Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 23. līdz 29. aprīlim

Šajā izlaidumā — pārskats par dabas kataklizmām, kas skārušas planētu no 2025. gada 23. līdz 29. aprīlim.

Tikai fakti, bez pārspīlējumiem — lai jūs paši redzētu, kas notiek ar klimatu. Un pats galvenais — lai saprastu, no kā ir atkarīga mūsu visu rītdiena.

Eiropa

Aprīļa beigās Eiropu pārņēma ekstrēmo laikapstākļu vilnis, kas vienlaikus skāra vairākas valstis.

No 23. aprīļa Ungāriju piemeklēja spēcīgas vētras, ko pavadīja spēcīgs vējš un intensīvs pērkona negaiss.

Lietusgāzes un pēkšņi plūdi radīja postījumus Transdanubijas reģionā. Kajarpecas ciemā (Djēras-Mošonas-Šopronas apgabals) vienas stundas laikā nolija mēneša nokrišņu norma.

Šomodas apgabalā daži ceļu posmi tika pilnībā appludināti ar dubļu straumēm, kas lika apturēt satiksmi. Tāpat tika reģistrēti traucējumi vilcienu satiksmē — viens no vilcieniem pat bija spiests atgriezties sākuma stacijā. Vilcienu kustība starp Tabu un Mērnji tika apturēta.

Toljnas apgabala pilsētā Seksardā atsevišķos rajonos bija tik daudz ūdens, ka atkritumu konteineri burtiski peldēja pa ielām.

Cieta arī valsts ziemeļaustrumu daļa, īpaši Ēdelenjas pilsēta, kā arī Zilišas un Boršodširiakas ciemi Boršodas-Abaūjas-Zemples apgabalā — ekstremālie nokrišņi tika pavadīti ar spēcīgu krusu, kuras graudi sasniedza līdz pat 3 cm diametru. Apdzīvoto vietu ielas un lauki tika klāti ar ledus slāni, kas kusa ļoti lēni.

Spēcīgas lietusgāzes ar krusu appludināja ielas Boršodširiakas ciemā, Boršodas-Abaūjas-Zemples apgabalā, Ungārija

Sabolčas-Satmāras-Beregas apgabalā krusa sabojāja augļu kokus, kas jau iepriekš bija cietuši no salnām aprīļa sākumā.

23. aprīlī Vācijas dienvidi un Hārcas kalni valsts ziemeļos nonāca spēcīgu negaisu, lietusgāžu un krusas epicentrā.

Pēc meteorologa teiktā, jau pats fakts, ka šādas laikapstākļu parādības notiek jau aprīlī, rada nopietnas bažas.

Dažās kalnu apdzīvotajās vietās ielas tika appludinātas — dubļainais ūdens vietām sniedzās līdz ceļiem.

Jau nākamajā dienā, 24. aprīlī, stihija skāra Bosniju un Hercegovinu. Spēcīga vētra piemeklēja Maevicas reģionu, izraisot satiksmes problēmas uz vienas no svarīgākajām transporta artērijām — ceļa Biļina–Tuzla posmā.

Pēc spēcīgas vētras applūdis ceļa posms Bijeļina–Tuzla, Bosnija un Hercegovina

Podmajevicas reģionā stiprs lietus appludināja mājas, izraisīja nogruvumus un nodarīja kaitējumu sējumiem, apdraudot ražu.

26. aprīlī stiprs lietus un krusa nodarīja nopietnus postījumus lielākajā daļā Rumānijas. Īpaši smagi cieta Rišnovas pilsēta – to skāra spēcīga vētra ar lietusgāzēm un krusu. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, ūdens strauji applūdināja ceļus un trotuārus, bet sirmgalvji atzīst, ka nekad iepriekš neko tamlīdzīgu nav redzējuši.

Rišnovas ielas pēc spēcīgas vētras ar lietusgāzēm un krusu, Rumānija

Vides aizsardzības ministrs paziņoja, ka šogad rumāņu augļi būs deficīts, jo pavasara salnas sabojāja ķiršu, saldo ķiršu, aprikožu un persiku ražu.

Bulgārijā, Montanas apgabalā, pēc stiprām lietusgāzēm tika appludināti pagalmi, pagrabi un māju pirmie stāvi. 26. aprīlī Lehčevo un Kobjakas ciemos Bojčinovas pašvaldībā aptuveni stundas laikā nolija 72 mm nokrišņu.

Itālijā stipra krusa nodarīja ievērojamus zaudējumus lauksaimniecībai – galvenokārt kviešu sējumiem Lučeras apkaimē, Fodžas provincē. Vietām krusas sanesumi sasniedza 20 cm augstumu. Satiksme uz ceļiem tika nopietni traucēta.

Cilvēki cenšas izvilkt automašīnu, kas iestrēgusi krusas sanesumos uz ceļa, Itālija

26. aprīlī Ukrainā tika reģistrēts tornādo. Tas parādījās Brovaru rajonā Kijevas apgabalā un ātri piesaistīja uzmanību sociālajos tīklos.

Šādi virpuļi valstī dažkārt rodas vasaras vidū, turklāt galvenokārt dienvidu apgabalos, kur karstums un jūras gaiss rada tiem labvēlīgus apstākļus.

Taču tornādo parādīšanās pie Kijevas aprīlī ir klaja anomālija.

Ārkārtīgi reta parādība – tornādo Brovaru rajonā, Kijevas apgabalā, Ukraina

Speciālisti komentē, ka, lai gan fiksētais tornādo bijis diezgan vājš, nākotnē šādi virpuļviesuļi var kļūt spēcīgāki un bīstamāki.

Iraklijā, Grieķijā, Krētas salā, Voutes ciemā, izvēršas satraucoša situācija, kas saistīta ar pēkšņu plašu plaisu parādīšanos gruntī.

Pirmās anomālijas pazīmes tika fiksētas 23. aprīlī, kad plaisa šķērsoja ceļu. Tālāk ģeoloģiskā parādība sāka strauji progresēt, aptverot ēkas, ielas, ceļus un citus infrastruktūras objektus. Dažu dienu laikā cietušas vairāk nekā 20 mājas, turklāt 9 no tām kļuvušas pilnībā nederīgas dzīvošanai.

Viena no ēkām, kas cietusi plašu plaisu parādīšanās dēļ gruntī, Voutes ciemā, Iraklijā, Krētas salā, Grieķija

Vietējie iedzīvotāji ir ārkārtīgi satraukti. Pēc viņu teiktā, visā ciematā ik dienu tiek fiksētas daudzas jaunas plaisas, taču speciālisti pagaidām nenosauc notiekošā iemeslu.

Ekvadora

Netālu no Ekvadoras ziemeļu krasta, 8,4 km attālumā no Esmeraldas pilsētas, 25. aprīļa rītā plkst. 06:44 pēc vietējā laika notika spēcīga zemestrīce ar magnitūdu 6,3.

Zemestrīces relatīvi seklā dziļuma (30km) un augstās magnitūdas dēļ, grūdienus sajuta iedzīvotāji 10 no 24 valsts provincēm, tostarp arī blīvi apdzīvotajā Ekvadoras galvaspilsētā Kito.

Zemestrīce nodarīja ievērojamus postījumus dzīvojamām mājām un infrastruktūras objektiem: gandrīz 1000 ēku guvušas dažādus bojājumus, no tām vismaz 179 - pilnībā sagruvušas. Tāpat bojāti divi tilti.

Ēka, ko sagrāva spēcīga zemestrīce ar magnitūdu 6,3 Ekvadorā

Saskaņā ar Ekvadoras Nacionālā riska vadības sekretariāta (SNGR) datiem seismonotikuma rezultātā cietuši 32 cilvēki.

Esmeraldas provincē, kas ir vistuvāk grūdiena epicentram, elektroenerģijas un telekomunikāciju atslēgumi skāruši līdz pat 90% mājsaimniecību.

Kā piesardzības pasākums tika apturēta kompānijas “Petroecuador” naftas pārstrādes rūpnīcas darbība.

Pēc 25 minūtēm, plkst. 07:09 pēc vietējā laika, citā piekrastes provincē — Gvajasā — valsts dienvidrietumos, 6,45 km attālumā no Samborondonas pilsētas, tika reģistrēta vēl viena zemestrīce ar magnitūdu 4,1. Hipocentrs atradās 86 km dziļumā.

Izraēla

23. aprīlī Izraēlā izcēlās plaši ugunsgrēki. Karstums, stiprs vējš un sausi laikapstākļi ātri pārvērta valsts centrālo daļu par katastrofas zonu.

Masīvs meža ugunsgrēks Izraēlā: liesmas ātri izplatās sausā teritorijā, radot draudus apdzīvotām vietām

Lielākais ugunsgrēks izcēlās starp Telavivu un Jeruzalemi, skarot dabas teritorijas Beit-Šemes apkārtnē un Eštaolas mežā. Liesmas ātri izplatījās uz dzīvojamo rajonu pusi, izraisot steidzamu evakuāciju vairākās lauku apmetnēs: Eštaolā, Mesilat-Cionā, Beit-Meirā un Tarumā. Tika slēgtas reģiona galvenās automaģistrāles — šosejas 6, 38 un 44.

Tika apturēta arī vilcienu satiksme.

Cīņā ar uguni tika iesaistīti desmitiem ugunsdzēsēju brigāžu, kā arī lidmašīnas un helikopteri, taču ugunsgrēku izdevās lokalizēt tikai pēc 30 stundām.

Izdega vairāk nekā 1000 hektāru teritorijas. Daži cilvēki cieta, saindējoties ar dūmiem.

Vēl viens meža ugunsgrēks iznīcināja ievērojamas platības Ejnot Givaton dabas rezervātā, kas tikai pirms diviem gadiem tika atjaunots pēc desmit gadus ilga restaurācijas projekta. Izdega vairāk nekā 20 hektāru retā ūdens-purva ainava. Liesmas pārcēlās uz lauksaimniecības zemēm vairākās kopienās: Petahijā, Pedajā un Jācicā.

Meža ugunsgrēks Izraēlā: dūmi no ugunsgrēku epicentriem aptvēra plašu teritoriju (skats no putna lidojuma)

Glābēji evakuēja cilvēkus un dzīvniekus, kuri nonāca uguns ceļā. Reģiona ekoloģijai nodarītais kaitējums kļuva katastrofāls.

Turcija

23. aprīlī plkst. 12:49 pēc vietējā laika Marmora jūras akvatorijā, netālu no Silivri rajona Stambulas provincē, notika spēcīga zemestrīce ar magnitūdu 6,2. Tās epicentrs atradās 6,92 km dziļumā.

Zemestrīces grūdieni ilga 13 sekundes, daudzi iedzīvotāji izskrēja uz ielām, steigā pametot mājas, birojus, kafejnīcas un citas ēkas.

Stambulā un kaimiņu provincēs cieta vismaz 359 cilvēki.

Daži guva traumas, izlēcot pa logiem, citi cieta grūstīšanās laikā, bet daudzi vērsās pēc medicīniskās palīdzības panikas lēkmju dēļ.

Saskaņā ar Vides, pilsētplānošanas un klimata pārmaiņu ministrijas datiem uz 28. aprīli zemestrīces rezultātā tika bojātas vairāk nekā 1 600 mājas.

Zemestrīces ar magnitūdu 6,2 sekas Turcijā: sabrukusi dzīvojamās ēkas siena, vietējie iedzīvotāji apseko bojājumus

Saskaņā ar datiem uz 27. aprīli pēc galvenā grūdiena sekoja vairāk nekā 400 pēcgrūdieni, no kuriem daži bija ļoti spēcīgi, sasniedzot magnitūdu 5,9.

Pēc traģēdijas 2023. gada februārī, kad divas postošas zemestrīces ar magnitūdu 7,8 un 7,5 prasīja gandrīz 60 000 cilvēku dzīvību Turcijā un Sīrijā, katrs jauns seismisks notikums šajā reģionā izraisa iedzīvotājos dziļu baiļu sajūtu.

Tāpēc 23. aprīlī pēc zemestrīces daudzi cilvēki baidījās atgriezties savās mājās – viņi nakšņoja zem klajas debess parkos, teltīs, automašīnās un mošejās.

Seismiskā notikuma atbalsi sajuta arī kaimiņvalstu iedzīvotāji Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā.

Dienvidāfrika

25. aprīlī Kvazulu-Natālas provincē Dienvidāfrikas Republikā nolija spēcīgs lietus, izraisot plašus plūdus Durbanas pilsētā un apkārtējos rajonos.

Ātri plūstošā ūdens straume acumirklī pārvērta ceļus par bīstamām lamatām, paralizējot satiksmi un nopietni bojājot transporta infrastruktūru.

Īpaši smaga situācija izveidojās Umlazi rajonā (Etekvini pašvaldībā, Kvazulu-Natālas provincē), kur dabas stihija nodarīja ievērojamus postījumus: tika sagrautas mājas un bojāti tilti.

Postoši plūdi Dienvidāfrikā: applūdušas ielas un mājas

Diemžēl viens cilvēks gāja bojā, vēl vismaz pieci guva traumas un tika hospitalizēti.

Krievija

Bezimjannij vulkāns — viens no aktīvākajiem Kamčatkas vulkāniem — atgādināja par sevi ar spēcīgu izvirdumu, kura kulminācija bija 24. aprīlī. Pelnu mākonis sasniedza pat 11 km augstumu. Mākoņa virziens, pretēji prognozēm, strauji pagriezās uz dienvidrietumiem un pārklāja vairākas apdzīvotas vietas Milkovskas rajonā.

Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka dienas vidū kļuva tumšs kā naktī — saules gaisma gandrīz nemaz neizgāja cauri biezajam pelnu mākonim. Viss apkārt bija pārklāts ar pelnu kārtu līdz pat 3 mm biezumā, kā rezultātā tika slēgtas ūdens ņemšanas vietas.

Bezimjannij vulkāna izvirdums Kamčatkā: pelnu mākonis apklāja apdzīvotās vietas, pārvēršot dienu par nakti, Krievija

Vulkānam tika piešķirts “sarkanais” aviācijas brīdinājuma līmenis, reģionā ieviests paaugstinātas gatavības režīms.

25. aprīlī pelni sasniedza Petropavlovsku-Kamčatsku un palika virs pilsētas, sasniedzot pat 5 km augstumu, kas ir ārkārtīgi neparasti jo no vulkāna līdz šī reģiona galvaspilsētai ir vairāk nekā 350 km.

Tik tāla pelnu pārvietošanās iespējama tikai īpaši spēcīgu izvirdumu un retu atmosfēras apstākļu kombinācijas gadījumā.

Pēc vulkanologa teiktā, šoreiz vulkāna uzvedība bija netipiska: pirms izvirduma bija neparasti ilgs aktivitātes periods.

Aizbaikāls ir kļuvis par Krievijas dabas ugunsgrēku epicentru. Aprīļa beigās šeit koncentrējās 99 % no visiem aktīvajiem ugunsgrēkiem valstī. Kopējā uguns skartā platība pārsniedza 330 000 hektāru. Reģionā kopš 23. aprīļa ir izsludināts federālā līmeņa ārkārtas situācijas režīms.

Katastrofālā situācija Aizbaikālā turpinās jau vairāk nekā mēnesi.

Uz 29. aprīli šeit plosījās 44 meža ugunsgrēki. Deg meži, lauki un apdzīvotas vietas. Tikai vienā diennaktī, 28. aprīlī, Novopavlovkas, Pad’ Glubokajas un Preobraženkas ciemos sadega vairāk nekā 20 dzīvojamās mājas — daudzām no tām palikuši tikai skursteņi.

Uguns liesmas pietuvojās ļoti tuvu Čitai — pilsēta kļuva dūmu ielenkta, gaiss piesātināts ar dūmiem, un vietām uz ceļiem redzamība bija gandrīz nulle. Federālais autoceļš “Amūra” tika slēgts.

28. aprīlī Karimskas rajonā, pie Bolšaja Tura ciema, aizdegās militārās noliktavas. Tās dzēsa no gaisa — ugunsgrēku izdevās lokalizēt.

Cīņā ar ugunsgrēkiem piedalījās gandrīz 1 500 speciālistu, kā arī tika iesaistītas lidmašīnas Il-76.

Glābēji cīnās ar dabas ugunsgrēku Aizbaikālā, Krievija

Acīmredzams, ka dabas katastrofas pieaug biedējošā ātrumā. Tomēr, neskatoties uz to, starptautiskā līmeņa lēmumu pieņēmēju vidū vērojama satraucoša bezdarbība. 

Tam ir dažādi iemesli — sākot no notiekošā būtības neizprašanas, līdz bailēm izraisīt paniku sabiedrībā, kad nav gatavu risinājumu. Ir arī tādi, kas apzināti neko nedara, vadoties no savām pašlabuma interesēm. Un šo sarakstu varētu turpināt.

Bet, lai kāds arī būtu iemesls, galvenais faktors, kas var izkustināt situāciju no sastingušā punkta, ir sabiedrības pieprasījums. Tieši uz tautas gribu orientējas politiskie institūti, un ignorēt pilsoņu vienprātīgu prasību tie nevarēs.

Šobrīd cilvēcei jau ir nepieciešamais zināšanu, analītisko resursu un tehnoloģiju arsenāls, kas var tikt ieviests un spēj ietekmēt klimata situāciju. Iztrūkst tikai viens – mērķtiecīga pārēja uz praktisku rīcību. 

Un šeit primāra nozīme ir katra personiskajai līdzdalībai.

Patiesas informācijas izplatīšana, problēmu apspriešana ar apkārtējiem, centieni padarīt pieaugošo kataklizmu tēmu par prioritāti pasaules sabiedrībai — šie vienkāršie, bet iedarbīgie soļi spēj radīt to pašu nepieciešamo sabiedrisko pieprasījumu. Un tas ir reāls spēks, kas mainīs notikumu gaitu. Un tas ir katra cilvēka rokās.

Ar raksta video versiju var iepazīties šeit: