Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 12. līdz 18. martam

Itālijā, supervulkāna Kampi Flegrei rajonā, notika zemestrīce — spēcīgākā visā novērojumu vēsturē. ASV nāvējoša vētra tikai trīs dienu laikā izraisīja gandrīz 100 tornādo. Bet Brazīlijā, spēcīga vēja ietekmē, sabruka 200 gadus vecs pilsētas simbols.

Taču ir vēl kāda stihija, kas darbojas daudz spēcīgāk nekā iznīcinot ēkas, ceļus un veselus reģionus - tā iznīcina ko daudz svarīgāku — mūsu spēju just līdzi.

Par to un par klimata notikumiem, kas notika no 12. līdz 18. martam 2025. gadā, lasiet tālāk rakstā.

ASV

Nāvējoša vētras fronte plosījās pāri ASV no 14. līdz 16. martam, atstājot aiz sevis haosu un postījumus. Tas izraisīja tornādo, putekļu vētras, lietusgāzes, sniegputeņus un meža ugunsgrēkus, aptverot milzīgas teritorijas – no Kalifornijas līdz Alabamai.

3 dienu laikā Vidējos Rietumos un valsts dienvidos tika reģistrēti 100 tornādo, kas pārvērta veselas teritorijas drupās.

  Spēcīgs meža ugunsgrēks iznīcina visu savā ceļā, ASV

Visvairāk cieta Misūri štats — šeit gāja bojā 12 cilvēki, bet Poplarblafas pilsētā tika izpostītas vairāk nekā 500 mājas.

Sentluisas apgabalā spēcīgs EF2 kategorijas tornādo nogāja gandrīz 50 km cauri blīvi apdzīvotiem rajoniem. Virpulis, kura platums pārsniedza vienu kilometru, bieži mainīja virzienu un paspēja nodarīt nopietnus zaudējumus vismaz deviņām apdzīvotām vietām.

Alabamā vētra prasīja divu cilvēku dzīvības, un nopietni postījumi tika fiksēti 52 apgabalos.

Arkanzasā radars fiksēja vismaz 10 tornādo, tai skaitā divus spēcīgus EF4 kategorijas virpuļus, kas plosījās vienā dienā — 14. martā. Tas notika pirmo reizi 28 gadu laikā.

Kušmenas un Keivsitijas pilsētas tika tik smagi skartas ar EF3 virpuli, ka daži rajoni vairs nav atpazīstami.

Misisipi štatā mazo pilsētiņu Tailertaunu vienas dienas laikā skāra divi tornādo.

Postījumu pēdas pēc tornādo Tailertaunā, Misisipi štats, ASV

Štatā stipro lietavu dēļ bija spēkā pēkšņu plūdu brīdinājumi. Un papildus haosam tajā pašā laikā centrālajā Misisipi daļā notika 3,0 magnitūdu zemestrīce.

Viesuļvētras stipruma vēji izraisīja arī plašus meža ugunsgrēkus Oklahomas, Teksasas un Kanzasa štatos. Vairākās pilsētās tika izsludināta steidzama evakuācija.

Oklahomā 15. martā tika reģistrēti 130 aktīvi ugunsgrēki 44 apgabalos. Uguns iznīcināja vairāk nekā 400 māju, šeit bojā gāja vismaz četri cilvēki un vairāk nekā 140 guva ievainojumus.

Vēji, kas sasniedza 136 km/h lielu ātrumu, izraisīja spēcīgas putekļu vētras Teksasas un Kanzasa štatos. Redzamība strauji samazinājās, pārvēršot ceļus par nāvējošām lamatām. Labbokas un Amarillo apkaimē notika vairāk nekā 30 avārijas, kurās dzīvību zaudēja četri cilvēki. Bet Kanzasas štatā uz 70-ās starpštatu šosejas vētra izraisīja masveida avāriju, kurā gāja bojā astoņi cilvēki un vēl 46 tika ievainoti.

Spēcīga putekļu vētra izraisīja desmitiem automašīnu sadursmi, Teksasas štats, ASV

Šī vētra kļuva par vienu no postošākajām ASV pēdējo gadu laikā. Meteorologi to nosauca par “ekstrēmu augstas intensitātes laikapstākļu parādību”. Un lai gan tornādo uzliesmojumi martā un aprīlī nav retums, šoreiz spēcīgās meteoroloģiskās parādības sakrita vienlaikus, padarot tās īpaši bīstamas un izraisot kolosālus postījumus un vismaz 42 cilvēku nāvi.

Peru

Lietusgāzes Peru izraisīja plūdus, dubļu straumes un nogruvumus.

Ajmarajesas provincē, Apurimakas reģionā, 12. martā dubļu straume applūdināja vairāk nekā 100 metrus no vitāli svarīgās starpokeāna šosejas, kas savieno Peru ar Brazīliju.

Vairākas automašīnas, kas bija apstājušās, lai pārdzīvotu bīstamo lietu, tika noslaucītas no ceļa ar spēcīgu dubļu plūsmu.

Spēcīga dubļu straume noslauka cilvēkus un automašīnas no ceļa, Apurimakas reģions, Ajmarajesas province, Peru

Glābēji mēģināja izvilkt cilvēkus no šķidrās dubļu straumes. Vismaz trīs cilvēki gāja bojā, deviņi pazuda bez vēsts.

Tajā pašā dienā Puno reģiona lielākās pilsētas Huljakas ielas pārvērtās upēs. Policija glāba cilvēkus, kuri bija nonākuši ūdens slazdā.

15. martā Posko–Uanuko centrālās šosejas posmā notika nogruvums, kas aizbēra ceļu ar klintsbluķiem un dubļiem. Simtiem automašīnu tika nobloķētas, un pasažieri bija spiesti šķērsot bīstamo posmu kājām.

Spānija

13. martā dienas laikā Torremendo pilsētā, Oriuelas rajonā, pēkšņa, bet spēcīga vētra ar stiprām vēja brāzmām un tornādo atstāja postījumu pēdas pilsētas centrā: tika nogāzti koki, elektropārvades līniju balsts, žogi, norauti karnīzes un pat sagruva ēkas daļa.

Spēcīga vētra apgāž mēbeles pagalmā, Torremendo pilsēta, Spānija

Aculiecinieki saka, ka stihija plosījās ne ilgāk par desmit sekundēm, taču ar to pietika, lai pārvērstu ielas haosā. Iedzīvotāji uzskata par brīnumu to, ka neviens necieta.

Brazīlija

12. martā Brazīlijas iedzīvotāji atkal nonāca stihijas varā.

Sanpaulu pilsētā lietusgāzes applūdināja ielas, atsevišķos rajonos bija krusa, bet vējš nogāza vairāk nekā 340 kokus. Starp tiem bija arī vēsturisks pilsētas simbols — 200 gadus vecs koks, kas bija 30 metru augsts.

Maksimālais vēja ātrums, ko fiksēja meteoroloģiskās stacijas, sasniedza 62,9 km/h, taču, vērtējot postījumu apmērus, eksperti secināja, ka pilsētas centrālajā daļā brāzmas pārsniedza 100 km/h.

Un bojājumu lokālais raksturs ļauj pieņemt, ka tas bija mikrobrāziens.

Vēja dēļ 63 ielās tika bloķēta satiksme, bet 173 700 mājsaimniecību palika bez elektrības.

Kokam nogāžoties uz taksometra pasažieri guva traumas, bet vadītājs, diemžēl, gāja bojā.

Koks, ko nogāzis spēcīgs vējš, sabojājis automašīnu, Brazīlija

Riodežaneiro, otrajā lielākajā Brazīlijas pilsētā, vētra paralizēja transporta kustību.

Santos-Dumont lidosta aizkavēja reisus, daļēji tika traucēts metro darbs un vienas no lielākajām pilsētas slimnīcām — «Souza Aguiar» — darbība.

Sidadi-Nova rajonā cirks, kas vienā vietā nostrādāja 21 gadu, cieta milzīgus zaudējumus — tā metāla konstrukciju vienkārši aiznesa vējš.

Itālija

14. martā pēc spēcīgām lietusgāzēm Itālijas Toskānas un Emīlijas-Romanjas apgabalus pārņēma spēcīgi plūdi. Tūristu kūrorti burtiski slīka ūdenī.

Ielas pilsētās applūdušas, Toskānas apgabals, Itālija

Mudžello (Toskānas apgabalā) mazāk nekā 12 stundās izkrita līdz 110 mm nokrišņu, kamēr marta vidējā mēneša norma ir 74 mm.

Florencē dažu stundu laikā izkrita visa mēneša nokrišņu norma. Vairākās pilsētās — Florencē, Pizā, Prato un Pistoijā — tika izsludināts sarkanais brīdinājuma līmenis.

Slēgtas mācību un sabiedriskās iestādes, tostarp slavenā Ufici galerija.

Nogruvumu dēļ vairāki nelieli ciemati tika nogriezti no apkārtējās pasaules. No krastiem izgājušās upes aizskaloja automašīnas.

Emīlijā-Romanjā rekordlielu plūdu dēļ Boloņas pilsētas varas iestādes evakuēja pirmo stāvu iedzīvotājus.

Ferraras provincē tika novēroti vismaz 5 tornādo, kā arī krusa ar diametru līdz 7 cm.

Naktī uz 13. martu, plkst. 01:25 pēc vietējā laika, apmēram 2,5 km dziļumā Kampi Flegrei supervulkāna rajonā notika spēcīga 4,6 magnitūdu zemestrīce. Tās epicentrs atradās starp Poccuoli pilsētu un Neapoles Banjoli rajonu.

Saskaņā ar Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta datiem, šis seismiskais notikums bija spēcīgākais pēdējo 40 gadu instrumentālo novērojumu laikā šajā reģionā.

Tajā pašā naktī notika seismiskais spiets ar 44 pazemes grūdieniem līdz 1,7 magnitūdai.

Zemestrīces nopietni izbiedēja vietējos iedzīvotājus, kuri tāpat jau ilgstoši ir satraukti, dzīvojot līdzās Eiropas lielākajam supervulkānam, kurš izrāda skaidras aktivizēšanās pazīmes.

Daudzi iedzīvotāji izvēlējās pavadīt nakts atlikušo daļu uz ielas, neatgriežoties savās mājās.

Poccuolī kāda sieviete guva traumas griestu sabrukuma dēļ. Neapoles Banjoli rajonā ugunsdzēsēji palīdzēja vairākiem cilvēkiem izkļūt no ēkas, jo ieejas durvis bija bloķētas. Apakšējo stāvu iedzīvotāji izkļuva pa logiem patstāvīgi.

Zemestrīce M4,6 izraisīja griestu sabrukumu, Poccuoli, Itālija

Krītoši ēku fragmenti, tostarp Svētās Annas baznīcas zvanu torņa daļas, saplēsa stāvošo automašīnu stiklus.

Neapolē, Poccuolī un Bakolī varas iestādes evakuēja vairāk nekā 300 cilvēkus.

Nākamo divu dienu laikā, 14. un 15. martā, sekoja jaunas zemestrīces ar magnitūdu 3,5 un 3,9, kas vēl vairāk pastiprināja trauksmi reģionā.

Jāatzīmē, ka 13. martā notikusī M4,6 zemestrīce notika laikā, kad Kampi Flegrei supervulkāna rajonā strauji pieauga zemes virsmas pacelšanās ātrums. Laikā no 2025. gada 17. februāra līdz 16. martam tas sasniedza 30±5 mm/mēnesī, trīskāršojot 2024. gada rādītājus (vidējais pacelšanās ātrums no 2024. gada augusta bija 10 mm/mēnesī).

Rumānija

13. martā vētras ar pērkona negaisiem, lietusgāzēm un spēcīgu vēju skāra Rumāniju. Valsts galvaspilsētā Bukarestē vējš izrāva ar saknēm 61 koku, bojājot desmitiem automašīnu. Savukārt Vranča apgabalā nogāžoties kokam gāja bojā cilvēks.

Spēcīgs vējš norauj mājas jumtu, Sučavas apgabals, Rumānija

Vētra norāva daudzdzīvokļu nama jumtu Gura Humorului pilsētā, Sučavas apgabalā, bet Karei pilsētā, Satu Mares apgabalā, stihija apgāza kravas automašīnu.

Omu virsotnē, Bučedži kalnu masīvā, tika reģistrētas vēja brāzmas 183,6 km/h.

Krusa, kas šajā gada laikā ir ārkārtīgi netipiska parādība, daudzos valsts reģionos pārvērta ceļus slidotavā. Brašovas pilsētā, Brašovas apgabalā, krusa sabojāja augus, un no krusas triecieniem automašīnām tika sasisti stikli un iedauzīti virsbūves elementi.

Negaidīti uzkritusī krusa apgrūtināja automašīnu kustību, Rumānija

Klužas apgabalā zibens trāpīja dzīvojamā mājā, izraisot ugunsgrēku, bet 13 apdzīvotās vietas Maramurešas apgabalā palika bez elektrības nogāzto koku un stabu dēļ.

Noslēdzot šo rakstu, mēs vēlamies cienījamajiem lasītājiem piedāvāt šādu tēmu pārdomām.

Klimatisko katastrofu skaits un spēks turpina pieaugt, un, protams, palielinās arī cietušo un bojāgājušo skaits.

No aculiecinieku liecībām, kuri pārdzīvojuši nopietnas kataklizmas, zināms, ka lielākoties cilvēki izdzīvo tur, kur pastāv savstarpēja palīdzība, līdzjūtība un atbalsts. Vienatnē stihijai pretoties ir gandrīz neiespējami.

Pirmajās stundās, bet dažkārt arī dienās, glābšanas dienesti vienkārši nevar nokļūt līdz traģēdijas vietai. Un tad vienīgā cerība ir uz tiem, kuri ir tuvumā.

Taču patiesība ir tāda, ka traģēdija ne vienmēr izraisa nepieciešamo atsaucību.

Mūsu psihe darbojas tā, ka, ja iet bojā viens cilvēks, mēs izjūtam līdzjūtību. Bet, kad runa ir par tūkstošiem vai miljoniem upuru — tas jau pārvēršas sausā statistikā, un empātija atslēdzas. Paliek tikai bailes: "Bet ja nu es nonāku viņu vietā?"

Jo vairāk katastrofu un cietušo mēs redzēsim, jo mazāk radīsies līdzjūtība un vēlme palīdzēt. Tā vietā pieaugs egoisms un vēlme izglābt tikai sevi.

Pēc zinātnieku domām, ja tuvākajā laikā netiks veikti nekādi pasākumi, klimatiskās kataklizmas attīstīsies tiktāl, ka tās prasīs milzīgu cilvēku dzīvību skaitu.

Bet vai mēs patiešām vēlamies dzīvot pasaulē, kur katrs ir pats par sevi? Un vai mēs vēlamies nonākt situācijā, kad katrs riskē palikt viens pret viens ar stihiju, ielenkts naidīgi noskaņotu cilvēku vidū?

Šis ir vēl viens nopietns iemesls rīkoties jau tagad, lai atrastu izeju no klimata krīzes.

Šī raksta videoversiju var skatīties šeit: