Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 4. līdz 10. jūnijam

Visā pasaulē norisinās notikumi, kas vēl pavisam nesen šķita neiedomājami — seismiskā aktivitāte turpina pieaugt, un Krievija ir viena no tām valstīm, kur dabas stihiju spēks pastiprinās īpaši strauji.

Šajā izlaidumā jūs uzzināsiet par dabas kataklizmām, kas notika pagājušajā nedēļā — no 2025. gada 4. līdz 10. jūnijam — un kas mūs vēl vairāk pietuvina bīstamajai robežai. Tāpat uzzināsiet, ko katrs no mums var darīt, lai mainītu situāciju, kamēr tas vēl ir iespējams.

Seismiskā aktivitāte

6. jūnijā plkst. 13:15 pēc vietējā laika Čīles ziemeļu rajonu iedzīvotāji sajuta spēcīgu 6,4 magnitūdu zemestrīci. Tās epicentrs atradās Atakamas tuksneša rajonā, netālu no Klusā okeāna piekrastes, 54 kilometrus uz dienvidiem no Diego de Almagro. Hipocentrs atradās 65 km dziļumā.

Zemestrīces laikā cilvēki panikā izskrēja ielās. Lai gan oficiāla informācija par postījumiem netika sniegta, taču video ierakstos redzama daļēja ēku fasāžu sabrukšana. Dažviet notika kalnu nogruvumi, uz ceļiem izveidojās plaisas. Aptuveni 23 000 cilvēku uz laiku palika bez elektrības.

6,4 magnitūdu stipra zemestrīce Čīlē izraisījusi nogruvumus

3. jūnijā plkst. 02:17 pēc vietējā laika Vidusjūras akvatorijā notika 5,8 magnitūdu stipra zemestrīce, 10,43 km attālumā no Turcijas pilsētas Marmarisas, Muglas provincē. Pazemes grūdienus izjutusi arī Grieķijas Rodas sala un Turcijas dienvidrietumu piekraste. Hipocentra dziļums bija 67,91 km.

Bojātas ēkas pēc 5,8 magnitūdu stipras zemestrīces Grieķijas Rodas salā

Vietējie iedzīvotāji un daudzie tūristi, pamodināti no spēcīgās zemestrīces, steigā pameta savas mājas un viesnīcas, daži pavadīja nakti ārā.

Turcijas Muglas provincē cieta 75 cilvēki; lielākā daļa guva traumas, izlecot pa logiem.

Savukārt 14 gadus vecai meitenei zemestrīces laikā sākās smaga panikas lēkme. Diemžēl, neraugoties uz ārstu pūlēm, viņa nomira. 

8. jūnija rītā plkst. 8:08 pēc vietējā laika Kolumbijas centrālajā daļā notika postoša 6,5 magnitūdu zemestrīce. Zemestrīces hipocentrs bija 10 kilometri.

Tā bija jūtama 20 no 32 valsts departamentiem.

Visnopietnākās sekas tika fiksētas nelielajā Paratebueno pilsētā, kas atrodas Kundinamarkas departamentā, tikai 16 kilometru attālumā no epicentra. Šeit gandrīz pilnībā tika sagrautas 250 dzīvojamās mājas un skola. Par laimi, bērni necieta, jo zemestrīce notika svētdien. Pilsētā tika pārtraukta elektroenerģijas un ūdens padeve.

Postījumi pēc 6,5 magnitūdu stipras zemestrīces Kolumbijā

Blakus esošajā Medinas municipalitātē tika reģistrēti postījumi 100 dzīvojamajām ēkām.

Reģionā tika bojātas arī daudzas baznīcas, kurās tajā brīdī norisinājās rīta mise un atradās tūkstošiem ticīgo.

Valsts galvaspilsētā Bogotā šī zemestrīce kļuva par vienu no spēcīgākajām un ilgstošākajām pēdējā laikā. Dzīvojamos rajonos skanēja sirēnas, un iedzīvotāji panikā metās ārā uz ielām. Pilsētā daļēji sagruva ēku fasādes, tika novēroti elektroapgādes traucējumi. Vienā no pilsētas rajoniem notika zemes nogruvums.

Vairākos valsts ceļu posmos, tostarp uz vienas no galvenajām maģistrālēm, Villavičencio–Jopala šosejas, izveidojās plaisas.

Plaisas uz ceļiem pēc 6,5 magnitūdu stipras zemestrīces Kolumbijā

Zemestrīces rezultātā traumas guva 20 cilvēki.

