Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 14. līdz 20. augustam 2024. g.

Turcija

Turcijā turpinās meža ugunsgrēki, kas pārņem daudzus valsts reģionus.

Smagi cietusi Turcijas trešā lielākā pilsēta Izmira un tai pieguļošās provinces.

Ugunsgrēks netālu no Izmiras izcēlās 15. augustā. Spēcīgā vējā uguns ātri izplatījās dzīvojamos kvartālos.

Karšijakā, vienā no visattīstītākajiem un blīvāk apdzīvotajiem Izmiras rajoniem, ugunsgrēks bija īpaši postošs.

Dabas ugunsgrēka sekas Izmiras pilsētā, Turcija

Ugunsgrēks plosījās pilsētā 24 stundas, sabojājot mājas un desmitiem veikalu rūpniecības zonā, kā arī pārmetās uz daudzstāvu dzīvojamo ēku.

Vairāk nekā 4 000 cilvēku tika evakuēti uz drošām vietām. Ugunsgrēka rezultātā cieta 78 cilvēki, no kuriem 29 tika hospitalizēti.

Saskaņā ar Ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūras (AFAD) sniegto informāciju no 15. līdz 18. augustam valstī tika reģistrēti 247 dažāda līmeņa meža ugunsgrēki.

To apkarošanā tika izmantoti milzīgi resursi: 25 000 speciālistu, liels skaits brīvprātīgo, 105 helikopteri un lidmašīnas, 14 bezpilota lidaparāti.

Meža ugunsgrēku liesmas pārņēma plašas teritorijas un nokrāsoja debesis oranžā krāsā, Turcija

Visā valstī tika evakuēti 4 700 cilvēku. Izmiras, Manisas un Aidinas provincēs uguns sabojāja 142 ēkas, no kurām daļa nodega pilnībā.

Tropiskā viesuļvētra „Ernesto”

14. augustā pirmās kategorijas tropiskā viesuļvētra „Ernesto” atnesa uz Puertoriko spēcīgas lietusgāzes, appludinot ceļus un atstājot bez ūdensapgādes 120 000 cilvēku. Dažos rajonos izkrita vairāk nekā 250 mm nokrišņu.

Puertoriko salā vairāk nekā puse māju un uzņēmumu, kas ir aptuveni 750 000 ēkas, palika bez elektroapgādes.

Lieli plūdi pēc viesuļvētras „Ernesto” Puertoriko

Viesuļvētra „Ernesto” pastiprinājās līdz 2. kategorijai un turpināja postošo kustību uz Bermudu salām. Rezultātā vietējie iedzīvotāji cieta no vēja brāzmām līdz 138 km/h un stiprām lietusgāzēm.

Viesuļvētra „Ernesto” izraisīja plūdus un dzīvībai bīstamus viļņus lielākajā daļā ASV Austrumu piekrastes. Ir gājuši bojā vismaz 3 cilvēki un okeānā ir aiznesta divstāvu māja.

ASV

18. augustā Konektikutas štata dienvidrietumos bija ekstrēmas lietusgāzes: dažos rajonos nolija līdz 300 mm nokrišņu.

Automašīnas ūdenī gandrīz līdz jumtiem ekstrēmās lietusgāzēs Konektikutas štatā, ASV

Visvairāk cietuši Fērfīldas un Ņūheivenas apgabali: tur upes izgāja no krastiem un radās nogruvumi. Saskaņā ar Ārkārtas situāciju pārvaldes datiem tika sagrauti ceļi un tilti, kā arī notika liela mēroga gāzes noplūde.

Solsberijas pilsētā sakarā ar plūdiem pilnībā tika slēgti 15 ceļi. Bija masveida elektroapgādes pārtraukumi.

Oksfordas pilsētā cieta no ļoti stiprām lietusgāzēm – šeit nolija 342,9 mm nokrišņu – un bezprecedenta plūdiem. Rezultātā 2 cilvēki gājuši bojā un desmitiem cilvēku tika iesprostoti ar mutuļojošas ūdens straumēm.

Bezprecedenta plūdi sagrauj māju Oksfordas pilsētā, ASV

Monro pilsētā bija stipras lietusgāzes, kādu nav bijis vismaz 200 gadu novērojumu laikā. Pār pilsētu nolija 253,9 mm nokrišņu.

Kanāda

16. augusta rītā nelielajā Ēras pilsētā, Ontario provincē, bija EF1 kategorijas tornādo. Tā ceļa garums bija vairāk nekā 5 km, platums — 230 m, maksimālais vēja ātrums sasniedza aptuveni 165 km/h.

Tornādo apgāza tukšus dzelzceļa vagonus, kravas automašīnu ar piekabi, nopietni bojāja veikalu un celtniecības centra ēku, atstājot 3 000 cilvēku bez elektrības. Vējš izgāza kokus un izsita māju logus.

Tornādo apgāza tukšus dzelzceļa vagonus Ontario provincē, Kanāda

Nepāla

16. augustā strauji izplūdušais ūdens no ledāju ezera izraisīja pēkšņu upes Tame pārplūšanu. Ūdens nesa dubļus, granti un laukakmeņus pa Himalaju nogāzēm uz dzīvojamiem rajoniem.

Tūristu ciematā Tame, kas atrodas Khumbu Pasang Lhamu pašvaldībā, Solukhumbu rajonā, Kosi provincē, spēcīgie dubļu plūdi sagrāva ceļus, dzīvojamās mājas, viesnīcas, skolu un klīniku. Gandrīz puse ciema tika iznīcināta, pārējā daļa ir nepiemērota dzīvošanai. Bija traucēti mobilie sakari.

Vairāk nekā 130 cilvēku bija spiesti pamest savas mājas. 2024. gada 20. augustā viens cilvēks pazuda bez vēsts, un viņa meklēšana turpinās.

Dubļu lavīnas izpostītais tūristu ciemats Tamē, Nepāla

Pašlaik šajā apgabalā nav tūrisma sezonas, un viesnīcās gandrīz nebija cilvēku. Pretējā gadījumā nogruvums būtu izraisījis lielu upuru skaitu.

Ir jāņem vērā, ka potenciālu apdraudējumu rada vēl divi citi ledāju ezeri. Tie var noplūst jebkurā laikā.

Krievija

18. augustā, plkst. 7:10 pēc vietējā laika, Kamčatkā, Krievijā, notika spēcīga zemestrīce ar 7,0 magnitūdu.

Saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas dienesta datiem seismiskā notikuma epicentrs atradās Klusā okeāna akvatorijā, 108 km attālumā no reģiona galvaspilsētas Petropavlovskas-Kamčatskas. Hipocentrs bija tikai 6 kilometru dziļumā.

Rīta pazemes grūdieni stipri izbiedēja Kamčatkas iedzīvotājus. Cilvēki satraukumā izskrēja uz ielām ar savām mantām. Dzīvokļos šūpojās lustras, plīsa trauki un gāzās mēbeles.

Grūdienus juta arī Jeļizovas un Ustj-Kamčatskas rajonos, kā arī Vilučinskas un Petropavlovskas-Kamčatskas pilsētās.

Pēc USGS PAGER novērtējumiem, stiprus grūdienus sajutuši līdz 3 000 cilvēku, bet mērenus — 257 000 cilvēku.

Pēc spēcīgās zemestrīces sekoja pēcgrūdieni ar magnitūdu no 3,9 līdz 5,0.

Gandrīz vienlaicīgi aktivizējās vulkāns Šivelučs. 18. augusta naktī vulkāna apkārtnē tika reģistrēts zemestrīču spiets ar 389 notikumiem un vulkāniskais zibens.

Vulkāns Šivelučs izmet pelnu stabu Kamčatkas apgabalā, Krievija

No rīta vulkāns izmeta pelnu stabu 9 km augstumā virs jūras līmeņa, un tas stiepās 492 km garumā.

Vulkāniskie pelni pārklāja Usjt-Kamčatskas un Krutoberegevos ciemus. Kamčatkā tika izsludināts sarkanais aviācijas kods.

Spēcīgas lietavas un plūdi radīja haosu vairākās Āfrikas valstīs.

Nigēra

Tahuas reģionā, Nigērā, ceļi pārvērtās par nāvējošiem slazdiem. 14. augustā uz autoceļa Telemse-Tahua divus autobusus ar pasažieriem aizskaloja plūdu ūdeņi. Neskatoties uz izmisīgiem mēģinājumiem glābties, 52 cilvēki gāja bojā.

Tāpat ūdens straumes aiznesa arī gājējus, kas devās uz tirgu pa to pašu ceļu. Vairāki cilvēki ir pazuduši bez vēsts.

Spēcīgi plūdi Nigērā bloķēja ceļus, atstājot cilvēkus nošķirtus no ārpasaules, Nigēra

18. augustā tika slēgti ceļi Niameja-Dosso, Niameja-Flinge un Niameja-Kolo. Tas apgrūtināja transporta kustību un nokļūšanu galvaspilsētā, jo tie ir trīs galvenie maršruti, kā iebraukt Niamejā.

Cietušajos rajonos ceļi ir izskaloti, raža gājusi bojā.

Transporta uzņēmumi „Rimbo” un „Salim” apturēja darbību, un varas iestādes brīdināja, ka jebkādi braucieni šobrīd ir dzīvībai bīstami.

Nigērija

Nigērijas zemnieki vēl nebija atguvušies no sausuma, kad sausajos un tuksnešainajos valsts ziemeļos sākās stipras lietusgāzes. Cietuši jau 10 štati: Kano, Zamfara, Bauči, Jobe, Sokoto, Nasarava u.c. Vairākos no tiem lietusgāzes nepārtraukti turpinās kopš augusta sākuma.

Plūdi ir izpostījuši mājas un lauksaimniecības zemes, izskalojuši dažus Kano-Maiduguri ātrgaitas šosejas posmus.

Džigavas štatā iznīcināti vairāk nekā 2 700 ha graudaugu kultūru.

Saskaņā ar Bauči štata Ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūras (SEMA) datiem reģionā gājuši bojā 4 cilvēki.

Applūdušas mājas Bauči štatā, Nigērija

Čada

Tibesti reģionā nolijis neparasti daudz nokrišņu. Šajā sausajā apgabalā pat augustā, kas ir visslapjākais mēnesis gadā, lietus līst ne vairāk kā 2,5 stundas mēnesī (vidējais augusta nokrišņu daudzums reģionā ir 5 mm).

Bet tagad lietusgāzes turpinās jau nedēļu, izraisot lielus plūdus un 54 cilvēku bojāeju.

Cilvēki glābjas no plūdiem Tibesti reģionā, Čada

16. augustā bija applūduši seši rajoni. Ūdens aiznesa tūkstošiem transportlīdzekļu, sabojāja vai sagrāva 16 200 māju. Cietuši vairāk nekā 261 000 cilvēku.

Stiprs negaiss bija arī Eiropā.

Austrija

16. augustā Austrijā cieta federālā zeme Tirole. Ilgu lietusgāžu rezultātā komūnā Sankt-Anton-am-Arlberg applūda ielas un mājas, notika vairāki nogruvumi, ūdens straumes aizskaloja vismaz trīs automašīnas upē.

Mašīna ir noskalota no ceļa slēpošanas kūrortzonā Sankt-Antonā, Austrija

Viens no svarīgākajiem transporta maršrutiem Alpos, Arlbergas pāreja, tika uz laiku slēgta nogruvuma dēļ.

Federālajā zemē Lejasaustrijā, posmā starp Holabrunnas un Gellersdorfas apgabaliem, tika izskalots dzelzceļa uzbērums, kas izraisīja vilcienu kustības apturēšanu.

17. augustā Vīnes ziemeļos bija stipra vētra ar krusu un rekordlielu nokrišņu daudzumu. Nolija 110 mm lietus, kas ir augstākais vasaras rādītājs visu 152 gadu meteoroloģisko novērojumu vēsturē reģionā.

Applūda ielas, ceļi un pazemes pārejas, tika pārtraukta vilcienu kustība pilsētas līnijā.

Itālija

15. augustā ļoti spēcīgi vēji skāra Ligūrijas reģionu, nodarot postījumus Itālijas pludmales zonā. Visapkārt bija izkaisītas saplēstas nojumes, norauti jumta dakstiņi un nokrituši stabi. Ventimiljas pilsētā vēja ātrums sasniedza 141 km/h. Reģionā izveidojās arī vairāki ūdens tornādo.

Tornādo Ligūrijas reģiona piekrastē, Itālija

18. augustā Toskānas reģionā bija stipra vētra. Pitiļano pilsētā 15 minūtēs nolija vairāk nekā 25 mm nokrišņu, šaurās ielas piepildījās ar ūdeni un dubļiem, un kļuva necaurejamas. Uz valsts ceļa nr. 74 kustība tika apturēta.

Pie Palermo pilsētas krastiem vētras un tornādo dēļ nogrima 56 metrus garā luksusa superjahta „Bayesian”. Uz klāja atradās 22 cilvēki, no kuriem 15 izdevās izglābt, 7 cilvēki aizgāja bojā.

Dienvidkoreja

Dienvidkorejas galvaspilsētā bija novērojams garākais tropisko nakšu periods kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1907. gadā.

Seulā 30 naktis pēc kārtas, no 22. jūlija līdz 20. augustam, temperatūra nebija mazāka par 25°C.

Cilvēki glābjas no karstuma, Dienvidkoreja

Līdzīga situācija bija novērojama arī Pusanā. Tur tropiskās naktis ilga 22 dienas. Pusanas rekords ir garākais 121 gada laikā kopš 1904. gada.

Nakts karstums ir īpaši bīstams, jo nedod iespēju cilvēkiem un ekosistēmām atgūties.

17. augustā Hanamas pilsētā nācās priekšlaicīgi pārtraukt ikgadējās 10 km sacensības „Vasaras nakts skrējiens 2024”. Sacensību laikā, kas norisinās naktī, bija tik karsts, ka 28 dalībnieki nespēja turpināt sacensties. Tajā laikā pilsētā temperatūra bija 30,1°C, mitrums — 69% un sajūtu temperatūra — 31,3°C. Daži pat zaudēja samaņu. 19 cilvēki tika hospitalizēti. Pārējiem palīdzību sniedza uz vietas.

Kopš 20. maija no slimībām, kas saistītas ar karstumu, Dienvidkorejā cietuši 2 704 cilvēki, no kuriem diemžēl 23 gājuši bojā.

Saskaņā ar Starptautiskā Vides un attīstības institūta datiem, lielākajās pasaules galvaspilsētās dienu skaits ar temperatūru virs 35°C ir pieaudzis par 52% 30 gadu laikā.

2024. gada mēneši no februāra līdz jūlijam kļuvuši par rekordistiem pēc visiem statistikas rādītājiem. 2024. gadā tika uzstādīti 15 nacionālie temperatūras rekordi un 130 mēneša nacionālie temperatūras rekordi.

Kartē atzīmētas vietas, kurās no 2023. gada jūlija līdz 2024. gada jūlijam reģistrēta temperatūra 50°C un vairāk

Pēc klimatologa Maksimiliano Erera vārdiem, tik daudz ekstrēmu siltuma notikumu pārsniedz visu, kas jebkad bijis un pat ir uzskatīts par iespējamu.

Dažās dienās vienlaikus tika reģistrēti tūkstošiem dienas un nakts temperatūras rekordu.

Šī statistika vēlreiz uzsver, ka klimata katastrofu pieaugums ir vienkārši neprātīgs. Tagad šo pieaugumu pamana jau visi, bet daži joprojām baidās atzīt realitāti, jo neredz izeju, nesaprot, ko cilvēce var likt pretī dabas kataklizmām.

Cilvēki uzdod sev tamlīdzīgus jautājumus: kā var cīnīties ar dabu?

Atbilde uz šo jautājumu ir, pretējā gadījumā nebūtu vispār jēgas par to runāt. Ir īsti zinātnieki, kuri zina notiekošo katastrofu cēloni un kā no tām pasargāties. Un tās nav tikai hipotēzes vai teorētiskas izstrādes, tā ir nopietna un matemātiski pārbaudīta izpēte. Neapšaubāmi, nepieciešama turpmāka izpēte un šo tehnoloģiju uzlabošana, bet klimata problēmas risinājuma bāze jau ir gatava.

Tāpēc prioritārs uzdevums šobrīd ir radīt visus apstākļus progresīvu zinātnieku darbam.

Kā jūs domājat, ja mēs kā cilvēce veltītu zinātnes attīstībai tik daudz līdzekļu un uzmanības, cik šobrīd tērējam savstarpējiem konfliktiem, vai mēs varētu atrisināt pieaugošo kataklizmu problēmu? Viennozīmīgi jā, varētu!

Bet pagaidām tie zinātnieki, kuri spēj glābt pasauli, nesaņem nekādu atbalstu un par viņiem gandrīz neviens nezina.

Mediji klusēs līdz pēdējam, un tikai vienkārši cilvēki, izveidojot pieprasījumu pēc zinātnieku apvienošanas un vienota zinātniskā centra izveides, var mainīt situāciju un ietekmēt notikumu gaitu.

Ar šī raksta videoversiju var iepazīties šeit.