Projekta “Radoša sabiedrība” pārstāvji organizēja dokumentālās filmas seansu, kas balstīta uz principiāli jauniem SSK ALLATRA zinātniskajiem pētījumiem, — “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai”

Dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” seansa dalībnieki

Sterlingheitsa, Mičigana — 2025. gada 21. decembris — dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” sabiedrisko seansu kinoteātrī MJR Marketplace Sterlingheitsā organizēja Projekta “Radoša sabiedrība” brīvprātīgie — SSK ALLATRA partnerprojekta pārstāvji. Pasākums bija veltīts pieaugošai vides un sabiedrības veselības problēmai: mikro- un nanoplastmasas piesārņojumam un tā tālejošajām sekām cilvēku veselībai, ekosistēmām un planētas klimatam.

Dokumentālajā filmā ir apkopoti zinātniski dati par mikro- un nanoplastmasas piesārņojuma apmēru un ietekmi, kas pašlaik konstatējama gan apkārtējā vidē, gan cilvēka organismā. Plastmasa, kas savulaik tika uzskatīta par tehnoloģiskā progresa simbolu, arvien biežāk tiek uztverta kā noturīgs piesārņotājs, kura sīkākās daļiņas spēj pārvarēt bioloģiskās barjeras un uzkrāties dzīvajos organismos.

Filmas seanss pulcēja ļoti dažādus sabiedrības pārstāvjus un pēc noskatīšanās rosināja aktīvu diskusiju. Daudzi dalībnieki pauda pārsteigumu par to, cik plaši izplatīta ir mikro- un nanoplastmasa: tās daļiņas ir konstatētas gaisā, ko elpojam, ūdenī, ko dzeram, pārtikā, ko patērējam, un cilvēka organisma audos.

“Man nebija ne jausmas, cik plaši izplatīta ir mikro- un nanoplastmasa,” sacīja seansa dalībnieks Deivids Šels. “Filma uzskatāmi parāda, cik aktuāla un nopietna ir šī problēma — ne tikai cilvēkiem, bet visai dzīvībai.”

Cita dalībniece, Viki, uzsvēra sabiedrības informēšanas nozīmi: “Dokumentālajā filmā stāstīts par to, kā universitātes visā pasaulē pēta mikro- un nanoplastmasu un tās ietekmi uz cilvēku veselību. Tā ir vitāli svarīga informācija, ar kuru būtu jāiepazīstas ikvienam.”

No kreisās uz labo: Deivids Šels, Ženevjēva Pītersa Skota, Lana Mandžapāne, Olga Šmita, Korīna Grillo, Lerijs Grillo, Džeisons Bells, Deivids Rīds

Īpaši spēcīgu iespaidu uz skatītājiem atstāja jaunākie pētījumi, kas liecina, ka mikro- un nanoplastmasa spēj uzkrāt un ilgstoši saglabāt elektrostatisko lādiņu, tas ir faktors, kas publiskajās diskusijās par plastmasas piesārņojumu tiek apspriests reti.

“Visvairāk man acis atvēra informācija par šo daļiņu elektrostatisko lādiņu,” sacīja viens no skatītājiem, Deivids Rīds. “Mūsu organisms balstās uz elektrisko un ķīmisko komunikāciju, un šīs daļiņas šo procesu traucē. Kad apzinies, ka tās atrodas augsnē, ūdenī un gaisā — elementos, kas ir būtiski dzīvībai, tas rada nopietnas bažas.”

Ženevjēva Pītersa Skota uzsvēra šo uzlādēto daļiņu mērogu un nozīmi:

“Visvairāk mani pārsteidza tas, ka plastmasa apkārtējā vidē sadalās miljardos nanodaļiņu, un to elektrostatiskā lādiņa dēļ tiek piesaistītas citas kaitīgas vielas — gan mūsu ķermenī, gan ūdenī, gan okeānā. Ar vienkāršu plastmasas ražošanas aizliegumu nepietiek, jo tā jau atrodas mūsos, un mēs šīs daļiņas nododam pat vēl nedzimušiem bērniem. Zinātniekiem ir jānoskaidro, kā šo lādiņu neitralizēt, bet sabiedrībai ir jāapzinās šīs problēmas steidzamība.”

Filmā aplūkota arī plastmasas piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību, tostarp iekaisuma procesi, DNS bojājumi, endokrīnās sistēmas traucējumi, paātrināta šūnu novecošanās, reproduktīvās problēmas, kognitīvie traucējumi un paaugstināts vēža attīstības risks. Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka šī problēma skar vairākas paaudzes.

“Es uztraucos ne tik daudz par sevi, cik par nākamo paaudzi,” piebilda Rīds. “Ja mēs šo problēmu nerisināsim kopīgi, sekas būs nopietnas. Šī filma ir ārkārtīgi informatīva, un cilvēkiem tā ir jāredz.”

Daži skatītāji uzsvēra izglītošanas un ilgtermiņa risinājumu nozīmi. “Šī ir filma, kas jāredz ikvienam, īpaši jauniešiem,” sacīja kāds cits dalībnieks. “Bērniem ir jāsaprot, kāda varētu būt viņu nākotne, ja mēs neuzzināsim par nanoplastmasas kaitējumu un nemācīsimies rūpēties par mūsu planētu.”

Citi norādīja, ka ar individuālām dzīvesveida izvēlēm vairs nepietiek. “Pat tad, ja īpaši pievēršamies pareizam uzturam un veselīgiem ieradumiem, nanoplastmasa joprojām mūs ietekmē veidos, kurus nespējam pilnībā kontrolēt,” sacīja seansa dalībniece Selesta Kola. “Šīs realitātes apzināšanās ir izšķiroši svarīga.”

Dokumentālajā filmā tiek aplūkota arī mikro- un nanoplastmasas ietekme uz klimata sistēmām, tostarp paātrināta okeānu sasilšana, atmosfēras anomālijas un hidroloģiskā cikla traucējumi. Šis pasākums ir daļa no Projekta “Radoša sabiedrība” brīvprātīgo nepārtrauktajiem centieniem vairot izpratni, izmantojot pieejamu, zinātniski pamatotu izglītošanu un atklātu sabiedrisko dialogu par globāliem izaicinājumiem, kas ietekmē gan pašreizējās, gan nākamās paaudzes.

Dokumentālo filmu “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” ir izveidojisGlobālais pētniecības centrs ALLATRA (ALLATRA GPC).

Par projektu “Radoša sabiedrība”

Projekta “Radoša sabiedrība” misija ir pievērst pasaules uzmanību globālajām dabas stihijām, pētīt to cēloņus un meklēt risinājumus. Mūsu mērķis ir radīt apstākļus globālai sadarbībai starp zinātniekiem, lai aizsargātu cilvēku dzīvību, ievērotu starptautiskās cilvēktiesības un novērstu turpmākas dabas katastrofas.

Par Starptautisko sabiedrisko kustību ALLATRA

Starptautiskā Sabiedriskā Kustība ALLATRA ir neatkarīga brīvprātīgo organizācija, kas īsteno plaša mēroga pētījumus ģeodinamikas un ekoloģijas jomā. SSK ALLATRA ir pazīstama ar savu starpdisciplināro pieeju dabas katastrofu izpētē, ieguldījumu starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšanā, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībā.

Atzīstot tās ieguldījumu vides aizsardzībā un dzīvības saglabāšanā uz Zemes, SSK ALLATRA 2024. gadā tika piešķirta Viņa Svētības Pāvesta Franciska Apustuliskā svētība. Savukārt 2025. gadā Viņa Svētība Pāvests Leons XIV piešķīra Apustulisko svētību ALLATRA prezidentei un visiem kustības brīvprātīgajiem.

Preses jautājumos aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu: [email protected]