Pārskats par klimata katastrofām pasaulē no 2025. gada 21. līdz 27. maijam

Kamēr vieni pasaules reģioni burtiski slīkst rekordlielās lietavās, citi piedzīvo nepieredzētu karstumu un postošas vētras. Pat planētas stabilākās vietas pārvēršas par riska zonām.

Taču pastāv kāds būtisks aspekts. Reizēm cilvēces vēsture nonāk līdz lūzuma punktam — brīdim, kad visa sistēma svārstās starp sabrukumu un nākamo attīstības pakāpi.

Un tieši tagad ir šāds brīdis. Pat visnenozīmīgākā rīcība — informācija, lēmums, solis — var mainīt visu. Šīs nedēļas klimata notikumu apskatā, aptverot laiku no 2025. gada 21. līdz 27. maijam, mēs pievērsīsimies šim unikālajam iespēju logam, kas šobrīd pavēries cilvēcei.

Austrālija

Vairākas dienas pēc kārtas, sākot no 20. maija, Austrālijas austrumu daļu skāra ekstremālas lietusgāzes.

Plaša mēroga plūdi Jaundienvidvelsas štatā pēc rekordlielām lietavām, Austrālija

Rekordlielus nokrišņus Jaundienvidvelsas štatā izraisīja lēns zema spiediena apgabals. Trīs dienu laikā nolija vairāk lietus, nekā tika gaidīts pusgada laikā.

Dažviet 48 stundu laikā nolija vairāk nekā 400 mm nokrišņu. Lielākais nokrišņu daudzums konstatēts Muralkrīkā - 449 milimetri, Mopi-Lukautā - 436 milimetri, Mauntsīvijā - 430 milimetri.

Hanteres un Vidējās Ziemeļu piekrastes reģionos no saviem krastiem izgāja Patersonas, Glostera, Meninga un Hastingsa upes. Tas radīja nopietnus plūdus.

Saskaņā ar Valsts ārkārtas situāciju dienesta datiem uz 21. maiju vairāk nekā 48 800 cilvēku un 23 200 māju bija pilnībā izolētas no ārpasaules.

Daudzi iedzīvotāji kāpa uz māju un automašīnu jumtiem, no kurienes viņus evakuēja ar helikopteriem.

Spēcīgu plūdu laikā glābēji ar helikoptera palīdzību evakuē meiteni no ēkas jumta, Jaundienvidvelsas štatā, Austrālija

Diemžēl bojā gājuši pieci cilvēki (pēc 27. maija datiem). Vairāk nekā 100 skolas tika slēgtas plūdu dēļ. Tūkstošiem māju un uzņēmumu palika bez elektrības. Cilvēkiem, kuri bija spiesti pamest savas mājas, tika atvērti evakuācijas centri. Tari kļuva par vienu no visvairāk cietušajām pilsētām. Tur tikai divu dienu laikā izkrita 412 mm lietus. Tas ir piecas reizes vairāk par ierasto maija normu, un tā ir praktiski trešā daļa no gada nokrišņu daudzuma. 21. maijā Meninga upē ūdens līmenis pacēlās virs 6,3 m atzīmes, tādējādi pārspējot 1929. gada rekordu – 5,9 m.

Ūdens līmenis Meninga upē Jaundienvidvelsas štatā, Austrālijā, pārsniedza līdz šim augstāko atzīmi, kas tika reģistrēta 1929. gadā

Pēc aplēsēm Vidējā Ziemeļu piekrastē vismaz 10 000 māju un uzņēmumu tika iznīcināti vai nopietni bojāti. Uz 27. maiju aptuveni 800 nekustamie īpašumi jau tika atzīti par neapdzīvojamiem un nedrošiem, un šis skaits turpina pieaugt.

Pat pēc tam, kad lietus bija beidzies un ūdens līmenis sāka kristies, cilvēkiem joprojām draudēja briesmas — ielas bija applūdušas ar stipri piesārņotu ūdeni, parādījās čūskas un žurkas, bet dažviet gulēja atkailināti elektrības vadi.

Piekrastes rajoni bija klāti ar atkritumiem un bojā gājušu dzīvnieku ķermeņiem. Plūdi apdraudēja arī Tasmānijas velnu rezervātu — reto plēsīgo somaiņu dzīvotni, kas sastopama tikai Austrālijā un atrodas uz izzušas robežas.

Čīle

25. maija pēcpusdienā Čīles pilsētas Puerto-Varas iedzīvotāji, Loslagosas reģionā, saskārās ar šim apvidum reti sastopamu parādību — EF1 kategorijas tornādo.

Virpuļviesulis ar vēja ātrumu līdz 178 km/h brāzās cauri pilsētai, sabojājot aptuveni 250 mājas. Tornādo norāva jumtus no tirdzniecības centra un tirgus, izsita skatlogus, nogāza kokus un elektropārvades līnijas. Rezultātā vairāk nekā 25 000 klienti palika bez elektroapgādes.

Vissmagāk cietušajā pilsētas rajonā tornādo vairākas mājas pārvietoja par aptuveni 15 metriem, bet daļa nesen uzcelto ēku tika pilnībā iznīcinātas.

Tornādo atstātās postījumu sekas Puerto Varas pilsētā, Loslagosas reģionā, Čīle

Stihijas rezultātā cieta 13 cilvēki, no tiem seši tika hospitalizēti. Par laimi, iztika bez bojāgājušajiem.

Puerto Varas mērs notikušo nosauca par bezprecedenta gadījumu šajā reģionā.

Krievija

Maija beigas atnesa uz Krieviju jaunu anomālu laikapstākļu vilni.

21. maijā Jakutijā, vienā no aukstākajiem planētas reģioniem, Tompo rajonā gaiss iesila līdz +24,5 °C (maija vidējā maksimālā temperatūrā +11,6 °C), kas kļuva par jaunu dienas rekordu.

Anomāls siltums Krievijas teritorijā

Vietām temperatūra sasniedza gandrīz +32 °C — piemēram, 25. maijā Vitimā maksimālā gaisa temperatūra bija +31,8 °C.

Savukārt tajā pašā laikā valsts Eiropas daļas dienvidos, Sočos, termometra stabiņi dienas laikā nepacēlās augstāk par +18,9 °C.

Anomāli silts laiks valdīja arī Rietumsibīrijā. 23. maijā Novosibirskā gaiss sakarsa līdz +30,3 °C, un pilsētnieki meklēja veldzi strūklakās. Savukārt Krasnojarskā 24. maijā temperatūra sasniedza +33,7 °C. Divi cilvēki tika hospitalizēti ar karstuma dūriena pazīmēm.

Bet jau 27. maijā ļaudis atkal vilka biezas jakas, jo temperatūra strauji pazeminājās un sāka snigt.

Temperatūras šūpoles Krievijā: maija beigās pēc anomāla karstuma viļņa izkrita sniegs

Sniegs uzsnidzis Novosibirskas, Kemerovas un Tomskas apgabalos, Altaja novadā un Altaja Republikā. 

22. maijā Karēlijas Louhu rajonā sniga un gaisa temperatūra bija zem nulles. Taču jau trīs dienas vēlāk reģionu skāra negaiss ar lielgraudu krusu līdz pat 5 cm diametrā, bet gaisa temperatūra pakāpās līdz +24 °C. 

Petrozavodskā fiksēja jaunu temperatūras maksimumu +28,1 °C, savukārt pēc tam pilsētu skāra putekļu vētra, kas šim reģionam absolūti nav raksturīgi.

24. maijā spēcīgs pērkona negaiss ar brāzmainu vēju skāra vairāk nekā 100 apdzīvotu vietu Pleskavas apgabala Sebežas rajonā. Vairāk nekā 50 kilometri ceļa tika bloķēti ar sagāztiem kokiem un zariem.

25. maijā Maskavā iestājās īsts vasaras karstums — gaisa temperatūra sasniedza +28,5 °C. Šādu laikapstākļu dēļ tika izsludināts oranžais bīstamības līmenis.

Ķīna

22. maijā Centrālās un Dienvidķīnas provinces piedzīvoja kārtējo laikapstākļu anomāliju — reģionu pēkšņi skāra spēcīgas lietusgāzes, ko pavadīja pērkons, zibens un brāzmains vējš.

Par stihijas epicentru kļuva Uhaņas pilsēta Hubei provincē. Tur diennakts laikā tika reģistrēts rekordliels nokrišņu daudzums — 130,5 mm. Šī iemesla dēļ pilsētā pirmo reizi tika izsludināts ārkārtas brīdinājums par stiprām lietusgāzēm.

Stipri plūdi Ķīnā pēc rekordlieliem nokrišņiem

Lietusgāzes pavadīja spēcīgs vējš ar ātrumu virs 27 m/s, kas gāza kokus un norāva reklāmas stendus.

Slikto laikapstākļu dēļ tika paralizēta aviosatiksme Uhaņas-Tjaņhē lidostā: 27 reisi tika aizkavēti, bet 44 atcelti.

Tikmēr Guidžou provinces Bicze novada Cinjanas ciemā lietus ar krusu, kas sākās 21. maija vakarā, nerimās visu nakti.

Ūdens sāka ieplūst dzīvojamās mājās, applūdušajās telpās sasniedzot līdz pat 60 cm atzīmi.

No rīta situācija vēl vairāk saasinājās — no stāvām kalnu nogāzēm nogruva zeme, aprokot astoņas mājas.

Diemžēl pēc 23. maija datiem bojā gājuši četri cilvēki, bet vēl 17 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Ir vērts atzīmēt, ka līdz maijam Guidžou provincē tika veikts zemes nogruvumu riska novērtējums, taču konkrētā nogāze pie Cinjanas ciema netika atzīta par apdraudētu. Tomēr ekstremālās lietavas — vairāk nekā 200 mm naktī no 21. Līdz 22. maijam — izraisīja pēkšņu zemes nogruvumu.

Masīvs zemes nogruvums no kalniem Cinjanas ciemā, Bicze novadā , Guidžou provincē, Ķīna

Vēl viena traģēdija notika Guansji provincē, Lunšenas apriņķī, Guiliņas apgabalā. 23. maija rītā Saņšes ciema iedzīvotāji izdzirdēja skaļu troksni, pēc tam ūdens un akmeņi gāzās lejup no kalniem.

Saskaņā ar 25. maija datiem stihija prasīja vismaz 5 cilvēku dzīvības, vēl trīs skaitās bezvēsts pazuduši.

Indija

Kopš 21. maija spēcīgas pērkona lietusgāzes, zibens un krusa piemeklējušas Indijas galvaspilsētas Deli reģionu un kaimiņos esošos štatus, radot haosu transporta sistēmā un izraisot elektroapgādes pārtraukumus. Spēcīgs vējš ar ātrumu virs 80 km/h izraisīja putekļu vētru, kas pārklāja visu pilsētu un vēl vairāk pasliktināja situāciju.

Spēcīgs vējš saceļ putekļu vētru Indijas galvaspilsētas Deli reģionā

Tikai vienas nakts laikā — no 24. uz 25. maiju — Ņūdeli izkrita 81,4 mm nokrišņu. Pēc šīm spēcīgajām lietusgāzēm uzkrātais nokrišņu daudzums šī gada maijā kļuva par rekordu kopš novērojumu sākuma 1901. gadā, pārsniedzot mēneša vidējo normu teju sešas reizes. Kopējais maija nokrišņu daudzums sasniedza 186,4 mm, kamēr klimatiskā norma ir vien 30,7 mm.

Stihijas rezultātā tika appludinātas ielas, bojātas elektropārvades līnijas, kā arī aizturēti vai novirzīti vairāk nekā 450 avioreisi.

Īpaši smagi cieta Utarpradēšas štats, kur spēcīga vētra masveidā gāza kokus, nopostīja ēkas un prasīja vismaz 56 cilvēku dzīvības.

Spēcīgas vētras sekas Indijā

Badajunas pilsētā spēcīgs vējš izraisīja daļēju piparmētru eļļas rūpnīcas sabrukšanu, kas savukārt izsauca plašu ugunsgrēku. Augstās izejvielu uzliesmojamības dēļ ugunsdzēsēji ar liesmām cīnījās visu nakti.

Tikmēr Mainpuri pilsētā stihija nogāza aptuveni 400 elektropārvades līniju balstus, atstājot plašus rajonus bez elektrības.

Laikapstākļi smagi skāra arī aviāciju — reiss no Deli uz Šrīnagaru apmēram 45 minūtes pēc pacelšanās nokļuva spēcīgā turbulencē. Lidmašīnai trāpīja zibens, un tās priekšgals tika bojāts krusas rezultātā. Par laimi, lidmašīnu, kurā atradās 227 pasažieri, izdevās droši nosēdināt.

Lidmašīnu, kas veica reisu no Deli uz Šrīnagaru, skāra zibens trieciens un sabojāja krusa, kā arī tā piedzīvoja spēcīgu turbulenci, Indija

Noidas pilsētā metropolitēna darbs tika apturēts uz laiku krusas un nogāztu koku dēļ.

Musoni Indijas rietumu reģionā atnesa lietusgāzes par 16 dienām agrāk nekā ierasts — šāds priekšlaicīgs lietus sezonas sākums šeit nav novērots vismaz 75 gadus. Naktī uz 26. maiju Mumbajas pilsētā nolija vairāk nekā piecas mēneša nokrišņu normas — 252 mm pie mēneša vidējās normas maijā — 44,5 mm.

Pakistāna

24. maijā pēc ilgstoša karstuma viļņa, kad temperatūra Pakistānas centrālajos un ziemeļu rajonos pārsniedza 45°C, reģionu skāra spēcīga vētra ar pērkona negaisu, krusu un lietusgāzēm. Stihija īpaši skāra Pendžābas un Haibara Pahtūnhvas provinces, kā arī valsts galvaspilsētu Islāmabādu.

Stipras ūdens straumes Pakistānas ielās pēc spēcīgas vētras

Spēcīgā vētra paralizēja ceļu satiksmi, nopostīja infrastruktūru un izraisīja plašus elektroenerģijas padeves traucējumus. Vējš bija tik spēcīgs, ka izrāva kokus ar visām saknēm, nopostīja saules paneļus un sacēla gaisā putekļu un smilšu mākoņus.

Islāmabādā ūdens straumes ielauzās mājokļos, radot nopietnas problēmas iedzīvotājiem. Kaidas un Azama universitātē sabruka ēkas jumts. Īpaši smagi cieta Pendžabas province – visblīvāk apdzīvotais reģions Pakistānā.

Lahorā, Pendžabas galvaspilsētā un otrajā lielākajā valsts pilsētā, tika apturēta viena no metropolitēna līnijām, pasažieri tika evakuēti.

Sliktās redzamības dēļ daudzviet tika slēgtas automaģistrāles.

Vētras izraisītie postījumi, sabrukušas sienas un jumti, nokrituši saules paneļi un zibens spērieni Pendžabas provincē prasīja vismaz 20 cilvēku dzīvības, bet vairāk nekā 150 iedzīvotāju guva ievainojumus.

Spēcīgas vētras sekas Pakistānā

Stihija gandrīz izraisīja nopietnu incidentu ar privātas aviokompānijas reisu FL842, kas bija ceļā no Karači uz Lahoru.

Lidmašīnai piezemējoties Lahorā, tieši brīdī, kad tā pieskārās skrejceļam, pēkšņi uznāca spēcīgs vējš ar krusu. Pilots nekavējoties pārtrauca nolaišanos un pacēla lidaparātu atpakaļ gaisā. Turpmākās desmit minūtes lidmašīna atradās spēcīgas turbulences zonā, tiekot svaidīta no vienas puses uz otru. Uz klāja izcēlās panika – pasažieri kliedza no bailēm, un viens no viņiem vēlāk atzina, ka tas bijis viņa mūža briesmīgākais lidojums. Galu galā laineris atgriezās Karači, kur tas veiksmīgi nolaidās. No atkārtota izlidojuma pasažieri atteicās.

Seismiskā aktivitāte

22. maija rītā plkst. 6:20 pēc vietējā laika Grieķijas salā Krētā notika spēcīga zemestrīce ar magnitūdu 6,1 aptuveni 64 kilometru dziļumā.

Iraklijā notika daļēja ēku fasāžu sabrukšana, seismonotikums izprovocēja akmeņu un zemes nogruvumus uz ceļiem.

Pazemes grūdieni bija jūtami visā Krētā, tuvākajās salās, kā arī vairākās Vidusjūras austrumu reģiona valstīs – tostarp Izraēlā, Ēģiptē, Turcijā, Libānā un Jordānijā.

Pēc galvenā satricinājuma sekoja vairāki pēcgrūdieni ar magnitūdu līdz 3,5. Šī ir jau otrā zemestrīce Krētas tuvumā šajā maijā, kuras spēks pārsniedz 6 magnitūdas.

Savukārt 23. maija agrā rītā spēcīga 6,3 magnitūdu zemestrīce satricināja Indonēzijas Bengkulu provinci Sumatras salā.

Pēc Indonēzijas Meteoroloģijas, klimatoloģijas un ģeofizikas aģentūras datiem, zemestrīce notika plkst. 2:52 pēc vietējā laika, 43 kilometrus uz dienvidrietumiem no Bengkulu pilsētas. Tās hipocentrs atradās 10 kilometru dziļumā.

Visvairāk cieta tieši Bengkulu pilsēta un provinces centrālie rajoni. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka pamodās no spēcīgām zemestrīces vibrācijām un panikā metās ārā no mājām. Daudzi nakti pavadīja ārpus telpām, baidoties no iespējamiem pēcgrūdieniem.

Indonēzijas Sumatras salā, Bengkulu provincē, pēc 6,3 magnitūdu stipras zemestrīces sagruvušas vairākas ēkas

Saskaņā ar oficiālajiem datiem tika bojātas vairāk nekā 200 ēkas, tostarp dzīvojamās mājas un sabiedriskās celtnes. Astoņas ēkas pilnībā sabrukušas.

Daži cilvēki guva traumas, taču, par laimi, nav bojāgājušo.

Pagājušās nedēļas laikā pasauli satricināja vēl divi spēcīgi seismiski notikumi.

23. maijā plkst. 16:33 pēc UTC 6,1 magnitūdu stipra zemestrīce notika pie Makvorijas salas, uz dienvidiem no Austrālijas. Hipocentra dziļums – 10 kilometru.

Savukārt 25. maijā plkst. 23:49 pēc vietējā laika 6,0 magnitūdu zemestrīce tika reģistrēta Tongas arhipelāga apvidū Klusajā okeānā, dienvidrietumos no Ohonuas pilsētas. Hipocentra dziļums – 48 kilometru.

Zemestrīču skaits pieaug — to intensitāte jau ir kļuvusi eksponenciāla. Prognoze, ko pirms daudziem gadiem izteica zinātnieku kolektīvs ALLATRA, piepildās ar biedējošu precizitāti.

Šobrīd seismiskie notikumi ar magnitūdu virs 6 tiek reģistrēti gandrīz katru dienu. To var pārbaudīt ikviens — pietiek uzstādīt savā telefonā lietotni zemestrīču izsekošanai. Seismiskie dienesti apkopo informāciju pārāk lēni, turklāt dažiem notikumiem magnitūda tiek samazināta, bet citi vispār noslēpumaini pazūd no datubāzēm. Tāpēc jūsu personīgie novērojumi var izrādīties pat uzticamāki.

Mēs vairs nevaram cerēt, ka viss nokārtosies pats no sevis. Ir jāveic steidzamas un ekstraordināras darbības. Starptautiskā zinātnieku grupa ALLATRA piedāvā zinātniski pamatotus risinājumus klimata krīzes pārvarēšanai — konkrētus inženiertehniskus pasākumus, kas spēj novērst tuvojošos katastrofu un nodrošināt planētas drošību gan šodienas, gan nākamo paaudžu labā. Savā uzrunā doktors Egons Čolakjans — zinātnieks no starptautiskā kolektīva ALLATRA — dalās ne tikai ar risinājumiem, bet ar revolucionārām tehnoloģijām, kas spēj mainīt mūsu izpratni par fiziku un atklāt jaunu zinātnes ēru. Tas nav tikai teorētisks jēdziens — tas ir reāls ceļš uz cilvēces glābšanu!

Ar šī raksta video versiju varat iepazīties šeit: