Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 18. līdz 24. jūnijam

Draugi, situācija ir sekojoša:

pat tie, kuri jau saskārās ar skarbajām laikapstākļu izpausmēm, vēlas aizmirst notikušo – vienkārši atgriezties ierastajā dzīvē, it kā nekas nebūtu noticis. Daudzi nav gatavi atzīt, ka tā nav nejaušība, bet gan daļa no pieaugošās klimata krīzes, kas tikai pastiprināsies. Savukārt tie, kuriem tā pagaidām ir pagājusi secen, cenšas par to vispār nedomāt. 

Taču realitāte ir tāda, ka visnopietnākais drauds, ar ko šobrīd saskaras visa cilvēce, ir dabas kataklizmu straujais pieaugums. Šo apgalvojumu apstiprina arī aizvadītās nedēļas notikumu apskats — no 2025. gada 18. līdz 24. jūnijam.

Tāpat jūs uzzināsiet, kā klimatiskā haosa apstākļos pasargāt sevi un savus tuviniekus.

Ķīna

24. jūnijā Guidžou provincē, Sandu provincē, notika spēcīgs zemes nogruvums, ko izprovocēja vairāku dienu ilgas lietusgāzes. Nogruvuma rezultātā tika sagrauta daļa tilta pār Houdzi upi uz ātrgaitas šosejas G76 Sjameņa — Žunčena, kas savieno Guansi un Guidžou provinces.

Incidents notika agrā rītā. Tilta sabrukuma brīdī pār to brauca kravas automašīna. Vadītājs paspēja noreaģēt un nobremzēt, taču kravas automašīnas kabīne burtiski palika karājoties virs aizas. Viņš nespēja paša spēkiem izkļūt no kravas automašīnas. Notikuma vietā atradās aculiecinieki, taču izsaukt glābējus nebija iespējams, jo apgabalā, kur notika nobrukums, nebija sakaru. Turklāt ceļa segums sāka plaisāt, un pietuvoties kravas automašīnai kļuva ārkārtīgi bīstami.

Zemes nogruvuma dēļ Ķīnā sabruka tilts — kravas automašīna brīnumainā kārtā noturējās un palika karājoties virs bezdibeņa

Vietējie iedzīvotāji izsauca glābējus, kuri nedaudz vairāk nekā stundas laikā, izmantojot virves un kāpnes, spēja izvilkt šoferi no kravas automašīnas kabīnes.

Turpmākās teritorijas apsekošanas laikā glābšanas komanda atklāja, ka zemes nogruvums ir nopostījis četras dzīvojamās mājas un vairākas automašīnas. Trīs stundu laikā tika atrasti un evakuēti sešpadsmit cilvēki. Par laimi, bojāgājušo nav.

Kazahstāna

19. jūnijā Pavlodaras apgabalā Kazahstānā plosījās jaudīga vētra. Viesuļvētras brāzmas sasniedza 43 m/s. Bojājumus guva vairāki desmiti ēku, tostarp slimnīcas, bērnudārzi un administratīvie objekti.

Viesuļvētra norāva ēkas jumtu, Pavlodaras apg., Kazahstāna

Aksu pilsētā torņa celtnis sabruka uz deviņstāvu dzīvojamās mājas jumta, kā arī no divu jaunbūvju sienām nobira apdare. Nogāzto koku dēļ tika stipri sabojātas automašīnas, uz brauktuves apgāzās “Gazele”. 

Pavlodarā uz promenādes sabruka daļa no baltajām arkām, vējš aizpūta nojumes pludmalē. Iekšpagalmi visā pilsētā bija noklāti ar salauztiem koku zariem. Vējš apgāza sabiedriskā transporta pieturas, tika sabojāts apgabala administrācijas ēkas jumts.

Diemžēl Pavlodaras apgabala Aksu pilsētā gāja bojā sieviete – koks uzkrita taksometram, kurā viņa brauca.

Pilsētas un apgabala rajoni palika bez elektrības.

17 cilvēki, tostarp septiņi bērni, guva sasitumus, nobrāzumus, plēstas brūces, bet vienā gadījumā – arī smagus lūzumus.

Meksika

19. jūnijā Meksikas Klusā okeāna piekrasti skāra tropiskā viesuļvētra “Ēriks”. Saskaņā ar ASV Nacionālā viesuļvētru novērošanas centra (NOAA) datiem tā sasniedza sauszemi starp Akapulko un Puerto Eskondido pilsētām.

Dienu iepriekš “Ēriks” strauji pieņēmās spēkā, tikai diennakts laikā no vētras pārvēršoties par postošu 4. kategorijas viesuļvētru. Pirms sausszemes sasniegšanas tas zaudēja stiprumu līdz 3. kategorijai, kas mazināja postošās sekas Tajā brīdī vēja ātrums viesuļvētras centrā sasniedza 205 km/h.

Oahakas štatā spēcīgas lietusgāzes un brāzmains vējš izraisīja plūdus, zemes nogruvumus un infrastruktūras postījumus – tika bojāti ceļi, skolas, slimnīcas un dzīvojamās mājas.

Spēcīgas lietusgāzes, ko izraisīja tropiskā viesuļvētra “Ēriks”, appludināja dzīvojamos rajonus Oahakas štatā, Meksika

Īpaši cieta Puertoeskondido, Salina Krusa un Pinotepa Nasjonāle pilsētas.

Viens cilvēks gājis bojā Sanpedro Počutlas municipalitātē.

Vēl viena traģēdija notika Gerrero štatā, kas arīdzan smagi cieta no dabas stihijas. Tur noslīka vienu gadu mazs bērns, kad māte, nesot viņu rokās, mēģināja šķērsot pārplūdušās upes straumi.

Neraugoties uz to, ka viesuļvētra valsts kalnainā reljefa dēļ strauji vājinājās un līdz 20. jūnija vakaram pilnībā izzuda, lietusgāzes turpinājās un izraisīja ilgstošus plūdus. Mičoakanas štatā, kuru novājinātā vētra sasniedza 20. jūnija naktī, tika reģistrēti plūdi un traucējumi transporta satiksmē. Saskaņā ar oficiālajiem datiem vairāk nekā 277 000 cilvēku palika bez elektroapgādes un sakariem.

Tropiskā viesuļvētra “Ēriks” kļuva par pirmo 3. vai augstākas kategorijas viesuļvētru visā novērojumu vēsturē, kas skārusi Meksikas Klusā okeāna piekrasti līdz jūlijam.

Nepāla 

Spēcīgas musonu lietusgāzes izraisīja daudzus zemes nogruvumus un plūdus Nepālā. Visā valstī tika traucēta satiksme: tika slēgtas galvenās automaģistrāles, applūda un tika bojāti vietējie ceļi. Pēkšņie plūdi apdraudēja cilvēku dzīvības. Cietušajos rajonos veica glābšanas operācijas.

18. jūnijā Kailali rajonā, Sudurpashčimas Pradēšas provincē, indiešu tūristu grupa atpūtās upes krastā, taču ūdens līmenis pēkšņi strauji cēlās un pilnībā appludināja apkārtni. Tā rezultātā viņi nonāca uz nelielas salas, kas bija pilnībā nošķirta no sauszemes. Glābēji ar virvju palīdzību evakuēja visus cilvēkus, kas bija nonākuši slazdā.

Savukārt 19. jūnijā Gandaki Pradēšas provincē pasažieru autobusu, kas kursēja maršrutā Katmandu-Nepālgandža, pēkšņi aizrāva spēcīga straume, kad tas šķērsoja upi Binaji seklā vietā pa pagaidu apvedceļu Navapuras rajonā.

Gandaki Pradēšas provincē, Nepālā, pasažieri gaida palīdzību uz autobusa jumta, kuru pēkšņa aizrāva spēcīga straume

Visi 38 pasažieri, tostarp trīs zīdaiņi, palika dzīvi. Viņu glābšanai nācās izmantot ekskavatoru. Straume aiznesa autobusu aptuveni kilometru tālāk pa upes tecējumu. To neizdevās izvilkt, jo lietusgāzes turpinājās.

Indija

Musona ietekmē visā Indijā bija spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja plašus plūdus un zemes nogruvumus. Upes izgāja no krastiem, un spēcīgas straumes aizrāva automašīnas un appludināja dzīvojamos rajonus. Ūdens iekļuva mājās, bojājot mantas. Dažas celtnes tika pilnībā sagrautas. Daudzi ceļi, tostarp nacionālā šoseja Deli–Gudžarata, tika slēgti zemes nogruvumu, plūdu un tiltu sagrūšanas dēļ. 

Gudžarātas štatā ūdens appludināja ciematus, iznīcināja sējumus un nošķīra cilvēkus no ārējās pasaules.

Spēcīgas lietusgāzes appludināja Sūratas pilsētas ielas Gudžarātas štatā, Indija

Glābējiem nācās evakuēt vairāk nekā 100 cilvēkus, kas nonāca ūdens slazdā, un simtiem liellopu steidzami pārveda uz augstākām vietām.

19. jūnijā Botadas rajonā, netālu no Latidadas ciema, notika traģēdija: spēcīga ūdens straume pēkšņi aizrāva automašīnu, kas mēģināja šķērsot applūdušo posmu. Mašīnā atradās deviņi pasažieri. Diemžēl septiņus no viņiem neizdevās glābt.

23. jūnijā Sūratas pilsētā Gudžarātas štatā vien četru stundu laikā nolija aptuveni mēneša lietus norma – 177,8 mm. Ūdens appludināja ielas, ēkas un veikalus; nācās slēgt skolas.

Dakšina Kannadas rajonā, Karnatakas štatā, zemes nogruvums traucēja dzelzceļa satiksmi svarīgā posmā Saklēšpura–Subrahmaņas dzelzceļa līnijā.

22. jūnijā Uddžaina pilsētā, Madjha Pradēšas štatā, ilgstošas lietusgāzes izraisīja griestu sabrukšanu tempļu kompleksa pārejā. Ieeja svētceļniekiem uz svēto Gupt Godavari kalnu tika slēgta spēcīgas straumes dēļ. Savukārt vairāki tempļi applūda Godavari upes krastā.

Plūdi Indijā skāruši svētvietas: appludināti tempļi pie Godavari upes krastiem

Stihija prasīja vismaz 24 cilvēku dzīvības. Pieci cilvēki joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Krievija

Plašas Sibīrijas un Aizbaikāla teritorijas pārņēmis karstuma vilnis, kas pārspējis daudzu gadu rekordus un atnesis sev līdzi īstu svelmi – neraksturīgu šiem platuma grādiem. Vidējā diennakts gaisa temperatūra pārsniedza klimatisko normu par 6–9 grādiem.

19. jūnijā Altaja novada ciematā Uglovskoje gaisa temperatūra sasniedza +38 °C.

21. jūnijā Burjatijā tika pārspēts temperatūras rekords – Barguzinas ciematā tika reģistrēta temperatūra +36,5 °C. Savukārt 22. jūnijā Novoselenginskas ciematā, Aizbaikālā, temperatūra sasniedza +38,3 °C.

Čitā, Aizbaikālas novadā, tika uzstādīts jauns dienas maksimālās temperatūras rekords +37,5 °C, kas par 3,3 °C pārsniedza iepriekšējo rekordu, kas datēts 1991. gadā.

19. jūnijā Novosibirskas apgabalā, Suzunas meteoroloģiskajā stacijā, tika fiksēta temperatūra +35,2 °C, pārspējot 1996. gada rekordu (+33,6 °C).

20. jūnijā Sima ciems Krasnojarskas novadā, kur tika reģistrēta temperatūra +39,8 °C, kļuva par karstāko vietu Krievijas teritorijā.

Dienu iepriekš novada galvaspilsētā Krasnojarskā gaisa temperatūra uzsila līdz +35,3 °C, pārsniedzot 45 gadus ilgu rekordu – 1980. gadā maksimālā temperatūra bija +33,1 °C.

Lai novērstu asfalta deformāciju, kas sakarsa līdz pat 50 °C, un izvairītos no negadījumiem uz ceļiem, Krasnojarskas ielas dzesēja ar laistīšanas mašīnām.

Anomāls karstums pārņēmis Sibīrijas un Aizbaikāla teritoriju Krievijā

21. jūnijā meteo stacija Kizilā, Tivas Republikā, fiksēja +38,6 °C, kas ir gandrīz 12 grādi virs jūnija vidējā maksimuma (+26,9 °C).

Bet Irkutskā pārspēts temperatūras rekords, kas turējās veselus 129 gadus: 21. jūnijā maksimālā temperatūra sasniedza +34,5 °C (1896. gada rekords +33,7 °C). Pilsētā 11 cilvēki vērsās pēc medicīniskas palīdzības karstuma dūriena dēļ.

Tikmēr centrālajā Krievijā bija sezonai neraksturīgs aukstums. Naktī uz 22. jūniju Kostromas apgabalā temperatūra noslīdēja līdz 0 °C, bet Jaroslavļas, Ivanovas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalos – līdz +4 °C. Maskavas apgabalā temperatūra bija vien +2 °C.

Karēlijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā tika fiksētas salnas. Savukārt Murmanskas apgabalā pat uzsniga sniegs.

Brazīlija

Brazīlijas dienvidos esošo Riugrandi du Sulas štatu skāra plaši plūdi, ko izraisīja spēcīgas lietusgāzes, kas reģionā sākās 17. jūnijā.

No stihijas cieta 127 municipalitātes. Gandrīz 8 000 cilvēku palika bez pajumtes.

Sabrukušo tiltu, drupu un zemes nogruvumu dēļ satiksme tika slēgta 29 posmos uz valsts un vietējās nozīmes autoceļiem.

Ūdens līmenis Žakui upē strauji pacēlās par 10 metriem, appludinot slaveno Fandango tiltu uz automaģistrāles BR-153 – vienas no svarīgākajām federālajām šosejām Brazīlijā. Šis tilts ir ne tikai vēsturisks simbols Kašueiras du Sulas pilsētai, bet arī būtisks elements visa štata transporta sistēmā.

Žakui upe izgāja no krastiem un appludināja plašas teritorijas Brazīlijā

Ūdens ieplūda dzīvojamos kvartālos un piespieda cilvēkus pamest savas mājas. Varas iestādes izsludināja ārkārtas situāciju.

Sarežģīta situācija izveidojās Kanoasas municipalitātē – pilnībā applūda Praia de Paketa rajons. Pārvietošanās bija iespējama tikai ar prāmjiem un ūdens motocikliem.

Kampu Bona municipalitātē pusaudzis divas stundas turējās pie koka, atrodoties spēcīgā straumē, pēc tam, kad viņa laiva apgāzās. Glābšanas komandas nespēja piekļūt viņam stiprās straumes dēļ, taču galu galā izdevās cietušo evakuēt, izmantojot virvi. Jaunietis tika nogādāts slimnīcā ar hipotermiju.

Dažu dienu laikā postošie plūdi Riugrandi du Sulas štatā prasīja četru cilvēku dzīvības, bet viens cilvēks tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu. 

ASV

Gara un spēcīga negaisu līnija ar viesuļvētrām – derečo – nakts laikā no 20. uz 21. jūniju pārskrēja pāri ASV Lielo līdzenumu ziemeļu daļai.

Spēcīgs tornādo sagrāva dzīvojamo māju ASV Ziemeļdakotas štatā

ASV Ziemeļdakotas štatā pār Enderlīnas pilsētu pārgāja nāvējošs EF-3 kategorijas tornādo. Tas izpostīja mājas un aiznesa trīs cilvēku dzīvības.

Vēl divi spēcīgi EF-3 un EF-2 kategorijas tornādo skāra Vellijsitijas piepilsētas lauku rajonus.

Netālu no Luvernas apdzīvotās vietas tika reģistrētas vēja brāzmas ar ātrumu 179 km/h.

Bojātas graudu glabātavas pēc tornādo Ziemeļdakotā, ASV

Savukārt Minesotas štatā viesuļvētra ar brāzmām līdz 171 km/h skāra Bemidži pilsētu un Beltrami apgabalu.

Stihija nogāza tūkstošiem koku, aizšķērsojot ceļus un bojājot ēku jumtus un automašīnas. Tāpat notika pēkšņi plūdi, fiksētas gāzes noplūdes un elektropārvades līniju pārrāvumi.

22. jūnijā vētru sistēma skāra Ņujorkas štatu. Agrā rītā EF-1 kategorijas tornādo šķērsoja O­naidas apgabalu, izpostot ēkas Klārkmilsas ciematā un Kirklendas pilsētā. No kokiem, kas vētras laikā nogāzās uz mājām, gāja bojā trīs cilvēki, tostarp sešus gadus vecas dvīņu māsas.

Zīmīgi, ka šajā štatā vidēji jūnijā notiek tikai viens tornādo, taču šogad nepilna mēneša laikā jau bija trīs.

Vētra atnesa lietusgāzes štata centrālajā daļā. Čenango apgabalā dažu stundu laikā nolija līdz 127 mm nokrišņu, kas izraisīja pēkšņus plūdus.

23. jūnijā karstuma vilnis pārņēma pusi valsts, ASV ziemeļaustrumus, uzstādot jaunus simtgades temperatūras rekordus.

Ekstremāla svelme skārusi lielu daļu ASV

Vairāk nekā 190 miljoni cilvēku izjuta smacīgo karstumu, kad temperatūra pārsniedza 32 °C, ko pastiprināja augsts gaisa mitrums. Tādās pilsētās kā Čikāga, Klīvlenda un Rālija temperatūra pakāpās virs +38 °C. Pat naktis nesniedza cilvēkiem veldzējumu.

Karstums bija tik intensīvs, ka Misūri štatā, Keipžirado pilsētā, sāka deformēties ceļi.

Ekstremālo laikapstākļu dēļ tika ierobežots vilcienu ātrums maršrutā Vašingtona–Bostona, un no viena sastāva pat nācās evakuēt pasažierus pēc stundas ilgas dīkstāves bez gaisa kondicionēšanas.

23. jūnijā Ņujorkas Centrālajā parkā tika reģistrēts karstākais rīts visā novērojumu vēsturē – +27 °C, bet dienas maksimums – +38,3 °C atkārtoja rekordu, kas tika uzstādīts pirms 137 gadiem.

21. jūnijā Taho ezerā, Kalifornijā, notika traģēdija – netālu no krasta pēkšņa vētra apgāza 8 metrus garu laivu ar desmit cilvēkiem uz klāja. Dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet divus izdevās glābt.

Pēc meteorologu teiktā, vētra uzradās burtiski “no zila gaisa” – mierīgie laikapstākļi pēkšņi pārvērtās spēcīgā vējā un viļņos līdz pat 2,5 metru augstumā. Šie apstākļi kļuva nāvējoši bīstami atpūtas laivai.

Ierastie scenāriji vairs nedarbojas: ikdienišķs lietus pārvēršas plūdos, bet bezvējš pēkšņi pārtop postošā viesulī. Cilvēki apjūk, nezinot, kā rīkoties, jo paļaujas uz agrāko pieredzi, kas mūsdienās vairs nav derīga.

Kad cilvēks nesaprot, kā rīkoties, bailes viņu paralizē.

Lai kritiskā brīdī nekļūtu bezpalīdzīgi, ir svarīgi jau laikus iegūt zināšanas – kā rīkoties ārkārtas situācijā. Ja notiek nelaime, bet galvā nav ne mazākā rīcības plāna, tad, izņemot paniku, jūs sevī neko neatradīsiet. Reizēm pat viens pārdomāts scenārijs – tā jau ir iespēja izdzīvot.

Kad esam sagatavoti, kad zinām, kā rīkoties pareizi – mēs rīkojamies. Un tad bailes kļūst par mūsu sabiedroto. Tās dod organismam adrenalīnu, spēju ātri kustēties un padara cilvēku izturīgāku.

Ir svarīgi saprast: jūsu dzīvības glābšana ir jūsu personīgā atbildība. Tiklīdz kā šis tiek saprasts, rodas vēlme tikt skaidrībā, kas notiek ar planētas klimatu.

Tāpēc labāk tomēr veltīt nelielu laiku un pievērst uzmanību tam, kā pareizi evakuēties, kā arī sagatavot ārkārtas mugursomu.

Haosa apstākļos cilvēki instinktīvi orientējas pēc apkārtējo uzvedības. Tāpēc jūsu adekvātā rīcība var kļūt par piemēru citiem.

Parūpējieties par sevi un saviem tuviniekiem. Pat ja viņi ir noraidoši – parunājiet ar viņiem. Parādiet, kā šodien pieaug dabas katastrofas. Tā jūs varēsiet palīdzēt gan sev, gan viņiem.

Tas patiešām ir svarīgi, jo dzīvība ir visdārgākais, kas mums ir.

Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit: