Draugi, šodien mēs vēlamies būt maksimāli atklāti ar jums…
Izlasiet šo pārskatu par klimata notikumiem no 2025. gada 28. maija līdz 3. jūnijam — un jūs sapratīsiet, kāpēc mēs patiesībā veidojam šos izlaidumus.
31. maijā Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālo zemi skāra spēcīgs pērkona negaiss ar intensīvām lietusgāzēm un krusu.
Īpaši cieta Hukelhovenas pilsēta, kur pēkšņa vētra pārtrauca lielāko vasaras karnevāla festivālu “Jeck en de City”. Debesis strauji aptumšojās, uznāca spēcīgs vējš, un jau dažu minūšu laikā festivāla teritoriju appludināja lietus. Krusas graudi līdz pat 3 cm diametrā savainoja 11 cilvēkus — lielākoties tās bija vaļējas brūces.
Karnevāla festivāla dalībnieki rod patvērumu no pēkšņi sākušās vētras, Hukelhovena, Ziemeļreina-Vestfālene, Vācija
Daži festivāla dalībnieki pauda neapmierinātību par organizatoru lēno reakciju uz tuvojošos vētru, taču rīkotāji šo kritiku noraidīja. Viens no pasākuma organizatoriem – Mihaels Frentcens no kompānijas “Electrisize GmbH”– skaidroja, ka, darbojoties vairāk nekā 20 gadus nozarē, viņš nekad nav pieredzējis tik pēkšņus un postošus laikapstākļus.
Lai gan sakari ar Vācijas meteodienestu tika uzturēti pastāvīgi, brīdinājums par krusu pienāca tikai pēdējā brīdī, jo radari to iepriekš nebija pamanījuši. Lietusgāzes appludināja ceļus un vairākos rajonos radīja dubļu straumes ielās. Vietām dažās stundās nolija vairāk nekā 60 l/m2.
Tajā dienā valstī tika fiksēti vairāk nekā 70 000 zibens spērienu.
Viena no zibens izlādēm trāpīja vilciena kontakttīklā netālu no Hukelhovenas. Vilciens apstājās tieši uz tilta, un aptuveni 160 pasažieri bija spiesti ar kājām doties pa sliedēm līdz tuvākajai stacijai. Tie, kuri paši nespēja pārvietoties, tika evakuēti, izmantojot sliežu ratiņus.
Savukārt vienā no valsts lielākajām pilsētām - Esenē, zibens spēriens izraisīja ugunsgrēku dzīvojamā mājā. Iedzīvotāji paspēja pamest ēku, taču nodegušā jumta dēļ tā kļuva neapdzīvojama.
Savukārt Āhenē spēcīgās vētras dēļ tika atceltas velosacensības “Gran Fondo Race” ar 1000 dalībniekiem, kurai bija jākalpo kā atlases posmam pasaules čempionātam Austrālijā.
28. maijā Valē kantonā notika masveidīgs Berčas ledāja nogruvums - lečentāles ielejā nogruva aptuveni trīs miljoni kubikmetru akmeņu un ledus. Kopējais ledus un akmens nogulumu apjoms Lečentāles ielejas gultnē sasniedz aptuveni 10 miljonus kubikmetru. Atlūzu slāņa augstums vietām pārsniedz vairākus desmitus metru, bet nogruvuma garums ir vairāk nekā divi kilometri. Blatenas ciems tika gandrīz pilnībā nopostīts, bet atlikušās ēkas appludināja Lonzas upes ūdeņi, kuras gultni aizšķērsoja milzīga ieža atlūza.
Šokējošs ledāja nogruvumms iznīcinājis Blatenas ciematu Valē kantonā
Daudzi vietējie iedzīvotāji zaudēja visu — mājas, lauksaimniecības tehniku un biznesu. No personīgajām mantām viņiem palicis vien tas, ko izdevās paņemt līdzi īsajā evakuācijas laikā, kas nepārsniedza 90 minūtes.
Jau 19. maijā preventīvi no Blatenas ciemata tika evakuēti 306 cilvēki. Par trauksmes signālu kļuva neparasti strauja kalnu iežu masīva nobīde. Saskaņā ar Helmholca Ģeozinātņu centra speciālistu datiem iežu masīvi uz kalna Klaines Nesthorn pārvietojās par trim metriem vien divu dienu laikā. No bīstamās zonas izdevās evakuēt arī mājdzīvniekus — simtiem govju, aitu un trušu.
Tomēr no traģēdijas neizdevās izvairīties. Tēnmatte viensēta, kas atradās ciemata nomalē, un, pēc speciālistu vērtējuma, tika uzskatīta par drošu, jo atradās ārpus evakuācijas zonas, tomēr nonāca zem nogruvuma. Rezultātā fermas īpašnieks ir bezvēsts pazudis — iespējams, viņš atradās kūtī kopā ar saviem dzīvniekiem ledāja nogruvuma brīdī.
Sakarā ar nestabilu grunti un lielu ledus daudzumu katastrofas skartā teritorija pašlaik ir slēgta gan tehnikai, gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.
31. maijā spēcīga vētra pāršalca Aleksandriju — galveno ostas pilsētu Ēģiptes ziemeļos.
Vējš ar ātrumu līdz 60 km/h, pērkona negaiss un intensīvs krusas birums izraisīja īstu haosu pilsētas ielās.
Vētra gāza ielu apgaismojuma stabus, kokus un reklāmas stendus, izraisot paniku iedzīvotāju vidū.
Spēcīgais vējš un krusa, kas triecās logu rūtīs, piespieda kafejnīcu apmeklētājus bēgt. Ielas pārvērtās par bangojošām upēm, kas lika daudzus uzņēmumus un veikalus slēgt, bet iedzīvotājiem — meklēt patvērumu.
Spēcīgās vētras sekas Ēģiptē: applūdušas ielas un apgāzti motocikli
Daļa pilsētas palika bez elektrības. Piekrastes ceļi un pazemes pārejas tika uz laiku slēgtas, bet lielākajos krustojumos izveidojās sastrēgumi.
El-Ramlas rajonā sabruka dzīvojamā ēka, bet vēl divas ēkas daļēji cieta Sportingas apkaimē. Pēc varas iestāžu sniegtās informācijas bojāgājušo nav, tomēr vietējie mediji vēsta par vismaz diviem cietušajiem — daļa ēkas sagruva tieši uz automašīnas, kurā viņi atradās.
Lai nodrošinātu studentu drošību, Aleksandrijas universitāte pārcēla eksāmenus.
Stihijas dēļ uz laiku tika apturēta Aleksandrijas jūras ostu darbība un visa zvejniecība.
Pilsētas varas iestādes izsludināja augstāko ārkārtas situācijas līmeni. Šajā gada laikā Ēģiptes Vidusjūras piekrastē šādas intensitātes vētra ir bezprecedenta parādība.
Naktī no 29. uz 30. maiju Mokvā, Nigērijā, spēcīgu lietavu rezultātā izcēlās plaša mēroga plūdi. Tie kļuva par vieniem no postošākajiem pēdējo 60 gadu laikā. Sakaņā ar 2. jūnija datiem bojā gājušo skaits ir pārsniedzis 200 cilvēkus, bet aptuveni 1000 vietējo iedzīvotāju joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Postoši plūdi Mokvā, Nigērijā, laupīja simtiem dzīvību
Stihija nodarīja milzīgus zaudējumus pilsētas infrastruktūrai. Pilnībā tika iznīcinātas 265 dzīvojamās mājas, un divi stratēģiski svarīgi tilti tika noskaloti spēcīgos plūdos. Visvairāk cietušajos rajonos zem ūdens nonāca aptuveni 3000 ēku.
Visvairāk cieta Tifin-Maza un Anguvan-Hausava rajoni.
Vairāk nekā 5000 cilvēku palika bez pajumtes, un šobrīd viņiem ir steidzami nepieciešama palīdzība.
Traģēdijas aculiecinieki stāsta, ka ūdens ieradies no tālienes pēkšņi un strauji, guļošos iedzīvotājus pārsteidzot nesagatavotus. Spēcīga, vairāk nekā divus metrus augsta straume sagrāva visu savā ceļā. Pēc glābēju teiktā, daudzi upuri tika aizskaloti straujā straumē uz Nigēras upi.
Nacionālā ārkārtas situāciju aģentūra jau raksturojusi notikušo kā “bezprecedenta plūdus”. Tomēr pats satraucošākais šajā situācijā ir tas, ka tas pat nav sezonas kulminācijas laiks.
Kanādā izcēlusies viena no skaudrākajām meža ugunsgrēku sezonām pēdējo gadu laikā.
Uzreiz trīs provinces, Manitoba, Saskačevana un Alberta, saskārās ar vērienīgu evakuāciju. Vairāk nekā 26 000 cilvēku bija spiesti pamest savas mājas.
Manitobā ugunsgrēku platība gandrīz trīs reizes pārsniegusi piecu gadu vidējo rādītāju.
Viesnīcas, kurās izmitina evakuētos, ir pārpildītas; cilvēki guļ uz piepūšamiem matračiem un saliekamām gultām.
Vairākas nomaļas pamatiedzīvotāju apmetnes, Pimisikamak un Matiass Kolomb, nokļuva uguns aplenkumā bez nepieciešamā inventāra. Cilvēki ar dārza šļūtenēm un tikai divām ugunsdzēsēju mašīnām cīnījās ar liesmām.
Ugunsdzēsēji cīnās ar spēcīgu meža ugunsgrēku Kanādā
Saskačevanas provincē uguns nopostīja aptuveni 400 ēkas, savukārt ugunsdzēsēji bija spiesti atkāpties ekstrēmās uguns dēļ.
Laronžas pilsētā liesmas nokļuva līdz lidostai, bojājot lidmašīnu-tankeru bāzi, kuri tiek izmantoti liesmu dzēšanai no gaisa.
Pēc 3. jūnija datiem, Albertā ir 56 ugunsgrēki, gandrīz puse no tiem ir nekontrolējami.
Rajonu grūtās pieejamības un posta mēroga dēļ dzēšanā iesaistījušies amerikāņu ugunsdzēsēji un aviācija.
Ugunsgrēku dūmi nopietni pasliktinājuši gaisa kvalitāti ne tikai Kanādā, bet arī daudzos ASV štatos. Ziemeļdakotā, Minesotā un Montānā gaiss atzīts par “neveselīgu”. Liela dūmu sliede šķērsoja Atlantiju un 1. jūnijā sasniedza Eiropu.
30. maijā tornādo, kas sasniedza vismaz EF2 kategoriju, pēkšņi skāra Vašingtonas apgabalu Kentuki štatā. Tajā dienā netika prognozēti stipri negaisi, nemaz nerunājot par tornādo, un brīdinājums tika izplatīts tikai dažas minūtes pirms stihijas trieciena.
Virpulis apgāza automašīnas un ar saknēm izrāva kokus. Daudzas mājas tika nopietni bojātas, bet divas no tām tika iznīcinātas pilnībā.
Tornādo trieciena rezultātā gāja bojā viens cilvēks, bet vēl septiņi guva ievainojumus.
28. maija vakarā spēcīgs superšūnas negaiss skāra Teksasas štata galvaspilsētu Ostinu, izraisot plašus postījumus.
Spēcīga vētra izraisīja haosu un postījumus Ostinā, Teksasas štatā, ASV
Tikai pusstundas laikā pilsētā nolija līdz pat 80 mm lietus, kas pārslogoja notekūdeņu sistēmu un izraisīja pēkšņus plūdus. Vienu cilvēku aizrāva ūdens straume, diemžēl viņš aizgāja bojā.
Saskaņā ar ASV Nacionālā meteoroloģijas dienesta pētnieku grupas datiem vētra izraisīja mikrobrāzmu, kas Ostinas centrā atstāja milzīgu postījumu joslu 16 kilometru garumā un 3 kilometru platumā.
Vējš, kas vietām sasniedza ātrumu līdz 130 km/h, nogāza kokus un vairāk nekā 100 elektrolīniju stabus, kā arī norāva māju jumtus vienā no senākajiem pilsētas rajoniem — Haidparkā. Vairāk nekā 72 000 klientu palika bez elektrības.
Ostinas-Bergstromas starptautiskajā lidostā vēja brāzmas izsita logus un burtiski ielauza ieejas durvis uz iekšu.
1. jūnijā Ziemeļteksasā, blīvi apdzīvotajā Dalasas–Fortvortas reģionā, plosījās spēcīga vētra ar stipru vēju, lietusgāzēm un krusu līdz pat 7 centimetriem diametrā.
Īpaši smagi cieta Evermenas pilsēta, kur ledus gabali izsita automašīnu logus un sabojāja ēku jumtus.
Benbrukas ezera krasta esošajā parkā zibens iespēra nojumei, zem kuras no lietus slēpās 14 cilvēki. Divi no viņiem zaudēja samaņu un tika hospitalizēti, pārējiem medicīniskā palīdzība tika sniegta uz vietas.
28. maijā Armēnijas pilsētā Artikā tornādo norāva vairāku māju jumtus un izrāva kokus ar saknēm. Papildus virpulim, Širakas apgabalā bija arī liela krusa, kas sabojāja dārzus un graudaugu sējumus.
Reta dabas parādība, tornādo virs dzīvojamām mājām Artikā, Širakas provincē, Armēnija
Jāpiebilst, ka Armēnijā tornādo rodas ārkārtīgi reti, un Širakas apgabalam tas ir praktiski unikāls gadījums, jo šajā reģionā esošie apstākļi nav labvēlīgi virpuļviesuļu veidošanās procesam.
29. maijā Kipra nonāca stipri nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmē. Salā plosījās lietusgāzes, pērkona negaiss un krusa. Kalo Horio ciemā, Larnakas apgabalā, iedzīvotāji novēroja retu parādību — tornādo, kas radīja bojājumus vairākiem īpašumiem.
Tajā pašā dienā vēl viens netipisks tornādo skāra Gazipašas pilsētu Turcijas Antālijas provincē. Virpuļviesulis izveidojās jūrā, bet sasniedza sauszemes teritoriju un tikai piecu minūšu laikā pilnībā iznīcināja apmēram 70 siltumnīcas, norāva jumtus no pāris namiem, izgāza daudzus kokus un stabus, uz laiku bloķējot ceļus.
Postošs virpuļviesulis iznīcina siltumnīcas Gazipašā, Antālijas provincē, Turcija
Pēc tornādo rajonā sākās spēcīgas lietusgāzes ar krusu, kas situāciju vēl vairāk pasliktināja.
30. maijā debesīs virs Ukrainas pilsētas Čerņihivas parādījās gigantisks tornādo — par laimi, tas nesasniedza zemi ar savu “asti” un tāpēc neizraisīja postījumus.
Īpaši satraucoši ir tas, ka tornādo sākuši parādīties valsts ziemeļu daļā, kur iepriekš apstākļi virpuļviesuļiem praktiski nepastāvēja.
Kopumā Eiropā pēdējos gados novērojams milzīgs tornādo skaita pieaugums. Un šī pieauguma tendence ir eksponenciāla.
Eksponenciāls tornādo skaita pieaugums Eiropā
Un 2024. gads ir kļuvis par rekordistu šo parādību skaita ziņā reģionā visā novērojumu vēsturē.
Šodien mēs vēlamies nopietni vērties pie mūsu lasītājiem. Vai jūs dzirdat to, KO mēs cenšamies pateikt katram, kurš lasa šo rakstu? Vai jūs apzināties, KĀPĒC rakstā pēcraksta atskan vieni un tie paši vārdi: “visspēcīgākais”, “rekordliels”, “tāds gadījums notika pirmoreiz”, “cilvēki nebija gatavi”?
Kādā valstī plūdi atnāca tik pēkšņi, ka pat cilvēki, kuri bija pieraduši pie lietus sezonām, nespēja izglābties. Citā valstī, kur ir labi attīstīta brīdinājumu sistēma par tornādo, to nespēja prognozēt. Trešajā reģionā krusa bija tik milzīga, ka tā atstāja brūces uz cilvēku ķermeņiem.
Visi jau pamana notiekošo, lai gan, iespējams, vēl nav aptvēruši pārmaiņu pilno apmēru.
Neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā jūs atrodaties, ir svarīgi saprast — neviens nav pasargāts no tuvojošiem klimata draudiem. Un tas, ko mēs stāstām, nav mēģinājums biedēt, kā dažkārt tiek rakstīts komentāros, bet gan vēlme brīdināt, lai neviens netiktu pārsteigts nesagatavots.
Daudzi joprojām tic drošības ilūzijai, cerot, ka nelaime viņus apies, tikai tāpēc, ka līdz šim viņus tā nav skārusi. Taču miljoniem cilvēku visā pasaulē jau ir saskārušies ar to aci pret aci: viņu mājas ir sagrautas, tuvinieki gājuši bojā, bet nākotne iznīcināta.
Tas, ka jūs pa savas mājas logu neredzat milzīgas kataklizmas, nenozīmē, ka tās nenotiek. Šāda situācija tikai norāda uz to, ka klimata katastrofu vilnis vēl nav sasniedzis jūsu reģionu. Diemžēl tas ir tikai laika jautājums.
Mums joprojām ir iespēja, un ir ārkārtīgi svarīgi to nepalaist garām. Šī iespēja ir tehnoloģiski risinājumi, ko piedāvā starptautiskā zinātniskā sabiedrība ALLATRA. Viena no šīm tehnoloģijām jau ir pierādījusi savu efektivitāti, praksē demonstrējot stihiju spēka un biežuma samazinājumu. Ja mēs sāksim rīkoties jau tagad — mēs VARĒSIM mainīt notikumu gaitu.
Video versiju šim rakstam var noskatīties šeit:
Atstāt komentāru