festivāls ir pārcelts.
Naktī uz 12. jūniju Centrālo Teksasu, ASV, pārņēma stipras lietusgāzes, izraisot vienus no postošākajiem plūdiem pēdējo desmitgažu laikā.
Spēcīgākais stihijas trieciens tika Sanantonio – vienai no lielākajām Teksasas pilsētām. Tur dažu stundu laikā nolija 150 mm nokrišņu (salīdzinājumam – vidējā jūnija norma ir 79,3 mm), no kuriem gandrīz 100 mm nolija vienas stundas laikā.
Īpaši kritiska situācija izveidojās pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Sanantonio upē ūdens līmenis strauji paaugstinājās – no 1 līdz 7,6 metriem tikai divu stundu laikā, kas pielīdzināms plūdu ātrumam tropisko viesuļvētru laikā.
Ūdens straumes aizskaloja automašīnas. Desmit cilvēki tika atrasti, pieķērušies pie kokiem, pusotru kilometru no vietas, kur viņus aizrāva straume. 13 cilvēki zaudēja dzīvību – lielākā daļa no viņiem nepaspēja izkļūt no savām autoamašīnām, kuras sagūstīja spēcīga straume.
Arī blakus apgabalos notika plaši plūdi, kā rezultātā slēdza desmitiem ceļu, tiltu un pāreju.
Postoši plūdi, kas prasīja cilvēku dzīvības, Teksasas štats, ASV
Lietusgāzes pavadīja spēcīgi negaisi un tornādo.
11. jūnijā Tjumeņas apgabala Berjozovas rajonu skāra spēcīga vētra ar lietusgāzēm, krusu un vēju līdz 25 m/s. Īpaši cieta Berjozovas ciemats. Tikai aptuveni 10 minūšu ilgā stihijas plosīšanās beidzās ar māju, administratīvo ēku bojājumiem, nogāztiem kokiem un izpostītiem bērnu rotaļu laukumiem. Trieciena rezultātā no jumta tika norauta metāla loksne, kas traumēja bērnu.
Vietējie iedzīvotāji norāda, ka savas dzīves laikā šajā apvidū nekad nav pieredzējuši tik spēcīgu vētru.
12. jūnijā Krievijas dienvidu reģionus pārņēma ārkārtīgi nelabvēlīgi laika apstākļi. Cieta Stavropoles un Krasnodaras novadi, kā arī Ziemeļkaukāza republikas.
Čečenijas Republikā un Dagestānā viesuļvētra sasniedza ātrumu 40 m/s. Vairāk nekā 100 apdzīvotu punktu palika bez elektrības. Ēku jumti, koki un reklāmas stendi neizturēja stihijas spēku.
Kaspijskā, Dagestānas Republikā, sabruka “Anži Arena” skatuve.
Šali, Čečenijas Republikā, trīs cilvēki gāja bojā vēja sagrautas sienas dēļ un vēl divi cilvēki cieta.
Ingušetijā vējš ar ātrumu līdz 35 m/s sabojāja elektropārvades līnijas un skolu, slimnīcu un dzīvojamo māju jumtus. 10 000 mājas palika bez elektrības. Iznīcināti gandrīz 2000 ha sējumu.
Vēja brāzmas norāvušas jumtu daudzstāvu ēkai Ingušijas Republikā, Krievija
Daļa Vladikavkāza pilsētas palika bez karstā ūdens, jo vētras laikā apstājās apkures katlu darbība.
Baksānā un Čegemē, Kabardinas-Balkarijas Republikā, nokrita krusa vistas olas izmērā.
Stavropoles un Kislovodskas ielas, Stavropoles novadā, pārvērtās intensīvās straumēs – dažas automašīnas nogrima zem ūdens.
Stiprais lietus appludināja ielas Stavropolē, Krievijā, – pilsētas ceļi pārvērtās par upēm
Esentuki teritorijā pēc lietusgāzēm astoņas apakšstacijas izgāja no ierindas – vairāki rajoni palika bez elektrības.
Krasnodaras novadā krusa izkrita Ustjlabinskas, Severskas, Krimas, Labinskas un Mostovskas rajonos. Īpaši smagi cieta Stavropoles ciems, kur no debesīm izkrita krusas graudi tenisa bumbiņas izmērā. Pēc aculiecinieku stāstītā, ledus gabali lauza koku zarus un iznīcināja dārzus.
Pēc dažām dienām, 15.–16. jūnijā, ārkārtīgi nelabvēlīgi laikapstākļi skāra Melnās jūras piekrasti.
Anapā izkrita lielgraudu krusa ar diametru līdz 3 cm, bojājot augļu un dārzeņu dārzus.
Novorosijskā lietusgāze appludināja ceļus.
Visvairāk cieta Soči. 15. jūnijā Kimčai ciematā nolija vairāk nekā mēneša norma — 106,6 mm (vidējā mēneša norma ir 106 mm).
Lietusgāzes appludināja Sočus, pārvēršot kūrortpilsētu par katastrofas zonu, Krievija
Kūrorta sezonas karstumā tika slēgtas pludmales. Vietām pilsētas ielās ūdens līmenis pakāpās gandrīz līdz 2 metriem – straume aizrāva automašīnas, tika appludinātas mājas un veikali.
Mamaiskas pārejas nogāzes rajonā notika nogruvums – ceļu aizšķērsoja milzīgi akmeņi un koki.
Dagomisas ciematā lietusgāžu dēļ Iras upe izgāja no krastiem un appludināja daļu federālās šosejas A-147 Džubga-Soči, izraisot kilometriem garus sastrēgumus.
16. jūnijā kalnos, kūrortā «Roza Hutor», izkrita sniegs, un temperatūra pazeminājās līdz 0 °C.
Tajā pašā dienā Habarovskas novadā – Komsomoļskas, Soļnečnijas un Poļinas Osipenko vārdā nosauktajos rajonos – bija spēcīga krusa.
Galičnojes ciemā krusas graudi, kas bija lielāki par vistas olu, sabojāja mājas, siltumnīcas, automašīnas un iznīcināja ražu. Zemi klāja līdz pat 15 cm biezs ledus slānis, iedzīvotāji tīrīja ielas ar lāpstām. Aculiecinieki ziņoja, ka dabas stihija ar tik lielu spēku nebija bijusi vairāk nekā 50 gadus.
Lielgraudu krusa izkrita Habarovskas novadā, Krievija
Kamēr daudzi valsts reģioni cieta no anomālām lietusgāzēm, desmit Rostovas apgabala rajonos – Azovas, Belokalitvinskas, Verhņedonskas, Veselovskas, Zernogradas, Oktjabrskas, Semikarakorskas, Saļskas, Cimļanskas un Čertkovas – izsludināja ārkārtas stāvokli sausuma dēļ.
Cieta vairāk nekā 500 000 hektāru sējumu. No tiem vairāk nekā 60 000 hektāru lauksaimniecības zemju pilnībā gāja bojā.
Naktī uz 14. jūniju Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu Kinšasu skāra spēcīgas lietusgāzes, kas iedzīvotājiem bija absolūts pārsteigums, jo valstī lietus sezona jau bija beigusies un sācies sausais periods.
Katastrofāli plūdi appludināja Kinšasu, KONGO DR
Tikai sešu stundu laikā izkrita 90 mm nokrišņu, kas pārsniedz diennakts normas pat pašās lietainākajās gada dienās.
Lietusgāzes izraisīja plūdus un nogruvumus, radot ievērojamus materiālos un infrastruktūras zaudējumus visās galvaspilsētas kopienās. Izskaloti ceļi, sagrautas ēkas, bojāti tilti – tā ir tikai daļa no stihijas radītajām sekām. Daudzi metropoles rajoni palika bez elektrības. Matetes komūnā pilnībā appludināja vairāk nekā 500 māju.
Diemžēl neiztika bez cilvēku upuriem. Lembas rajonā ūdens straume sagrāva sienu, nogalinot laulāto pāri, bet viņu pieci bērni brīnumainā kārtā izdzīvoja.
Kopumā stihija laupīja 30 cilvēku dzīvības. Vairāk nekā 36 000 palika bez pajumtes, un kopējais cietušo skaits sasniedza 70 000.
“Vutip” kļuva par pirmo taifūnu sezonā un uzreiz nodemonstrēja daudz netipisku rādītāju. Tas izveidojās Dienvidķīnas jūrā, lai gan parasti taifūni veidojas pie Filipīnu krastiem.
Ķīnā “Vutip” atnesa postošas sekas valsts dienvidu reģioniem: taifūna ietekmē nonāca Hainaņas, Guandunas, Guansji, Džjansi, Džedzjanas, Hunanas un citas provinces.
Ķīna cieta taifūna “Vutip” izraisītos plūdos – ūdens appludināja pilsētas un dzīvojamās mājas
Naktī uz 13. jūniju tas ar tropiskās vētras spēku skāra Hainaņas provinces Dunfanas piekrasti.
Sanjas apgabalā, Hainaņas salā, nolija 664,8 mm nokrišņu.
Valstī 83 upēs ūdens līmenis pakāpās virs kritiskajām atzīmēm.
Lietugāzēm un plūdiem sekoja zemes nogruvumi un dubļu straumes. Naktī uz 14. jūniju nogruvums notika Šapo ciematā, Lučuaņas apgabalā, Guansji provincē. Diemžēl trīs cilvēki tika apbērti ar zemi un gāja bojā.
Eksperti norādīja, ka šogad pirmais taifūns izveidojās jūnijā, kas ir 2,5 mēnešus vēlāk nekā parasti.
Saskaņā ar Centrālās meteoroloģiskās observatorijas datiem pirmais sezonas taifūns vidēji veidojas 25. martā. Tomēr Ķīnas teritorijai “Vutip” bija salīdzinoši agrs notikums, jo statistiski vidējais laiks, kad “pirmais taifūns” iznāk krastā, ir 27. jūnijs.
Vjetnamā, neskatoties uz to, ka taifūns nesasniedza valsts krastus, tā rietumu perifērija no 11. līdz 13. jūnijam izraisīja stipras lietusgāzes centrālajās provincēs.
12. jūnijā Bačmas nacionālajā parkā, Tuatjenhu provincē, vienas diennakts laikā nolija 884 mm nokrišņu, kas kļuva par rekordu kopš 1976. gada.
Taifūns “Vutip” izraisīja plašus plūdus Vjetnamā
Dažas meteoroloģiskās stacijas sešu stundu laikā fiksēja vairāk nekā 300 mm lietus.
Saskaņā ar Vjetnamas Nacionālā hidroloģiski meteoroloģiskā prognozēšanas centra datiem ūdens līmenis centrālā reģiona upēs šī gada jūnijā sasniedza augstāko rādītāju pēdējo 30 gadu laikā.
Tika appludinātas vairāk nekā 3500 mājas un 88 000 ha lauku. Desmitiem posmu uz nacionālajām un provinces automaģistrālēm bija izskaloti un applūduši. Diemžēl 11 cilvēki gāja bojā plūdu dēļ (pēc 14. jūnija datiem).
Tropiskā vētra “Vutip” tiešā veidā neskāra arī Taizemi, taču atnesa uz valsti lietusgāzes un stipru vēju, izraisot postījumus vairākās provincēs: Jasothonā, Sakonahonā un Tratā.
Taizeme cieta no plūdiem pēc lietusgāzēm, ko izraisīja tropiskā vētra “Vutip”
No 12. jūnija lietusgāzes izraisīja augsnes eroziju un ceļu bojājumus. Daudzās mājās sabruka sienas, plūdu ūdeņi appludināja dzīvojamos rajonus. Pēkšņie plūdi nodarīja smagus zaudējumus lauksaimniecības zemēm un saimniecībām.
14. jūnijā traģēdija notika Klong Ona ciemā, Bo Rai apriņķī Tratas provincē: spēcīgas vētras laikā koks uzkrita uz mājas un pilnībā sagrāva to. Iekšā atradās 10 gadus vecs zēns, kurš gāja bojā zem drupām.
Laosa un Kambodža arī cieta tropiskās vētras “Vutip” ietekmē. Trīs dienas ilgas stipras lietusgāzes izraisīja plašus plūdus, kas appludināja mājas un laukus. Daudzi ceļi tika izskaloti un kļuva neizbraucami.
Tropiskā vētra “Vutip” izprovocēja stiprus plūdus Kambodžā
Kāpēc tagad tik strauji pieaug dabas katastrofu skaits? Pirmais un galvenais iemesls ir astronomiskais cikls, kurā Saules sistēma iekļūst ik pēc 12 000 gadu. Šajā laikā visi tās objekti, tostarp Zeme un pat Saule, saņem papildu enerģiju no ārējās kosmiskās ietekmes.
Šī pārmērīgā enerģija vēl vairāk uzsilda mūsu planētas kodolu, kā rezultātā dzīlēs pastiprinās izkausētās vielas kustība, magma sāk aktīvi celties augšup, pieaug tektoniskie un vulkāniskie procesi, okeāni pārkarst, bet atmosfēra kļūst mitrāka un nestabilāka.
Tas viss izraisa ķēdes reakciju – no tā rodas zemestrīces, laikapstākļu anomālijas un straujas klimata pārmaiņas, ar kurām mēs saskaramies arvien biežāk.
Daudzi no šiem notikumiem ir jauni cilvēcei, un mūsdienu zinātne nespēj pietiekami ātri reaģēt uz to apmēriem un straujo pieaugumu.
Mēs saskaramies ar procesiem, kādu agrāk nebija, tāpēc ir nepieciešamas citas pieejas. Tikai apvienojot zināšanas un pūles no visas pasaules, varēs atrast reālus risinājumus. Zinātnei jāspēj pēc iespējas ātrāk pielāgoties un adekvāti reaģēt uz jauniem izaicinājumiem.
Pirmie soļi šajā virzienā jau ir sperti: metodes un tehniskie risinājumi, kas izstrādāti un pārbaudīti Sibīrijā, un ko piedāvājusi zinātniskā kopiena ALLATRA, ir pierādījuši savu efektivitāti un spēj tuvāko gadu laikā mazināt un stabilizēt klimata katastrofu pieaugumu uz planētas.
Taču tikai no cilvēkiem ir atkarīgs, vai šīs tehnoloģijas tiks ieviestas cilvēces labā.
Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit:
Atstāt komentāru