Klimatisko katastrofu apskats uz planētas no 2025. gada 30. aprīļa līdz 6. maijam

2025. gada maija pirmās dienas bija šoks miljoniem cilvēku visā pasaulē. Stihija nesaudzē ne megapoles, ne ciematus. Krusa, sniegs, tornādo, smilšu vētras - tas viss notika tikai nedēļas laikā, no 2025. gada 30. aprīļa līdz 6. maijam.

Kas notiek ar laikapstākļiem un kā pietrūkst cilvēcei, lai pārvarētu klimata krīzi?

Francija

3. maijā vētra ar krusu, intensīvām lietavām un vēju brāzās pār Franciju. Vietām krusas graudi bija līdz 4 cm lieli. Lai gan notikums ilga tikai dažas minūtes, tas izraisīja transporta darbības traucējumus dažās Ildefransas reģiona daļās.

Francijā izkritusi lielgraudu krusa

Monso parkā, Parīzē, tika fiksēta vēja brāzma ar ātrumu 90 km/h un temperatūras kritums no 27 līdz 15 °C tikai dažās minūtēs. Plūdu dēļ pilsētas ielās sakrājušies atkritumi, bet vairākas metro stacijas – Alma-Marceau, Voltaire, Porte de Champerret –uz laiku slēgtas.

Vētras dēļ Parīzes-Šarla de Golla starptautiskajā lidostā tika kavēti un atcelti reisi.

Tik spēcīgu vētru izprovocēja anomāli karstais laiks, kas tika novērots iepriekšējā dienā. 1. maijā maksimālā temperatūra pakāpās līdz +29,4 °C, bet 2. maijā līdz +28,7 °C, kas būtiski pārsniedz šī gadalaika normu (Tvid. max = +20,2 °C).

Lai gan sinoptiķi brīdināja par nelabvēlīgiem laikapstākļiem šajās dienās, reālais stihijas vēriens bija negaidīts. Parīzes iedzīvotāji, kas bija pieraduši pie pavasara lietavām, nebija gatavi tik spēcīgam dabas triecienam.

Viens no viņiem sacīja: “Ja jūs domājat, ka, atrodoties pilsētā, jūs esat drošībā, tad pietiek ar 15 minūtēm, lai viss apgrieztos ar kājām gaisā.”

Krievija

Centrālo Krieviju pārklāja anomāli spēcīgs maija sniegputenis.

Stihijas varā bija Maskavas, Jaroslavļas, Tveras, Ņižņijnovgorodas, Vladimiras un Ivanovas apgabali.

Īpaši cieta Maskavas apgabals. Maskavā 1. maijā pārspēts diennakts nokrišņu daudzuma rekords 116 gadu laikā - nolijuši 27,6 mm nokrišņu. Iepriekšējais rekords — 20,6 mm (1909. g.).

Savukārt naktī uz 2. maiju izkrita 20 cm sniega.

Neizturējuši slapjā sniega smagumu, lapotnē jau tērptie koki sāka masveidā krist – tika nogāzti vairāk nekā 2500 koki.

Maija sniegputenis Krievijā: nolauzti un nogāzti koki pēc negaidītas ziemas atgriešanās

Nogāztie koki bloķēja dzelzceļa sliedes, izraisot vairākas stundas ilgu kavēšanos 60 elektrovilcieniem un vairākiem tālsatiksmes vilcieniem. Tāpat tika bojātas gandrīz 200 automašīnas, atslēgti 237 elektropārvades līniju posmi un 4400 transformatoru apakšstacijas.

Bez elektrības palika vairāk nekā 800 apdzīvoto vietu. Atjaunošanas darbus apgrūtināja nepieciešamība ne tikai novērst elektropārtraukumus, bet arī būvēt jaunas elektropārvades līnijas.

Dažos rajonos cilvēki pavadīja vairāk nekā 4 diennaktis bez apkures, ūdens un sakariem, gatavojot ēdienu uz gunskuriem un sildoties automašīnās. 

6. maijā Altaja Republiku skāra tornādo, kas šai vietai ir netipiski. Vietējie iedzīvotāji bija šokēti notiekošā dēļ, kad virpulis sāka veidoties tieši virs viņu māju jumtiem Jogaha ciemā Turočakskas rajonā.

Tornādo atstāja postījumus Jogaha ciemā Turočakskas rajonā, Altaja Republika

Tālāk tornādo virzījās uz mežu, kur nogāza simtiem koku.

Indija

2024. gada 2. maija rītā galvaspilsētas reģionu Deli piemeklēja pēkšņa un postoša vētra, kuru pavadīja spēcīgas lietusgāzes un vēja brāzmas līdz pat 80 km/h. Vētra radīja haosu, postījumus un prasīja cilvēku dzīvības.

Najafgarh pilsētā vētras laikā ar saknēm izrauts koks nogāzās uz mājas, nogalinot sievieti un viņas trīs bērnus. Vēl viens cilvēks gāja bojā no elektriskās strāvas trieciena, mēģinot patverties no lietus.

Lietusgāžu intensitāte izrādījās nepieredzēta: 2. maijā diennakts laikā galvaspilsētā nolija vairāk nekā trīs mēneša nokrišņu normas — 77 mm, pie mēneša vidējās normas maijā — 24,7 mm.

Stihijas plosīšanās izraisīja nopietnus traucējumus transporta darbībā. Deli lidostā tika aizkavēti aptuveni 200 avioreisu, bet kokiem krītot uz dzelzceļa sliedēm, tika traucēta vilcienu satiksme. Megapoles daudzu rajonu ielas tika applūdinātas.

Vētras pēkšņums un mērogs nesagatavotus pārsteidza ne tikai iedzīvotājus, bet arī valsts sinoptiķus. Pēc viņu teiktā, lai gan nokrišņu iespējamība tika prognozēta, neviens negaidīja vētru ar tik lielu spēku. Turklāt šādas intensitātes negaiss šajā gadalaikā Indijas ziemeļos ir ļoti rets.

Indijā spēcīgās vētras laikā koks uzkritis automašīnai un sabojājis to

Brīdinājums par tuvojošos stihiju tika izsūtīts plkst. 2:30 no rīta, kad lielākā daļa cilvēku vēl gulēja un neredzēja to.

Indijas meteoroloģijas pārvalde tik spēcīgo un negaidīto vētru skaidroja ar reģionam ārkārtīgi reto meteoroloģisko faktoru apvienojumu - vienlaicīgu mitruma pieplūdumu no Arābijas jūras un Bengālijas līča.

Afganistāna

2. maijā lietusgāzes izraisīja pēkšņus plūdus un zemes nogruvumus Afganistānas Badahsanas provincē. Īpaši cieta Baharakas un Džirmas apgabali.

Stihija izpostīja aptuveni 170 mājas, sabojāja ceļus un ūdensapgādes sistēmu, atstājot cilvēkus bez dzeramā ūdens. Spēcīgās straumes aiznesa automašīnas, iznīcināja vairāk nekā 800 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un dārzus. Bojā gāja ap 300 lopu.

Pēkšņu plūdu sekas Badahsanas provincē, Afganistāna

Pēc vietējā iedzīvotāja teiktā, cilvēkiem no īpašuma pāri palicis vienīgi tas apģērbs, kas bija mugurā.

Plūdi aizšķērsoja ceļu, kas savieno provinces galvaspilsētu Feizābadu ar Baharakas rajonu.

Džirmas apgabalā vismaz divi cilvēki gāja bojā, vēl trīs ievainoti.

ASV

Visu nedēļu Amerikas Savienotās Valstis bija postošu vētru varā.

30. aprīlī spēcīgākie negaisi pāršalca desmit štatus, sākot no Teksasas un beidzot ar Ņujorku. Oklahomā stihijas dēļ tika slēgtas autotrases. Spēcīgās lietusgāzes kļuva par pēkšņu plūdu cēloni. 

Vevokas pilsētiņā upju un strautu līmenis sasniedzis tiltus, bet spēcīgās straumes ar saknēm izrāva lielus ozolus. Šāda mēroga plūdi šeit nav pieredzēti jau daudzus gadus.

Spēcīgas lietusgāzes izraisīja plūdus Misūri štatā, ASV

Vairākos Lotonas pilsētas rajonos tika izsludināta evakuācija. Potavatomijas un Linkolnas apgabalos Oklahomas štatā plūdi prasīja divu cilvēku dzīvības.

Oklahomas štata galvaspilsētā Oklahomasitijā aprīlis kļuva par vislietaināko mēnesi novērojumu vēsturē — kopš mēneša sākuma tur nolija vairāk nekā 300 mm nokrišņu ierasto 100 mm vietā. 

Vētra izraisīja traucējumus aviopasažieru satiksmē. Vien starptautiskajā Dallasas-Fortvertas lidostā Teksasas štatā tika atcelti simtiem reisu.

2. maijā vēja brāzmas ar ātrumu virs 100 km/h un līdz 6 cm liela krusa nodarīja postījumus Misisipi, Alabamā, Tenesī un Kentuki. 2. maija rītā bija vairāk nekā 350 vētru brīdinājumi, tostarp 12 par tornādo un 38 par pēkšņiem plūdiem.

Džordžijā daļēji iebrukušais ēkas jumts traumēja četrus cilvēkus. Savukārt Luiziānas štatā, netālu no Ņūorleānas, tornādo šķērsoja dzīvojamos rajonus.

5. maijā Teksasā, Brenhemas kopienā, notika traģēdija — ūdens straume aiznesa 10 gadus vecu meiteni, kura atgriezās no skolas mājās. Diemžēl viņu neizdevās glābt. Savukārt Kolivilā zibens izraisīja ugunsgrēku dzīvojamā mājā, trīs cilvēki cieta.

6. maijā dažviet Teksasā un Luiziānā izkrita liela krusa, vietām pat līdz 8 cm diametrā.

Teksasas ziemeļu lauku apvidū stiprais vējš sabojāja vēja turbīnas un tuvējo lidostu.

Meteorologi šādus ilgstošus un postošus laikapstākļus skaidro ar īpašu atmosfēras parādību — augstspiediena apgabala iespiešanos starp diviem zema spiediena reģioniem. Šādu atmosfēras bloķēšanu sauc par Omega bloķētāju, jo spiediena kartē tā forma atgādina grieķu burtu Ω. Šis fenomens neļauj laikapstākļu sistēmām virzīties tālāk, kā rezultātā rodas ilgstošas vētras.

Pēc lietusgāzēm Tenesī štatā applūdusi degvielas uzpildes stacija, ASV

Lai gan šādi atmosfēras slazdi parasti notiek pavasarī, tik spēcīgas epizodes maija sākumā, pēc meteorologu vērtējuma, ir ārkārtīgi reta un bīstama parādība.

Meksika

Tāds pats laikapstākļu vilnis skāra kaimiņvalsti Meksiku. 1. maija vakarā Nuevoleonas štatu skāra postoša lietusgāze ar anomāli lielu krusu.

Īpaši cieta Sjenegas de Floresas un Salinas-Viktorijas pašvaldības.

Sjenegas de Floresas pašvaldībā izkrita līdz 7 cm lieli ledus gabali, sabojājot desmitiem automašīnu un izsitot māju jumtus.

Lielgraudu krusa Meksikā nodarījusi būtiskus postījumus

Daudzi iedzīvotāji palika ar izsistiem logiem un neplānotiem izdevumiem, jo apdrošināšanas kompānijas ne vienmēr sedz krusas izraisītos postījumus. Šāds notikums reģionā, kur parasti novēro mazāk intensīvus nokrišņus, ir retums.

Tuvie Austrumi

30. aprīlī tika fiksēts rets un vērienīgs meteoroloģisks notikums — plaša putekļu vētra aptvēra deviņas Tuvo Austrumu valstis: Palestīnu, Jordāniju, Ēģipti, Sīriju, Libānu, Irāku, Kuveitu, Kataru un Saūda Arābiju.

Sakarsušais gaiss no dienvidiem paaugstināja gaisa temperatūru par 8–12 °C virs normas, bet vēja brāzmas, kas sasniedza 70 km/h, pacēla milzīgus putekļu mākoņus. Tas izraisīja satiksmes traucējumus un radīja nopietnus draudus cilvēku veselībai.

Arī Jordānijā 4. maijā vētru sistēma izraisīja bīstamus laikapstākļus — lietus, pērkona negaiss un putekļi pasliktināja redzamību un lejtecēs izraisīja pēkšņus plūdus. Petrā, vienā no valsts galvenajiem tūrisma apskates objektiem, spēcīgas lietusgāzes applūdināja daļu arheoloģiskā kompleksa, liekot varas iestādēm evakuēt vairāk nekā 1700 apmeklētāju. Plūdu dēļ Šubakas rajonā gāja bojā sieviete un viņas dēls — tūristi no Beļģijas.

Lietusgāzes applūdinājušas Petras arheoloģisko zonu — vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Jordānijā

Tajā pašā dienā Kuveita nonāca spēcīgu vēju un blīvas putekļu vētras ietekmē, kā dēļ uz laiku tika apturēts lidostu un jūras ostu darbs. Vēja brāzmas, kas pārsniedza 100 km/h, dažviet redzamību samazināja līdz nullei.

5. maijā Bagdādi un tās blakus rajonus skāra spēcīga smilšu vētra, kas Irākas galvaspilsētu ietina biezā putekļu un atkritumu miglā. Redzamība pilsētā strauji samazinājās — vietām līdz 1 kilometram.

Saūda Arābijas vidienē, El-Kasimas provinces Arrasas rajonā, fiksēta reta dabas parādība — “putekļu siena”, biezs priekškars, kas pilnībā nosedz apvārsni.

Milzīga “putekļu siena”, kas nosedz apvārsni, izveidojās El-Kasimas provincē, Arrasas rajonā, Saūda Arābija

Pēc eksperta teiktā, šī parādība izveidojusies mikrobrāzmas rezultātā — spēcīgai lejupejošai gaisa plūsmai atsitoties pret zemes virsmu un paceļot gaisā lielu daudzumu putekļu un smilšu. Dažos gadījumos putekļu siena var pārsniegt pat vairāk nekā 2 kilometru augstumu.

Ķīna

Maija svētku laikā Ķīnu piemeklēja īpaši spēcīgs konvektīvo vētru vilnis.

3. maijā spēcīga smilšu vētra skāra atpūtnieku pārpildīto Dunhuangas pilsētu Gaņsu provincē. Jādanas Nacionālajā ģeoloģijas parkā vēja ātrums pārsniedza 32 metrus sekundē, kas atbilst 12 ballēm pēc paplašinātās Boforta skalas.

Spēcīgā smilšu vētra strauji pasliktināja redzamību un apgrūtināja atpūtnieku uzturēšanos Dunhuangas pilsētā, Gaņsu province, Ķīna

Redzamība šajā laikā bija mazāka par 500 m. Tā dēļ aptuveni 10 000 tūristu iestrēga Janguaņas un Jūmeņguaņas tūrisma zonās.

Jāatzīmē, ka Dunhuangu ieskauj neskaitāmi tuksneši, tāpēc smilšu vētras pilsētā nav retums. Taču vietējie iedzīvotāji uzskata, ka šoreiz šī parādība bija krietni spēcīgāka kā parasti.

Sičuaņas provincē stihija plosījās naktī no 4. uz 5. maiju. Jandzi upes baseinā šīs nakts laikā tika fiksēti vairāk nekā 30 000 zibens spērienu. Čendu pilsētas Cinlajas apriņķī vēja ātrums vietām sasniedza 28 m/s.

Sociālajos tīklos daudzi aculiecinieki aprakstīja, cik vājprātīgs bija vējš — tika nogāztas nojumes, reklāmas stendi un elektroskūteri, kā arī no sienām norauti gaisa kondicionētāju ārējie bloki.

Spēcīgs vējš skāra Sičuaņas provinci, Ķīna

Guidžou provinces Cjaņsji apriņķī 4. maijā Jači upē, Dunfenes ūdenskrātuves rajonā, notika traģēdija. Dienā, 5–6 minūtes pēc vairāku kruīza kuteru iziešanas no piestātnes, pēkšņi sākās negaiss ar pērkonu, zibeni, stipru lietusgāzi un krusu. Vēja ātrums pārsniedza 41,5 m/s, kas atbilst 14 ballēm pēc Boforta paplašinātās skalas.

Dabas katastrofā apgāzās četri kuģi, uz kuru klājiem kopumā atradās 84 cilvēki.

Oficiālie dati liecina, ka 70 pasažieri guva dažāda smaguma pakāpes ievainojumus, bet 10 cilvēki gājuši bojā.

Īpašu ievērību izpelnījies fakts, ka vēl 4. maija naktī plkst. 2:40 tika izsludināts oranžais brīdinājums par krusu, kas paredz bīstamu laikapstākļu augstu iespējamību, tomēr kruīza kuģi tūrisma rajonā turpināja kursēt bez izmaiņām.

Guidžou provincē, Ķīnā, pēc spēcīgas vētras ielās izveidojās ūdens straumes ar krusu

Kataklizmas kļūst arvien pēkšņākas, neprognozējamākas un postošākas. Neviens no mums vairs nav drošībā. 

Daži cilvēki vēl neredz realitāti, jo pagaidām viņus tās nav skārušas personīgi. Tomēr pēc kāda laika sekas sajutīs visi.

Labā ziņa ir tā, ka arvien vairāk cilvēku visā pasaulē sāk saskatīt patiesību un saukt lietas īstajos vārdos. Cilvēks, kurš pārstāj sevi mānīt, sāk domāt dziļāk un uzdod būtiskus jautājumus: “Kā mēs nonācām līdz šim? Kāpēc klusējām? Kāpēc nerīkojāmies agrāk?”

Protams, apziņa nerodas visiem vienlaicīgi. Mēs esam dažādi — kādam vajag vairāk laika, lai saprastu vienkāršu patiesību, cits to saprot ātrāk. Bet diemžēl klimats palīdzēs mums visiem to saprast. Jautājums ir, vai mēs paspēsim apzināt draudu mērogu un pareizi reaģēt. No tā tieši ir atkarīga mūsu nākotne.

Cilvēcei piemīt dziļa tieksme pēc dzīvības un vēlme dzīvot labāk. Taču mums trūkst galvenā - vienota mērķa. Bez tā mūsu eksistence zaudē jēgu. Mēs cīnāmies, nesaprazdami, par ko — katrs pats par sevi.

Ja cilvēce beidzot iegūs šo kopīgo mērķi — izdzīvot, saglabāt planētu un aizsargāt vienam otru — mēs spēsim pārvarēt klimata krīzi. Tas ir tas, kas mums šobrīd pietrūkst visvairāk - vienotība un kopējs mērķis.

Ar raksta video versiju var iepazīties šeit: