Planētas klimata katastrofu apskats no 2025. gada 22. līdz 28. janvārim

Nav vairs jābūt ekspertam, lai redzētu straujo klimata kataklizmu pieaugumu. 2025. gada janvāris vēlreiz parādīja, ka situācija pasliktinās. Daudzi cilvēki, redzot to visu, jūtas bezspēcīgi. Viņi domā, ka neko nevar mainīt. Bet tā nav. Izeja vēl ir, un mēs pastāstīsim par to iknedēļas kataklizmu apskatā par periodu no 22. līdz 28. janvārim.

Vētra „Eovina”

No Ziemeļatlantijas atnākusī īpaši spēcīgā vētra „Eovina” 24. janvārī skāra Īriju un Lielbritānijas ziemeļu reģionus, nesot līdzi rekordstipru vēju un bezprecedenta līmeņa postījumus. Glāzgovas, Edinburgas, Dublinas un Belfāstas lidostās tika atcelti desmitiem reisu. Tāpat tika apturēti visi autobusu un dzelzceļa reisi.

Stiprā vēja nogāztie koki bloķēja dzelzceļa satiksmi, Lielbritānija

Lielbritānijā ārkārtas situāciju brīdinājumus saņēma aptuveni 4,5 miljoni Ziemeļīrijas un Skotijas iedzīvotāju. Tas bija valsts vēsturē plašākais ārkārtas brīdināšanas sistēmas pielietojums. 

Spēcīgākais vētras trieciens bija Īrijā. Piekrastē viļņu augstums sasniedza 20,1 m. Galvejas grāfistē, Meishedas stacijā, tika fiksēts vēja ātrums 50,83 m/s, kas pārspēja iepriekšējo rekordu — 50,56 m/s, kas tika reģistrēts 1945. gadā.

Pēc Īrijas sinoptiķu vārdiem, tik spēcīgs vējš valstī nebija novērots kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Nogāztie koki sabojāja daudzas ēkas. Apmēram 120 000 mājsaimniecību un uzņēmumu valstī palika bez ūdensapgādes, 160 000 cilvēku zaudēja piekļuvi internetam.

Vētra nopietni sabojāja elektrotīklus, atstājot vairāk nekā miljonu abu valstu iedzīvotāju bez elektrības. Īrijā bez elektrības palika 768 000 patērētāju, Lielbritānijā — 283 000.

Remontdarbi vētras izpostītajās elektropārvades līnijās, Īrija

Īrija vērsās pie ES pēc ārkārtas palīdzības jaudīgu mobilo ģeneratoru piegādē, jo pēc energoapgādes uzņēmuma „ESB Networks” aplēsēm elektrības piegādes atjaunošana gandrīz 280 000 abonentu varētu aizņemt līdz pat nedēļai, bet aptuveni 100 000 var palikt bez elektrības arī nākamajā mēnesī. Stihijā dzīvību zaudēja divi cilvēki.

„Eovina” demonstrēja neticamu pastiprināšanās ātrumu — vētras atmosfēras spiediens 6 stundu laikā samazinājās par 38 hPa, daudzkārt pārsniedzot standarta kritērijus „sprādzienveida” jeb „bumbas” vētras statusa iegūšanai. Saskaņā ar NOAA kritēriju „bumboģenēzes” noteikšanai nepieciešams spiediena kritums par 24 hPa 24 stundu laikā.

Ekspertu vērtējumā „Eovina” var kļūt par otro 2025. gada klimata katastrofu ar miljardu dolāru lieliem zaudējumiem līdzās ugunsgrēkiem Losandželosā.

Lielbritānija

23. janvāra rītā cauri Kvintrel-Daunsas ciemam Kornvolas grāfistē, Lielbritānijā, izgāja IF2 kategorijas tornādo. Tas atstāja aiz sevis postījumu pēdas. Pēc aculiecinieku vārdiem tikai piecu vai desmit sekunžu laikā koki tika izrauti ar saknēm un vairāku māju jumti praktiski pazuda. Tornādo šajos platuma grādos ziemā ar tik lielu jaudu ir pilnīgi nenormāla parādība.

Tornādo sekas Kvintrel-Daunsas ciemā, Kornvolas grāfiste, Lielbritānija

Vētra „Erminija”

Uzreiz pēc vētras „Eovina” Eiropu skāra vētra „Erminija”, skarot Portugāli, Spāniju, Franciju, Lielbritāniju un Īriju. 26. janvārī Portugāles ziemeļrietumu piekrastē, posmā no Figeira da Fošas līdz Viāna du Kastelai, bija postoši viļņi, kuru augstums sasniedza 14 m. 

Spānijā, Galīsijas reģionā, vētra atstāja bez elektrības vairāk nekā 13 000 māju. Gāja bojā viens cilvēks.

Vēja nogāzts koks sabojāja automašīnu un bloķēja ceļu Galīsijas reģionā, Spānija

Basku zemē vēja brāzmas, kas sasniedza 160 km/h, nogāza daudzus kokus, bloķējot ceļus.

Francijas ziemeļrietumos vētra „Erminija” atnesa stipru lietu un vēja brāzmas, kas pārsniedza 100 km/h. Bretaņas reģionā un tā galvaspilsētā Renā notika vislielākie plūdi 40 gadu laikā.

Dzelzceļa un autoceļu satiksme tika paralizēta, pilsētas infrastruktūra smagi cieta. Daudzi iedzīvotāji palika izolēti no ārpasaules, un ūdens iekļuva viņu māju apakšējos stāvos.

Applūdis ceļš un apkārtējā teritorija pēc stipra lietus, Francija

Ļoti cieta arī Lielbritānija, kurā daudzi reģioni vēl nebija atguvušies no nesenās vētras „Eovina”. Anglijas dienvidos un Velsā vētra „Erminija” izraisīja plašus elektroapgādes traucējumus, plūdus un transporta darbības traucējumus. Sakarā ar plūdiem Somersetas grāfistē vairāk nekā 100 cilvēkus nācās steidzami evakuēt no viņu mājām. Pēc vietējo iedzīvotāju vārdiem, ūdens līmenis sasniedza rekordaugstus rādītājus.

Vētras „Erminija” rezultātā applūdis nams, Lielbritānija

Jaunzēlande

Apmēram 5 000 mājsaimniecību 26. janvārī Jaunzēlandes ziemeļos palika bez elektrības.

To izraisīja stiprs vējš un pērkona negaiss ar vairāk nekā 800 zibens spērieniem. Tiritiri-Matangi salas bākā Oklendas reģionā tika reģistrētas vēja brāzmas ar ātrumu 122 km/h.

Tajā pašā dienā spēcīgs tornādo traucās cauri Mangavai ciemam Nortlendas reģionā, sabojājot vairāk nekā 50 ēku. Divi cilvēki tika smagi ievainoti, kad stiprais vējš sagrāva viņu māju un izmeta viņus ārā.

Tornādo gandrīz līdz pamatiem sagrāva dzīvojamo māju Mangavai ciemā, Nortlendas reģionā, Jaunzēlande

Brīdinājums par vētru tika izplatīts, taču prognoze neatspoguļoja gaidāmās stihijas spēku.

Krievija

Jakutskā — vienā no aukstākajām pilsētām uz Zemes — janvārī iestājās šim reģionam netipisks siltums. Dažās dienās gaisa temperatūra pārsniedza klimatisko normu par vairāk nekā 24 °C! 

Diennakts maksimālās temperatūras rekordi tika pārspēti sešas dienas pēc kārtas, no 20. līdz 25. janvārim.

23. janvārī gaisa temperatūra pilsētā sasniedza pat -6,8 °C, kas ir par 12,0 °C vairāk nekā iepriekšējais rekords, kas tika reģistrēts 1932. gadā.

Vietējie iedzīvotāji vēroja izplaukušus pūpoliņus, kas šajā reģionā nav raksturīgi pat aprīļa sākumā, un bērziem sāka briest pumpuri.

Janvāra siltuma anomālija — izplaukuši pūpoli Jakutskā, Krievija

Jakutijas ziemeļos, Tiksī ciemā, Bulunas ulusā (rajonā), no 26. līdz 28. janvārim vēja ātrums sasniedza viesuļvētras spēku — vairāk nekā 33 m/s. Sniegputenī redzamība samazinājās līdz 100 m.

26. janvārī tika reģistrētas vēja brāzmas ar ātrumu 44 m/s temperatūrā -27°C. Pēc Krievijas meteorologa teiktā šādos apstākļos sajūtu temperatūra sasniedz aptuveni -80°C!

Viesuļvētra Tiksī ciemā, Jakutija, Krievija

Tiksī lidostā vējš sabojāja divu helikopteru Mi-8 galveno rotoru lāpstiņas. Helikopteri pieder aviokompānijai „Polārās aviolīnijas”. Savukārt kaimiņos esošajā Bikovskas ciemā viesuļvētra pilnībā norāva daudzstāvu mājas jumtu.

22. janvārī spēcīgā vētra skāra gandrīz visu Sibīrijas dienvidu daļu. Cieta Krasnojarskas un Altaja novadi, Tomskas, Omskas, Novosibirskas apgabali, Hakasijas, Tivas un Altaja republikas.

Pēc anomālā siltuma, kas saglabājās gandrīz mēnesi, reģionā strauji iestājās aukstums.

Novosibirskā temperatūra vienas diennakts laikā nokritās par vairāk nekā 20 °C. 22. janvārī maksimālā temperatūra bija +1,1°C, bet minimālā 23. janvārī — -22,1°C. Tajā pašā laikā pūta stiprs vējš. Altaja republikā vēja ātrums sasniedza 32 m/s, Hakasijā — 30 m/s.

Spēcīgais sniegputenis un brāzmainais vējš izraisīja masveida elektroapgādes traucējumus, jo tika pārrautas elektropārvades līnijas. Vējš gāza kokus un luksoforus, norāva jumtus un gāza no kājām gājējus. Daudzas reģionālās un federālās šosejas tika slēgtas.

Novosibirskā koks uzkrita diviem skolēniem. Bērni guva traumas.

Altaja novadā — Barnaulā, Rubcovskā, Pavlovskas ciematā un Mamontovas sādžā — stiprās sniega vētras laikā bija pērkona dārdi un zibens spērieni.

ASV

22. janvārī pie Kasteikas ezera Losandželosas apgabala ziemeļos, Kalifornijā, izcēlās meža ugunsgrēks „Hjūzs”, kas ātri izplatījās vairāk nekā 4000 hektāru platībā. Evakuācijas rīkojumus saņēma 54 000 cilvēku.

Milzīga teritorija, ko skāris meža ugunsgrēks „Hjūzs”, Losandželosas apgabals, Kalifornija, ASV

Strauju uguns izplatīšanos veicināja vējš, kura ātrums sasniedza 80 km/h, un sausie apstākļi ar gaisa mitrumu zem 10%. Par laimi, vējš nebija tik stiprs, lai traucētu ugunsdzēsējiem veikt dzēšanas darbus no gaisa, kā notika nesenajos traģiskajos ugunsgrēkos „Ītons” un „Paliseids”.

26. janvārī Dienvidkalifornijā beidzot nolija ilgi gaidītais lietus, kas palīdzēja lokalizēt „Hjūza” ugunsgrēku par 95%. Lai gan nokrišņu daudzums nebija anomāli liels — maksimāli ap 30,5 mm —, teritorijās, kuras izpostīja vēsturiskie ugunsgrēki, lietus atnesa jaunas briesmas.

Vudlenda-Hilsas rajonā Losandželosā dubļu straumēs iestrēga vairākas automašīnas. Reģionā tika slēgtas skolas un vairāki ceļi. Nogruvumi aizšķērsoja Paliseidsa-Drives šoseju un Topangas kanjonu. Pēc pieejamās informācijas, dubļu straume aizskaloja kravas automašīnu.

Plašs nogruvums Topangas kanjonā pie Paliseidsa-Drives šosejas Losandželosā, ASV

Jāatzīmē, ka nogruvumi un dubļu straumes turpinās apdraudēt šīs teritorijas ikreiz, kad ugunsgrēku skartajos reģionos līs stiprs lietus. Šis risks saglabāsies līdz šī gada beigām un, iespējams, pat nākamgad.

Brazīlija

Divas dienas pēc kārtas, 23.–24. janvārī, spēcīgas vētras plosījās Brazīlijas dienvidu štatos. Cieta štati Riu-Grandi-du-Sula, Santa Katarina un Sanpaulu.

Sanpaulu pilsētā tikai divu stundu laikā nolija apmēram 122 litri lietus ūdens uz kvadrātmetru — tas ir 41,7% no vidējā janvāra nokrišņu daudzuma.

Vietējais iedzīvotājs izkļūst no kritiska plūdu apgabala Sanpaulu, Brazīlija

Ielas applūda burtiski dažu minūšu laikā. Automobiļus aiznesa spēcīgas straumes, un uz dažiem ceļiem izveidojās sastrēgumi no tūkstošiem mašīnu. Tika traucēta metro darbība.

Lietus ūdens strauji ieplūda metro stacijā „Žardim-Sanpaulu-Airton-Senna”, un pasažieriem nācās turēties pie margām, lai straume viņus neaiznestu.

Tirdzniecības centrā „Centro Norte” vētras laikā iebruka daļa griestu. 24. janvārī Sanpaulu aglomerācijā un apkārtnē bez elektrības palika 179 667 patērētāji.

Urugvajanas pašvaldībā vētras laikā bija lietusgāzes un vēja brāzmas, kas sasniedza 94 km/h, laužot kokus un pārraujot elektrolīnijas. Neskatoties uz postījumiem, iedzīvotāji priecājās par lietu, jo sakarā ar ilgstošo sausumu reģionā bija izsludināta ārkārtas situācija. Nokrišņi Riu-Grandi-du-Sulas štatā ir tik lokāli, ka ūdens trūkuma problēmu tie neatrisina. Sausums izraisījis vasaras ražas zudumus. Ūdenskrātuves kļūst arvien tukšākas, un atsevišķas apdzīvotās vietas jau tiek apgādātas ar ūdeni, izmantojot autocisternas.

Šādu spēku kataklizmām piešķir pārkarsētā okeāna uzkrātā enerģija, kas jau ir neapstrīdams fakts. Par šādas sasilšanas cēloņiem esam vairākkārt stāstījuši iepriekšējos rakstos. Detalizētu informāciju var atrast arī dokumentālajā filmā „Klimata krīze un okeānu piesārņojums: globālie izaicinājumi un risinājumi”. Bet pašlaik mēs koncentrēsimies uz to, kā pārvarēt šo problēmu.

Pašlaik okeāns ir piesātināts ar plastmasu, kas ir mainījusi okeāna ūdens siltumvadītspēju un izjaukusi tā spēju novadīt siltumu no Zemes dzīlēm caur atmosfēru kosmosā. Attīrot okeānu no plastmasas, arī no vismazākajām frakcijām — mikro- un nanoplastmasas —, mēs atjaunosim tā lomu darboties kā dabiskam planētas kondicionētājam. Šīs problēmas risināšanai tiek piedāvāta atmosfēras ūdens ģeneratoru tehnoloģija. Šīs ierīces iegūst ūdeni tieši no gaisa, attīra to no mikroplastmasas un cita piesārņojuma. Ja šo tehnoloģiju ieviesīsim globālā mērogā, tā ne tikai samazinās vētru, sausuma, anomālu temperatūras svārstību un citu kataklizmu spēku, atjaunojot dabisko ciklu, bet arī atrisinās ūdensapgādes problēmu. Rezultāti būs pamanāmi jau pēc 2–3 gadiem. Tā mēs varēsim atrisināt globālo klimata problēmu un nodrošināt Zemes nākotni.

Ar šīs raksta video versiju var iepazīties šeit: