Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 26. jūnija līdz 2. jūlijam, 2024

Eiropa

Vācija

No 26. jūnija daudzās Vācijas federālajās zemēs novēroti ekstrēmi laikapstākļi.

Detmoldā, Ziemeļreinā-Vestfālenē, īsā laikā nolija līdz 100 litriem lietus uz kvadrātmetru. Federālā šoseja 239 bija applūdusi 2 km garumā, uz apvadceļa ūdens līmenis sasniedza 60 cm. Ugunsdzēsēji izbrauca 150 reizes, lai atsūknētu ūdeni no applūdušajiem pagrabiem.

Ielas applūdušas no stipra lietus, Vācija

Bādenē-Virtenbergā vairākas dienas bija pārtraukta dzelzceļa satiksme. Arī Štutgartes pilsētas dzelzceļa darbībā bija traucējumi. Zinsheimā lietus pilnībā applūdināja stadiona PreZero Arena iekšpusi.

Turingenā smagi cieta Gertauzenas ciems, Rhönblick pašvaldība. Šeit upe Herpf pārplūda dažās minūtēs, appludinot ielas līdz pusmetra dziļumam. Hamburgā applūda ielas, pagrabi, veikali un pazemes autostāvvietas.

Vētras negatīvi ietekmēja arī Eiropas futbola čempionātu, kas šajās dienās notika Vācijā.

Mača Vācija-Dānija laikā, kas notika Dortmundē, sākās spēcīga vētra ar krusu. Bīstamo laikapstākļu dēļ spēle tika pārtraukta gandrīz uz 30 minūtēm.

Vētra mača laikā Dortmundē, Vācija

Štutgartē no centrālās Šlossplacas laukuma fanu zonas, kas paredzēta 30 000 cilvēkiem, vētras dēļ tika īslaicīgi evakuēti fani. Tā rezultātā publiskā čempionāta skatīšanās sākās daudz vēlāk nekā plānots.

Frankfurtē, neskatoties uz Vācijas izlases dalību mačā, pilsētas varas iestādes nolēma pat neatvērt fanu zonu, jo laikapstākļu dēļ uzturēšanās tajā būtu bijusi nedroša.

Polija

28. jūnijā stipra vētra pāršalca Poliju. Vislielākie postījumi tika reģistrēti Piekarpatu un Lielpolijas vojevodistēs.

Spēcīgā vēja izgāzti koki, Polija

Gdaņskā vēja stiprums sasniedza 12 balles pēc Boforta skalas, kas pārsniedz 120 km/h. Spēcīgā vēja dēļ milzīgs kuģu būvētavas celtnis nogāzās ostas kanālā.

Varšavā stiprs vējš noslaucīja visu savā ceļā. Cilvēkiem uz ielas bija jāskrien, lai glābtos no stihijas. Lietus tūlīt pārvērta ielas trakojošās straumēs. Ustšiki Dolne pilsētā, Piekarpatu vojevodistē, spēcīga straume aizskaloja vieglo automašīnu, diemžēl vadītājs neizdzīvoja.

Krievija

1. jūlijā dienā gaisa temperatūra Sanktpēterburgā sasniedza rekordaugstus 33,2 °C, bet vakarā pilsētā un Ļeņingradas apgabalā sākās negaiss ar putekļu vētru un stipru lietu.

Putekļu vētra Sanktpēterburgā, Krievija

Vējš norāva māju jumtus, koki krita, bloķējot ceļus un sabojājot automašīnas, lidoja viss, kas nebija nostiprināts. Tika bojātas desmitiem automašīnu, izgāzti simtiem koku, vētras dēļ nogāzās torņa celtnis un būvniecības stalažas.

Pulkovo lidostā vēja ātrums sasniedza 31 m/s, tāpēc vairākas lidmašīnas devās uz rezerves lidlaukiem. Zibens spērieni trāpīja transformatoros, kas izraisīja problēmas elektrovilcienu kustībā. Desmitiem tūkstošu abonentu palika bez elektrības.

Vētras laikā izrauti koki ar saknēm, Sanktpēterburga, Krievija

Diemžēl gāja bojā trīs cilvēki, un vismaz desmit tika hospitalizēti.

Tajā pašā dienā stiprs vējš plosījās Novgorodas apgabalā. Uz vadiem uzkritušie koki atstāja daudzus ciemus bez elektrības. Veļikijnovgorodā vētras laikā vējš nogāza pilsētas populāru apskates vietu ozolu, kam bija vairāk nekā 400 gadu. Ir grūti pat iedomāties, cik stipras bija vēja brāzmas, lai izrautu ar saknēm milzi ar stumbra diametrā 1,16 m un augstumā 13 m.

Āzija

Krievija

No 22. jūnija rekordkarstums pēdējo 50 gadu laikā Sibīrijā turpinājās vairāk nekā nedēļu. Tika pārspēti desmitiem rekordu, un temperatūra paaugstinājās virs 37 °C. Minusinskā 30. jūnijā tika reģistrēti +37,7 °C.

29. jūnijā Krasnojarskā gaisa temperatūra sasniedza šim mēnesim rekordaugstus +35,2 °C. Iepriekšējais rekords šeit turējās gandrīz 100 gadus (kopš 1928. gada). Pilsētā ceļi tika laistīti ar ūdeni, lai atdzesētu asfaltu un novērstu tā deformāciju no automašīnu svara.

Saskaņā ar Krasnojarskas apgabala Veselības ministrijas datiem, nepilna jūnija mēneša laikā reģionā reģistrēti vismaz 22 karstuma dūriena vai noģībšanas gadījumi.

Kirgizstāna

Jūnija beigās spēcīgi lieti izraisīja postošus noslīdeņus vairākos Kirgizstānas apgabalos. 28. jūnijā Nookat rajona Ošas apgabalā dubļu straumes appludināja desmitiem pagalmu, bojāja tiltus, ceļus un elektriskās apakšstacijas. Rajonā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Ļoti cieta cilvēki atpūtas zonā Abšir-Ata.

Dubļu straume noskaloja ceļu uz tāda paša nosaukuma ūdenskritumu, kā dēļ ap 1 300 cilvēku palika iesprostoti ielejā. Cilvēku evakuācijai tika piesaistīti helikopteri.

Glābēji pārcēla pāri upei 180 cilvēkus. Diemžēl dubļu straumes aizrāva cilvēkus, kuri atpūtās upes krastā. Saskaņā ar Kirgizstānas Ārkārtas situāciju ministrijas datiem 30. jūnijā gāja bojā 10 cilvēki. Visi upuri bija vienas ģimenes locekļi.

Glābēji palīdz cilvēkiem pārcelties pāri upei atpūtas zonā Abšir-Ata, Kirgizstāna

Lai likvidētu sekas Abšir-Ata ciemā, tika piesaistīti 637 cilvēki un 19 speciālās tehnikas vienības.

Vēl viena traģēdija notika 30. jūnijā Karakuldža ciemā Ošas apgabalā: dubļu straume aizskaloja automašīnu, kurā atradās piecu cilvēku ģimene. Dzīvs palika tikai viens bērns.

Ķīna

Spēcīgas lietavas turpina postīt Ķīnu. Šoreiz cietušas valsts austrumu un dienvidaustrumu daļas. Visvairāk cieta Hunaņas, Aņhui un Dzjansji provinces. Tikai divās provincēs cietuši aptuveni 2 miljoni cilvēku: Aņhui provincē – vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, Dzjansji provincē – vairāk nekā 1 miljons cilvēku. Iedzīvotājiem nepieciešama steidzama palīdzība.

Saskaņā ar Ķīnas Ūdenssaimniecības ministrijas datiem, no 25. jūnija lietus dēļ ūdens līmenis Jandzi upes baseina rajonā 90 upēs pārsniedza kritisko līmeni.

Lai gan plūdu sezona tikai sākas, no plūdiem jau cietušas 21 valsts provinces.

Pingdzjanas apgabals, Yueyang pilsētas apgabals, Hunaņas province, piedzīvoja visspēcīgākos plūdus novērojumu vēsturē. Spēcīgas lietavas skāra 340 tūkstošus cilvēku.

Vēsturiski plūdi Pingdzjanas apgabalā, Hunaņas province, Ķīna

2. jūlijā Pingdzjanas stacijā ūdens līmenis Miluo upē sasniedza 77,67 m, kas kļuva par augstāko rādītāju pēdējo 70 gadu laikā (kopš 1954. gada). Tas pārsniedza plūdu brīdinājuma līmeni, kas ir 70,50 m, vairāk nekā par 7 m.

Tika noskaloti un sagrauti vairāk nekā 2600 tilti un ceļi, daži apgabali palika bez elektrības un sakariem.

Ceļa iegruvums Pingdzjanas apgabalā, Hunaņas province, Ķīna

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, plūdi Ķīnā 2024. gadā sākās agrāk un kļuva spēcīgāki. Ūdens līmenis 471 upē pārsniedza kritisko līmeni, kas ir divreiz vairāk nekā parasti šajā periodā 2023. gadā.

Ziemeļamerika un Dienvidamerika

Viesuļvētra „Berils”

„Berils” izveidojās Atlantijas okeānā jūnija beigās. Tikai 42 stundu laikā tas pārvērtās no tropiskās depresijas par spēcīgu viesuļvētru un kļuva par agrāko 4. kategorijas viesuļvētru Atlantijas vēsturē.

1. jūlijā tā skāra Karību reģiona valstis, visvairāk cieta Grenāda. Tikai pusstundas laikā „Berils” izpostīja Kariaku un Mazās Martinikas salu infrastruktūru, sabojājot vai iznīcinot 98% ēku. Salās nebija ne sakaru, ne elektrības. Kariaku praktiski palika bez veģetācijas, ieskaitot pilnībā iznīcinātos mangrovju mežus.

Smagi postījumi pēc viesuļvētras „Berils” Grenādā

Sentlūsijā ielas bija piegāztas ar banānkokiem, pārrautām elektropārvades līnijām un dažādiem gružiem. Bojā gāja daudzi dzīvnieki.

Sentvinsentā un Grenadīnā viesuļvētra „Berils” izpostīja Unionas salu, sabojājot un iznīcinot 90% māju, kā arī vietējo lidostu.

Barbadosā nozīmīgs kaitējums tika nodarīts Bridžtaunas zvejniecības kompleksam, daudzi kuģi nogrima.

Nogrimuši kuģi Bridžtaunas zvejniecības kompleksā, Barbadosā

Tūkstošiem cilvēku, kas ieradās uz Twenty20 kriketa Pasaules kausa finālu, iestrēga salā, jo viņu lidojumi tika atcelti.

Dominikānas Republikā milzīgi viļņi piekrastē sasniedza elektropārvades līnijas, izraisot īssavienojumus.

Venecuēlā stipras lietavas, ko izraisīja viesuļvētra, izraisīja Manzanares upes pārplūšanu. Dabas stihijas dēļ gāja bojā trīs cilvēki, un pieci tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Cieta 25 000 cilvēku.

Manzanares upes pārplūšana, Venecuēla

Argentīna

Bezprecedenta aukstuma vilnis un anomāli sniegputeņi skāra Argentīnu šajā ziemas sezonā. Šeit tāds sniega daudzums nebija redzēts aptuveni 30 gadus.

Sniegputeņi tika reģistrēti pat Buenosairesas provincē, Sjerra-de-los-Padres, Batānas, Mar-del-Platā, kas ir pilnīgi anomāli šim reģionam, jo jūnija vidējā temperatūra Buenosairesā ir +11 °C.

Argentīnas Patagonijas reģionā spēcīgie sniegputeņi bloķēja ceļus. Glābšanas operācijās tika iesaistīti Argentīnas armijas karavīri.

Liels kaitējums tika nodarīts lopkopības nozarei. Dziļā sniega sega liedza dzīvniekiem ne tikai atrast barību, bet pat kustēties.

Dziļā sniega sega Patagonijā, Argentīna

Enrike Hamisons, Santa Krusas Lauksaimniecības institūciju federācijas un Rio Gajegosas Lauksaimniecības sabiedrības prezidents, komentēja notiekošo provincē: „Situācija Santa Krusā ir ļoti sarežģīta, sniegputenis izplatās no ziemeļiem uz dienvidiem un no centrālās daļas uz rietumiem, ietekmējot 50% ganāmpulka: aptuveni 40 tūkstoši liellopu un 1 miljonu aitu”.

Anomālais aukstuma vilnis ne tikai sasaldēja gaisu, bet arī jūru. Ugunszemes provincē temperatūra nokritās līdz -15 °C un izraisīja ļoti retu parādību: jūras viļņi pārvērtās ledū. Sociālajos tīklos lielu popularitāti ieguvušajos attēlos bija redzama daļēji sasalušā jūra pie San Sebastjana līča piekrastes.

Sasalušā jūra pie San Sebastjana līča piekrastes, Ugunszemes province, Argentīna

Meksika

Tulas municipalitātes iedzīvotāji Tamaulipas štatā, Meksikā, dzirdēja dārdoņu un čīkstoņu, pēc kuras zemē izveidojās milzīgas plaisas. Aculiecinieku teiktais liecina, ka to platums sasniedz 3 metrus, bet dziļums dažās vietās — 15 metrus. Kopējais garums jau ir aptuveni 6 km un turpina augt. Tika ziņots arī par karsta kritenēm šajā reģionā.

Santjago Martiness aprakstīja parādību, kas ārkārtīgi pārsteidza viņu un citus vietējos iedzīvotājus: „Šeit plaisa stiepjas aptuveni 1,5 km no viena rančo līdz otram, jo tā jau ir sasniegusi San-Migel_del-Karmen un šķērso vietējos ceļus. Visdīvainākais mums bija tas, ka aizvakar tā bija sausa, bet vakar no rīta bija gandrīz līdz malām piepildīta ar ūdeni, lai gan lietus nebija.”

Milzīga plaisa zemē Tamaulipas štatā, Meksika

Plaisas zemē izveidojās lauksaimnieku īpašumos, būtiski ietekmējot lauksaimniecību.

Plaisas piegāja gandrīz līdz pašai mājai, šķērsoja daudzus lauku ceļus un pietuvojās federālajai šosejai Mante – Okampo – Tula. Tulas municipalitātes iedzīvotāji piedzīvo bailes, jo var tikt ne tikai nošķirti no ārpasaules, bet arī zaudēt savas mājas.

ASV

27. jūnijā anomāli silti un nestabili laikapstākļi Aļaskas arktiskajos reģionos izraisīja retas un spēcīgas vētras. Vēja brāzmas sasniedza 80 km/h, bet krusa bija rieksta lielumā.

Parasti vasaras vētras Aļaskas iekšzemes rajonos rada tikai dažas stundas ilgus zibeņus mēnesī. Bet šoreiz 24 stundu laikā sensori reģistrēja 78 506 zibens izlādes aptuveni 673,39 kv. km. lielā platībā. Tas ir aptuveni puse no mēneša kopējā zibens skaita.

Anomāls zibens izlāžu skaits arktiskajos Aļaskas reģionos, ASV

Ievērojams ir ne tikai zibens izlāžu skaits, bet arī to rašanās vieta. Pēc Aļaskas klimatologa Braiena Bretšnaidera teiktā, pirmo reizi valsts vēsturē spēcīgas vētras notika tik tālu ziemeļos, aiz Polārā loka, kas sākas ar 66,5622° ziemeļu platumu.

27. jūnijā tika izdots brīdinājums reģionam no 68,37° ziemeļu platuma un 164,64° rietumu garuma.

Zibens izlādes izraisīja desmitiem meža ugunsgrēku Aļaskā šovasar. Zemes resursu pārvaldības birojs ziņo, ka līdz 27. jūnijam štatā bija reģistrēti 144 aktīvi meža ugunsgrēki, ieskaitot 38 jaunus, kas sākās 26. jūnijā.

Turbulence

Aviokompānijas Air Europa lidmašīna, kas lidoja no Madrides uz Montevideo, bija spiesta veikt ārkārtas nosēšanos Natālē, Brazīlijā.

Lidmašīna nonāca turbulences zonā, un pēc vieglas trīces pēkšņi sāka zaudēt augstumu. Kritiens ilga tikai dažas sekundes, bet šajā laikā pasažieri piedzīvoja patiesas šausmas.

Tie, kas nebija piesprādzēti, ietriecās salona griestos, un viens cilvēks tika iespiests bagāžas nodalījumā. Apmēram 30 cilvēki guva dažādas traumas un tika hospitalizēti. Četri no viņiem nokļuva reanimācijā.

Vīrietis iestrēga bagāžas nodalījumā lidmašīnā spēcīgas turbulences dēļ

Nav iespējams nepamanīt strauju spēcīgas turbulences gadījumu skaita pieaugumu, kas izraisa traumas un pat cilvēku nāvi.

Aviokompānijas vairs nevar ignorēt šo problēmu un cer to atrisināt, mainot lidojumu noteikumus. Piemēram, pēc turbulences gadījumu skaita pieauguma gandrīz divas reizes 2024. gadā, aviopārvadātājs Korean Air paziņoja, ka no 1. jūlija apkalpošana uz borta tiek pārtraukta 40 minūtes pirms nosēšanās. Pasažieriem ieteicams vienmēr būt piesprādzētiem un droši nostiprināt bagāžu.

Kopējā pasaules turbulences statistika Korejas nacionālajās aviolīnijās:

1. ceturksnis 2023. gads – 3 473 gadījumi;

1. ceturksnis 2024. gads – 6 246 gadījumi.

Šie pasākumi ir tikai adaptācija, kas neizslēdz šī bīstamā fenomena cēloņus. Zinātnieku aprēķini liecina, ka turbulento zonu skaits atmosfērā strauji pieaugs, it īpaši augstākajos slāņos, 8 km un augstāk, kur lido lielākā daļa lidmašīnu. Pienāks laiks, kad to būs tik daudz, ka lidot būs neiespējami. Turklāt nākamajos gados klimata katastrofas pastiprināsies visā pasaulē, un planēta var saskarties ar pilnīgu iznīcināšanu jau pēc 10-12 gadiem.

Pašlaik cilvēcei vēl ir iespēja novērst negatīvo scenāriju. Bet tam nepieciešams, lai patiesie klimata pārmaiņu cēloņi kļūtu par visvairāk apspriesto jautājumu. Tādēļ cerība ir uz tiem cilvēkiem, kuri jau ir apzinājušies situācijas kritiskumu un var to izskaidrot citiem.

Nepieciešams jau tagad apvienot visu pasaules sabiedrības zinātnisko potenciālu, lai risinātu šo galveno problēmu. Vairāk informācijas atradīsiet forumā „Globālā krīze. Atbildība”.

Šī raksta videoversiju varat apskatīt šeit: