Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 6. līdz 12. augustam
Lielākais ugunsgrēks Francijā pēdējo 50 gadu laikā.
Visaugstākais bīstamības līmenis Kļuču sopkā.
Japānā pieredzēti lielākie nokrišņi visā novērojumu vēsturē.
Desmitiem bojāgājušo un bezvēsts pazudušo gigantiska nogruvuma dēļ Indijā.
Uguns tornādo Portugālē.
Plašāk par šīm un citām dabas katastrofām, kas notika laikā no 2025. gada 6. līdz 12. augustam, lasiet turpmākajā apskatā.
Raksta noslēgumā atradīsiet būtisku informāciju, kas aiz satraucošajām ziņām par kataklizmām palīdzēs saskatīt to patiesos cēloņus un iespējamos risinājumus.
Vulkāniskā aktivitāte
No 6. līdz 12. augustam vulkāni visā pasaulē demonstrēja paaugstinātu aktivitāti.
6. augustā Havaju salās esošais Kīlauea turpināja izvirdumu sēriju. 12 stundu laikā vulkāns izmeta lavas šaltis līdz pat 90 metru augstumam un izveidojās jauns krāteris.
Havajās Kīlauea vulkāns izmeta lavas šaltis
8. augustā Telikas vulkāns Nikaragvā vienas diennakts laikā izraisīja četrus sprādzienus, tostarp izmetot vulkāniskās bumbas un pelnus līdz 600 metru augstumam.
10. augustā Japānas vulkāns Simmoe izmeta dūmu stabu trīs kilometru augstumā, izraisot 3. līmeņa trauksmi pelnu nobiruma draudu dēļ. Tika izdots brīdinājums: “Netuvojieties vulkānam!” – paaugstināta vulkāna aktivitāte, bīstama atrašanās tā tuvumā, aizliegta piekļuve ap to esošajai zonai.
Tajā pašā dienā Itālijā Etna izmeta lavu. Vulkāna dienvidu nogāzē 3 000 metru augstumā atvērās plaisa, no kuras izplūda spēcīga lavas straume.
11. augusta rītā Kļuču sopka Kamčatkā izmeta pelnu stabu gandrīz 12 kilometru augstumā. Tika izsludināts sarkanai (augstākais) aviācijas bīstamības līmenis. Pelnu lietus dēļ iedzīvotājiem ieteica lietot respiratorus.
Kļuču sopkas izvirdumu Kamčatkā pavadīja pelnu izmešana, Krievija
Tajā pašā dienā Meksikā strauji aktivizējās vulkāns Popokatepetls – diennakts laikā tika reģistrēti 46 izvirdumi un gandrīz 11 stundas nepārtraukti turpinājās pazemes grūdieni. Izmešus galvenokārt veidoja tvaiks, gāzes un neliels daudzums pelnu.
Japāna
No 8. augusta Kjusju salu Japānā skāra spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja vērienīgus plūdus un nogruvumus. Visvairāk cieta Kumamoto, Fukuokas, Nagasaki un Kagosimas prefektūras.
Daudzas upes izgāja no krastiem, appludinot ceļus un dzīvojamos rajonus. Stihija sagrāva tiltus, radīja bojājumus simtiem māju. Vairākās apdzīvotās vietās iedzīvotāji nonāca pilnīgā izolācijā no ārpasaules, un tika evakuēti vairāk nekā 1 000 cilvēku. Atsevišķos dzelzceļa posmos tika bojāts sliežu klājums; tā atjaunošana prasīja vairāk nekā nedēļu. Tāpat tika atcelti desmitiem avioreisu.
Kirisimas pilsētā, Kagosimas prefektūrā, tikai 12 stundu laikā nolija 495 mm nokrišņu, kas vairāk nekā 2,5 reizes pārsniedza augusta mēneša vidējo normu (183 mm) un kļuva par rekordu visā novērojumu vēsturē.
Rekordstipri nokrišņi izraisīja postošus plūdus Kagosimas prefektūrā, Japānā
Auto kempingā pie Airas un Kirisimas pilsētām akmeņu nogruvumu un nogāzto koku dēļ tika izolēti 40 cilvēki, tostarp bērni – viņi visi tika izglābti. Uz valsts šosejas nobruka ceļa nomale, un divas kravas automašīnas iegāzās blakus esošajā upē. Abi vadītāji ar traumām tika nogādāti slimnīcā.
Airā nogruvums sagrāva dzīvojamo māju: cilvēki tajā bija iesprostoti. Divi tika izglābti, viens pazuda bez vēsts.
11. augustā Kumamoto prefektūrā tika fiksēts absolūts rekords kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma – 12 stundu laikā vietām nolija vairāk nekā divu mēnešu nokrišņu norma: Tamanas pilsētā – 404,5 mm (pie augusta vidējās normas 163 mm), bet Jacusiro pilsētā – 365,5 mm (pie augusta vidējās normas 179 mm).
Trīs cilvēkus aizrāva plūdu straumes, un viņi tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Jacusiro pilsētā applūdušā automašīnā bez samaņas tika atrasta sieviete, bet Kosas ciemā nogruvums apraka automašīnu: trīs cilvēkus izdevās glābt, taču viens ir kritiskā stāvoklī.
Francija
No 5. līdz 7. augustam Odas departamentā, vēsturiskajā Langdokas reģionā Francijas dienvidos, izcēlās lielākais meža ugunsgrēks valstī pēdējo piecdesmit gadu laikā. Francijas premjerministrs Fransuā Bairū notikušo nosauca par “bezprecedenta mēroga katastrofu”.
Francijas Odas departamentā nekontrolējams meža ugunsgrēks pietuvojās dzīvojamiem rajoniem
Spēcīgs vējš, karstums un sausums pārvērta ugunsgrēku Korbjēru kalnu masīvā nevaldāmā stihijā. Divu diennakšu laikā liesmas nopostīja 16 000 hektāru, iznīcinot vai bojājot 36 mājas un desmitiem automašīnu 15 komūnās. Daudzi cilvēki, kuru mājokļi palika neskarti, palika izdegušas zemes un pelnu vidū, nespēdami iedomāties, kā dzīvot tālāk. Tūkstošiem iedzīvotāju palika bez elektrības.
Ugunsgrēka dzēšanai tika mobilizēti resursi no visas valsts: vairāk nekā 2 100 ugunsdzēsēju, 600 tehnikas vienību, kā arī helikopteri un lidmašīnas.
Stihijā cieta divi vietējie iedzīvotāji, viņi tika nogādāti slimnīcā. 16 ugunsdzēsēji saindējās ar dūmiem.
Kāda sieviete savās mājās nonāca uguns slazdā un diemžēl gāja bojā.
Portugāle
No 9. augusta Portugālē atkārtoti plosījās vairāki ugunsgrēki, un viens no spēcīgākajiem izcēlās Moimenta-da-Beiras municipalitātē, Viseu apgabalā. Liesmas pietuvojās vairākām apdzīvotām vietām.
Alvites rajonā liesmas izraisīja retu un bīstamu parādību – “uguns tornādo”.
Uguns tornādo izcēlās dabas ugunsgrēka laikā Alvites rajonā, Moimenta da Beira municipalitātē, Viseu apgabalā, Portugāle
Ugunsgrēka dzēšanai tika mobilizēti apmēram 500 cilvēku, tika izmantotas 124 tehnikas vienības un 10 lidmašīnas.
Šī gada augustā ugunsgrēku platība Portugālē jau sešas reizes pārsniedza 2024. gada rādītāju par to pašu periodu: līdz 2025. gada 13. augustam bija izdeguši 63 000 ha, bet pagājušajā gadā līdz 31. augustam – 10 294 ha.
Gruzija
9. un 10. augustā Gruzijas rietumus skāra stipras lietusgāzes, izraisot plašus plūdus un nogruvumus.
Batumi divu dienu laikā nolija 124 mm nokrišņu – gandrīz puse no augusta mēneša normas (253 mm).
Spēcīgās lietusgāzes pārvērta kūrortpilsētas ielas upēs: ūdens appludināja pagalmu teritorijas, pagrabus un māju pirmos stāvus. Cieta gan centrālie, gan iekšējie ceļi.
Helvačauri rajonā lietus izraisīja nogruvumus. Dzīvojamo māju tuvumā izveidojās bīstami izskalojumi, kuru dēļ tika evakuētas 15 ģimenes. Dažos ciemos ceļi kļuva neizbraucami.
Applūdušas Batumi ielas pēc spēcīgām lietusgāzēm, Gruzija
Indija
6. augustā Indijā stipras, nepārtrauktas lietusgāzes pārņēma kalnaino Uttarakhandas štatu, izraisot plūdu un nogruvumu sēriju.
Kotlas ciemā pārstāja darboties visa dzeramā ūdens apgādes sistēma mājām. Situāciju sarežģīja masveida elektroapgādes pārtraukumi un traucējumi mobilajā sakaru tīklā. Glābšanas dienestiem nācās strādāt pastāvīgu lietavu un jaunu nogruvumu apstākļos, kas apdraudēja jau cietušos rajonus.
Rietumu Najjaras upe izplūda no krastiem un sagrāva vitāli svarīgo tiltu, kas savienoja ciemus ar rajona centru Pauri-Garhvalas apgabalā.
Savukārt Kalgarhi tilta sagrūšana uz valsts šosejas Nr. 121 izraisīja to, ka daudzi dziļāk iekšzemē esošie ciemi palika izolēti.
Indijas štats Utarakhanda cieta no spēcīgiem plūdiem
Pauri-Garhvalas apgabala Bankuras ciemā tika reģistrēta divu cilvēku bojāeja. Savukārt spēcīgā ūdens straume aiznesa piecus strādniekus, kuri tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Dienu iepriekš, 5. augustā, Utarkaši apgabalā ekstremāli spēcīga lietus dēļ Khirgangas upe strauji izplūda no krastiem. Ūdens, dubļu un akmeņu siena nogāzās no kalna nogāzes, noslaukot visu savā ceļā.
Tūrisma ciemā Dharali, kas ir hinduistu svētceļnieku pieturvieta, spēcīga straume iznīcināja desmitiem dzīvojamo māju, sagrāva veikalus, viesnīcas un ceļus.
Milzīga vilņa atnestie dubļi un atkritumi aizšķērsoja daļu Bhagirathi upes, izveidojot mākslīgu ezeru, kas appludināja plašas teritorijas, tostarp valdības helikopteru laukumu.
Plūdi Indijas štatā Utarakhandā: Khirgangas upe izgāja no krastiem un izpostīja Dharali ciematu
Saskaņā ar oficiālajiem datiem seši cilvēki ir bojā gājuši, bet vairāk nekā 60 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Neoficiāli avoti norāda, ka pazudušo skaits varētu pārsniegt simtu. Pēdējo desmit gadu laikā Utarakhandas štatā notikušajās dabas katastrofās gājuši bojā gandrīz 3 500 cilvēku. Pētījumi liecina, ka kopš 2010. gada reģionā novērojams lietusgāžu, pēkšņu plūdu un virszemes noteces biežuma un intensitātes pieaugums, kas jau padarījis šo štatu par ekstrēmu hidrometeoroloģisko parādību centru.
Turcija
10. augustā Turcijas rietumos, Balikesiras provincē pie Sındirgi pilsētas, notika 6,1 magnitūdas stipra zemestrīce. Tās hipocentrs atradās 11 kilometru dziļumā. Seismiskais notikums bija jūtams vairākās provincēs, tostarp valsts lielākajā pilsētā – Stambulā.
Saskaņā ar 12. augusta datiem pēc galvenā grūdiena notika 879 pēcgrūdieni, no kuriem 17 sasniedza 4,0 vai augstāku magnitūdu.
Zemestrīces rezultātā sabruka 16 ēkas, no kurām 12 bija neapdzīvotas, bet 61 ēka guva maznozīmīgus bojājumus.
Pēc trīsstāvu ēkas sabrukšanas zem drupām palika seši cilvēki, no kuriem viens diemžēl gāja bojā.
Vēl divi cilvēki guva traumas, kad iegāja zemestrīcē cietušajā mošejā, kur uz viņiem nogāzās mihrāba augšējā dekoratīvā daļa. Viens no viņiem vēlāk mira slimnīcā.
Pēc zemestrīces medicīnisko palīdzību lūdza 52 cilvēki. Ļaudis, baidoties atgriezties mājās, nakti pavadīja zem klajas debess.
Meklēšanas un glābšanas operācija pēc 6,1 magnitūdas stipras zemestrīces Turcijas Balikesiras provincē
Marianas salas
Tajā pašā dienā, 10. augustā, Marianas salu rajonā notika divi spēcīgi grūdieni. Iemesls, kāpēc zemestrīces šajā zonā rada īpašas bažas, ir parādīts video “Vienu soli no katastrofas”.
Pirmais seismiskais notikums ar 6,1 magnitūdu notika plkst. 14.56 pēc vietējā laika, 113 km uz dienvidaustrumiem no Guamas salas, 16 km dziļumā.
Pēc nepilnas stundas, plkst. 15.57, tam sekoja 5,4 magnitūdu stiprs pēcgrūdiens, kas tika reģistrēts 84 km attālumā no Jigo ciema Guamas salā, 10 km dziļumā.
Krievija
10. augustā Dagestānas Republiku pārņēma spēcīga stihija – vietām dažu stundu laikā nolija ap 80% no mēneša nokrišņu normas. Mahačkalā no 10. līdz 11. augustam nolija 22 mm nokrišņu, kamēr augusta vidējā mēneša norma ir 28 mm.
Spēcīgas lietusgāzes izraisīja haosu uz ceļiem Dagestānas Republikā, Krievija
Tas radīja nopietnas sekas: applūduši ceļi un pagalmi. Ūdens straumes nesa prom automašīnas, bet spēcīgā straume dažviet izskaloja grunti un asfaltu.
Galvaspilsētā Mahačkalā daļēji tika atslēgta elektroapgāde, līdz ar to nedarbojās lifti un ūdens padeves sūkņi mājās.
Spēcīgu nokrišņu rezultātā Uncukulas rajonā no nogāzēm notika spēcīgi akmeņu nobrukumi un dubļu plūdi. Četri republikas autoceļa Mahačkala–Buinakska–Verhņij Gunib posmi tika bojāti un uz laiku slēgti, tostarp Gimru tunelis – galvenā transporta artērija reģionā, kas savieno kalnu apgabalus ar republikas centrālo daļu.
Spēcīgs vējš, stiprs lietus un krusa paipalas olas lielumā piemeklēja arī Gunibas rajonu, nodarot postījumus automašīnām, māju jumtiem un elektropārvades līnijām.
Derbentas ielas applūda. Kaspijskā zibens spēriens vienā no apakšstacijām izraisīja sprādzienu, kā rezultātā kaimiņpilsēta Izberbaša pilnībā palika bez ūdens padeves.
Kopumā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ republikā tika atslēgtas 676 transformatoru apakšstacijas. Bez elektroapgādes palika vairāk nekā 130 000 iedzīvotāju.
Elektroapgādes traucējumi tika reģistrēti Izberbašas, Kaspijskas un Dagestanskije Ogņi pilsētās, kā arī Akušas, Buinakskas, Gumbetas, Karabudahkentas, Uncukulas un Hasavjurtas rajonos.
Ķīna
Ekstrēmi spēcīgas lietusgāzes skāra gandrīz pusi Ķīnas teritorijas – no Sičuaņas ieplakas līdz Huanghuai reģionam.
Pēc Centrālās meteoroloģiskās observatorijas galvenā sinoptiķa teiktā, šā gada nokrišņiem raksturīga izteikta iezīme: tie ir nevienmērīgi sadalīti un izkrīt ārkārtīgi intensīvi un lokāli.
Transporta kolapss pēc rekordstiprām lietusgāzēm Ķīnas pilsētu ielās
Naktī uz 8. augustu Južunas apriņķī, Laņdžou apgabalā, Gaņsu provincē un kaimiņu rajonos lietusgāzes izraisīja pēkšņus un ļoti postošus plūdus.
Singluņšaņas rajonā tika reģistrēts reģionam rekordliels nokrišņu daudzums – 220,2 mm. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka visā savas dzīves laikā nekad nebija pieredzējuši tik spēcīgu lietu.
Spēcīgie ūdens straumju viļņi iznesa milzīgas dubļu, smilšu un drupu masas uz ceļiem. Vairāk nekā 4 000 cilvēku un vairāk nekā 1 300 mājsaimniecību tika pilnībā nošķirtas no ārpasaules.
Katastrofāli plūdi Južunas apriņķī, Laņdžou apgabalā, Ķīna
Maliantanas ciemā notika nogruvums, kā rezultātā trīs cilvēki pazuda.
Pēc 10. augusta datiem kopējais dabas stihijas upuru skaits sasnieda 15 cilvēkus, bet vēl 28 cilvēku liktenis nebija zināms.
6. augustā Guandunas provincē turpinājās stipras lietusgāzes.
Stihijas skarto objektu vidū bija arī nesen atklātais ūdens sporta veidu centrs “Beidziņ” Cjinjuaņas apriņķī, kā būvniecībā tika ieguldīti vairāk nekā 4 miljoni ASV dolāru. Centrs uzsāka darbu 2. augustā, taču jau pēc trim dienām nonāca stihijas varā – lietus straumes noskaloja daļu būvju.
Pēc centra darbinieku teiktā, pirms atklāšanas objekts bija izgājis drošības pārbaudi, tomēr tas nebija paredzēts tik spēcīgam plūdu triecienam.
Rekordstipri nokrišņi izraisīja spēcīgus plūdus Ķīnā
7. augustā Džendžou pilsētā, Henaņas provincē, tika izsludināts sarkanais brīdinājums par lietusgāzēm, lai gan tikai pirms dažām dienām tur plosījās sausums. Dažos pilsētas rajonos nokrišņu daudzums pārsniedza 100 mm, kas ne tikai apturēja rūpnīcu, organizāciju un mācību iestāžu darbu un izraisīja masu pasākumu atcelšanu, bet arī radīja reālus draudus cilvēku dzīvībām. Spēcīgas ūdens straumes nesa prom gājējus, savukārt automašīnas burtiski peldēja. Kāds autovadītājs pastāstīja, ka iestrēga tunelī un jau pēc 10 minūtēm ūdens gandrīz sniedzās līdz mašīnas logiem. Daudzi cilvēki pameta automašīnas un izmantoja kāpnes, lai izkļūtu no applūdušā tuneļa.
Pēc spēcīgām lietusgāzēm Ķīnā applūdušas ielas
Mēs redzam, ka kataklizmas ne tikai atkārtojas, bet arī pastiprinās. Tās kļūst arvien postošākas un anomālākas.
Tomēr joprojām ir daudz cilvēku, kuri to nepamana un turpina dzīvot ilūzijās, paļaujoties uz virspusējiem skaidrojumiem vai aizraujoties ar sazvērestības teorijām. Kāds vienkārši nevēlas tam ticēt, kādam nav pieejama uzticama informācija, bet kāds to saņem saīsinātā, fragmentārā un nereti apzināti sagrozītā veidā.
Pasaule jūt, ka notiek kaut kas vērienīgs un bīstams, taču nezina, kas tieši un kāpēc. Bez pilnīgas procesa izpratnes nav iespējams apjaust notiekošā mērogu un, pats galvenais, iemeslus, kas iedarbina šo lavīnveidīgo procesu.
Galvenā problēma ir tā, ka mūsu sabiedrībā nav vienotas, konsolidētas zinātniskas pieejas klimata krīzes izpētei un atspoguļošanai. Tāpēc katram ir svarīgi pašam izprast situāciju un nodot šo izpratni apkārtesošajiem.
Mēs ļoti vēlētos šajā rakstā sīki izskaidrot visus notiekošā iemeslus, taču, kā jūs paši saprotat, to nav iespējams izdarīt dažu minūšu laikā. Tāpēc mēs piedāvājam noskatīties doktora Egona Čolakjana, starptautiskās zinātniskās grupas ALLATRA pārstāvja, uzrunu
Šajā video maksimāli skaidri un pieejami izskaidrotas dziļākās cēloņsakarības tam, kas notiek ar klimatu uz planētas, lai ikviens cilvēks neatkarīgi no izglītības vai darbības jomas spētu to izprast.
Pasaulei beidzot jāierauga pilnīga aina: kas patiesībā ir pieaugošās nestabilitātes un klimata anomāliju pamatā, un kā tas viss ir saistīts ar atmosfēras procesiem, ekoloģiju un globālajām ģeodinamiskajām pārmaiņām.
Un pats svarīgākais – doktors Čolakjans piedāvā konkrētu risinājumu, kas cilvēcei var kļūt par pēdējo iespēju izvairīties no katastrofas.
Šī raksta video versiju varat noskatīties šeit:
Atstāt komentāru