Saskaņā ar 11. jūnija datiem pēc galvenā zemestrīces grūdiena reģistrēti vairāk nekā 250 pēcgrūdieni ar magnitūdu 4,8.

Jūnija sākumā Itālijas supervulkāna Kampi Flegrei rajonā atjaunojās seismiskā aktivitāte. Nedēļas laikā, no 2. līdz 8. jūnijam, tur notika 148 zemestrīces, kas bija līdz 3,2 magnitūdu stipras. 86 no tām tika fiksētas trijos seismiskajos spietos.

8. jūnijā plkst. 07:39 pēc vietējā laika spēcīga 5,3 magnitūdu zemestrīce notika Ziemeļu ledus okeāna akvatorijā, 587 kilometrus uz ziemeļiem no Krievijas arhipelāga Franča Jozefa Zemes.

Ir jāatzīmē, ka zemestrīces ar tik augstu magnitūdu šajā reģionā notiek ārkārtīgi reti. Saskaņā ar ASV Ģeoloģiskā dienesta (USGS) datiem, visu instrumentālo novērojumu laikā reģistrēti tikai divi triecieni ar magnitūdu 5,1.

Vācija

4. jūnijā Vācijas dienvidu un rietumu daļu skāra spēcīga vētra ar pērkonu un krusu. Vietām vēja brāzmas pārsniedza 100 km/h. Vētra nolauza kokus, appludināja pagrabus un izraisīja daudzas avārijas situācijas.

Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, Ulmas pilsētā, aculiecinieki pastāstīja par pēkšņu skaļu sprādzienu, pēc kura vējš norāva jumtus dažām mājām un nopietni sabojāja novietotās automašīnas.

Spēcīgs vējš nopostīja mājas jumtu Ulmas pilsētā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē

Bavārijā, Firstenfeldbrukas apgabala Šēngeisingas komūnā, izkrita līdz 7 cm liela krusa, nodarot postījumus ēkām un transportlīdzekļiem.

Traģisks negadījums notika Ziemeļreinas-Vestfālenes pilsētā Vilnsdorfā, kur zibens trāpīja sievietei. Helikopters ar medicīnisko brigādi ātri atlidoja, taču sievieti izglābt neizdevās.

Vētras laikā aviokompānijas “Ryanair” pasažieru lidmašīna, kas devās no Berlīnes uz Milānu, nonāca spēcīgas turbulences zonā. Astoņi cilvēki, ieskaitot vienu apkalpes locekli, guva ievainojumus. 

Aviolaineris veica piespiedu nosēšanos Memingenas lidostā, kur vairāki cietušie tika hospitalizēti.

Polija

No 4. jūnija Poliju piemeklēja spēcīgs vētru vilnis. Vēja brāzmas, kas vietām sasniedza 120 km/h, ar saknēm izgāza tūkstošiem koku visā valstī.

Tika bojātas 156 ēkas. Lietusgāzes pārvērta ceļus vētrainās ūdens straumēs, bet vairākos rajonos izkrita krusa, kuras graudi sasniedza līdz pat 5,5 cm diametru.

Valsts dienvidos aptuveni 30 000 cilvēku palika bez elektroapgādes.

Dažās Lejassilēzijas vojevodistes daļās 10 minūtēs izkrituši 25 mm nokrišņu.

Žoravinas un Venglevo ciemu fermeri piedzīvoja īstu traģēdiju: stiprais lietus ar krusu pārvērta laukus par ezeriem un iznīcināja jau novākšanai gatavo ražu.

Spēcīgas lietusgāzes un krusas sekas Polijā: applūduši lauki un iznīcināta raža

Mazovijas vojevodistē, Drobinā (Plockas apriņķī), spēcīgs vējš pilnībā norāva jumtus desmit ēkām un vēl 29 ēkām nodarīja daļējus bojājumus.

Savukārt Pšasnišas municipalitāti skāra viesuļvētra, kas izgāza kokus, bloķējot valsts nozīmes autoceļu.

Smagi cieta arī Mazpolijas vojevodiste. Krakovas pilsētā pēkšņi sākusies vētra ar krusu lika cilvēkiem panikā bēgt no ielām un parkiem, meklējot patvērumu. Mašīnas apstājās ceļmalās, jo nevarēja pārvietoties sliktās redzamības dēļ.

Savukārt Tšebiņas pilsētā stiprais vējš sabojāja daudzas ēkas, ieskaitot vēsturisko baziliku, no kuras norāva aptuveni 400 m2 jumta, izraisot daļēju telpu applūšanu.

Diemžēl vētra prasīja viena cilvēka dzīvību, bet vēl viens guva ievainojumus un tika nogādāts slimnīcā.

Pēc spēcīgās vētras Polijā zemi vietām pilnībā pārklāja krusas kārta

Baltkrievija

5. jūnijā no spēcīgās vētras cieta arī Baltkrievija. Sevišķi spēcīgi stihija plosījās Minskas, Grodņas un Mogiļevas apgabalos.

Lietusgāzes appludināja ielas un ēku pagrabus. Vēja brāzmas norāva jumtus, kritušie koki sabojāja automašīnas. Reģionā notika masveida elektroenerģijas atslēgšana.

Spēcīgs lietus appludinājis ielas Baltkrievijā

Vētra nepagāja garām arī galvaspilsētai Minskai — ūdens iekļuva vairākos lielos tirdzniecības centros, pazemes stāvvietās un vairākās dzīvojamās mājās.

Savukārt Mogiļevas apgabalā zibens spērienu rezultātā aizdegās divas privātmājas. 

Lietuva

5. jūnijā Lietuvas dienvidos, Čepkeļu rezervātā pie Baltkrievijas robežas, netālu no Musteikas ciema, plosījās spēcīgs tornādo.

Spēcīgs tornādo Lietuvā

Virpulis nogāja vairākus kilometrus, laužot lielus kokus kā sērkociņus. Lietuvas robežsargi nonāca tieši viesuļa ceļā — viņiem nācās steidzami pamest savas pozīcijas un atkāpties tālāk no krītošajiem kokiem.

Par laimi, cietušo nav.

Krievija

Dabas kataklizmu vilnis Krievijas teritorijā turpina pieņemties spēkā.

6. jūnijā Orenburgas apgabala austrumos plosījās spēcīga vētra. Kuvandikas apgabalā viesuļvētra lauza kokus, kas bloķēja ceļus. Dažviet nolija tik intensīva krusa, ka dažu minūšu laikā ceļi pārklājās ar ledus kārtu. Ādaevas kalna apkārtnē ceļu satiksme tika pilnībā paralizēta.

Orenburgas apgabalā, lielā krusas daudzuma dēļ ceļu satiksme kļuva bīstama, Krievija

Nakts negaisa kulminācijā zibens iespēra vienai no dzīvojamām mājām, izraisot ugunsgrēku — par laimi, cietušo nav.

Krievijas rietumos, Kurskas apgabala Železnogorskā, viesuļvētra ar negaisu un krusu līdz 2 cm diametrā nogāza aptuveni 500 kokus, sabojāja desmitiem automašīnu un elektropārvades līnijas. 

Savukārt 7. jūnijā laikapstākļu ietekmē nonāca Maskavas apgabala ziemeļu rajoni — cieta Mitišķu, Koroļovas, Puškinas un Ščelkovas pilsētas. Tās skāra krusa, lietusgāzes un brāzmains vējš. 

Kolomnā koks uzkrita meitenei, kura centās patverties no negaisa; cietusī hospitalizēta.

8. jūnijā spēcīgas lietusgāzes pārņēma Maskavu. Uz ceļiem izraisījās transporta kolapss. Vienā no metro stacijām, “Komsomoļskaja” Sokolņičeskajas līnijā, ūdens plūda no vestibila griestiem. 

Spēcīgs ūdens straumes vilnis iegrūda lietus kanalizācijas speciālistu Čertanovkas upes kolektorā. Pateicoties kolēģiem un garāmgājējiem, kuri turēja vīrieti virs ūdens līdz atbrauca glābēji, viņu izdevās izglābt.

Vnukovas lidostā plosījās brāzmains vējš ar brāzmām līdz 25 m/s. Daļa jumta sabruka, izraisot termināļa daļēju applūšanu.

Vnukovas lidostā, Maskavas apgabalā, Krievijā, stiprs vējš kopā ar lietu sabojāja termināļa jumtu, izraisot telpu applūšanu

Maskavas apgabalā, Narofominskas un Apreļevkas pilsētās, izkrita lielgraudu krusa.

Savukārt Ļeņina pilsētas apgabalā, “Sloboda” pludmalē, zibens iespēra lapenē ar atpūtniekiem. Kāda sieviete guva apdegumus un hospitalizēta.

8. jūnijā Jaroslavļas apgabala iedzīvotāji kļuva par lieciniekiem šajā reģionā reti sastopamai parādībai — milzīgam tornādo pie Ugličas rajona Kunačevas ciema, kas sabojāja jaunu meža posmu.

Reta dabas parādība – tornādo Jaroslavļas apgabalā, Krievija

Un nākamajā dienā apgabalu skāra spēcīga negaisa fronte. To pavadīja stipras lietusgāzes ar krusu un vējš ar brāzmām virs 20 m/s, kas norāva jumtus, nolauza kokus un atstāja cilvēkus bez elektrības. Īpaši cieta Jaroslavļas un Nekrasovskas apgabali.

8. jūnijā Kemerovas apgabalā izkrita milzīga krusa vistas olas lielumā. Savukārt Terentjevas ciemā iedzīvotāji novēroja neparastas formas ledus gabalus — ar asiem dzelkšņiem. Stihija sabojāja automašīnas un iznīcināja gaidāmo ražu.

Liela, neparastas formas krusa izkritusi Kemerovas apg., Krievija

No stihijas cieta Prokopjevas un Novokuzņeckas rajoni.

Brāzmains vējš pārrāva elektropārvades līnijas. Nogāztie koki aizšķērsoja ceļus, iesprostojot desmitiem automašīnu.

8. jūnija vakarā Altaja apgabala galvaspilsētu Barnaulu skāra lietusgāzes, kas turpinājās līdz nākamās dienas rītam. 9. jūnija naktī Barnaulā izkrita 60 mm lietus pie mēneša vidējās nokrišņu normas jūnijā — 54 mm.

Ielas pazuda zem ūdens, un automašīnas burtiski peldēja pa braucamo daļu. Savukārt nestrādājošie luksofori pastiprināja satiksmes haosu, kas rezultējās ar masveida sastrēgumiem.

Stipras lietusgāzes Barnaulā: applūdušas ielas, paralizēta satiksme, Altaja apgabals, Krievija

Tika appludinātas dzīvojamās mājas, administratīvās ēkas un tirdzniecības centri. Ūdens iekļuva sabiedriskā transporta salonos.

Altaja apgabala Volčihas ciemā vējš daļēji norāva veikala jumtu — cieta meitenīte, viņa tika hospitalizēta. Savukārt Aleiskes pilsētā lietusgāžu dēļ sabruka daļa divstāvu 16 dzīvokļu mājas, iedzīvotāji uz laiku evakuēti.

9. jūnija vakarā Komi Republikas galvaspilsētu Siktivkaru skāra spēcīga vētra — lietus lija kā no spaiņa, appludinot pilsētas ielas. Debesis vairākas stundas pēc kārtas uzliesmoja no nepārtrauktiem zibeņiem. 10. jūnijā piecu stundu laikā pilsētā nolija 42 mm nokrišņu, kas ir gandrīz 60% no jūnija mēneša vidējās normas — 71 mm. Tik intensīvi nokrišņi un tik augsta elektriskā aktivitāte šai ziemeļu pilsētai ir ārkārtīgi netipiski. 

10. jūnijā Kirovas apgabalā, Smetaņinas un Kugušergas ciemos, izkrita neparasti liela krusa — tās graudi sasniedza pat astoņu centimetru diametru.

Anomāli liela krusa izkrita Kirovas apgabalā, Krievija

Kāpēc ir svarīgi ne tikai izlasīt šo apskatu, bet arī nodot informāciju tālāk?

Tāpēc, ka kataklizmu skaits pieaug, bet cilvēce joprojām neko nedara, lai apturētu tuvojošos katastrofu. Lai gan risinājums pastāv. Tomēr tos, kuri par to runā jau gadiem, nedzird. Un tie, kuri dzird, bieži klusē. Jo tic, ka neko nevar mainīt, ka viņu vārdiem nav nozīmes.

Taču tā nav. Vārds ir spēks. Tieši ar to viss sākas: apzināšanās, izvēle, rīcība. Vārds nes informāciju. Bez informācijas nav izpratnes, nav risinājumu un nav plāna.

Ja mēs klusējam – mēs atstājam citus neziņā. Un tas nozīmē, ka neviens nezina, ko darīt, neviens nezina, kurp doties. Klusēšana ir piekrišana pasaules sabrukumam, kurā mēs dzīvojam.

Taču, ja katrs no mums spers vienu soli – pateiks patiesību, dalīsies, izskaidros, – mēs varam mainīt visu.

Vienkārši runājiet. Dalieties ar to, ko esat uzzinājuši. Viens ieraksts, viena saruna, viena īsziņa — tas jau ir solis.

Katram vārdam ir nozīme. Galvenais — neapstāties un nezaudēt cerību. Un tad mums viss izdosies!

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: