Planētas klimatisko katastrofu apskats no 2024. gada 13. līdz 19. novembrim

Itālija

No 12. līdz 13. novembrim Sicīlijā, īpaši metropoles pilsētās Katānijā un Mesīnā, bija stipras lietusgāzes.

Nepārtrauktās lietusgāzes izraisīja plūdus un infrastruktūras bojājumus Katānijas pilsētā un tās apkārtnē. Tur spēcīgās straumēs applūda pazemes pārejas un dzīvojamās mājas. Daudzas pilsētas skolas tika slēgtas.

Torre-Ārčirafi piekrastē, Katānijas provincē, plūdu viļņi aiznesa jūrā daudzus transportlīdzekļus. Dažas automašīnas tika aizskalotas desmitiem metru attālumā no pludmales uz klintīm, bet citas tika apraktas zem dubļiem un gruvešiem.

Plūdu vilnis aizskalojis automašīnu no krasta un apgāzis to Katānijas provincē, Itālija

Likātas pilsētā dažu minūšu laikā nolija 53 mm lietus. Īpaši grūti klājās tiem, kuri dzīvo un strādā ēku pirmajos stāvos. Stiprais lietus apgrūtināja transporta kustību.

Maskali un Ačireāles pilsētās tika reģistrēti zemes noslīdeņi. Džares komūnā sešu stundu laikā nolija 400 mm lietus, kas gandrīz sasniedz gada nokrišņu normu (vidējā gada norma — 429,3 mm).

Rekordlielā lietū applūdušas ielas Džares komūnā, Katānijas province, Itālija

Turklāt 10 dienu laikā nolija 1000 litru lietus uz kvadrātmetru, kas kļuva par vēsturisku anomāliju reģionā.

Filipīnas

Supertaifūns „Usagi”

Filipīnās notikusi vēl nepieredzēta dabas katastrofu virkne — seši taifūni valstī mazāk nekā mēneša laikā, no kuriem četri — tikai 10 dienās! Šīs katastrofas prasīja vismaz 171 cilvēka dzīvību, skāra 9 miljonus cilvēku un nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts ekonomikai.

14. novembrī supertaifūns „Usagi”, kas Filipīnās pazīstams arī kā „Ofel”, sasniedza piekrasti pie Baggao pašvaldības Kagajanas provincē. Maksimālais noturīga vēja ātrums sasniedza 175 km/h, brāzmās 240 km/h. Applūda ciemati, no ierindas izgāja elektropārvades līnijas, tūkstošiem iedzīvotāju zaudēja pajumti.

Stihija piespieda evakuēties 24 000 cilvēku. Tajā pašā laikā daudz cilvēku, kas cieta no iepriekšējā taifūna „Toraji”, joprojām atradās patversmēs; šis taifūns bija piespiedis evakuēties vairāk nekā 80 000 cilvēku. Kagajanas provincē, Lusonas reģionā, sabruka galvenais betona tilts, kas savienoja divas pilsētas, bet pārējie applūda, padarot transporta satiksmi neiespējamus. Glābēji evakuācijai izmantoja laivas.

Supertaifūns „Usagi” sagrāva betona tiltu Kagajanas provincē, Lusonas reģions, Filipīnss

Supertaifūns «Man-I»

16. novembra vakarā plkst. 21:40 pēc vietējā laika Filipīnās sākās nākamais supertaifūns, šoreiz Panganibanu pašvaldībā, Katanduanesas provincē.

«Man-I», kas Filipīnās tika nosaukts par «Pepito», izraisīja maksimālo noturīgo vēja ātrumu līdz 195 km/h ar brāzmām līdz 325 km/h. Vējš biedējoši gaudoja, bet viļņi līdz 7 metru augstumam appludināja piekrastes teritorijas. Vairāk nekā 750 000 cilvēku atrada patvērumu baznīcās, tirdzniecības centros un citos pagaidu patvērumos. Province pilnībā palika bez elektrības, un elektrotīklu atjaunošana, pēc vietējo amatpersonu teiktā, var aizņemt mēnešus.

Supertaifūns «Man-I» piespieda cilvēkus pamest savas mājas un meklēt patvērumu, Filipīnas

Nākamajā dienā taifūns skāra pašvaldību Dipakulao, Auroras provincē, kur noturīgais vēja ātrums sasniedza 185 km/h ar brāzmām līdz 305 km/h.

Ambagio pašvaldībā, Nuēva-Biskajas provincē, zemes nogruvumā gāja bojā septiņi cilvēki, trīs guva traumas. Vēl triju cilvēku meklēšana turpinās.

Ilaganas pilsētā, Isabelas provincē, tika applūdušas apmēram 500 mājas, daudzas — līdz pašam jumtam.

Ziemeļu Kamarines provincē gāja bojā vecāks vīrietis, kad ar motociklu uzbrauca uz nokritušas elektropārvades līnijas.

Visā valstī tika iznīcinātas vai bojātas apmēram 8 000 mājas, un vairāk nekā 100 pilsētas un ciemi palika bez elektrības. Pēc Filipīnu civilās aviācijas pārvaldes un krasta apsardzes datiem vismaz 26 iekšzemes un 2 starptautiskās lidostas tika īslaicīgi slēgtas. Starpsalu prāmju kustība un kravu pārvadājumi tika pārtraukti sakarā ar spēcīgo vētru jūrā. Tūkstošiem pasažieru nokļuva grūtā situācijā.

Transporta satiksme tika pārtraukti sakarā ar spēcīgu vētru un plūdiem, ko izraisīja supertaifūns «Man-I», Filipīnas

Postošajās dabas katastrofās Filipīnu lauksaimniecība cieta milzīgus zaudējumus. Sakarā ar nozīmīgiem rīsu lauku bojājumiem, iespējams, vajadzēs palielināt rīsu importu, kas ir valsts galvenais pārtikas produkts.

Izraēla

19. novembrī Izraēlā bija bezprecedenta nokrišņi. Zikron-Jākovas pilsētā bija stiprākās lietusgāzes valsts vēsturē. Tur četru stundu laikā nolija bezprecedenta nokrišņu daudzums — 196 mm, kas ir gandrīz 60 % no gada nokrišņu normas reģionā. Turklāt 159 mm nolija tikai 2,5 stundās. Pēc Izraēlas meteoroloģiskā dienesta direktora doktora Amira Givati teiktā, šis nokrišņu daudzums kļuvis par jaunu Izraēlas rekordu.

Milzīgs nokrišņu daudzums izraisījis māju applūšanu, Izraēla

Drenāžas sistēmas, lai gan bija sagatavotas nokrišņiem, nespēja tikt galā ar šādu anomālu ūdens apjomu, kas izraisīja plašus plūdus daudzos apdzīvotajos punktos. Piekrastes šoseja, kas ved uz dienvidiem no Haifas pilsētas, tika bloķēta, būtiski apgrūtinot pārvietošanos reģionā.

Spānija

Kārtējā ūdens nelaime piemeklējusi Spānijas iedzīvotājus, kuri vēl nebija atguvušies no nāvējošajiem plūdiem oktobra beigās.

Briesmīgas plūdu sekas Spānijā

Tūkstošiem cilvēku nācās evakuēties, kad 13. novembrī stiprs lietus skāra valsts dienvidu un austrumu reģionos.

Īpaši cieta Andalūzijas un Katalonijas reģioni, kur Spānijas meteoroloģijas aģentūra (AEMET) izsludināja sarkano trauksmes līmeni.

Saskaroties ar briesmīgajām iepriekšējās dabas katastrofas sekām, varas iestādes, lai novērstu cilvēku upurus, preventīvi slēdza visas izglītības iestādes, ierobežoja slimnīcu un medicīnas centru darbību, atslēdza elektrību un apturēja sabiedriskā transporta un vilcienu kustību.

Stiprās lietusgāzēs applūdušas pilsētas ielas, Spānija

Malagas pilsētā dažu stundu laikā nolija apmēram 100 mm lietus, kas atbilst gandrīz mēneša nokrišņu normai (vidējā mēneša norma novembrī — 100,5 mm). Tas noveda pie lielākajiem plūdiem reģionā 35 gadu laikā.

Dzelzceļa satiksme starp Malagu, Madridi un Barselonu tika pārtraukta, bet vairākas automaģistrāles tika slēgtas.

Trīs ūdens virpuļi izveidojās pie Marbeljas pilsētas piekrastes. Viens no tiem sasniedza IF1 kategoriju un norāva degvielas uzpildes stacijas jumtu.

Denijas pilsētā, Alikantes provincē, tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 84 km/h, bet vietējos pludmales rajonos jūras viļņu augstums sasniedza 4 metrus.

Singapūra

16. novembrī 10 Singapūras apdzīvotajās vietās tika izsludināti brīdinājumi par plūdiem.

Visvairāk cieta valsts ziemeļrietumi: tur tikai divu stundu laikā nolija 108,4 mm lietus, kas ir 43% no vidējās mēneša nokrišņu normas novembrī un kļuva par augstāko dienas rādītāju 46 gadu laikā.

Singapūras Nacionālā ūdens aģentūra (PUB) ziņoja, ka lietus izraisījis pēkšņus plūdus pie King Albert Park metro stacijas. Plūdos cietis Bukitas—Timahas ceļš.

Ņemot vērā postošos taifūnus un plūdus citās valstīs, notikums Singapūrā var šķist nenozīmīgs.

Pēkšņi plūdi Singapūrā

Ir svarīgi saprast, ka Singapūra ir viena no piecām valstīm, kurās ir zemākais pasaules riska indekss, pateicoties tās labvēlīgajai atrašanās vietai un sagatavotajai infrastruktūrai un ekonomikai.

Un gandrīz pusgadsimta rekordlietus liecina, ka katastrofu pieaugums padara nedrošus pat tos reģionus, kas agrāk tika uzskatīti par aizsargātiem.

Tropiskā vētra „Sara”

Tropiskā vētra „Sara” naktī no 14. uz 15. novembri sasniedza sauszemi uz Hondurasas un Nikaragvas robežas. Tā paņēma vismaz 4 cilvēku dzīvības divās valstīs.

Vētra pārvietojās lēni, izraisot ilgstošas lietusgāzes un plašus plūdus 15 no 18 Hondurasas departamentiem. La-Seibas pilsētā vienas diennakts laikā nolija 556 mm lietus, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedza vidējo mēneša normu novembrī — 155 mm.

Lieli plūdi, ko izraisījusi tropiskā vētra „Sara”, Hondurasa

Galvaspilsētā Tegusigalpā Čolutekas upes līmenis pacēlās par 4 metriem, izraisot tiltu slēgšanu un simtiem cilvēku evakuāciju.

Vētra smagi skāra arī Hondurasas Karību reģionu, iznīcinot ceļus, tiltus un akveduktus, kā rezultātā tika izolēti 209 apdzīvoti punkti. Visā valstī bija sabojātas vai sagrautas vairāk nekā 7 500 mājas. Lietū applūda auglīgas zemes, traucējot lauksaimniecības un rūpniecības sektoru darbību.

Tropiskā vētra „Sara” sagrāva tiltu, Hondurasa

Papildus Hondurasai un Nikaragvai tropiskā vētra „Sara” skāra arī Kostariku, Belizu un Gvatemalu. Visā Centrālamerikā vairāk nekā 120 000 cilvēku palika bez pajumtes vai cieta no pēkšņiem plūdiem un zemes noslīdeņiem.

Atlantijas viesuļvētru sezona sākas jūnijā un beidzas novembrī. Parasti šajā laikā viesuļvētru aktivitāte samazinās. Pēc NOAA Nacionālo vides informācijas centru datiem, novembrī veidojas ne vairāk kā viena tropiska vētra, kas tikai reizi piecos gados pāraug spēcīgā 3. vai augstākas kategorijas viesuļvētrā. Taču šajā novembrī tikai 20 dienu laikā, saskaņā ar AccuWeather Hurricane tracker datiem, notikuši divi postoši notikumi: tropiskā vētra „Sara” no 14. līdz 18. novembrim un 3. kategorijas viesuļvētra „Rafaels” no 4. līdz 11. novembrim. Un viesuļvētru sezona vēl nav beigusies.

Vidējais tropisko vētru skaits Ziemeļatlantijā pēc NOAA Nacionālo vides informācijas centru datiem

Nav noslēpums, ka anomālā nokrišņu daudzuma, nepieredzētās jaudas un netipiskās uzvedības cēlonis tropiskajās viesuļvētrās ir pārkarsētais Pasaules okeāns. 2023. gadā tā virsmas temperatūra pārspēja visus rekordus, un 2024. gadā arī šie rādītāji ir pārspēti. Turklāt 30 gadu laikā okeāna sasilšanas temps pieaudzis par 450%, radot nopietnas bažas un jautājumus, kāpēc tā notiek.

Pētījumos atklāts, ka 60 gadu laikā okeāns vidējā dziļumā sācis silt 15 reižu ātrāk nekā iepriekšējo 10 tūkstošu gadu laikā. Tam vajadzīgs milzīgs enerģijas daudzums. No kurienes tā rodas šādos dziļumos, ja saules enerģija tur nenokļūst?

Zinātnieki pieļauj, ka siltuma avoti varētu būt vulkāni, lūzumi un hidrotermālie avoti okeāna dibenā, kuru tur ir vairāk nekā 10 miljonu.

Vēl viena problēma ir okeāna piesārņojums ar plastmasu. Plastmasas salu platība jau ir salīdzināma ar kopējo ASV un Austrālijas teritoriju. Plastmasa sadaloties traucē ūdens siltumvadītspēju, kā rezultātā okeāns zaudē spēju efektīvi dzesēt planētu.

Daži zinātnieki uzskata: ja situācija ar okeānu nemainīsies, kataklizmas iznīcinās visu dzīvo uz Zemes. Planētai ir nepieciešama labi funkcionējoša dzesēšanas sistēma. Dokumentālajā filmā „Klimata krīze un okeānu piesārņojums: globālie izaicinājumi un risinājumi”, ko prezentēja starptautiskā sabiedriskā kustība „ALLATRA” konferencē COP16, detalizēti atklāta šī problēma un piedāvāts praktisks risinājums. Tas ļaus ne tikai samazināt klimata katastrofu biežumu un jaudu visā pasaulē, bet arī nodrošināt tīru dzeramo ūdeni visiem bez ierobežojuma.

Ar raksta video versiju var iepazīties šeit.