Pasaules klimata katastrofu apskats: 2025. gada 14.–20. maijs
Nokrišņi, kādi nav pieredzēti pēdējo simt gadu laikā. Temperatūras, kādas līdz šim nav reģistrētas cilvēces vēsturē. Tornādo, kas noslauka veselas pilsētas no zemes virsmas. Katru dienu — jauns stihijas trieciens. Argentīna, Itālija, Krievija, ASV, Francija... Tā ir vienas nedēļas dabas katastrofu hronika — no 2025. gada 14. līdz 20. maijam. Un patiesībā — tā ir nākotnes hronika.
Kāpēc globālā problēma, kas skar visu cilvēci, joprojām tiek ignorēta? Šodien jūs uzzināsiet atbildi.
Francija
14. maijā La-Barbenas zooloģiskajā dārzā, kas atrodas netālu no Salondeprovansas dienvidaustrumu Francijā, notika šokējošs negadījums. Spēcīga negaisa laikā zibens spēriens trāpīja zemei pavisam netālu no apmeklētāju grupas. Elektriskā izlāde skāra 13 cilvēkus. Viena sieviete tika hospitalizēta kritiskā stāvoklī, bet pārējie 12 — tostarp četri bērni — tika nogādāti slimnīcā.
19. maijā stipras vētras piemeklēja Oksitānijas reģionu, Augšgaronnas departamentā. Pēc spēcīga negaisa Tulūzā vairākas skolas tika slēgtas uz vairākām dienām, tā kā tika bojātas jumtu konstrukcijas un appludinātas ēkas. Skolēni tika steidzami evakuēti.
Reģionā tika traucēta dzelzceļa satiksme. Uz ātrvilciena līnijas Bordo–Tulūza zem sliedēm izveidojās divus metrus dziļa bedre. Pateicoties vilciena mašīnista ātrai reakcijai, no katastrofas izdevās izvairīties — vilciens tika laikus apturēts. Tomēr vairāki vagoni nogāja no sliedēm, un 508 pasažieri tika evakuēti tikai pēc četrām stundām.
Francijā ātrvilciens maršrutā Bordo — Tulūza brīnumainā kārtā izvairījās no traģēdijas: zem sliedēm bija izveidojusies divu metru dziļa bedre
Ātrvilcienu satiksme starp Tulūzu, Bordo un Parīzi tika pilnībā apturēta uz vairākām dienām.
Desmitiem māju tika appludinātas Tonnenas pilsētā, Lo un Garonnas departamentā. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka, lai gan plūdi viņu apkaimē mēdz notikt, ko tādu viņi vēl nekad nebija redzējuši. Zaudējumi var sasniegt simtiem tūkstošu eiro.
Vētru pavadīja lielgraudu krusa, vietām krusas graudi sasniedza līdz pat 7 cm diametru.
Ledus uzbēra biezu kārtu uz A64 automaģistrāles uz dienvidiem no Tulūzas, pilnībā paralizējot satiksmi.
Īpaši smagi cieta Le-Fauga komūna, kur tikai 20 minūšu laikā spēcīga krusa iznīcināja gadu desmitiem ilgu darbu. Cietusi arī viena no vecākajām stādaudzētavām Francijā — vairāk nekā 200 gadu senā “Bauduc”, kur krusa nopietni bojāja visus augus. Uzņēmuma īpašnieki notikušo dēvē par katastrofu, no kuras atgūšanās prasīs ilgus gadus.
Spēcīgā krusa nodarīja postījumus sējumiem Oksitānijas reģionā, Augšgaronnas departamentā, Francijā
Lī un Garonnas departamentā saulespuķu, kukurūzas un sojas sējumus aizskaloja dubļu straumes. Cieta arī slavenie Armanjaka un Tursānas vīnogulāji, kas atrodas pazīstamajos vīna reģionos Jaunakvitānijā.
Tajā dienā Francijā tika reģistrēti vairāk nekā 22 600 zibens spērienu.
20. maijā Provansas reģionā, Vāras departamentā, plosījās ārkārtīgi spēcīgas vētras, kas izraisīja nāvējošus plūdus vairākās apdzīvotās vietās Le-Lavandū un Vidaubanas komūnās.
Plūdi pēc spēcīgas vētras Vāras departamentā, Provansas reģionā, Francija
Le-Lavandū komūnā tikai stundas laikā nolija 255 mm lietus — tas ir vairāk nekā piecu mēnešu norma! Ceļi tika iznīcināti, tilti noskaloti. Pilsētas mērs notikušo nosauca par “niknu, ļaunu, neaptveramu parādību”. Saskaņā ar 20. maija datiem bojā gājuši vismaz trīs cilvēki, savukārt vēl trīs cilvēki tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Itālija
15. maijā Sicīliju skāra ciklons “Ines”. Lietusgāzes, vējš ar ātrumu virs 100 km/h un spēcīgi vētras viļņi ietekmēja lielāko daļu reģiona teritorijas. Īpaši smagi cieta Trapāni, Agridžento un Palermo provinces. Trapāni provincē dažu stundu laikā tika reģistrēti vairāk nekā 7 000 zibens spērienu. Marsalas ielas tika appludinātas dažu minūšu laikā, pilnībā paralizējot satiksmi.
Savukārt Mazara-del-Valo komūnā dabas stihijas dēļ sabruka dzīvojamās mājas jumts — par laimi, neviens necieta.
Pār municipalitāti Palma di Montekjaro, Agridžento provincē, pārgāja spēcīga mikrobrāzma — pēkšņa, ļoti spēcīga, lejupvērsta vēja brāzma, kas izraisīja nopietnus postījumus.
Appludināta tika arī Sicīlijas galvaspilsēta Palermo, kur vētra plosījās vairākas stundas pēc kārtas. Visi vilcienu reisi līnijā Mesīna–Palermo tika atcelti.
Ciklons “Ines” uzbruka Sicīlijai, izraisot stipras lietusgāzes un plūdus
Sant’Onofrio ciematā, Trabijas komūnā, stipras lietusgāzes pārvērta ielas par spēcīgām straumēm. Viena no automašīnām tika appludināta, un tās vadītāja nonāca lamatās. Par laimi, palīdzība ieradās savlaicīgi.
Ciklona “Ines” lēnā virzība un intensīvās lietusgāzes radīja īpaši bīstamu situāciju, izraisot plūdus un lielu zemes nogruvumu risku.
Tik spēcīgs ciklons maijā Sicīlijā ir anomāla parādība, tā kā parasti šajā laikā reģionā jau ir iestājušies sausi, silti un praktiski vasarīga laikapstākļi.
Krievija
Spēcīgi mežu ugunsgrēki turpina iznīcināt Aizbaikāla novadu Krievijā, kur jau gandrīz mēnesi spēkā ir federālā mēroga ārkārtas situācijas režīms.
Uz 20. maiju uguns bija sagrābusi vairāk nekā 670 000 ha lielu teritoriju — Karimskas, Tungokočenskas, Uļjotovskas, Hiloskas, Černiševskas un Čitas apgabalus.
Ugunsgrēki cieši pietuvojušies Aizbaikāla galvaspilsētai – Čitai.
Reģions burtiski grimst dūmos. Gaiss ir piesātināts ar sodrējiem, bet debesis klāj pelēks miglas plīvurs. Tā ir skarba mūsdienu realitāte simtiem tūkstošu reģiona iedzīvotāju.
Nepārtrauktie mežu ugunsgrēki: Aizbaikālas novads Krievijā ir ietīts dūmu segā
Palīgā ieradušies gandrīz divi tūkstoši ugunsdzēsēju no dažādiem Krievijas reģioniem, kā arī nogādāts ievērojams daudzums tehnikas, tostarp arī aviācija. Tomēr liesmas joprojām nav izdevies savaldīt. Dzēšanas darbus būtiski apgrūtina grūti pieejams reljefs, spēcīgs vējš un vairāk nekā mēnesi ilgs nokrišņu trūkums.
Tikai 50 dienu laikā uguns pārklāja vairāk nekā 1 270 000 hektāru, kas ir gandrīz 20 reizes vairāk nekā tādā pašā laika posmā pagājušajā gadā.
Un tas ir tikai sezonas sākums!
Vjetnama
Vjetnamas ziemeļos spēcīgas lietusgāzes izraisīja pēkšņus plūdus un daudzus nogruvumus.
Visvairāk cietušas Laičau, Bakānas, Tujenkuanas un Langšonas provinces.
Stihija appludināja un sabojāja mājas, sagrāva tiltus un ceļus. Tāpat nopietni ir cietusi lauksaimniecība: applūduši sējumi, gājuši bojā simtiem liellopu un mājputnu. Vairāki apdzīvoti punkti ir pilnībā izolēti no ārpasaules.
Pēkšņu plūdu sekas Vjetnamā
16. maijā Laičau provincē notika traģēdija — Fongtho rajonā esošā hidroelektrostacijā Ta Pao Ho 1A būvlaukumā pēkšņi notika spēcīgs nogruvums. Dzīvību zaudēja pieci strādnieki, vēl četri guva dažādas smaguma pakāpes ievainojumus.
17. maijā Bakānas provincē notika pēkšņi plūdi. Vietējie iedzīvotāji tos nosaukuši par vēsturiskiem. Iepriekšt nekas tāds nekad šeit nebija noticis: mazāk nekā pusstundas laikā ūdens līmenis pacēlās līdz viena metra atzīmei.
Uz 19. maiju stihija bija prasījusi četru cilvēku dzīvības. Ir arī bezvēsts pazudušie.
Plūdi Vjetnamā: cilvēki pārvietojas pa izpostītiem ceļiem
Argentīna
No 15. maija Buenosairesas provinces ziemeļrietumu daļā izkrita īpaši spēcīgs lietus. Stihija skāra teritoriju, kurā dzīvo vairāk nekā 6 miljoni cilvēku.
Divu dienu laikā dažviet nokrišņu daudzums pārsniedza 400 mm, kas ir četras reizes vairāk nekā vidēji visā maijā:
- Sanantonio de Areko — 433 mm,
- Sarate — 402 mm,
- Arreciffe — 360 mm.
Ilgstošās lietavas kļuva par bezprecedenta plūdu cēloni un izraisīja 7000 iedzīvotāju evakuāciju vairākos cietušajos rajonos.
Desmitos pašvaldību tika pārtrauktas mācības skolās.
Visvairāk cieta Sarates, Kampanas, Salto un Rohasas pašvaldības.
Pilsētās un automaģistrālēs transporta kustība tika pilnībā paralizēta.
Nerimstošās lietusgāzes izraisījušas vērienīgus plūdus Argentīnā
Reģionā nopietni bojātas kukurūzas un sojas plantācijas.
Salto un Rohasā ievērojami zaudējumi nodarīti rūpnieciskajam un komerciālajam sektoram.
Sarates pašvaldībā vietām ūdens līmenis mājās sasniedza 2 m. Cilvēki zaudēja visu mantu un mājdzīvniekus.
Tika ziņots, ka Rohasas pašvaldībā trīs cilvēki pazuduši bez vēsts: straume aiznesa tos, kad viņi mēģināja šķērsot strautu.
Pēc ekspertu domām, šī vētra pārspējusi iepriekšējās gan stipruma, gan lietus ilguma ziņā.
Alžīrija
Kopš 15. maija vairākas Alžīrijas provinces, kas vēl nesen cieta no spēcīga sausuma, skāris lietusgāžu un bezprecedenta plūdu vilnis.
Stipri plūdi Džilfas provincē, Alžīrija
Sevišķi smagi cietusi Džilfas province. Ūdens appludinājis dzīvojamās mājas un ceļus, radot ievērojamus materiālos zaudējumus. Dažviet lietusgāzes pavadīja lielgraudu krusa, kas situāciju vēl vairāk pasliktināja.
Glābšanas dienestiem izdevās evakuēt vairākus cilvēkus, kuri bija iesprostoti applūdušajās automašīnās.
Džilfas apgabala Uledobeidallahas ciematā Džilfas provincē palu ūdeņi apgāza autobusu ar pasažieriem.
Traģēdijas rezultātā gāja bojā četri cilvēki, vēl 33 guva ievainojumus – daudzi no viņiem piedzīvoja īstu šoku.
Selmanas pašvaldībā, Džilfas provincē, 13 gadus vecs zēns guva smagus ievainojumus no lielgraudu krusas triecieniem. Diemžēl viņu neizdevās izglābt.
ASV
15.–16. maijā spēcīga vētru sistēma pāršalca ASV centrālo un austrumu daļu, izraisot vairākus desmitus tornādo Indiānas, Kentuki, Misūri, Ilinoisas, Merilendas un Ņūdžersijas štatos.
Visvairāk cieta Kentuki štats, kur dabas stihija izdzēsa 23 cilvēku dzīvības, no kurām 19 bija Lorelas apgabalā.
Postošā tornādo dēļ cietuši dzīvojamie rajoni, ASV
Naktī, kad visi iedzīvotāji gulēja, pārnesās spēcīgs EF3 kategorijas tornādo. Tas izpostīja Londonas dienviddaļu, sagraujot veselus kvartālus, sabojājot transportlīdzekļus un izkaisot atlūzas simtiem metru rādiusā.
Aculiecinieki, kuri vētras laikā patvērās koridoros un pagrabos, stāsta, ka pilsēta kļuva līdzīga kara zonai.
Londonas-Korbinas lidostā tornādo sabojāja vairākas lidmašīnas un pilnībā iznīcināja medicīnas helikopteru.
Tornādo sekas: Londonas-Korbinas lidostā bojātas lidmašīnas un helikopters, Kentuki štats, ASV
Vēl viens postošs tornādo piemeklēja lielpilsētu Sentluisu Misūri štatā EF3 kategorijas virpulis ar vēja ātrumu virs 240 km/h un platumu 1,5 kilometri šķērsoja pilsētas kvartālus, iznīcinot visu savā ceļā. Tika bojātas vairāk nekā 5000 ēku. Pilsētas mērs šo vētru nosauca par vienu no postošākajām pilsētas vēsturē. Dzīvību zaudēja pieci cilvēki, bet vēl 38 guva ievainojumus.
Tikmēr Viljamsonas apgabalu Ilinoisas štatā skāra spēcīgs EF4 kategorijas tornādo ar vēja ātrumu virs 300 km/h. Tas pārsvarā virzījās cauri mežam un mazapdzīvotām teritorijām, tāpēc postījumi bija minimāli.
No tornādo cieta arī Baltimora — liela ostas pilsēta un ekonomiskais centrs Merilendas štatā. Caur blīvi apdzīvotiem rajoniem izgāja EF1 kategorijas virpulis ar vēja ātrumu līdz 180 km/h, atstājot aiz sevis iznīcības joslu aptuveni 9,5 kilometru garumā. ASV austrumu piekrastē šādi notikumi ir ārkārtīgi reti sastopami, īpaši lielajās pilsētās.
Vētru sistēma sev līdzi nesa arī lielgraudu krusu — vietām krusas graudi sasniedza līdz pat 10 cm diametru, skarot teritoriju no Teksasas līdz Ohaio.
Tikmēr Čikāgu piemeklēja reta putekļu vētra. Spēcīgas vēja brāzmas atnesa putekļu sienu no sausajiem Ilinoisas laukiem. Debesis virs pilsētas aptumšojās, un redzamība uz ceļiem krasi samazinājās. Kas tāds pilsētā nav bijis pieredzēts gandrīz 90 gadus.
Smilšu vētra pārklāja Čikāgu, aptumšojot debesis un būtiski pasliktinot redzamību, ASV
Iespējams, arī jūs pēc kārtējās ziņas izlasīšanas par klimata katastrofām sev uzdodat klusībā jautājumu: “Kāpēc cilvēcei draudošās briesmas tiek ignorētas? Jo ir taču jārīkojas nekavējoties!”
Ja jūs tā jūtaties, tas nozīmē, ka jūs esat cilvēks, kuram sirdsapziņa un patiesības meklējumi nav tukši vārdi – jums tie ir piepildīti ar dziļu jēgu.
Bet vai jūs esat pamanījuši, ka burtiski pēc divām dienām problēmas svarīgumas izplēn? Tas, kas vakardien šķita saprotams, ļoti svarīgs un kas prasa ātru rīcību, pēc neilga laika kļūst it kā tāls un zaudē savu aktualitāti – apziņa gluži vienkārši pārslēdzas uz ko citi.
Vai zināt, kāpēc tā notiek? Tā ir psiholoģiska aizsargreakcija, mehānisms, kas iestrādāts mūsu apziņā. Kad saskaramies ar biedējošu informāciju — īpaši tādu, ko šķietami nevaram ietekmēt — mūsu prāts cenšas sevi pasargāt. Tas atgrūž trauksmi un čukst: “Vēlāk. Ne tagad. Tas nav par mani.” Un mēs paklausām.
Šī psiholoģiskā paralīze balstās uz bailēm. Mēs baidāmies no pārmaiņām, baidāmies no sekām un jo īpaši baidāmies uzņemties atbildību par savu un savu tuvinieku likteni. Tieši šīs bailes pārvērš mūs pasīvos vērotājos, nevis aktīvos rīcības cilvēkos.
Taču, kad katastrofa beidzot notiek, katrs uzdod sev vienu un to pašu jautājumu: “Kāpēc? Kāpēc tieši ar mani?”
Un atbilde ir vienkārša: tāpēc, ka brīdī, kad bija iespēja dzirdēt patiesību vai novērsties, — tu izvēlējies novērsties. Kad vēl bija laiks rīkoties — tu nobijies, atliki, nenodevi šo patiesību tālāk citiem.
Problēma nav risinājuma trūkumā. Tie pastāv. Mums jau šodien ir pieejamas tehnoloģijas un zināšanas, lai cīnītos ar klimata krīzi. Taču tās iespējams īstenot tikai tad, ja iesaistās ikviens. Tā ir katra cilvēka personīgā atbildība. Nav neviena cita. Un, ja mēs nesāksim rīkoties tagad, tad neviens to nedarīs mūsu vietā.
Ar video versiju var iepazīties šeit:
Atstāt komentāru