Turciju skāra lielākais sniegputenis pēdējo 50 gadu laikā.
ASV jau astoto reizi šajā ziemā saskārās ar stindzinošu salu.
Krievijā, aiz Polārā loka, temperatūra ir virs 0, bet Sočos palmas un pludmales pārklātas ar sniegu!
Armēnijā sakarā ar sliktiem laikapstākļiem vienas diennakts laikā notika vairāk nekā tūkstotis ceļu satiksmes negadījumu.
Par šīm un citām klimatiskajām anomālijām, kas notikušas no 2025. gada 19. līdz 25. februārim, lasiet tālāk rakstā.
Temperatūras haoss Krievijas teritorijā turpina pārsteigt speciālistus. Kolas pussalā, aiz Polārā loka, vietām pat naktī temperatūra nenokritās zem 0°C, bet dienā temperatūra pacēlās gandrīz līdz +5°C. Piemēram, 23. februārī Murmanskā maksimālā temperatūra sasniedza +4,5°C, minimālā – +1,9°C.
Murmanskā šī ziema bija ne tikai anomāli silta, bet arī ar rekordlieliem nokrišņiem – no 2024. gada novembra līdz 2025. gada februārim izkrita 248 mm nokrišņu. Tas kļuva par rekordu pēdējo 90 gadu laikā. No 1. līdz 24. februārim izkrita 39 mm nokrišņu, kas ir 160% no normas.
Urālos 24. februārī tika reģistrētas krasas temperatūras svārstības: vairākās apdzīvotās vietās diennakts temperatūras svārstības pārsniedza 23°C. Piemēram, Atimjas ciemā temperatūras svārstības bija 23,5°C, Burmantovas ceimā – 24,5°C, bet Severouraļskā – 25°C.
Visiespaidīgākais kontrasts bija Sverdlovskas apgabala pilsētā Ivdeļā. Naktī tur bija spalgs sals –26°C, bet dienā temperatūra pacēlās līdz +2,4°C. Temperatūras starpība 28,4 grādi tikai 12 stundu laikā ir īsts pārbaudījums reģiona iedzīvotājiem.
Savukārt valsts dienvidos 17. februārī iestājās anomāli auksts laiks ar intensīvu sniegputeni Stavropoles un Krasnodaras novados, Ziemeļosetijā, Dagestānā, Kabarda-Balkārijā, Karača-Čerkesijā, Ingušijā un Čečenijas Republikā.
Februāra beigas Kabardas-Balkārijas Republikā kļuva par aukstākajām visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē šajā reģionā. Kalnos temperatūra noslīdēja līdz –30°C, kas ir par vairāk nekā 10°C zemāka par klimatisko normu.
Pilsētā Miņeraļnije Vodi Stavropoles novadā vēl 21. februāra naktī temperatūra bija samērā pieņemama -12°C, bet jau nākamajā naktī tā nokritās līdz -24,8°C (novirze no normas –14,7°C).
Krasnodarā, Novorosijskā un citās Kubaņas pilsētās un rajonos aizsala ūdenstilpnes un izveidojās torosi – saspiesta ledus sablīvējumi. Vietām jūras ledus tika izspiests uz ielām.
Ledus torosi Melnās jūras krastā Anapas apkārtnē, Krasnodaras novads, Krievija
Azovas jūras piekraste stiprā vēja un zemās temperatūras dēļ pārklājās ar biezu ledus kārtu.
Kubaņas kalnu kūrortu meteoroloģiskās stacijās reģistrēti rekordlieli nokrišņi.
Sočos sniegs bija ne tikai kalnu rajonos, kur kupenu augstums sasniedza 3 metrus, bet pat piekrastē. Zaļie zālieni, palmas un ziedi bija pārklāti ar biezu sniega kārtu, kas šajā reģionā ir ārkārtīgi reta parādība. Apledojums pārvērta sarežģīto Soču ceļu reljefu par īstu pārbaudījumu. Autobusi nevis brauca, bet slīdēja, un dažos rajonos varēja nokļūt tikai kājām.
Rekordliels sniega daudzums Sočos, Krievija
Tādi paši nelabvēlīgi laikapstākļi bija arī kaimiņos esošajā Gruzijā. Sakarā ar sniegputeni valsts rietumos 22. un 23. februārī tika atcelti vilcienu reisi Ozurgeti – Tbilisi, Batumi – Ozurgeti, Rioni – Kutaisi – Rioni.
Slēpošanas kūrorta “Gudauri” apkaimē sniegs gandrīz pilnībā apraka automašīnas.
Kahētijas apgabalā tika apturēta sabiedriskā transporta kustība. Poti pilsētā aptuveni 6 000 iedzīvotāju palika bez elektroapgādes.
Siltā klimatā dēļ Batumi kŗurtpilsētā, kur pat ziemā vidējā maksimālā temperatūra ir aptuveni +10 °C, mājās nav paredzēta centrālā apkure. Taču šajā reizē iestājās spēcīgs sals, un pilsētu pārklāja biezs sniega slānis, turklāt tik lielā apjomā, ka komunālie dienesti nespēja tikt galā – tīrīts tika visu diennakti.
Kūrortpilsēta Batumi pārklāta ar sniegu, Gruzija
20. februārī Armēnijā bija stiprs sniegputenis, izraisot transporta apstāšanos. Vienas diennakts laikā visā valstī tika reģistrēti vairāk nekā 1000 ceļu satiksmes negadījumu.
Saskaņā ar Armēnijas Hidrometeoroloģijas un monitoringa centra datiem Aračatas kalna rajonā sniega segas biezums sasniedza 120 cm.
Erevānas mērs aicināja galvaspilsētas iedzīvotājus neiziet no mājām bez nepieciešamības. Skolās un augstskolās nodarbības tika atceltas.
Transporta apstāšanās spēcīga sniegputeņa dēļ Erevānas ielās, Armēnija
Aukstais arktiskais gaiss skāra arī Vidusjūras austrumu piekrasti.
Kipras, Grieķijas un Izraēlas meteoroloģijas dienesti šim laikapstākļu fenomenam piešķīra nosaukumu “Koral”.
Grieķijā temperatūra ziemeļu reģionos noslīdēja zem –10°C. Pilnīgi sasala Polipotamosas ūdenskritums, kas atrodas netālu no Florinas pilsētas, pārsteidzot pat vietējos iedzīvotājus, kuri ir pieraduši pie zemām temperatūrām. 20. februārī pilsētā tika fiksēti neticami -12°C, lai gan vidējā minimālā temperatūra šajā periodā ir -2°C.
Rodā aukstuma dēļ ziedi “sastinga” un pārklājās ar ledus kārtu.
Vētras laikā bija stiprs sniegputenis, kas sasniedza pat Atiku. Sniegputenī tika apturēta satiksme Parnitas kalnā.
Savukārt Eubejas salā sniegs pārklāja kalnu ciematus, un vietējās varas iestādes bija spiestas izmantot speciālo tehniku ceļu tīrīšanai.
Nebijis sniegputenis Eubejas salā, Grieķija
Turcijas iedzīvotāji saskārās ar lielāko sniegputeni 50 gadu laikā. Tas bija saistīts ar strauju temperatūras kritumu lielākajā daļā valsts teritorijas.
Stambulā tika traucēta transporta kustība – smagās kravas automašīnas iestrēga kāpumos, un pilsētā notika vismaz 139 ceļu satiksmes negadījumi.
Kuģu tranzīts pa Bosfora šaurumu tika apturēts abos virzienos. Sliktos laikapstākļos tūkstošiem tūristu, tostarp tranzīta pasažieri, iestrēga dažādās lidostās visā pasaulē.
Dažviet vienas nakts laikā izkrita līdz 48 cm sniega.
Savukārt kalnu rajonos kupenu augstums sasniedza vienu metru, pilnībā norobežojot veselus ciemus no ārpasaules.
Vietējais iedzīvotājs cenšas izrakt automašīnu no milzīgas kupenas, Turcija
Nedēļas beigās arktiskais gaiss pavirzījās vēl tālāk uz dienvidiem, aptverot Kipru, Libānu un Izraēlu.
Vairāku pilsētu iedzīvotāji Anbāras provincē kļuva par lieciniekiem ārkārtīgi retam šī reģiona fenomenam – anomālam sniegputenim, ko pavadīja straujš aukstuma vilnis.
Kirkūkas provinces ziemeļos sniga ļoti intensīvi. Kā sacīja kāds vietējais iedzīvotājs, tāds sniegs tur nav bijis jau vairākus gadu desmitus.
Anomāls sniegputenis, Irāka
Atsevišķās provincēs tika apturētas mācības skolās, kā arī saīsināts darba laiks valsts iestādēs.
25 no 31 Irānas provincēm cieta no spēcīga sniegputeņa un zemas temperatūras. Šie laikapstākļi saasināja jau esošo enerģētisko krīzi valstī. Rezultātā valsts galvaspilsētā Teherānā tika slēgtas visas skolas, universitātes un valdības iestādes, izņemot medicīnas un servisa centrus, jo biežie elektrības un gāzes padeves pārtraukumi padarīja to darbu neiespējamu.
Stipra sniegputeņa sekas Irānā
Jau astoto reizi šajā ziemā ASV skāra ļoti stipra ziemas vētra, paralizējot dzīvi desmitos štatu. Sniegputenis izraisīja haosu uz ceļiem un lidostās – visā valstī tika atcelti aptuveni 4000 avioreisu.
19. februārī pilsētā Virdžīnija-Bīč (Virdžīnijas štatā) izkrita 31,8 cm sniega.
Osvego apgabalā, Ņujorkas štatā, kur dažos rajonos vienas nedēļas laikā uzsniga vairāk nekā 180 cm sniega, 26 ēku jumti sabruka no sniega smaguma.
Arktiskais sals un sniegputenis izraisīja vairāk nekā 1500 ceļu satiksmes negadījumu, kā arī prasīja 4 cilvēku dzīvības.
Varas iestādes aicināja iedzīvotājus palikt mājās, jo lielākajā daļā valsts teritorijas bija ekstrēms aukstums.
19. februārī Edžmontā, Dienviddakotas štatā, tika reģistrēta vēsturiski zemākā temperatūra -38,89°C, Hetingera apgabalā, Ziemeļdakotas štatā, tā sasniedza -42°C.
Detroitas pilsētā, Mičiganas štatā, automašīnas iesala ledū pēc liela ūdensvada pārrāvuma.
Detroitā uz ielas ledū iesalušas automašīnas, Mičiganas štats, ASV
20. Februārī pēc ilgstoša sniegputeņa Meili-Sjuešaņas kalnā, kas atrodas Junnaņas provincē, pie Juibenas ledāja ezera, bija liela lavīna.
Tūristi, kuri atradās lavīnas ceļā, paspēja patverties koka būvēs. Saskaņā ar Nacionālā parka datiem upuru un postījumu nebija.
Cilvēki filmē lavīnas brīdi (kreisajā pusē),
milzīga lavīna kalnos (labajā pusē), Junnaņas province, Ķīna
Līdz ar notikuma detaļām ziņās izskanēja svarīgs atgādinājums: “Nekrītiet panikā un neapstājieties, lai to novērotu!” Tas, šķiet, ir pašsaprotami, taču, vērojot cilvēku uzvedību katastrofu laikā, rodas daudz jautājumu.
Kāpēc cilvēki riskē ar savu dzīvību, dažkārt arī ar savu bērnu dzīvībām, lai saņemtu asas izjūtas vai uzņemtu skaistu kadru pie plūstošas lavas? Kur pazūd pašsaglabāšanās instinkts tiem, kas filmē lavīnu vai nogruvumu, nevis bēg no briesmām? Kāpēc zemestrīces laikā daži cilvēki vispirms glābj mantas, nevis sevi? Pat situācijās, kad tiešu draudu nav, piemēram, sniegputeņa laikā, kad labāk būtu palikt mājās, kādam pēkšņi steidzami vajag doties pēc maizes – un pēc tam viņu nākas glābt no sniega gūsta… ja paspēj.
Vērojot notiekošo uz planētas, mēs vēlreiz un vēlreiz uzdodam sev jautājumu: kāpēc cilvēki ir pārstājuši uztvert dzīvību kā visaugstāko un neatgūstamo vērtību? Patiesībā mūsu sabiedrības galvenā krīze, papildus klimatiskajai, ekonomiskajai un citām krīzēm, ir dzīvības vērtības krīze.
Atcerieties to cilvēku vārdus, kuri izdzīvojuši nāvējošās briesmās: “Galvenais, ka es esmu dzīvs un mani tuvinieki ir man blakus.” Ja apzināmies savas dzīvības vērtību, tad sākam cienīt arī citu dzīvības. Klimats mums dod iespēju beidzot saprast, kas patiesībā ir svarīgs.
Pasaule radikāli mainās. Šobrīd mums ir uzdevums, no kura risinājuma atkarīga ne tikai nākotne, bet arī visu cilvēku dzīvība. Jā, šajā uzdevumā ir daudz nezināmo, taču to ir iespējams atrisināt.
Dzīvība ir tā vērta, lai par to cīnītos!
Šī raksta videoversiju var skatīties šeit:
Atstāt komentāru