Pārskats par klimata katastrofām uz planētas no 2024. gada 16. līdz 22. oktobrim

Itālija

No 16. oktobra Itālija saskārās ar bezprecedenta lietusgāzēm un briesmīgiem plūdiem.

Toskānas reģionā stundas laikā nolija 100 mm nokrišņu. Šie ekstrēmie apstākļi izraisīja cilvēka nāvi — viņu aiznesa ūdens straume.

Īpaši smagi cieta Siena. Applūda dzelzceļa stacija. Pazemes pārejas pārvērtās trakojošās upēs. Plūdos ir bojātas mājas un uzņēmumi, traucēta transporta satiksme.

Spēcīgas lietusgāzes pārvērta Sienas ielas upēs, Itālija

Ligūrijas reģionā Entellas un Magras upēm tika izsludināts sarkanais bīstamības līmenis.

Ceļus aizšķērsoja plūdu ūdeņi un nokrituši koki.

18. oktobrī Sorento pilsētas apkaimē, Kampānijas reģionā, ūdens, kas plūda no kalniem, nesa līdzi dubļus, atkritumus un vulkānisko pemzu un aizšķērsoja valsts autoceļu 163 Amalfī pašvaldībā.

Nākamajā dienā Stromboli salā, Sicīlijas reģionā, lietus izraisīja dubļu straumi, kas nogāzās pār Džinostres ciemu. Lielie laukakmeņi nopietni sabojāja mājas. Vietējie iedzīvotāji palika bez elektrības.

Dubļu straume Džinostres ciemā, Stromboli sala, Itālija

19. oktobrī Bottegino-di-Zocca komūnā, Boloņas provincē, ūdens līmenis sasniedza otrā stāva augstumu, un dažas teritorijas plūdos tika pilnībā izpostītas. Pjanoro pilsētā spēcīga straume aiznesa automašīnu ar cilvēkiem. Tajā atradās divi brāļi. Diemžēl viens no viņiem neizglābās. Neviens neatceras tik postošus plūdus Boloņas provincē.

Galvaspilsētā Boloņā lielākā daļa upju un kanālu pārplūda, appludinot lielu daļu pilsētas. Naktī no 19. uz 20. oktobri 6 stundu laikā nolija vairāk nekā 150 mm lietus, kas ir gandrīz 2 mēnešu nokrišņu norma (vidējais mēneša nokrišņu daudzums oktobrī — 82,7 mm).

Applūdušas ielas Boloņas pilsētā, Itālija

Reģiona iedzīvotāji vēl nebija paspējuši aizmirst postošos plūdus 2023. gada maijā, taču šoreiz katastrofas mērogs ievērojami pārsniedza iepriekšējo. Katandzaro provincē, Kalabrijas reģionā, tika reģistrēti vairāki nogruvumi un applūduši daudzi ceļi. 21. oktobrī Lamecija-Terme pilsētā stiprā lietū uz nacionālā autoceļa 280 izveidojās vairāku metru garš iegruvums, kas ātri piepildījās ar ūdeni un dubļiem. Bedrē iekrita automašīna ar cilvēkiem. Par laimi, visus izdevās izglābt.

Automašīna iekritusi bedrē uz nacionālā autoceļa 280, Lamecija-Termē, Itālija

Francija

„Posts”, „izpostīta dzīve”, „ārkārtēji plūdi” — tā medijos tika aprakstīti šausminošie 16. oktobra klimatiskās katastrofas mērogi Francijā.

Šokējoši plūdi Francijā

Slēpošanas kūrortā „Krua-de-Bozon” 3 dienu laikā nolija šokējoši 866 mm lietus, no kuriem 73% (631 mm) nolija vienas dienas laikā.

Annonas pilsētā dažās mājās ūdens sasniedza griestus. Limoni komūnā iedzīvotāji bija satriekti par plūdu straujumu. Pēc aculiecinieku vārdiem, vēl deviņos no rīta nekā nebija, bet jau pēc stundas viss bija applūdis, ūdens līmenis pacēlās līdz 2 metriem.

Māja, ko iznīcinājuši plūdi, Francija

17. oktobrī sešos valsts departamentos tika izsludināts augstākais, sarkanais brīdinājuma līmenis. Tas notika pirmo reizi reģiona vēsturē.

Visas upes skartajos reģionos izgāja no krastiem.

Aptuveni 3 000 ugunsdzēsēju un seši civilās aizsardzības helikopteri tika iesaistīti glābšanas operācijās. Kopumā tika evakuēti vairāk nekā 900 cilvēki, 25 no tiem atradās tik bīstamā situācijā, ka pie viņiem varēja nokļūt tikai pa gaisu.

Plūdi izraisīja nogruvumus un ceļu slēgšanu. Dzelzceļa maršruts no Lionas uz Sent-Etjēnu tika slēgts, vilcieni tika atcelti uz vairākām dienām.

Viesuļvētra „Ešlija”

Tas, kas 18. oktobrī Atlantijas okeānā sākās kā mākoņu zona, vienas dienas laikā pārvērtās par viesuļvētru „Ešlija”. Šajā laikā spiediens nokrita par vairāk nekā 18 mm, kas izraisīja viesuļvētras sistēmas veidošanos. Meteorologi šo procesu sauc par laikapstākļu bumbu. 20. oktobrī „Ešlija” skāra Īriju un Lielbritāniju. Ziemeļīrijā laikapstākļu dēļ tika atcelti sporta pasākumi, tostarp futbola turnīra fināls Armas pilsētā. Abardaronas kopienā, Velsā, tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 132 km/h.

Īrijā viesuļvētra atnesa spēcīgu vēju un augstu paisumu, izraisot prāmju un dzelzceļa kustības traucējumus.

Viesuļvētras „Ešlija” spēks Īrijas piekrastē

Dublinas lidostā tika atcelts 81 reiss, 34 reisi tika novirzīti uz citām lidostām. Kerijas grāfistes lidostā stiprajā vējā cilvēki nevarēja izkāpt no lidmašīnas pēc nolaišanās. Pasažieriem nācās gaidīt viesuļvētras norimšanu lidmašīnā vairāk nekā 4 stundas. Pēc „ESB Networks” datiem 20. oktobrī visā Īrijā bez elektrības palika 53 000 cilvēku.

Turcija

16. oktobrī plkst. 10:46 pēc vietējā laika Kalē apgabalā Malatjas provincē notika 5,9 magnitūdu stipra zemestrīce. Pēc Ārkārtas situāciju un dabas katastrofu pārvaldes (AFAD) datiem, zemestrīces hipocentrs atradās 9 km dziļumā. Jāatzīmē, ka Eiropas Vidusjūras seismoloģiskais centrs (EMSC) ziņoja, ka zemestrīces stiprums bija 6,1.

Cilvēki izskrien uz ielas zemestrīces laikā, Turcija

Zemestrīce bija jūtama 6 provincēs: Elazigā, Šanliurfā, Dijarbakīrā, Adijamanā, Erzindžanā, Kahramanmarašā, kā arī kaimiņvalstī Sīrijā.

Epicentrs atradās netālu no vietas, kur 2023. gada 6. februārī notika divas postošas zemestrīces: M7,8 Gaziantepas provincē un M7,5 Kahramanmarašas provincē, kuru laikā, saskaņā ar oficiāliem datiem, Turcijā vien aizgāja bojā vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka cilvēki ļoti izbijās, kad ēkas sāka šūpoties. Desmitiem cilvēku guva traumas, panikā izlecot pa logiem. Daudzi iedzīvotāji steigā pameta ēkas un vairākas stundas palika ārpus telpām, baidoties no atkārtotām zemestrīcēm. Kopumā cietuši 249 cilvēki, no kuriem 43 tika hospitalizēti.

Elazigas provincē tika konstatētas vairāk nekā 500 bojātas ēkas, 20 no tām gandrīz pilnībā sabrukušas. Drošības nolūkos cietušajos apgabalos uz laiku tika slēgtas skolas un citas izglītības iestādes.

Pēc zemestrīces Malatjā diennakts laikā notika aptuveni 200 pēcgrūdieni, no kuriem spēcīgākā stiprums bija 3,3 magnitūdas.

Nākamajā dienā, 17. oktobrī, Sivasas provincē 10 minūšu laikā notika 4 zemestrīces pēc kārtas. Pēc Ārkārtas situāciju un dabas katastrofu pārvaldes (AFAD) datiem stiprākās zemestrīces, kas notika plkst. 11:29 pēc vietējā laika, magnitūda bija 4,7. Tai sekoja vēl trīs notikumi — M3,1–4,1. Par laimi, neviens nav gājis bojā.

Ķīna

18. oktobrī plkst. 7:45 pēc vietējā laika Dangbas ciemā, Ngavas-Tibetas-Cjanu autonomajā apgabalā, Sičuaņas provincē, notika pēkšņs nogruvums, kas iznīcināja ciema komitejas un vietējā tirgus ēkas.

Pēkšņs nogruvums iznīcinājis ēku Dangbas ciemā, Ngavas-Tibetas-Cjanu aut. apgabalā, Sičuaņas province, Ķīna

Pēc provizoriskām aplēsēm nogruvuma apjoms bija aptuveni 280 000 kubikmetru un tas sabojāja vairāk nekā 8 hektārus sējumu. Par laimi, pateicoties laicīgai 152 cilvēku evakuācijai, izdevās izvairīties no upuriem.

Argentīna

16. oktobrī stihija radīja haosu Sanluisas, Lapampas, Buenosairesas, Čubutas, Rionegro un Mendosas provincēs.

Haoss Argentīnā: krusa, stiprs lietus un spēcīga vētra

Visvairāk cieta Lapampas province, kur netālu no Puelenas ciema iedzīvotāji iemūžināja tornādo. Niko un Santarosas pilsētās bija lietusgāzes un liela izmēra krusa, nodarot ievērojamus zaudējumus.

Gruzija

Stiprs lietus, vējš un sniegs nodarījis nopietnus zaudējumus Samegrelas-Augšējās Svanetijas, Adžārijas un Gurijas reģioniem Gruzijas rietumos.

Ostas pilsētā Poti no stihijas cieta aptuveni 300 ģimenes, dažas no tām bija spiestas pamest savas mājas. Vētra sabojāja elektroapgādes līnijas, applūda pagalmi un ēku pirmie stāvi.

Vētras iznīcināta māja Gruzijā

19. oktobrī tornādo sabojāja 30 ēku jumtus. Turklāt sešu ballu vētra iznīcināja daļu piekrastes līnijas.

Čhorotsku pilsētā, Samegrelas-Augšējās Svanetijas reģionā, tika izskaloti ceļi un sabojāti tilti. Hullo un Šuahevi pašvaldībās, Adžārijas reģionā, sniega segas biezums sasniedza 20 cm. Čočhati ciemā, Lančhuti pašvaldībā, Gurijas reģionā, aktivizējās nogruvuma procesi, tāpēc nācās evakuēt vairākas ģimenes.

Tropiskā viesuļvētra „Oskars”

19. oktobrī 1. kategorijas viesuļvētra „Oskars” skāra Lielo Inaguas salu Bahamu salās, bet nākamajā dienā — Austrumkubu. „Oskars” atnesa līdz 380 mm nokrišņu un vēju ar ātrumu 120 km/h. Gvantanamo provincē gāja bojā vismaz 6 cilvēki.

Viesuļvētra „Oskars” Kubā

Jāatzīmē, ka neviens prognožu modelis neparedzēja „Oskara” pastiprināšanos līdz viesuļvētras līmenim, kas daudziem bija pārsteigums.

No pirmā acu uzmetiena „Oskars” šķita maznozīmīgs. Taču speciālisti norādīja uz vienu īpatnību: tā kļuva par mazāko reģistrēto viesuļvētru ar vēja lauku (vēju apgabalu ar viesuļvētras spēku) tikai aptuveni 9,5 km diametrā, savukārt parasti šis rādītājs ir daudzkārt lielāks un svārstās no 40 līdz 240 km. Pagaidām oficiālā zinātne nesniedz šīs anomālijas skaidrojumu. Bet iespējams, šī ir tikai pirmā pazīme par to jauno parādību, par kuru zinātnieki stāstīja jau pirms gada konferencē „Globālā krīze. Amerika krustcelēs 2024”.

ASV

Rekordlieli nokrišņi, kas sākās 19. oktobrī, izraisīja katastrofālus plūdus Rozvelas pilsētā, Ņūmeksikas štatā. Ārkārtējas Springas upes pārplūšanas dēļ applūda pilsētas centrālā daļa un apkārtējie rajoni. Diennakts laikā nolija 147 mm lietus, kas ir gandrīz 4 reizes vairāk nekā vidēji oktobrī (vidējais mēneša nokrišņu daudzums oktobrī — 38,2 mm). Šis lietus kļuva par stiprāko kopš 1901. gada.

Naktī situācija strauji pasliktinājās: ūdens ātri pacēlās, appludinot mājas, veikalus un ielas. Glābšanas dienesti steidzami evakuēja aptuveni 300 cilvēkus, no kuriem 38 tika hospitalizēti. Dažiem iedzīvotājiem nācās gaidīt palīdzību uz savu automobiļu jumtiem, kuri gandrīz pilnībā atradās zem ūdens.

Cilvēki gaida glābējus uz saviem gandrīz nogrimušajiem automobiļiem, ASV

Rozvela nonāca pilnīgā izolācijā: ceļi uz pilsētu un no tās bija applūduši un vietējā lidostā uz laiku tika atcelti visi reisi. Par spīti glābēju pūlēm, 2 cilvēki aizgāja bojā.

Klimata katastrofu pieaugums kļūst arvien acīmredzamāks, taču daudzi joprojām izturas pret šo faktu ar neticību vai pat vienaldzību. Kāpēc tā?

Atbilde slēpjas tajā, ka ar mūsu viedokli tiek manipulēts.

Saskaroties ar informāciju par kataklizmām vai pat kļūstot par to aculieciniekiem, jūs it kā saprotat, ka ar klimatu notiek kaut kas biedējošs, taču autoritatīvu plašsaziņas līdzekļu un speciālistu viltības liek uztvert situāciju kā kaut ko ierastu. Bieži vien mums pasniedz datus tā, lai radītu iespaidu par mazākiem draudiem. Piemēram, tagad ziņās aizvien biežāk nokrišņus norāda centimetros, nevis milimetros. Tas vizuāli 10 reizes mazina katastrofas mērogu.

Turklāt rakstos regulāri pēc paša notikuma apraksta tiek pievienota piezīme, ka līdzīgas situācijas jau ir notikušas. Tā rezultātā notikuma bīstamība tiek mazināta un informācija devalvēta, jo, kā zināms, pēc izlasīšanas atmiņā paliek sākums un beigas. Katastrofu sekas bieži tiek norakstītas uz vadības neuzmanību un komunālo dienestu nespēju.

Taču nepieciešamā viedokļa veidošana par klimata jautājumu ir tikai aisberga virsotne. Aiz tā slēpjas daudz dziļākas manipulācijas, kas pilnībā aizvieto mūsu pasaules uztveri. Tie, kuri stāv aiz kariem, lielākajiem teroraktiem, apšaudēm skolās un nacisma atdzimšanas, manipulē ar psihiski veselu cilvēku prātiem kā marionetēm, veidojot pasaules traģēdijas ar mūsu pašu rokām.

Dokumentālajā filmā „The Impact” ir izgaismotas visas šīs noziedzīgās shēmas un to autori. Noskatoties šo izmeklēšanas filmu, jūs ieraudzīsiet pasauli tādu, kāda tā ir, un izkliedēsiet visas ilūzijas. Patiesība ir šokējoša, taču tā palīdz saprast visus pasaules notikumu cēloņus un sekas un sniegs izpratni par to, kas notiks tuvākajā nākotnē.

Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit.