20. septembrī Āfrikas dienvidu reģionus skāra reta sniega vētra, kas izraisīja haosu uz ceļiem. Dienvidāfrikas Republikas robežkontroles dienests slēdza trīs robežpārejas ar Lesoto.
Dažos Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas rajonos sniega segas biezums sasniedza 2 metrus, kas ievērojami pārsniedza parastos rādītājus pat priekš ziemas vidus. Īpaši cietušas bija Austrumkeipas, Kvazulu-Natalas, Frīs-Steitas un Gautengas provinces Dienvidāfrikā.
Sniega sanesumi paralizēja satiksmi arī uz automaģistrāles Nr. 3 starp Johannesburgu un Durbanu – vienu no galvenajām Dienvidāfrikas transporta artērijām.
Sniega sanesumi paralizēja satiksmi uz vienas no galvenajām Dienvidāfrikas transporta artērijām
Daudzi autovadītāji pavadīja nakti savās automašīnās bez ēdiena un ūdens, gaidot glābšanas dienesta palīdzību, un daži sniega slazdā atradās vairāk nekā diennakti. Viens cilvēks nomira no hipotermijas.
Lesoto galvaspilsētā Maseru bērni vairākas dienas bija iesprostoti skolās.
Dienvidāfrikā sniegputenis ir raksturīgs tikai ziemā un kalnainos apgabalos. Parasti tas nav tik spēcīgs, lai radītu nopietnas sekas. Tāpēc šis sniegputenis, kurš bija neparasti vēls un anomāli spēcīgs, pārsniedza pat ziemas vidus normu (no jūnija līdz augustam Dienvidu puslodē), un meteorologi to nosauca par ekstrēmu.
Arī citās valstīs cilvēki negaidīti saskārās ar sniega gūstu un anomāli aukstiem laika apstākļiem.
Argentīnā 22. septembrī sakarā ar negaidītu pavasara sniegputeni Andos tika slēgts starptautiskais Kristo-Redeņtoras – Los-Libertadores tunelis. 7 000 tūristu, kuri bija ieradušies pavadīt nedēļas nogali Argentīnā, iestrēga Mendosas provincē.
Kravu pārvadājumi tika traucēti, tūkstošiem kravas automašīnu stāvēja servisa stacijās, gaidot iespēju nogādāt kravas uz Klusā okeāna ostām.
Spēcīgas sniega vētras pārsteidza Neukenes un Rio-Negro provinces. Netipiskais sniegs izraisīja vairāku pāreju slēgšanu valsts dienvidos, tostarp starptautisko Pino Ačado pāreju, kurā apmēram 150 kravas automašīnu iestrēga Las-Lahas pilsētā, nespējot izbraukt uz kaimiņvalsti Čīli.
Negaidīts pavasara sniegputenis Andos, Argentīna
Mongolijā novērots neparasti agrs ziemas sākums. Ziemeļu, rietumu un centrālo provinču iedzīvotāji cietuši no agrīna sala. 18. septembrī vairākos reģionos uzsniga līdz 7 cm sniega un temperatūra nokritās līdz -5°C.
Neparasti agrs ziemas sākums Mongolijā
Īpaši cieta lopkopji-klejotāji un zemnieki. Pēkšņais sals apdraudēja ražu un dārzeņu krājumus.
Šajā laikā lielākajā daļā pasaules tika novērota anomāli augsta temperatūra.
Gandrīz visās pasaules valstīs šī gada septembrī tika pārspēti karstuma rekordi.
Kartē parādītas temperatūras novirzes no normas dažādos reģionos
Kanādā bija anomāli silts. 22. septembrī Klaid-Riveras ciematā, Nunavutas provincē, tika uzstādīts septembra rekords ar +16,5°C. Turklāt vidējā maksimālā temperatūra tur nepārsniedz +2°C šajā gada laikā.
Ekstrēms karstums bija vairākās Dienvidamerikas valstīs: Bolīvijā, Argentīnā, Paragvajā, Brazīlijā, kur septembris ir pavasara sākums.
22. septembrī Bolīvijas pilsētā Villa-Montē gaisa temperatūra sasniedza +45°C, kas ir par 12,5 grādiem vairāk nekā klimatiskā norma.
Brazīlijā tika reģistrēta dienvidu puslodes augstākā minimālā gaisa temperatūra septembrī. 23. septembrī Kuitabā temperatūra nenokritās zem +30,9°C.
Irānā 23. septembrī Kehnudžas pilsētā, kas atrodas 500 metrus virs jūras līmeņa, gaisa temperatūra sasniedza +47°C, kas kļuva par pasaules rekordu šajā augstumā.
Tajā pašā dienā gandrīz 100% staciju Bangladešā, Nepālā un Indijas ziemeļaustrumos ar milzīgu atrāvienu pārspēja agrākos rekordus. Piemēram, Nepālas pilsētā Džanakpurā tika reģistrēti +40,5°C, bet Indijas pilsētā Dibrugarhā +39,5°C.
Eiropā bija milzīgas temperatūras kontrasti: rekordkarstums Ziemeļeiropā un anomāls aukstums Itālijā un Balkānu pussalas valstīs.
19. septembrī taifūns „Pulasans” uzbruka Ķīnai, sasniedzot krastu divas reizes. Sākumā tas skāra Daišaņas novadu Džoušaņas apgabalā, Džedzjanas provincē, bet pēc tam Fēnsjanas rajonu Šanhajas megapolē.
Sešu stundu laikā nokrišņu daudzums pārsniedza 300 mm,
pārspējot vēsturisko šī reģiona rekordu.
Pārplūdušās Šanhajas ielas, Ķīna
Liela daļa megapoles applūda, un iedzīvotāji bija spiesti pārvietoties ar pašu darinātām plostiem. „Pulasans” izraisīja daudzatzaru tornādo Cjinpu, Šanhajas rajonā.
Saskaņā ar datiem par 20. septembri, no reģiona tika evakuēti ap 112 000 cilvēku, vilcienu un prāmju kustība tika apturēta. Gandrīz 650 kuģi tika novirzīti uz drošām vietām.
Ir vērts atzīmēt, ka taifūni parasti skar valsts piekrasti daudz tālāk uz dienvidiem no Šanhajas, bet vienas nedēļas laikā divi taifūni pēc kārtas skāra šo megapoli: 16. septembrī – taifūns „Bebinka”, un tikai pēc dažām dienām – taifūns „Pulasans”.
Neskatoties uz to, ka taifūns „Pulasans” pavājinājās līdz tropiskajai vētrai, tas Dienvidkorejas un Japānas iedzīvotājiem atnesa milzīgu daudzumu nokrišņu un traģiskas sekas.
21. septembrī Dienvidkorejas otrajā lielākajā pilsētā Pusanā
naktī nolija 223,8 mm nokrišņu.
Applūda dzīvojamo māju rajoni, simtiem cilvēku tika evakuēti.
Milzīgs daudzums nokrišņu appludināja ielas, Dienvidkoreja
Papildus plūdiem pilsētā notika zemes iegruvums. Milzīga piltuve 10 metru garumā, 5 metru platumā un 8 metru dziļumā, izveidojās uz ceļa Sasangas rajonā un aprija divas kravas automašīnas.
21. septembrī Isikavas prefektūrā, Japānā, no krastiem izgāja 16 upes, appludinot daudzas mājas.
Vadžimas pilsētā
vienas stundas laikā nolija vairāk nekā 120 mm nokrišņu.
Un diennakts laikā šeit un Sudzu pilsētā tika sasniegti nokrišņu rekordi: Vadžimā – 354 mm, Sudzu – 258 mm.
Šāda līmeņa lietusgāzes šajā reģionā iepriekš nekad nebija novērotas.
Rekordlietus izraisīja plūdus Isikavas prefektūrā, Japāna
Rezultātā, saskaņā ar datiem par 22. septembri, vairāk nekā 2 000 cilvēku bija spiesti evakuēties.
Ātrvilcienu līnijā tika īslaicīgi pārtraukta kustība starp stacijām Jamataga un Šindžo.
Noto pussalas ziemeļos notika vairāk nekā 60 zemes nogruvumu un dubļu plūsmu. Sudzu pilsētā daudzas mājas tika apbērtas ar zemi un akmeņiem. Savukārt Vadžimas pilsētā pārplūdusī upe aiznesa vairākas mājas, atstājot tikai pamatus.
Daudzi ceļi tika iznīcināti vai bloķēti, tiltus aizskaloja ūdens straumes. Rezultātā Vadžimas, Sudzu un Noto pilsētu apkārtnē 115 ciemati tika izolēti.
5 060 mājsaimniecības palika bez ūdens, un tika traucēta elektroapgāde.
Saskaņā ar datiem par 23. septembri, dabas katastrofā gāja bojā 7 cilvēki, divi pazuduši bez vēsts.
Šie plūdi kļuva par jaunu postu cilvēkiem, kuri zaudēja mājokļus pēc zemestrīces Noto pussalā 2024. gada 1. janvārī. Pēc Isikavas prefektūras amatpersonu datiem par 22. septembri, plūdi skāruši pagaidu mājokļus deviņos pilsētu Sudzu un Vadžimas rajonos.
Vadžimas pilsētā pārplūdusī upe izpostījusi mājas un infrastruktūru, Japāna
Pēc 9 mēnešiem pagaidu mājokļu celtniecība vēl turpinās, bet plūdi padara nederīgus jau uzceltos mājokļus. 80 gadus veca sieviete pastāstīja, ka pēc zemestrīces viņa vairākus mēnešus gulējusi uz matračiem sporta zālē un tikai nesen varēja atgriezties pie normālas gultas, bet tagad viss ir applūdis ar dubļainu ūdeni. Cilvēki atkal pavadīs ziemu, mitinoties automašīnās vai sporta zālēs.
Dienvidkorejas iedzīvotāju bažas pieaug, jo visā valstī notiek iegruvumi un zemes iegrimšana. Saskaņā ar Nacionālās zemes drošības pārvaldes datiem no 2018. gada 2. janvāra līdz 2024. gada 29. augustam valstī notikuši 1365 šādi incidenti, kuros gājuši bojā 2 cilvēki un vairāk nekā 60 tika ievainoti.
19. septembrī netālu no Mieļhitujas ciema, Nukutskas rajonā, Irkutskas apgabalā, Krievijā, ražas novākšanas laikā
kombains iegāzās milzīgā zemes iegruvumā.
Diemžēl vadītājs gāja bojā notikuma vietā.
Milzīgs iegruvums laukā netālu no Meļhitujas ciema aprija kombainu, Krievija
20. septembrī Čačapas industriālajā parkā, Amozokas pašvaldībā, Puēblas štatā, Meksikā, izveidojās milzīga piltuve, kas aprija kravas automašīnu ar piekabi, bet priekšējie riteņi un kabīne palika karājoties gaisā.
Un tas jau ir ceturtais iegruvums, kas nedēļas laikā radās valstī. Irapuato pilsētas vēsturiskajā centrā, Gvanahvato štatā, iebruka ietve.
Bedrē iegāzās furgons ar ģimeni un kravas automašīna, kas piegādāja koka-kolu.
Četri cilvēki guva vieglas traumas.
Irapuato pilsētā iegruvumā iegāzās divi automobiļi, Meksika
Vēl divi iegruvumi tika fiksēti galvaspilsētā Mehiko un Tlakepakē, Halisko štatā.
Arī Turcijā zemes iegruvumi kļūst arvien biežāki. Īpaši smagi šī problēma skar lauksaimniecības provinci Konju. Tas nav jauns fenomens reģionā, bet jaunu iegruvumu skaita pieaugums pēdējā laikā satrauc vietējos iedzīvotājus.
Milzīgi iegruvumi zemē, Turcija
Saskaņā ar Turcijas ārkārtas situāciju aģentūras datiem šī gada vasarā tika atklātas vairāk nekā 2 700 virsmas deformācijas un neseismiskās plaisas. Tas norāda uz jaunu iegruvumu veidošanās risku.
23. septembrī spēcīgu vētru sērija pāršalca Franciju, atnesot intensīvas lietavas un plūdus. Visstiprāk stihija skāra Kannas. Lietus intensitāte bija katastrofāla:
tikai 21 minūtes laikā nolija 37,7 mm nokrišņu.
Plūdi Kannu ielās, Francija
Ūdens strauji plūda pa ielām, aizskalojot automašīnas un radot haosu.
Tikai dažas dienas pēc tam, kad vētra „Boriss” izraisīja plūdus Centrāleiropā, 18. septembrī tā skāra Itālijas ziemeļaustrumus.
Daudzas pilsētas applūda, apmēram 1 500 iedzīvotāji tika evakuēti, un divi cilvēki pazuda bez vēsts.
Falconaras pilsētā, Markes reģionā, divu dienu laikā nolija 204 mm nokrišņu, kas ir trīs reizes vairāk nekā vidējais septembra lietus daudzums (septembra vidējā mēneša norma ir 64 mm).
Apenīnu kalnu reģionos nolija vairāk nekā 300 mm nokrišņu, kas izraisīja daudzus nogruvumus un ceļu slēgšanu. Vislielākie postījumi bija Emīlijas-Romanjas reģionā. Ravennas pilsētā tika slēgtas skolas, bibliotēkas un parki, un Boloņas Universitātē tika atcēlti eksāmeni un lekcijas. Visā reģionā ir bojāti ceļi, un vilcienu kustība bija nopietni traucēta.
Stiprā lietū applūda Ravennas ielas, Itālija
Faencē strauji cēlās upju līmenis, appludinot pilsētu. Daudzi iedzīvotāji bija spiesti naktī steigā pamest savas mājas ar laivām.
Tie ir jau trešie plaši plūdi Emīlijā-Romanjā 16 mēnešu laikā. Cilvēki ir izmisumā: viņi vēl nav paspējuši pilnībā atgūties no nāvējošajiem plūdiem pagājušā gada maijā, kad atkal nonākuši iznīcinošas stihijas epicentrā. Atjaunotās un izremontētās mājas atkal ir dubļaina ūdens applūdušas.
Šobrīd, raugoties uz notikumiem, kas risinās pasaulē, jau pat visstulbākajiem kļūst skaidrs, ka pasaule atrodas uz iznīcības robežas. Tomēr paradokss ir tāds, ka pat pēc piedzīvotajām katastrofām, piemēram, Emīlijā-Romanjā, Itālijā, cilvēki atjauno mājas un turpina dzīvot kā agrāk, maldinot sevi ar domām, ka sliktākais jau ir aiz muguras. Bet tad atkal nāk jauna nelaime, un viss atkārtojas. Šķiet, ka cilvēki sapratīs situācijas nopietnību tikai tad, ja viņiem vēl nebūs izdevies novērst iepriekšējās vētras sekas, kad jau būs pienākusi jauna. Vai arī notiks dažādu katastrofu sajaukums, piemēram, kā Japānā: bija zemestrīce, mājas vēl nebija atjaunotas, kad tās atkal tika iznīcinātas, šoreiz plūdos. Un, ja šāda situācija sāks strauji attīstīties visā pasaulē, tad nāks izpratne, ka kaut kas jādara. Bet tad jau var būt par vēlu. Ja cilvēki būs aizņemti ar izdzīvošanu, nebūs neviena, kas varētu risināt planētas glābšanas jautājumus.
Pašlaik mums vēl ir iespēja: mums ir zinātnieki, kuri var atrisināt klimata problēmas, pētniecības institūti, laboratorijas, tehnika, internets un lielākā daļa no tā, kas nepieciešams cilvēces glābšanai.
Visiem, kam vēl ir saglabājusies spriestspēja un kaut kripatiņa cilvēcības, ir jāizprot problēma un jādara viss iespējamais, lai radītu sabiedrības pieprasījumu pēc zinātniskā potenciāla apvienošanas, lai novērstu klimata draudus, kā arī apvienotu visu cilvēci, par pamatu liekot ikviena cilvēka dzīvības vērtību.
Ar šī raksta video versiju var iepazīties šeit.
Atstāt komentāru