Klimatiskās katastrofas uz planētas no 2024. gada 8. līdz 14. maijam — pārskats

Āzija

Afganistāna

Izdzīvojušie pēc katastrofālajiem plūdiem Afganistānā joprojām meklē pazudušos tuviniekus un apglabā mirušos.

10. maijā anomālas lietusgāzes skāra valsts ziemeļus, centru un rietumus. Tās izraisīja postošus plūdus un zemes nogruvumus, kas radīja upurus un ievērojamus postījumus. Glābēji vilka ārā cilvēkus tieši no mutuļojošām dubļu straumēm.

Sākotnējie dati liecina, ka jau vairāk nekā 330 cilvēki ir gājuši bojā, no tiem — 51 bērns, vairāk nekā 1600 cilvēku ir ievainoti. Visvairāk cietušas trīs provinces: Baglāna, Tahāra un Badahšana.

Katastrofāli plūdi Afganistānā

Traģēdijas mērogs ir grūti iedomājams. Tikai Baglānas provincē vien no stihijas cietuši aptuveni 80 000 cilvēku. Tika noskaloti 8000 hektāru lauksaimniecības zemes un iznīcinātas 12 000 mājas. Apmēram 40 000 bērnu palika bez pajumtes.

Plūdi izpostīja dzīvojamos rajonus: ielas klāj dubļi, bojā gājuši vairāk nekā 1000 mājdzīvnieku. Nodarīts kaitējums vitāli svarīgai infrastruktūrai: ūdensapgādes sistēmai un medicīnas iestādēm.

Nav iespējams pat nogādāt humāno palīdzību cietušajos rajonos — dubļu un akmeņu straumes ir bloķējušas ceļus. Pārtiku var piegādāt tikai ar nesējdzīvniekiem. Vietējie iedzīvotāji ir izmisumā.

„Mums nav ne ēdiena, ne dzeramā ūdens, ne pajumtes, ne segu, vispār nekā, plūdi visu izpostīja,” teica Muhameds Jakubs, kurš zaudēja 13 savus ģimenes locekļus, tostarp bērnus. Cits Baglānas provinces iedzīvotājs stāstīja, ka „Cilvēki bēga uz augstākām vietām, meklējot patvērumu kalnos un pakalnos. Diemžēl par plūdu upuriem kļuva cilvēki, kuri nevarēja pamest savas mājas.” Viņš piebilda, ka izdzīvojušie izmisīgi cenšas tikt galā ar situāciju.

Plaši plūdu postījumi Afganistānā

Svarīgi atzīmēt, ka aizvadītā ziema Afganistānā bija diezgan sausa, kā rezultātā augsne nespēja uzsūkt tādu nokrišņu daudzumu, kādi skāra valsti martā un turpinās līdz pat šim brīdim.

No nepārtrauktajiem lietiem plašas lauksaimniecības zemes platības ir pārpurvojušās. Tā ir katastrofa vietējiem iedzīvotājiem, jo ​​80% valsts iedzīvotāju izdzīvošana ir atkarīga no lauksaimniecības.

Indija

10. maijā spēcīga putekļu vētra plosījās Indijas galvaspilsētā Deli, kā rezultātā divi cilvēki gājuši bojā un 23 guvuši nopietnus ievainojumus.

Spēcīgs vējš izrāda kokus ar saknēm un sagāza elektropārvades līniju balstus. Neizturēja un sabruka dažas ēku sienas. Saskaņā ar Meteoroloģijas departamenta datiem, dažos Deli rajonos vēja ātrums sasniedza 77 km/h.

Deli piegulošajos rajonos, piemēram, Noidā un Gaziabadā, arī bija spēcīgs vējš, kas izraisīja traucējumus transporta kustībā un aviācijas satiksmē.

13. maijā vējš izraisīja būvniecības stalažu sabrukšanu Mumbajas Uodalas rajonā, kā rezultātā vairāki cilvēki guva ievainojumus.

Stiprā vēja dēļ sagāzās celtniecības stalažas Mumbajā, Indija

Citā Mumbajas rajonā, Ghatkoparā, stiprs vējš nogāza milzīgu, vairāk nekā 30 metrus augstu reklāmas stendu uz degvielas uzpildes stacijas pie intensīvas satiksmes ceļa. Tajā laikā uzpildes stacijā atradās vairāk nekā 100 cilvēku, daudzi no viņiem tika iesprostoti zem sabojātajām metāla konstrukcijām. Glābšanas darbi turpinājās 18 stundas. Darbus sarežģīja fakts, ka cilvēku atbrīvošanai nevarēja izmantot griešanas iekārtas sakarā ar sprādziena draudiem degvielas uzpildes stacijā. Diemžēl 14 cilvēki gāja bojā, 74 tika ievainoti.

Milzīgs reklāmas stends nogāzās uz degvielas uzpildes stacijas Mumbajā, Indija

Vētra nopietni ietekmēja Mumbajas piepilsētas vilcienu kustību: kontaktu tīkla balsts starp Teinas un Mulundas stacijām saliecās stiprajā vējā. Dienas laikā tika atcelti 170 piepilsētas vilcienu reisi. Metro kustība tika pārtraukta starp Ari un Andheri East stacijām pēc tam, kad spēcīgā vējā reklāmas baneris uzkrita uz kontaktvada.

Stipri vēji, smilšu vētra un lietusgāzes skāra Gudžaratas štatu, traucējot ikdienas dzīvi visā štatā.

14. maijā no zibens spērieniem Gudžaratā gāja bojā divi cilvēki.

Čhota-Udaipuras rajonā nesezonas lietus ar krusu nodarīja kaitējumu lauksaimniecības zemēm, apdraudot nākamo ražu. Saskaņā ar rajona lauksaimniecības speciālista teikto, gandrīz 8 000 hektāru vasarāju kultūru cieta no spēcīga lietus. Pēkšņās lietusgāzēs cieta Botadas, Navsari, Bhavnagaras, Sabarantas un Dangas rajoni. Turklāt visvairāk nokrišņu izkrita Botavā - līdz 20 mm. Vētra turpinājās arī nākamajā dienā. 249 štata ciemati spēcīgajā vēja dēļ palika bez elektroapgādes.

Indonēzija

11. maijā rekordliels lietavas izraisīja katastrofu Rietumsumatras provincē, Indonēzijā. Lietusgāžu izraisītie plūdi, nogruvumi un lahars no Marapi vulkāna atņēma 58 cilvēku dzīvības, un vēl 35 cilvēki tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. 33 cilvēki guva ievainojumus.

Dubļi, sajaukti ar pelniem, pārklāja mājas un ceļus

Lahars ir dubļu straume, kas sastāv no ūdens, pelniem, pumeka un nelieliem vulkāniskas izcelsmes iežu fragmentiem. Tas veidojas vulkāna nogāzēs un pārvietojas lejup ar milzīgu ātrumu.

Dubļu un pelnu straumes plūda no kalna uz dzīvojamiem rajoniem, iznīcinot visu savā ceļā. Applūda 16 tilti un vairāk nekā 100 mājas, bet trīs mājas tika pilnībā noskalotas. Dabas katastrofas rezultātā vairāk nekā 1 500 ģimeņu palika bez pajumtes.

Lahara un spēcīgu plūdu sekas Rietumsumatras provincē, Indonēzija

Stihija skāra Agamas un Tanah-Dataras apgabalus, kā arī Padangpandžangas pilsētu. Pēkšņie plūdi arī izraisīja galveno ceļu blokādi ap ūdenskritumu Ani ielejā Tanah-Dataras apgabalā, pārklājot tos ar dubļiem un nogriežot piekļuvi uz citām pilsētām.

Dienvidkoreja

Maija sākumā Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas centru pārpildīja kukaiņu bari. Austrumu viendienītes pārklāja ēku sienas un logus, sēdās uz cilvēkiem, radot diskomfortu un pat bailes pilsētas iedzīvotājiem.

Zinātnieki šo parādību saista ar anomālu mitrumu, karstumu un spēcīgu vēju, kas pēdējā laikā novērojami reģionā. Šie netipiskie laika apstākļi piespieda kukaiņus pamest savu dabisko dzīves vidi pie Hanas upes un pārcelties uz megapoles centru.

Austrumu viendienītes pārpildīja ielas un telpas Seulā, Dienvidkoreja

Vides ministrijas pārstāvis paziņoja: „Pēdējā laikā mēs veicam pētījumus par lielā austrumu viendienīšu skaita iemesliem galvaspilsētas reģionā un ekoloģiski tīrām to izplatības kontroles metodēm.”

Ziemeļamerika

ASV

10. maijā spēcīga vētra ar lielu krusu skāra Teksasas iedzīvotājus ASV. Jorkkrīkas pilsētā, Gvadalupes apgabalā, tika pārrautas elektropārvades līnijas, sabruka trīs ēkas, un vairākiem mājokļiem tika norauti jumti. Vismaz vienu cilvēku savainoja lidojošas atlūzas. Vētra izplatījās līdz Ziemeļteksasai. Dentonas apgabalā tika reģistrēta krusa un postošs vējš. Vietējā iedzīvotāja sacīja, ka vairāk nekā 20 gadu laikā, dzīvojot Vimberlijā, tā bija visspēcīgākā vētra, kādu viņa jebkad bija redzējusi.

Saskaņā ar Teksasas ārkārtas situāciju departamenta datiem, Deltas apgabalā ar dažādām traumām slimnīcā tika nogādāti septiņi cilvēki.

Gigantiska krusa Džonsonsitijā, Teksasas štats, ASV

Džonsonsitijā no debesīm krita ledus gabali, kuru diametrs sasniedza 15,8 cm.

Gandrīz katrai mājai šeit tika sabojāts jumts. Krusa izsita lielus caurumus māju jumtos, caur kuriem iekšā lija lietus, appludinot telpas. Daži caurumi bija tik lieli, ka tajos varēja ievietot abas rokas. Teksasā reti var redzēt krusu, kas lielāka par 10 cm. Nacionālā meteoroloģijas dienesta krusas lieluma skala beidzas ar 11,43 cm vērtību.

Austrālija

Banberijas pilsētas apkārtni, Rietumaustrālijas štatā, skāra graujošs tornado. Tornado piltuves platums sasniedza 60 metrus, un vēja ātrums pārsniedza 150 km/h. Tornado ilga tikai četras minūtes, bet izraisīja nopietnus postījumus un paniku cilvēkos. Tas skāra ēku, kuras sporta zālē atradās 15 mazi bērni.

Postoša tornado sekas Banberijas pilsētā, Austrālija

Tornado pārplēsa ēku uz pusēm, izraisot jumta sabrukšanu. Par laimi, bērni paspēja aizbēgt uz patvērumu un necieta.

Kopumā tika bojātas aptuveni 40 ēkas, un bez elektrības palika 6000 māju.

Dienvidamerika

Brazīlija

Anomālie lieti, kas no aprīļa beigām lija Brazīlijas dienvidos, gandrīz pilnībā applūdināja Riugrandi du Sula štatu. Plaši plūdi noskaloja ceļus, iznīcināja tiltus un izraisīja nogruvumus visā štatā.

Traģēdija prasīja 151 cilvēka dzīvību, 806 tika ievainoti un 104 cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Cietušo skaits jau pārsniedz 2 miljonus cilvēku, no kuriem vairāk nekā 600 000 bija spiesti pamest savas mājas.

Bezprecedenta plūdi Riugrandi du Sula štatā, Brazīlija

Visa valsts vāc līdzekļus pārtikai, apģērbam un citiem pirmās nepieciešamības priekšmetiem cietušajiem. Glābšanas darbos piedalās brīvprātīgie no citiem reģioniem ar savām laivām un kajakiem.

Bezprecedenta klimatiskā katastrofā applūda veselas pilsētas un tika iznīcināta kritiski svarīga infrastruktūra gan galvaspilsētā, gan lauku rajonos. Gāja bojā tūkstošiem liellopu, cieta pārtikas noliktavas. Plūdi pārsteidza lauksaimniekus pēdējā sojas, rīsu un kviešu ražas novākšanas posmā, apdraudot produktu eksportu, un nodarīja nopietnu kaitējumu valsts ekonomikai.

Maija sākumā nepārtrauktās lietavās no krastiem izgāja Žakui, Kai un Sinos upes, kas baro Guaibas ezeru Portu-Alegri, Riugrandi du Sula štata galvaspilsētā. Daži pilsētas rajoni pilnībā applūda. Plūdu ūdeņi pārņēma arī starptautisko lidostu un lielos stadionos, kā arī padarīja automaģistrāles nelietojamas. Vairākas ūdens attīrīšanas iekārtas pārtrauca darboties, kā rezultātā apmēram 80% iedzīvotāju palika bez piekļuves dzeramajam ūdenim. Daudzi iedzīvotāji palika bez elektrības, jo enerģētikas uzņēmumi drošības apsvērumu dēļ pārtrauca tās piegādi.

Daļa Riugrandi du Sula štata infrastruktūras ir pilnībā appludināta

Tie jau ir kļuvuši par lielākajiem plūdiem pilsētas vēsturē. 1941. gada rekords ar ūdens līmeni Guaibas ezerā (4,76 m) tika pārspēts divas reizes divu nedēļu laikā. 5. maijā ūdens līmenis sasniedza 5,33 m. Pēc tam sākās lēns samazinājums, bet 14. maijā ūdens līmenis Guaibas ezerā atkal pieauga līdz 5,20 m. Ūdens ieplūda pilsētas ielās, piespiežot iedzīvotājus atkal pamest savas mājas. Aukstais laiks pasliktināja situāciju plūdos cietušajiem Riugrandi du Sulā.

Guaibas ezers izgāja no krastiem un applūdināja apkārtni

Riugrandi du Sula štata ceturtā lielākā pilsēta Pelota piedzīvoja lielākos plūdus 83 gadu laikā. Cilvēki tika steidzami evakuēti.

Papildus katastrofālajiem plūdiem Kašjasa du Sula municipalitātes iedzīvotāji saskārās ar vēl vienu apdraudējumu. 13. maija rītā cilvēkus pamodināja pazemes grūdieni, kurus, pēc viņu teiktā, pavadīja sprādziens. Daudzi iedzīvotāji bailēs no zemestrīcēm nakts vidū izskrēja uz ielām. Gramadu municipalitātē bija jūtamas spēcīgas zemes vibrācijas, kas izraisīja daudzus nogruvumus. Uz federālās šosejas BR-116 tika konstatētas jaunas plaisas.

Oficiālās personas paziņoja, ka bezprecedenta lietusgāzes un plūdi ir „vissmagākā dabas katastrofa”, kas skārusi Riugrandi du Sula štatu.

Eiropa

Krievija

Maija sākumā laikapstākļu apokalipse izpaudās gandrīz visā valsts Eiropas daļā. Pirmās desmit maija dienas bija visaukstākās visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, gaisa temperatūra bija par 8-10 °C zemāka par klimatisko normu. Daudzi meteorologi jau to nosauca par ieilgušu anomāliju.

Anomāla temperatūras pazemināšanāsun nesezonas sniegputenis maijā, Krievija

No 8. līdz 14. maijam spēcīgs sniegputenis bija vismaz 20 Krievijas reģionos. Pēkšņā anomālija skāra Maskavas, Sverdlovskas, Čeļabinskas, Kurganskas, Orenburgas un citus apgabalus.

8. maijā Ņižņijnovgorodā izveidojās rekordliels maija sniega segas biezums — 12 cm.

Maija sniegs parkos ar ziediem, Ņižņijnovgoroda, Krievija

11. maijā dažos Udmurtijas rajonos sniega segas biezums sasniedza 8 cm.

Vietējie iedzīvotāji dalījās iespaidos: „Šorīt braucām, un it kā ne maijs, bet decembris. Ceļi, lauki un koki ir pārklāti ar sniegu.” „Uz ceļiem veidojās sniega sliedes! Tas bija kaut kas! Maija vidus, un man nācās buksēt pa sniegu. Ceļi nav tīrīti.” Visgrūtākā situācija bija trijos apgabalos: Tambovas, Voroņežas un Lipeckas — tur tika izsludināta ārkārtas situācija.

Voroņežas apgabalā aukstums iznīcināja kviešu, kukurūzas, biešu un citu kultūru sējumus. Reģionā cieta vairāk nekā 265 000 hektāru lauksaimniecības zemju. Sals iznīcināja gandrīz visas galvenās lauksaimniecības kultūras, kas bija paspējušas uzdīgt. Pat izturīgie ziemas kvieši bija bojāti vairāk nekā 100 000 hektāru platībā. Nekas tāds reģionā nekad nebija bijis.

Dienvidos pēkšņais temperatūras kritums apdraudēja daļu vasarāju un dārzeņu kultūru ražas. Piemēram, Krasnodarskas novadā sals nodarīja kaitējumu zirņu un kartupeļu stādījumiem.

Volgogradas apgabalā gāja bojā vīnogas, aprikozes, ķirši, saldie ķirši un citi kauleņaugļi.

Pēkšņais maija sals un sniegputeņi nodarīja kaitējumu ražai 41 valsts reģionā: Centrālajā Krievijā, Dienvidos, Pievolgā un Ziemeļkaukāzā.

Pēkšņajā aukstumā nosalušās lauksaimniecības kultūras, Krievija

Gaisa temperatūra reģionos pazeminājās līdz -10 °C, kas ir iznīcinoša sējumiem. Pēc provizoriskiem aprēķiniem zaudētās ražas platība sastādīja 1,5 miljonus hektāru.

Saskaņā ar Bloomberg aģentūras datiem, sals maija pirmajā pusē Krievijas teritorijā jau ir izraisījis kviešu cenu pieaugumu pasaules tirgū.

Itālija

Supervulkāns Kampi-Flegrei izrāda ārkārtīgi satraucošu aktivitāti. Novērots šokējošs zemestrīču skaita pieaugums kalderas rajonā. Tikai aprīlī fiksēti 1 252 seismiskie notikumi.

Eksponenciāls zemestrīču skaita pieaugums supervulkāna Kampi-Flegrei rajonā, Itālija

7. maijā tika fiksēts anomāli ilgstošs zemestrīču spiets: vairāk nekā 150 seismiskie notikumi 24 stundu laikā.

Saskaņā ar Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta (INGV) datiem spēcīgākais satricinājums ar magnitūdu 3,2 notika netālu no Pocuoli pilsētas.

Zemestrīce ar magnitūdu 3,2 netālu no Pocuoli pilsētas Kampi-Flegrei kalderas rajonā, Itālija

Zemestrīces ir saistītas ar bradiseismismu, kas apzīmē teritorijas pacelšanos un nosēšanos virs magmas rezervuāra vulkāniskās aktivitātes dēļ.

Kopš 2005. gada zemes līmenis ir paaugstinājies par 1,26 metriem. Tas ir par 31,5 cm vairāk nekā 80-os. gados, kad Pocuoli tika evakuēta, baidoties no gaidāmā vulkāna izvirduma. Zemes pacelšanās ātrums Kampi-Flegrei apgabalā ir satraucošs faktors. Saskaņā ar Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta iknedēļas biļetenu zemes pacelšanās ir pieaugusi četras reizes un paceļas ātrāk nekā pēdējās desmitgadēs.

Diagramma par zemes pacelšanos supervulkāna Kampi-Flegrei apgabalā, Itālija

Vulkanologs Roberto Skandone, bijušais vulkānu fizikas profesors Romas Tre universitātē, valsts lielo risku komisijas pārstāvis, komentēja supervulkāna aktivizāciju: „.. magmas pacelšanās var notikt ļoti ātri, ar ļoti īsiem, seismiskiem priekšvēstnešiem dažu stundu laikā, pēc tam var sekot eksplozīvs izvirdums.” Viņš piebilda: „Ja man būtu neierobežoti resursi, es evakuētu Kampi-Flegrei zonu.”

Pusmiljons iedzīvotāju, kas dzīvo tiešā supervulkāna tuvumā, ir ļoti nobijušies. Varas iestādes pilsētā veic ārkārtas evakuācijas mācības.

Saules uzliesmojumi

Agrāk, lai redzētu polārblāzmu, cilvēkiem vajadzēja doties uz polārajiem platuma grādiem, bet naktī uz 11. maiju un nākamajās dienās varēja novērot spilgtas un ilgstošas polārblāzmas tieši pa logu visos Zemes kontinentos.

Visaugstākās G5 klases magnētiskā vētra izraisīja anomālas polārblāzmas visā pasaulē

Šīs anomālās parādības cēlonis bija spēcīgākie X klases Saules uzliesmojumi. Tie izraisīja spēcīgu, augstākā piektā līmeņa — G5, ģeomagnētisko vētru.

Ir svarīgi atzīmēt, ka maijā, tikai 14 dienu laikā, uz Saules notika 98 M klases un 17 — X klases uzliesmojumi. Tas liecina par ārkārtēju Saules aktivitāti. 11. maija geomagnētiskā vētra bija visspēcīgākā 21. gadsimtā!

Saules uzliesmojuma ietekme uz mūsu planētas magnētisko lauku bija tik spēcīga, ka ne tikai izraisīja īsviļņu radiokomunikācijas traucējumus, bet arī radīja problēmas StarLink satelītu darbībā.

Visspēcīgākā ģeomagnētiskā vētra 21. gadsimtā

Zemes magnētiskais lauks kritiski pavājinās, kas samazina planētas aizsardzību pret kosmisko starojumu. Tāpēc spēcīgas ģeomagnētiskās vētras laikā polārblāzmas nolaidās ekstrēmi tuvu ekvatoram. Ja parasti tās novēro 67-70° ziemeļu vai dienvidu platuma grādos, proti, ļoti tuvu poliem, tad šoreiz to fiksēja Namībijā (23° d. pl.), Kanāriju salās (28° z. pl.) un citos reģionos ļoti tuvu ekvatoram.

Sociālie tīkli bija pilni ar cilvēku fotogrāfijām un video ar polārblāzmu rozā, sarkanos, violetos un citos netipiskos toņos.

Šī skaistā parādība norāda uz lielām briesmām. Anomālijas ar polārblāzmu norāda uz to, ka Zemes magnētiskais lauks kritiski pavājinās, atmosfēra nosēžas un Saules vējš nonāk arvien tuvāk virsai. Nopietni traucējumi magnētiskajā laukā liecina, ka mūsu planētas kodols vairs nefunkcionē kā agrāk.

Jau pirms gada forumā „Globālā krīze. Izeja ir” zinātnieki brīdināja par šo nopietno apdraudējumu un prognozēja, ka šādas anomālas sarkanās ziemeļblāzmas kļūs biežākas.

Kāpēc notiek šādas globālas izmaiņas uz planētas un kā mēs varam novērst tuvojošos draudus, tika apspriests Starptautiskajā forumā „Globālā krīze. Atbildība”.

Ar šīs raksta video versiju varat iepazīties šeit: