Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2025. gada 26. februāra līdz 4. martam

Nebijusi zemestrīce satricināja Sibīrijas Arktiku, izraisot jautājumus par jauniem riskiem ne tikai Krievijai, bet arī visai pasaulei. Tikmēr citi reģioni cieta no rekordlietavām, ugunsgrēkiem un viesuļvētrām. Šajā rakstā ir pārskats par klimatiskiem notikumiem, kas notika uz planētas no 2025. gada 26. februāra līdz 4. martam.

Spānija

Februāra beigās Spānijas kontinentālajā daļā bija spēcīgas lietusgāzes, sniegputenis un plūdi.

Rekordlietusgāzes pārvērta Lorkas pilsētas ielas upēs, Mursijas reģions, Spānija

Mursijā, Andalūzijā un Valensijā vietām novērots rekordlietus. Vislielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Kasteljonsas provincē, Les-Koves-de-Vinromas pašvaldībā, Valensijas reģionā — 258,4 mm.

Valensijā tika pārtrauktas mācības skolās, slēgti desmitiem ceļu.

Lorkā, Mursijas reģionā, gāja bojā cilvēks, iespējams, pēc mēģinājuma šķērsot applūdušu upes gultni ar automašīnu.

Ziemeļu plakankalnes un Centrālās sistēmas kalnos bija stiprs sniegputenis.

Kastīlijas un Leonas reģionā tika ieviests ārkārtas situācijas režīms. Sorijas provincē sniegā iestrēga apmēram 500 transportlīdzekļi.

Heresas pašvaldībā mazāk nekā pusstundas laikā nolija vairāk nekā 120 mm nokrišņu, kas izraisīja uzņēmumu un vairāku māju applūšanu.

Kāda vietējā iedzīvotāja nonāca ļoti smagas izvēles priekšā, kad applūda māja, — glābt divus mazus bērnus vai tēvu invalīdu. Par laimi, palīdzība ieradās laikus.

40 cilvēki paika iesprostoti automašīnās uz autošosejas AP-4, viņus evakuēja glābēji.

Nelabvēlīgie laikapstākļi nodarīja arī nopietnus bojājumus Heresas – Anhela Njeto autodromam, kur 25.–27. aprīlī bija plānota Spānijas MotoGP Lielās balvas izcīņa.

Stiprās lietusgāzēs applūda Heresas – Anhela Njeto autodroma trase, Spānija

Japāna

Turpināja izplatīties meža ugunsgrēks, kas izcēlās 26. februārī Japānas pilsētā Ofunato, Ivates prefektūrā. Tā platība, pēc 3. marta datiem, bija sasniegusi 2100 hektārus, kas padarīja to par valsts pēdējo desmitgažu lielāko meža ugunsgrēku.

Ņemot vērā dabas katastrofas mērogus, uguns ierobežošanai tika iesaistītas ugunsdzēsēju brigādes no 14 prefektūrām. Kopumā ugunsgrēka dzēšanā piedalījās 1697 cilvēki, 18 helikopteri, no kuriem 6 — īpaši jaudīgi, ar augstu ūdens izsmidzināšanas jaudu.

Neskatoties uz dienestu pūlēm, uguns iznīcināja vai sabojāja vismaz 84 ēkas, tajā skaitā dzīvojamās mājas.

Lielā meža ugunsgrēka rezultātā nodegušas desmitiem māju Ofunato pilsētā, Ivates prefektūra, Japāna

Evakuācijas rīkojumi tika izsniegti 1896 mājsaimniecībām un 4596 pilsētas iedzīvotājiem. Evakuēti vairāk nekā 1200 cilvēki. Tomēr no upuriem izvairīties neizdevās — Kodži rajonā tika atrasts ugunī bojāgājuša cilvēka ķermenis.

Jāatzīmē, ka februārī dažās prefektūrās bija rekordliels sniegputenis, bet citās tika fiksēts nopietns nokrišņu trūkums. Saskaņā ar Japānas Meteoroloģijas aģentūras datiem Ofunato pilsētā nolija 2,5 mm nokrišņu (februāra vidējā norma — 41 mm), kas kļuva par zemāko rādītāju kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1964. gadā un vēl vairāk sarežģīja situāciju ar ugunsgrēkiem.

Tropiskais ciklons “Garans”

28. februārī tropiskais ciklons “Garans” sasniedza Francijas salu Reinjonas ziemeļu daļu, kas atrodas Indijas okeānā.

Varasiestādes izsludināja maksimālo bīstamības līmeni un aicināja iedzīvotājus atrasties patvertnēs. Galvaspilsētā Sendenī iedzīvotāji steigā veidoja pirmās nepieciešamības preču krājumus, zemnieki demontēja siltumnīcas, bet zvejnieki izvilka laivas krastā.

Stihija atnesa stipras lietusgāzes un vēja brāzmas ar ātrumu gandrīz 214 km/h.

Tropiskais ciklons “Garans” Reinjonas salā

Tūkstošiem koku tika izrauti ar saknēm, bojāti ceļi un tilti, applūda simtiem māju. Vismaz 180 000 mājsaimniecību palika bez elektrības, gandrīz tikpat — bez ūdensapgādes, 139 000 — bez interneta un sakariem.

Gājuši bojā četri cilvēki, ir ievainotie.

Jāatzīmē, ka tropiskie cikloni bieži skar Reinjonas salu, taču to centrs, kas nodara maksimālo postu, gandrīz nekad nav gājis tieši pāri salai. Pēdējo reizi tas notika pirms 36 gadiem.

Kāds vietējais iedzīvotājs atzina, ka pirmoreiz redzēja tik spēcīgu ciklonu un pirmoreiz viņam bija patiesi bail.

Dienvidu puslodē tika reģistrēts neparasts un ārkārtīgi satraucošs laikapstākļu fenomens — vienlaikus 25. februārī Indijas un Klusajā okeānā plosījās seši tropiskie cikloni. Indijas okeānā — “Honde”, “Garans”, “Bjanka”, Klusajā okeānā — “Alfrēds”, “Seru”, “Rae”.

Kaut kas tāds ir noticis tikai vienreiz pēdējās desmitgadēs — 1989. gadā.

Tropisko ciklonu sezona Dienvidu puslodē izceļas ar augstu intensitāti — kopumā reģistrēti 22 cikloni, to kopējā enerģija līdz 26. februārim sasniedza 166,3 punktus pēc ACE skalas, pārsniedzot normu par 30%.

Afganistāna

25. februārī stiprs lietus, pērkona negaiss, sniegputenis, plūdi un pat tornādo skāra lielāko daļu Afganistānas.

Īpaši cieta Farahas, Kandahāras, Hilmendas un Uruzganas provinces, kur, pēc 1. marta datiem, dabas stihijā gāja bojā vismaz 46 cilvēki.

Postošajā stihijā reģions cieta smagus zaudējumus: tika pilnībā iznīcināti vairāk nekā 2000 saules paneļu, 240 dzīvojamās mājas, vēl desmitiem ēku tika bojātas, cieta lauksaimniecības zeme.

Postošu plūdu sekas Afganistānā

25. februārī cilvēki, kas bija ieradušies atpūsties kalnainā apvidū Farahas provincē, Kodžaras ciematā, Pušt-i-Koh rajonā, kāpjot kalnā, nonāca pēkšņā lietū ar krusu.

Straujās ūdens straumes burtiski noskaloja cilvēkus dziļās gravās, neatstājot viņiem izredzes uz glābiņu. 

1. martā valsts dienvidos, Uruzganas provincē, nogruvums apraka dzīvojamo māju kopā ar tajā esošajiem cilvēkiem zem tonnām zemes. Vietējie iedzīvotāji ir satriekti par notiekošo.

Viens no viņiem pastāstīja, ka 60 dzīves gadu laikā nekad nebija redzējis tādu vēju, lietu un vētru. Pēc viņa teiktā, stihija bija tik spēcīga, ka žogus aiznesa 30–35 metru attālumā, bet koka būves vienkārši izjuka no vēja spiediena.

ASV

Marta sākumā Dienvidkarolīnas un Ziemeļkarolīnas štatos sākās desmitiem meža ugunsgrēku. Sausie laikapstākļi un stiprs vējš radīja ideālus apstākļus straujai uguns izplatībai.

Meža ugunsgrēki Dienvidkarolīnā un Ziemeļkarolīnā, ASV

Lielāko apdraudējumu radīja ugunsgrēks Karolīna-Forest rajonā - uz rietumiem no populārā Mērtlbīčas kūrorta Dienvidkarolīnā. Ugunsgrēks sākās 1. martā un vienas nakts laikā izpletās līdz 650 hektāriem, piespiežot varas iestādes steidzami evakuēt iedzīvotājus. Dienvidkarolīnā tika izsludināta ārkārtas situācija. Līdz nākamās dienas vakaram ugunsdzēsējiem izdevās ierobežot uguni par 30%. Par laimi, nav cietušo vai nodegušu ēku.

Dūmi klāja automaģistrāles, samazinot redzamību, un mācības skolās tika pārceltas uz iekštelpām.

Indija

27. februārī Himačalpradešas štatā bija stipri nokrišņi, izraisot pēkšņus plūdus, zemes nogruvumus un dubļu straumes.

Stiprs lietus un sniegputenis izraisīja ceļa applūšanu Himačalpradešas štatā, Indija

Indijas Meteoroloģijas pārvalde (IMD) izsludināja oranžo brīdinājuma līmeni Mandī, Kangras, Kullu un Čambas apgabalos. Lietavas izraisīja 444 ceļu slēgšanu Himačalpradešas štatā. Tika slēgtas četras valsts nozīmes šosejas.

1. martā Čambas apgabalā notika liels zemes nogruvums, kas traucēja satiksmi un uz laiku aizšķērsoja šoseju. Par laimi, cietušo nebija.

Daudzviet bija arī ievērojams sniega daudzums. Keilonas pilsētā, Laholas un Spiti apgabalā, uzsniga 20 cm sniega.

Dienu iepriekš, 28. februārī, liela lavīna apraka būvlaukumu pie Manas ciema Uttarakhandas štatā — 54 cilvēki, no kuriem lielākā daļa atradās metāla konteineros, tika aprakti zem tonnām sniega.

Meklēšanas un glābšanas darbi pēc lielas lavīnas pie Manas ciema. Uttarakhandas štats, Indija

Kāds izdzīvojušais atceras, ka dzirdēja skaļu rēkoņu, līdzīgu pērkonam. Pirms viņš paspēja reaģēt, viss iegrima tumsā.

Glābēji 60 stundas veica meklēšanas darbus aptuveni 3200 metru augstumā spēcīga sniegputeņa un zemas temperatūras apstākļos. Cilvēku meklēšanai tika izmantoti specializēti Recco radari, droni un glābējsuņi.

Izdevās izglābt 46 cilvēkus, taču, diemžēl, 8 cilvēki gāja bojā.

Krievija

Ugunsbīstamā sezona Primorskas novadā šogad sākās divas nedēļas agrāk nekā parasti — jau februārī. 25. un 27. februārī uguns pietuvojās apdzīvotām vietām, iznīcinot 18 ēkas.

Meža ugunsgrēks tuvojas mājām un automašīnām. Primorskas novads, Krievija

Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija šos ugunsgrēkus saista ar sausās veģetācijas dedzināšanu.

Taču situāciju pasliktina mazs sniega daudzums ziemā, anomāli silts laiks un spēcīgs vējš, kas veicina strauju uguns izplatību.

2. martā vienas diennakts laikā tika reģistrēti 17 jauni perēkļi, kas aptvēra gandrīz 565 hektārus. Uguns atradās ļoti tuvu apdzīvotām vietām, turot reģiona iedzīvotājus bailēs.

Kopš gada sākuma Primorskas novadā tika reģistrēts 131 meža ugunsgrēks, kas aptvēra vairāk nekā 14 000 hektāru: 45 meža ugunsgrēki meža fonda zemēs iznīcināja 3651 ha, 86 ugunsgrēki citās teritorijās — 10 589 ha.

Kopš 2025. gada sākuma Krievijā, tai skaitā tās arktiskajā daļā, tika novērota paaugstināta seismiskā aktivitāte. Lūk, tikai daži piemēri.

Zemestrīce ar magnitūdu 5,3 Laptevu jūrā, 213 km attālumā no pilsētciemata Tiksi, Jakutijā, plkst. 16:11 pēc vietējā laika 28. februārī. Hipocentrs atradās 10 km dziļumā.

Saskaņā ar Altaja-Sajānu filiāles, Krievijas Zinātņu akadēmijas Vienotā ģeofizikas dienesta datiem, 4. martā pazemes grūdieni ar magnitūdu 4,0 tika reģistrēti plkst. 01:47 pēc vietējā laika, 4,7 km uz dienvidaustrumiem no slēpošanas kūrorta Šeregeša, Kemerovas apgabalā.

Taču īpašu uzmanību piesaista zemestrīce M5,1, kas notika 2. martā plkst. 06:54 pēc vietējā laika aiz Polārā loka Krasnojarskas novadā, 283 km no Hatangas ciemata un 650 km no Noriļskas. Hipocentrs atradās 10 km dziļumā. Vēlāk notikuma magnitūda tika pazemināta līdz 5,0.

Zemestrīce M5,0 Krasnojarskas novada ziemeļos, Krievija

Svarīgi atzīmēt, ka šādas jaudas zemestrīce nav raksturīga seismiski mierīgajam Taimiras rajonam.

Saskaņā ar “VolcanoDiscovery” — ziņu portāla ar atjauninājumiem par zemestrīcēm un vulkāniem — datiem, tā bija pirmā reģistrētā zemestrīce šajā rajonā kopš 1900. gada.

Kāpēc šai zemestrīci jāpievērš īpaša uzmanība? Tās ārkārtējā bīstamība saistīta ar atrašanās vietu — tieši tur, zem Austrumsibīrijas platformas pamata un daļēji zem Rietumsibīrijas plātnes, pēc zinātnieku aprēķiniem, pašlaik aktīvi izplešas Sibīrijas magmatiskais plums.

Tas ir milzīga, augšupejoša magmas plūsma, kas paceļas no Zemes kodola un pakāpeniski tuvojas Zemes garozas robežai.

Saskaņā ar provizoriskiem starptautiskās zinātnieku grupas “ALLATRA” aprēķiniem, Sibīrijas pluma centrs atrodas uz ziemeļiem no Putoranas plato, aptuveni 225 km no Noriļskas, un tā izmēri ir salīdzināmi ar Austrālijas teritoriju.

Ziņojumā “PAR MAGMATISKĀ PLUMA IZVIRDUMA DRAUDIEM SIBĪRIJĀ UN ŠĪS PROBLĒMAS RISINĀJUMIEM” ir sniegti neapgāžami fakti, kas norāda uz tā aktivizēšanos un kurus ir viegli pārbaudīt pat atklātos avotos. Zemestrīce M5,0 Sibīrijas Arktikā, precīzi izskaitļotā pluma lokalizācijas zonā, — tas ir vēl viens nopietns šīs hipotēzes apstiprinājums.

Bīstamība slēpjas tajā, ka iespējamais Sibīrijas pluma izlaušanās spēks būs nesalīdzināmi lielāks par Jeloustounas kalderas sprādzienu, un tad cilvēce saskarsies ar neizbēgamu katastrofu, kuras sekas nebūs iespējams labot.

Taču pat šādu draudu priekšā cilvēcei ir iespēja novērst sliktāko notikumu attīstību. ALLATRA zinātnieki piedāvā konkrētu risinājumu — kontrolētu Sibīrijas pluma degazāciju. 

Plānota degazācija ir vienīgā iespēja izglābt visu cilvēci, kas ir nesalīdzināmi izdevīgāk un saprātīgāk nekā bezdarbība.

Jā, šis process ir saistīts ar riskiem, taču rūpīga sagatavošanās un zinātniskās sabiedrības konsolidācija tos samazinās līdz minimumam.

Palicis pavisam maz laika, lai izmainītu situāciju…

Šī raksta videoversiju var skatīties šeit: